1948. gada augustā A. Krūmiņam dziedāta dziesma “Zinu, zinu, bet neteikšu” (LFK 1824, 246, 247). Mazā glāzu muiželē, tur aug mana līgaviņa. Jemu savas vieglas kājas, eimu viņu apciemotapraudzīt. Mīļākajā sēd pie galda, raksta mazu grāmatiņu. To vien labi neredzēju, ko ielika bokštābāi –bokštābej – Vai ielika manu vārdu, vai ar citu mīļāko.
Category: Veronika Porziņģe
1989.gada rudenī Veronika tekstam “Visi mani radi rauda” piedziedāja šādu melodiju: Ko raudati jūs, radiņi, ja es pati neraudāj? Daža laba kalpa sieva sauje naudu šķindināj. Daža laba saimeniece sauje slauka asariņs. Suitos šo melodiju dzied ar tik plaši pazīstamo tekstu “Seši jauni bandenieki”. Šo versiju apstiprina arī pieraksti: 1891. gada vasarā A. Jurjāns to pierakstīja Gudeniekos, […]
“Bandenieka rudzi auga” nu vienreiz ir tā dziesma, kuru varētu sadziedāt ar blakus ciemiem, neskatoties uz to, ka nedaudzās atšķirības, kuras ievērojamas tikai kopā dziedot, katram pagastam ir tās svarīgākās un tiek principiāli ievērotas.1985. gadā pierakstīju Veronikas variantu, kurš uzskatāms arī par “Suitu sievu” dziedāto versiju. Tie ūzauga, tie ziedēja zeltītiemi ziediņiemi. Kur jūs iesiet, jauni […]
Par pieciem bēriem kumeliņiem, kuri uz akmeņa auzas ēda, 1926. gadā E. Melngailim dziedāja N. Heņķis, bet vēl pirms tam – P. Korāts, kurš vēlreiz šo dziesmu dziedāja 1941. gadā A. Krūmiņam. Veronika man dziesmu nodziedāja tā, kā tā atrodama visvecākajos rakstītajos piemēros. Arī teksts tas pats. Visi pieci piederēja jaunajami brālišami. Brālīts prasa māsiņai: kādu jūgti kumeliņu? Ja sarkana gaisma ausa, […]
Turpinot kumeļu tēmu, dziesma “Man pazuda kumeliņis” ir viena no tām, kuru pazīst turpat vai visā Latvijā. Suitos šī melodija jau 1929. gadā pierakstīta no Babas Raisktiņas, 1948. gadā – no mūsu Veronikas Porziņģes, 1969. gadā – no jūrkalnieka Augusta Lāča (LFK 1045, 1037; LFK 1824, 238, 239; LFK 1988, 149). Viņi visi dziedāja vienādi. Trīs dieniņas, trīs naksniņas meklē […]
Dziesmu “Bērīts, manis kumeliņis” Veronika centās restaurēt atmiņā kādas divas reizes. 1989. gada 17. septembrī, ilgi dungojusi, viņa apstājās pie tāda varianta, kuru pati domāja esam nepareizu. Tā paša gada 19. novembrī viņa jau pilnīgi pārliecinoši dziedāja šo dziesmu ar šādu melodiju: Es savami kumeļami stīgam šuju iemauktiņus. Stīgam šuju iemauktiņus, zīda sēju pavadej. Kad uzkāpu mugurej, […]
Šī Veronikas dziesma fondos pazīstama tikai ar tekstu no R. Drīzules vākuma 1957. gadā (LFK 1935, 5978), bet melodiju viņa man nodziedāja 1989. gada 17. septembrī. Ceturtāji gadiņāji kaldin seglus, iemauktiņus. Piektajāji gadiņāji jāju sieviņ lūkoties.3a. Griezu savu kumeliņu jaunu meitu pulciņē [R. D.] Es izlaidu gradzentiņu par gar meitiņu kājiņam. Piermā nāca, pāri lēca, otrā apkārt aptecēja. Trešā […]
Kā atvase no tā paša celma ir uzskatāma dziesma “Balta puķe, zaļa niedre”, kuru teicēja 1948. gadā A. Krūmiņam dziedāja šādi (LFK 1824, 257, 258): Dzērājpuisis bēdājāsi, kur būs ņemti līgaviņu. Balta puķe ezerā, tā dzērāja līgaviņa. Peld, puķīte, maliņā, būsi mana līgaviņa. Balta puķe atbildēja: labāk ziedu ezerā; Labāk ziedu ezerā, ne dzērāja līgaviņa. 1985. gadā mēs […]
Šī dziesma arī varētu būt no Jūrkalnes puses. 1948. gada 1. augustā to no Veronikas dziedājuma pierakstīja A. Krūmiņš (LFK 1824, 236, 237). Teksts atrodams arī R. Drīzules pierakstos (LFK 1935, 5980), tas ne ar ko neatšķiras no teicējas dziedātā. Ej, meitiņa, paskatiesi, vai ir visi zvejnieciņi. Ir gan visi zvejnieciņi, mans brālitis vien navaida. Ai, godīgi zvejnieciņi, […]
Sava laika lielākais Jūrkalnes dziedātājs Augusts Lācis tika aicināts arī uz Alsungu, lai “Suitu sievām” dziesmas mācītu. Pašas jūrkalnieces vēl atceras, ka dziesmu “Es puišeli noprovēju” mācījis A. Lācis, savukārt alsundznieces to kā mazsvarīgu faktu palaidušas aizmirstībā, bet dziesmu kā neatņemamu repertuāra sastāvdaļu dzied vēl šodien. Tagad grūti pateikt, vai Veronika šo dziesmu zināja pirms A. Lāča […]
Dziesma “Māte savas meitas sauca”, kuru 1926. gada 30. martā E. Melngailis pierakstīja no Alšvangas koklētāja Nikolaja Heņķa, piedzīvojusi savu “zvaigžņu stundu”. No aizmirstības pacelta, tā izskanēja Krišjāņa Barona jubilejas koncertā 1985. gadā. Šodien to dzied visā Latvijā. N. Heņķis piedziedājumā lietoja vācu vārdus, kuri tagad ir latviskoti. No “rāmi langsam” tie pārveidoti par “rāmi lēnām”. Veronikas burtnīcā atrodams […]
Neparasti bagāta ir dziesma “Man bij krietnis arājiņis”. Vienam tekstam ir vairākas melodijas, kuras nav sastopamas ne ar vienu citu tekstu. Šo maigi līgano melodiju 6/8 taktsmērā pierakstīju no Veronikas jau 1982. gadā. 1989. gadā izmaiņu tai nebija, ja nu vienīgi tekstā, piedziedājuma vietā atkārtojot panta pirmās divas teksta rindas. Šo dziesmas variantu pazīst arī etnogrāfiskā ansambļa […]
Draisko dziesmu, kur meitai jāizvēlas viens no diviem preciniekiem, no Veronikas izdevies pierakstīt divreiz. Intervāls starp abām reizēm ir teju 40 gadi. Pirmoreiz viņa to dziedāja A. Krūmiņam 1948. gada 1. augustā (LFK 1824, 228, 229), teksts ar pilnu piedziedājuma formulu arī R. Drīzules 1957. gada pierakstā (LFK 1935, 5985). Šo vasaru div puisēni uz manimi lūkojāsi. Viens grib […]
Categories
8. Bumburjānis
Līdzīgi ir ar slaveno suitu dziesmu “Bumburjānis”. Arī to pirmoreiz no Gudenieku dziedātājiem pierakstīja A. Jurjāns 1891. gadā (Bb 43, 1740). A. Jurjāns ir licis jautājuma zīmi pie fermātas uz pirmās skaņas, bet tā parādās arī visos nākamajos šīs dziesmas pierakstos. It kā aizturētais dziesmas sākums ir vien no suitu dziedāšanai raksturīgajām īpatnībām. Fermātas tiek veiksmīgi izturētas arī […]
Categories
7. Tumsa, tumsa
1985. gada jūlijā Veronika man dziedāja šādu dziesmas “Tumsa, tumsa” variantu: Tumsiņāji, vakarāji pārved manu līgaviņu. Man bij tāda līgaviņa – zvaigžņu deķu audējiņa. Man bij tādis kumeliņis – zvaigžņu deķis mugurāj. Tas bij labis tumsā jāti, līdz uzlēca mēnestiņis. Mēnestiņis zvaigznes skaita, vai ir visas vakarēj. Ir gan visas vakarēji, auseklītis vien nevaid. Auseklītis aiztecēja saules meitu […]
Categories
6. Pieguļniece
Īsts suits noteikti var nodziedāt “Pieguļnieci”, tādēļ Veronika brīnījās, kad lūdzu viņai šo dziesmu dziedāt, jo vai tad to es jau nezinot. Zinu, tomēr 1985. gada 14. jūlijā Veronika man dziesmu nodziedāja. Kad es jāju pieguļāji, viņa žēli noraudāja. Viņa žēli noraudāja pieguļnieka labumiņu. Klausies, mana līgaviņa, kur es pūtu varja tauri. Kur zviedz mani kumeliņi, […]
Categories
5. Bambāle
Arī šī dziesma ir no “vispārzināmo” dziesmu fonda. Nedrīkstēju mājās vesti, ne ļaudīmi parādīt. Pavaicāju māmiņai: ko būs darīt bambālei? Pērc, dēliņi, ziepju podu, ved Liepājas ezerē. Izmazgāju vienu podu, vēl bij mella kā bambāl. Pavaicāju māmiņai: ko būs darīt bambālei? Pērc, dēliņi, otru podu, vedi Dorbes ezerē. Izmazgāju otro podu, nu bij tāda puspelēk. […]
Categories
4. Kur biji, puišeli
Šo Veronikas repertuāra dziesmu “Kur biji, puišeli” varētu uzskatīt par vienu no populārākajām suitos. Pie ciema, pie daiļas māmiņas meitas,Tur šādu naksniņu pārgulēju. Dedzini, māmiņa, div gaišas sveces,Lai varu meitiņu nolūkoti. Vai balta mutīte, vai sarkana,Vai graznas drēbītes vai bagāta? Ne balta mutīte, ne sarkana,Ne graznas drēbītes, ne bagāta. Nejemšu atraitni, nemīlēšu,Nedošu atraitnes bērniem maiz. […]
Categories
3. Meitas gula ābolāje
Starp abiem no Veronikas pierakstītajiem dziesmas “Meitas gula ābolāje” variantiem laika atstatums mērāms 41 gada garumā. A. Krūmiņam 1948. gada 1. augusta pierakstā nav iezīmēti varianti (LFK 1824, 244, 245). No rītiņa celdamiesi, celdamiesi atrodāsi ābolā. Ceļas, meitas, aunas kājas, aunas kājas, iet uz muižu sūdzēties. Ceļas puiši, aunas kājas, aunas kājas, iet uz muižu klausīties. Iet uz muižu […]
Kā pašu vecāko pati Veronika dēvēja dziesmu “Kur tu jāsi, kalpa puisi?”. Tās melodiju pierakstīju 1985. gada 16. maijā. Jāj pie manis, kalpa puisi, es tev došu naktes mājas. Es tev došu naktes mājas, kumeļami tīras auzas. Kumeļami tīras auzas, tev vietiņu pataisīšu. Tev vietiņu pataisīšu baltiem lina palagiem. Baltiem lina palagiem, mīkstiem dūnu spilveniem. Mīkstiem […]
Suitiem neparasta savā monotonumā ir dziesma “Strauja, strauja upe tecēj”, kuru no Veronikas dziedājuma 1948. gada 1. augustā pierakstījis A. Krūmiņš (LFK 1824, 226, 227), teksts atrodams arī R. Drīzules 1957. gada pierakstos (LFK 1935, 5977). Noliecosi, nodzērosi straujas upes ūdentiņu. Atskrej zaļa līdaciņa, norauj manu vaiņadziņu. Ņem, brālīti, oša laivu, dzenies manu vaiņadziņu. Oša laiva smaga laiva, tā […]
Teksts no Dace Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, 1999.g. 1.Ķiršus plūkt(arī LFK 1935, 6019) Ķīlu izpircējs nostājas istabas vidū un saka:“Es plūktu ķiršus, bet nav redeles, kur pakāpt.”Viens ir saimnieks, tas prasa:“Kuru tu gribi, vai to?” parāda uz kādu no dalībniekiem.Ja plūcējs pasaka “jā”, tad tas nostājas blakām, zem rokas saņemot plūcēju. […]
Teksts no Dace Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, 1999.g. Rotaļas Veronika Porziņģe sarakstījusi nelielā blociņā. Pēc visa spriežot, tās rakstītas vienā paņēmienā, nelabojot, arī neatgriežoties pie tām.Kad Veronika man nodziedāja melodijas rotaļām, kurām tie nepieciešami, es uzskatīju, ka darbs pabeigts, jo darbības apraksti jau bija doti. “Suitu sievu” uzstāšanās maniere pamatā ir […]
Categories
PASAKAS
Teksts no Dace Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, 1999.g. Pasakas Veronikas burtnīcās ir tikai divas, no kurām viena nav pabeigta. Šo burtnīcu Veronika iesāka ar jau iepriekš pie četrrindēm citēto moto: “Tādēļ ka pati esmu bārenīte, man bāriņu liktenis ir tuvs, un tādēļ nolēmu savākt visu, kas būs iespējams, un kur būtu […]
Categories
MĪKLAS
Teksts no Dace Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, 1999.g.
Categories
TICĒJUMI
Teksts no Dace Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, 1999.g. TICĒJUMI Pie ticējumiem Veronika strādāja 1941. gadā, kad pierakstīja mātes teikto, un 1945. gada 21. oktobrī, kad viņas teicējs bija Veronikas mātes brālis Krists Megnis, 60 gadus vecs, dzimis Alšvangas pagasta Jēļu mājās. Gandrīz visi šie ticējumi 1957. gada ekspedīcijas laikā nonākuši arī R. Drīzules pierakstos, tādēļ tiem klāt […]
Teksts no Dace Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, 1999.g. Mēs sakām – tautasdziesma. Bet vai tad dzied visa tauta? Cik liela ir tauta, kas dzied tieši šo dziesmu? Un tie, kas dzied pavisam citādāk? Vai tie ir no citādākas tautas? Termins latviešu tautasdziesma ir nežēlīgi nolīdzinošs. Būtībā tas drīkstētu balstīties uz fundamentālu […]
Teksts no Dace Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, 1999.g. Ko var skauģis man darīt,Ko manam kumeļam? –Pats es dzimis piektu rītu,Kumeļš piektu vakariņu. Šos vārdus Veronika Porziņģe atkārtoja bieži – kā maģisku formulu. Viņai nebija mantas, ko zagļiem ņemt. Viņai nebija dzīvē lielas, citiem redzamas laimes, ko skauģim skaust. Un tomēr – Veronika bija sava […]
Sudrabiņa šautuviteUz ūdeņa līgojāsi;Sit, vilnīti, meliņe,Te būs daiļa audējiņa. Šorīt muti nomazgājuRakstītej glāziņej,Māsei vārdu meklēdamaMāsei vārdu ieliksimRakstītej grāmatej. Aili manu lielu godu –Ik svētdienas kūmās gāju;Manas baltas villainītesTūbītē savēlās. Aili, mani mēļi svārki,Plandatiesi, plandatiesi,Gan bij’ ilgi gulējuši,Šo dieniņu gaidīdami. Kūmās iedamaKažoku vilku,Lai auga pādeiVillaiņas avis.Sprogaiņas aitas. Kūmās iedamaRaibīti sedzu,Lai mana pāditeRaibītes austu. Šķirat ceļu, rūmējat,Es ar […]
Visas šīs tautasdziesmas atradu Veronikas Porziņģes rakstītajās burtnīcās. Pirmo no tām 1934. gadā uz Folkloras katuvi Rīgā nogādāja Mērija Grīnberga. Tā ieguva fonda numuru LFK 1708. Kā viņas satikās, kāpēc? Tas tā arī palika viens no daudzajiem nenoskaidrotajiem jautājumiem. Pamazām, kad biju ieguvusi Veronikas uzticību, viņa man deva savas burtnīcas. Sākumā tikai pārrakstīju, bet vēlāk […]
Bagāta maiziteGlauž manu gāliņu;Māmiņa gan glauda,Vējš purenāja. Saulit silta, māmiņ mīļa,Abas vienu labumiņu:No saulītes silti rīti,No māmiņas mīļi vārdi. Ēna laba, ēna laba,Kas ēne maizi dos?Māte mīļa, māte mīļa,Kas mūžam māti dos? Pate māte kārti lieca,Pate kāra šūpulītis;Kad ūzauga liela meita,Tēs tautam vēlētājs. Es mātei viena meita,Kā zīlite žagaros;Viena dubļu bridējiņa,Mātes vietas taisītāja. Ko māmiņa […]
Saulīt cierta mēnešamAr sudraba zobentiņu –Kam atjēma ausekļamSaderētu līgaviņu. Saulit kūla mēnestiņuAr sudraba čakārniti;Ai, saulīte, nekuļ mani –Tav dieniņa, man naksniņa. Saulit savus kumeliņusJūriņej peldenāja;Pate sēd kalniņej,Zelta groža rociņej. Ai saulīte, ai saulīte,Tavu zemu kumeliņu –Līdz pusīti zīda svārkiRasiņej iemierkuši.Rasiņāji izmirkuši. Saule brauca par debesiDiv dzelteni kumeliņi.Ai, saulīte, mīļa, balta,Vai tie tav nepiekusa?Vai tie tev nepiekusa?Lai tie kūst, […]
Sunišam, ganiņam,Abim siera gabaliņi;Ganīš rasas braucējīš,Sunits sētas sargātājs. Saulit, zelta jumpraviņa,Spīdi gaiši ganiņam –Ganiņam garja diena,Kad sauliti neredzēja.(Arī LFK 1935, 5786) Migla, migla, rasa, rasa,Tā man laba nedarīja –Rase manas kājas sala,Migle zuda raibuļiņas. Ēdat, goves, nemaujat,Negaužat māmiņei –Svētu rītu paganīšuBaltābolu kalniņej. Auni kājas, lakstīgala,Dzīsim goves paganīt;Tu dziedāsi ievienej,Es gosniņas ganīdama. Es staigāju bērzu bierziVisu dienu dziedādama;Es adīju […]
Pie mums, tāpat kā visur citur, arī bāriņiem ir bijušas grūtas dienas tāpat kungu klaušās, kā arī zem pamātes aso vārdu krusas. Tādēļ, ka pati esmu bārenīte, man bāriņu liktenis ir tuvs, un tādēļ nolēmu savākt visu, kas būs iespējams un kur būs runa par bāriņu dzīvi. V. Porziņģe Apgāzāsi vācelite,Iztecēja kamoliņi;Nomierst tēvis, māmuļiņa,Tad bērniņi iztekāja. […]
Asariņu upe tek,Kas to pillu pieraudāja?Raud sērdieņi, raud atraiši,Raud nabaga dārbenieki.Sērdiens raud – māte žēl,Atraits – savu mūža draugu;Raud nabaga dārbenieki,Bārgus kungus klausīdami. Es sakūru uguntiņuEzeriņa galiņej:No sidraba skaidiņam:Lai sildās tie ļautiņi,Kas man labu nevēlēja. Ļaudis man kapu raka,Man kapai rozes zied;Sēdu kapa maliņej,Pinu rožu vaiņadziņu. Ļaudis mani valodāsSēdināt sēdināja;Dēkle, Laima manu krēsluKā ābolu ritināja. Ļaudis manu […]
Kur tik saldas ogas augaKā kalniņa galiņej?Kur tik daiļas meitas augaKā Alsungas novadej? Nav saulite ūzlēkuse,Rasa zāles galiņej;Nav meitiņa ūzauguse,Jau ļaudīm valodiņas. Bite, bite, meita, meitaOtram skādi nedarīja:Bite druvu neizmina,Meita zemi nedalīja. Bitītej, meitiņejNama pierkti nevajaga –Tām Dēkliņa novēlējseGatavej ielīgot. Par pārim rieksti auga,Par pārim āboliņi;Par pāram mātej augaCiemej daiļas dzelteinītes. Strauji tek tā upite,Jo tek […]
Oši vien, kļavas vien,Kur ciertīšu vezumiņu?Māsas vien tai ciemej,Kur es jemšu līgaviņu? Kas var liegt vējiņamRožu krūmu purināt?Kas var liegt puisenamSkaistu meitiņ’ bildināt? Pats bērziņu nodzenāju,Pats nolauzu galoknīti;Pats meitiņu izvainoju,Pats apjēmu līgaviņu. Tumša, tumša tā eglīte,Kur saulite nakti gul;Tāļu, tāļu tā sētiņa,Kur aug mana līgaviņa. Es taisiju rožu dārzu,Lai nāk meitas puškoties;Kurja žigli rozi rāva,Tā […]
Burtnīca, kurā šo dziesmu bija visvairāk, datēta ar 1937. gada 4. janvāri, tātad šajā laikā Veronikai bija nedaudz pāri 16 gadiem, tāpēc var domāt, ka daudzas no šīs grupas tautasdziesmām teicēja, iepsējams, pati pielāgoja situācijai. Redz kur puiši, bandenieki,Nav cepures gāliņej;Ik svētdienas krodziņej,Miežu kule padusej. Kas kaziņu lopu sauca,Kas puisiti cilēciņu?Kaziņ koka grauzējiņa,Puisits meitu brāķerits. Vai tie […]
Meita par savu nākamo dzīvi, par savu nākamo vīru Zināt man ko zināt,Trīs dieniņas nezināt:Piedzemot, nomierstot,Tautiņās āzejot. Neskatos augstu namu,Ne rakstītas klētes dores;Skatījos lauciņej,Kur maizīte vilni met;Kur maizīte vilni metPar to smilgas atmatiņu. Tautu dēlu rudzu lauksZelta miglu nomiglojis;Dod, Dieviņi, lai es būtuTās maizītes cepējiņa. Neskatos smuku puisi,Ne rakstītas klētes dores;Metu acis lauciņej,Kur maizite viļņus […]
Miglaine rītiņeEs izbridu lina lauku;Saķērāsi linu ziediManej zīļu vaiņage. Ik rītiņus zelta rasaBāleniņa sētiņe;Kur iedama, tecēdama,Noskaloju vaiņadziņu. Div kalniņi noziedējaSārkanbaltu āboliņu;Būt trešais noziedējis,Ja salniņa neūznāktu;Div meitiņas gode tapaAr to vienu vainadziņu;Būt trešā ar tapuse,Ja godiņu turējuse. Div vaiņagus es nopinu,Pie upites sēdēdama;Vienu pinu sīku rožu,Otru mirtes zariņim;Kurju pinu no rozem,To es došu māsiņej;To es došu […]
Ak tu, ciema cēruzīte,Kam tu augi tik ražena?Ne man dienā dārbiņš tika,Ne naksniņā miedzīš nāca. Āz kalniņa lejiņejRindam auga ozoliņi;Pretim auga liepu rinda,Kas ozolus kaitināja. Ai, ciemiņi, ai, kaimiņi,Mēs div dumpi turēsim:Tavas meitas manus puišusIk vakarus kaitināja:Mani puiši ik vakarusNeēduši pieguļej. Pieguļnieku meitiņam,Tām pūriņu nevajaga:Tās pūriņu pielocījaAr vecim pineklim. Pieguļiņa, pieguļiņa,Tā man labu nedarīja:Tur palika […]
Vizēt viz ezeriņisAr mazam žuitiņam;Ar mazam zivtiņam;Vizēt viz brāļa sētaAr mazam māsiņam. Brāļi, mani brāliši,Es brāļu māsa:Kā niedra līgojuBrālišu viduj. Ķizu ķizu, elu elu,Kas manej rociņej:Brāļ pierktis gradzentiņisDeviņam zīlitem. Brālits jaunu klēti daraBaltābolu kalniņaj,Lai vējiņis cauri pūš,Lai nepel mans pūriņis. Mīļi mani bāleniņi,Mīļi mani audzināja:Nezināju kunga riju,Kunga govju laidariņu. Kaņupite, garjaudzite,Garja auga vasarej;Mūs māsiņa neūzauga,Šī […]
Līgodama vien staigājuŠo garo vasariņu:Salīgoju brāļam sievu,Sav diženu arājiņu. Nu piekusu, vairs nevaruVien iedama druviņej:Jem, brāliti, līgaviņu,Būs man otra gājējiņa. Tav, bulliti, mella mute,Tai vajaga āboliņa;Tav, brāliti, mells krekliņis,Tav vajaga mazgātāja. Lūkoj, brāli, līgaviņu,Lūkoj labu dziedātāju:Kurja laba dziedātāja,Tā tikuse dārbiņej. Jem, brāliti, līgaviņu,Jem tikušu mātes meitu:Smalku kreklu audējiņu,Graznu cimdu adītāju. Dziedātāja tā meitiņa,Runātāja māmuliņa;Jem, brāliti, […]
Tav, ositi, trauša miza,Tu lūkam nederēji;Tav, puisiti, ātra dūša,Es ar tevi nederēšu. Tautiets man mīļi lūdza:Mīļais mani mīļi lūdza:Nāc pie manis šo rudeni.Nāc, puķīte, šo rudeni.Es neiešu, es nevaru,Navaid pills pūriņis.Ja navaid pills pūriņis,Loki skuj ar dubenej.Loki skujas dubenej. Gaidi, gaidi, tautu dēls,Kā gaidījis, gaidi vēl:Kā gaidījis ūzaugam,Gaidi pūru pielokamu. Lai bij gari priežu zari,Bērzu […]
Tec, upīte, citu ceļu,Pilli krauļi ievas zied;Jāj, tautieti, citu ceļu,Mūs māsiņa saderēta. Neviens mani nezināja,Ka es augu saderēta:Tautu dēla balta naudaTautu dēla gradzentiņisManej pūra dubenej;Mana pūra atslēdziņaTautu dēla kabatej.
Taisās kāzas, taisās kāzas,Nu būs kāzas ši sētej:Nu būs kāzas šovakar:Visa brāļa sēta vizSpožim spangu vaiņagim. Kam tā sēta kalniņe,Sagšām jumta istabiņa?No tās sētas pārvedīsuNo tās sētas es pārveduBrālišam līgaviņu. No rītiņa ūzlec saule,Mežim gali puškojās;Kad es iešu tautiņās,Es puškošu bāleliņus. Protu, protu, redzu, redzu:Nu šķir mani māmuļite:Šķir gosniņas, šķir aitiņas,Šķir villaines pūriņe. Jemat mani […]
Gaisma, gaisma, bāleniņi,Sedlo savu kumeliņu:Īsa diena, garš celiņis,Saderēta tautu meita. Kur tu iesi, bāleniņi,Ka tik daiļi saģērbies?Nu es iešu baznīceiTautu meitai roku dot. Pār tiltiņu es nebraukšuNegrožotu kumeliņu;Pār novadu es nejemšuNezinamu līgaviņu. Ģērbies, manu bāleniņu,Vanadziņa nadziņos –Pārvedīs tautu meituGarje pušku villaine,Lai varēji noķertiesJala pušķu galiņe. Velc, brāliti, trejus svārkus,Maucies baltus pierkstainišus –Šodien tav pārvedīsVisu mūžu […]
Māte mani tāļu deva,Solīj gauži neraudāt;Nav kājiņas apāvuse,Sak māmiņa – sierde sāp. Šorīt agri piecēlosPar visim rītiņim.Ko es labu padarījuPar to agru cēlumiņu?Sav gāliņu izsukāju,Sav raženi appuškoju;Izrakstīju brālišamLīdz gaismej slēža kreklu. Izpurini, māmuļite,Man ejama villainites,Lai vējiņis izpurenaVisas ļaužu valodiņas. Lūdzama, māmiņa,Sedz man sagšu.Māmiņa nesedza,Tā gauži raudāja.Lūdzama, māsiņa,Sedz man sagšu.Māsiņa nesedza,Tā gauži raudāja.Lūdzama, māršiņa,Sedz man sagšu.Māršiņa […]
Līgavu izvada tautās no līgavas vecāku mājām. Tās ir atvadu un pārdomu dziesmas par to, kā klāsies jaunajā vietā. V.Porziņģe Kalniņej treji vārti,Visi treji appuškoti;Pa vienim Dievīš brauca,Pa otrim mīļā Māra,Pa trešim pāde braucaPādi vesti baznīce. Redz kur koši noziedējaRedz kur koši ievas ziedVēja lauzta ābelite;Ar ābeli laukmalaji;Redz kur koši tautas vedaIzvainotu mātes meitu. Taisies, […]
Sak rijej grūta dzīve,Rijej gāju dziedādama;Sak tautās liega dzīve,Tautās gāju raudādama. Šķir, Dēkliņa, lietus gaisuDeviņim gabalim,Kā šķir mani tautu dēlsNo deviņi bāleniņi. Māte mani jaunu devaJaunu znotu gribēdama;Māmiņej jauns znotīš,Man jaunej sierdēstiņi. Spīdi, manu vaiņadziņu,Šī pēdēja spīdēšana;Mīli mani, māmuliņa,Šī pēdēja mīlēšana. Vista savus cāļus šķir,Man atšķīra māmuliņa;Cāļi tek pulciņe,Kur, māmiņa es tecēšu? Šorītiņ agri, agriNāks […]
Darāt, brāļi, augstu sētu,Darāt, tautas, augstu klēti,Vēl jo augstu pažobeli:Dižu radu tautu meita,Dižu radu mūs māsiņa,Žuburotu kroni nes. Tautām zemas klētes dores,Man zarotis vaiņadziņis:Zarus lauza ieiedama,Pazarīšus iziedama. Sniķeriti, dreimaniti,Nāc man līdzi tautiņās:Man zarotis vaiņadziņis,Zemu tautu klētes dores;Zarus lauzu iekš iedams,Pazarīšus iziedams;Ko nolauzu iekš iedams,To maksās bāleniņi,Ko nolauza ār iedams,To maksāj tautu dēls. Līgavai noņem ceļa […]
Veda mani pār Ventiņu,Kā es Ventu ziedināšu?Plostej liku cimda pāru,Ventej varja gradzentiņu. Vadzītis cīkstēja –Dvieliti gaida;Lukturis cīkstēja –Cimdiņus gaida.
Dedzen, Laima, vaska sveci,Ej pa priekšu istabej:Lai kājiņu neiespēraAsariņu peļķite.Asariņu pelcite. Cērt jel, Dieveri,Tērauda krustuPar tautu meitiņasPar mūsu brālišaKājiņam. Ej iekšej, tautu meita,Vai tu dores neredzēji?Vai tu dores neredzēji,Pie brāliša dzīvādama? Velcies, pempuža,Velcies, sapata,Par nama slieksni:Nu rītu dzierdēsiJa gribi šī namaGaspažas vārdu.Saimniece būt. Kad līgava ievadīta istabā, tad dziedātājas iet un dziedot izvada istabā panāksnieces […]
Velku bērzu sētiņejAr visim zariņim;Eimu tautu istabejAr visim brālišim. Cauri mani tautas raida,Cauri vārtus atvērušas;Te atradu māsas pēdas,Te apgriezu kumeliņu. Caurs tautu namīš,Caur istabiņa –Tur mūs māsiņuVilks apēdīs. Tāda tautu istabiņaKā tās šorku lamatiņas:Kād iegāju istabej,Tad ar gālu salīgoju.Tad ar gālu izcilāju. Šaura tautu istabiņaTā kā šorka lamatiņas:Nevarēju stāvus iet,Ne rociņas cilināt. Muiže auguseMūs mīļa […]
Veru dores, speru kāju,Met actiņas dubenej:Te tā diža dēlu māteSalīkuse, sakumpuse. Kur tā diža dēlu māte,Ka neredz cierājam?Ka neredz staigājam?Pierte cepa kriķu maizi,Ar ķīļim ķīlēdama. Dēlu māte, zilzobite,Tik tā mani nenorēja;Es ielēcu kaņupēs,Viņa zobus klabednāja. Kas tā tāda līka kārtaViņ istabas dubenej?Tā nebija līka kārte,Tā tautieša māmuļite. Kaldeni, māsiņa,Sav asas korpes:Sak sīvu, sak’ dzedruTavu vīra […]
Ko gaidat, sveši ļaudis,Ka pātarus neskaitat?Vai gaidat mūs’ brālišusSkaitītājus? Nemāk svešļaudisPātarus skaitīt;Kā leišu nabagiNotunturāja.
Tad dziedātājas paceļ mazu bērnu, līgava pasviež bērnam cimdu pāri. Mācies, Grietiņa,Bērniņu vākti:Šogad citam,Citu gadu pašei. Citu gadu tu, Grietiņa,Nesēdēsi rakstīdama –Sēdēs bērnu šūpādama,Vīra bikses lāpīdama.
Saskrēja melnieEgliena ļaudis;Svecīte nedegaNe dedzenama. Ko pūta, ko krācaZiemeļu vējīš?Sapūta, sakrācaTos bada ļaudis. Kam jēmi, brāliti,Varkalenes meitu?Kules knaģi, spradži, radži,Visi jāja panākstos. Dižu radu mūs brālitis,Iekūlās čurlakos;Gan sijāju, kretulāju –Kur tu gružus izsijāsi. Nu tu, manu brāliti,Ai, manu brāliti,Tērēsi naudu,Līdz tautu meitiņuGode celsi:Ne tai kreklīš,Ne lindrucīš.Ne paladzīš. Dižu radu, labu ļaužuIekūlos čurlakos –Nevarēju iztīrītNe vēje […]
Sākas pusdienu maltīte. Jaunais pāris, panāksnieki un pārējie kāzenieki vispirms skaita pātarus dižā vedēja vadībā, pēc tam visi ēd. Tikai dziedātājas apdzied kāzeniekus. V. Porziņģe Brūtes brālis cāli plūca,Galda stūre turēdams;Brūtgan brālis cisku kasa,Par istabu tekādams. Ūja, velle sveši ļaudis,Ar lielim vēderim:Apēd brāļa rudzu kaudziAr visi pākarim.Ar visim pārkariem. Sanākuši sveši ļaudisKā suniši izsalkuši:Kā suniši izbaduši:Apēd […]
Jānišam, brālišamTreju taku vēderīš:Par to vienu kungi brauca,Par otrāju vagarīš;Par trešo dārbeniekiŽagariņus šķucenāja. Jožam brāļamKraupaiņš vēders:Vedam namej,Ūzgāja namej,Ber sprukstes viers:Uzbēra sprukstes:Ūzskrēja rovejŪzgāja rovejČūkstēdams.Čaukstēdams. Citu gadu tu, Trīnite,Nesēdēsi žagaros:Žagaros zalktis guļ,Deviņam dzelonam:Kapās tavu pakaļiņuDeviņos gabalos;Tava māte, pūtējiņa,Pūtīs tavu pakaļiņu. Nesēdi, Grietiņa,Caurej krēslej:Kaķe tavu pakaļiņuAr kājiņu ķibenāja. Voldīš sauca, Voldīš brēca:Kas tos miežus norullēja;Tos Jānitis norullēja,Ar Anniņu […]
Ej, manu brāliti,Sasildi vietu –Tā tautu snauduļaGulēt grib. Traka meita vīru raud,Neraud baltas villainites;Ko tu, trakā, apsegsies,Ar to vīru gulēdama?Bikses likšu pagālej,Ar lindruku apsegšos. Es noaudu gultas deķiRakstītam maliņam;To apsedzu tautu dēlu,Piermo nakti gulēdama. Aitiņej balts jērīšAitiņai balts bērnīšPelēkam kājiņam;Es noaudu villainitesPelēkam maliņam;To apsedzu tautu dēlu,Piermo nakti gulēdama. Neguli, brāliti,Kur tevi gulda –Vērpies kā veprisOtrej […]
Pilla vīra sieva biju,Pillu dzēru biķeriti;Viduj gultas vien gulēju,Negulēju maliņej. Klusi, klusi pie meitamAr pakulu zeķitem –Lai salmiņi nečabēja,Lai māmiņa nedzierdēja.
Es jau saku, es jau saku:Rožu smaka istabej –Rožu smaks istabej –Ienesa mūs’ māsasRožainu pūru.Rožotu pūru. Šodien mēs redzēsimTautu meitas tikumiņu:Vai būs gājse svētu rītuAr puišim ripas sist –Ar puišim ripas kaut –Ripu nesa roziņe,Ne adekļa vāceliti. Dievs, nosodi tēva runčus,Ka tie peles nemedī:Sagrauzušas pūra lādi,Izvilkušas dāvaniņas. Kaci, kaci, tautu meita,Pašej pūra dubenej;Kādu vellu sakacēsi,Kādu […]
Māte man pavēlējaSvešu zemi ūzvarēt:Ēst un dzērt, lielīties,Brammēt savu kumeliņu. Māte man pavēlējaŠij zemej karju vest;No šīs zemes neaiziešu,Līdz es skādi padarīšu:Visus vadžus aplauzīšu,Galdam kājas nolauzīšu,Medus podu izēdīšu,Puišam bērnu piegulēšu. Es gribēju beņķi lauzt,Nevarēju beņķi lauzt;Kā varēšu beņķi lauzt –Pērnie mēsli apakše;Pērnie mēsli apakše,Āzpērnaju suveniņu.
Sveši, sveši tie ļautiņi,Nav neviena pazīstama;Kā nebūs sveši vien –Nav neviena bāleniņa. Ielaiž mani tautiņāsIelaiž mani dieverjosKā mellei eglienej;Kā oliņu ūdenej;Neredz sauli, ne mēnesiCaur dieverju cepurem;Tas jaunais dieveritis,Tas pacēla cepurīti:Skaties, mana māršenite,Kā saulite rotājās.Kā saulite ritenāja.
Tautiets, mani precēdams,Izteic savu bagātību:Pieci zārdi rutku lapas,Trīs kamburi rācentiņi. Tautiets, mani precēdams,Izteic savu bagātību:Kalnej zied rožu lauks,Lejej vīna upe tek;Kad āzgāju, tad atraduTautu dēlu meluģiti:Kalnej zied dadžu lauks,Lejej rāva upe tek. Tautu dēls lielijās,Cik tam liela bagātība;Kad āzgāju, tad atraduTautu dēla bagātību:Viena veca, līka ķēve,Trīs stutem sastutēta. Šaura, šaura taut upīte,Platas manas villainites –Velējot, […]
Jauna gāju tautiņās,Gudri mācu tautu dēlu:Ceļies, šelmi, riju kult,Tin man kājas kažoke. Lakstīgala, mīlulīte,Pieceļ manu arājiņu –Jauns bij manis arājiņi,Sējas laiku nezināja. Tautiets mani mazu jēma,Solīj dižu audzenāt;Vairāk diža nepaaugu,Kā pieauga pie māmiņas. Gauži raud ozoliņis,Jauns jostiņu apjozies;Neraudz gauži, ozoliņi,Jauna tava jozējiņa;Gauži raud bāleniņis,Jauns apjēmis līgaviņu;Neraud gauži, bāleniņi,Jauna tava līgaviņa. Ko, tautieti, darīsim,Abi jauni sagājuši […]
Brālits māni māsu sauca,Ne gredzenu nenopierka;Kāda māsa tautu meita –Tai nopierka sudrabiņu. Brālīts man linus sēja,Mārša sēd ežmalaj;Sak’ māršiņa sēdēdama:Judritem tie liniņi. Brālīts sedza tautu meitu,Mani cēla rijiņej;Būt, brāliti, mani sedzis,Mēs no vienas māmuļites. Brālīt, tava līgaviņaNebūs vietas turētāja:Pate dārbu nemācēja,Ar saimiti nesader. Ai, manu brāliti,Tav sēru mūžu:Nemāk ratiņu, ne adekliti,Nemāk vīram bikšeles lāpīt. Lustīg […]
Kur kājiņu neatsitaCelmaiņe līdume?Kur vainiņu neatrada,Ja gribēja niecināt. Bitīt, tavu nesumiņuBaznīce dedzenāja;Māmiņ, tavu lolojumuTautiņās miecināja. Māte mani audzinājaKā baltāju lina sauju;Tautas mani niecinājaKā dubļainu kājas autu.
Saimnieks ēda auna gaļu,Es tos ragus klabenāj;Saimnieks pēra saimenieci,Es tās kājas stirenāju. Kalpa puisis, auz uz karu,Tie uz viena rēķenam’ –Kalpam dzedra valodiņa,Auzej garja sēnaliņa. Kur, pie vēja, vilcīš bija –Zaķit’s nesa kazlēniņu;Kur, pie vēja, saimenieki –Kalpīš jēma saimenieci. Kur kungim tādi vīri,Kādi mani bāleniņi –Ar krūtem kalnus stūma,Rokej nesa ozoliņus. Melna čūska miltus malaViduj […]
Steidz, brāliti, miežus sētAr abām rociņām:Lakstīgala, meluģite,Saka īsu vasariņu. Ai rudzi, rogaini,Tavu dārgu akotiņu:Tevis dēļ Rīgas kungiZelta naudu kaldenāja. Divi diži lielijās,Abi ziemu pārcietuši:Rudzi sniega apakšej,Bite koka dobumej. Aili manu muļķa prātuPret kalniņu zierņus sēt:Gan izsviedu pillu sauju,Visi rit lejiņe. Grābjat sienu, grābējiņas,Man sieniņa nevajaga:Man sieniņu sagrābuseTautu dēla māmuļite. Piekusuši bāleniņi,Siekim rudzus mērīdami;Kā māsiņa nepiekusaPa […]
Nāc, menciņi, tai rovej,Kur dzierd mani lelojam;Es tav došu kumāsiņuZīda diega galiņej. Kas tur viz, kas tur zvērāTai zvejnieka laiviņej?Tā zvejnieka līgaviņaZelta naudu rēķenāja. Balta ieva noziedējaJūras krasta maliņej,Pūš vējiņis, bierst ziediņiZvejnieciņa laiviņej.
Dod, māmiņa, pulkej mani,Pulkej laba dzīvāšena:Iet iedama, kur iedama,Iet raženi dziedādama. Mūs brāliša sūdus vedaŠķēlaiņim ratiņim:Lai aug mieži līdumejŠķēlaiņam vārpiņam. Mūs brāliša mēslus vedaZeltītim ratiņim;Šķēlaiņim ratiņim;Mūs’ māsiņas ārdītājasSudrabiņa dakšiņam.Dreijātam dakšiņam. Mēslus veda, mēslus veda,Kam tie mēsli piederēja:Kunga mēsli, tēva rati,Brāļa bēri kumeliņi.
Ozoliņi, zemzariņi,Kam tu augi lejiņej?Puiši tavas saknes mina,No kalniņa tecēdami;Meitas tavus zarus lauza,Kalniņej stāvēdamas. Sen dzierdēju, nu redzēju:Kalnej auga ozoliņis –Zelta zari, varja saknes,Sudrabiņa lapiņam. Ozoliņi, ozoliņi,Tavu lielu resnumiņu:Tek bitīte trīs dieniņas,Nevarēja aptecēt. Ozoliņis gauži raud:Zīles bira upitej;Tā ozola paša vaina –Kam aug upes līkumej. Dreijāts auga ozolīšDreijātaji kalniņej;Tur sidraba vāveriteTimerēti timerēja. Priede, egle, priede, […]
Es varēju meža putnusPa vārdam izdziedāt:Irbe – Grieta, megnis – Juris,Teterītis – Bērtulitis. Visas manas gaznas drānasMeža putnu mugurej:Gulbjam balta, dzeņam raiba,Žagatej mēlenite. Es nejātu gar jūrmaluBez tērauda zobentiņa:Jūrjas putni, gaigališi,Tramda manu kumeliņu. Runāj’ gailis ar vistiņu:Kur naksniņu gulēsim?Īsas kājas, dziļš sniedziņis,Tālu salmu gubezitis.
Kas nav ērmus jau redzējis,Lai nāk ērmus skatīties:Ūdens cirta akmeņam,Akmens gālu purenāja. Kas nav ērmus jau redzējis,Lai nāk ērmus skatīties:Vistej pupi, cūkej ragi,Akmeņam kājas, rokas. Kas nav ērmus jau redzējis,Lai nāk ērmus skatīties:Ozols auga, zari dega,Gailis dzied galiņej.
Kālabād galdiņamLīkas kājas apakšej?Ar maizīti nolīkušas,Ne ar zeltu, sudrabiņu. Šej nāca lepni kungi,Ko mēs viņus mielosim?Gaiļam dūru pasekstej,Suvenam šmecerej. Ēdat, ļaudis, suitu raušus,Tie vēderu nemaitāja:No baltiem miltiņiemi,Dzelteniem borkantiem. Strebat putru, strebat putru,Tā vēderu nemaitāja:No miezišu putraimim,Rūgušpiena kunkuļiem. Dzerat, āludis, alutiņu,Tas vēderu nemaitāja:No mieziīšu iesaliņa,Apentiņa sprodzitēm. Te es braukšu ik nedēļas,Te ir laba dzīvāšena:Te netrūka trekna […]
Es cerēju nolūkotGudenieku tikumiņu:Vai mācēja jauni ļaudisVecājiem godu dot. Čakli bija jauni ļaudis,Vecie bija vēl čaklāki:Vecs ar savu tikumiņuJauniem jaunu padarīja. Čakli bija jauni ļaudis,Vecie bija vēl čaklāki:Jaunie lika savu spēku,Vecie gudru padomiņu. Gan strādīgi jauni ļaudis,Vecie līdzi turējās:Jaunie rokas pūtenāja,Vecie darbu padarīja. Apsēdies, atpūties,Mana veca māmuliņa,Gan tu biji piekususi,Mani mazu audzējot. Ceļat, bērni, mātei […]
Man patika šī vietiņa,Te es gribu padziedāti:Te jūriņa vilni meta,Sudrabiņu skalodama. Krietni jūras arājiņi,Lielu lomu vilcējiņi:Pilnas laivas jūras zelta,Brauc malej dziedādami. Saulīt gāja spēlētiesAr to jūras ūdentiņu:Saule meta zīd autiņu,Jūra putu gabaliņu. Jūras meita Vāraviņa,Mēs vienādi daramies:Tu ievīli zvejnieciņuDziļas jūras dibenej;Es iekrāpu tautu dēluSmalka siena peludej. Ai dieniņi, es nejemtuZvejnieciņu arājiņu:Tad man būtu biezas lūpas,Mencu […]
Piermo reizi es izgājuKalniņej padziedāt –Vasariņu slavināt,Ciema puišus kaitināt. Dziedādama, strādādamaSagaidīju vasariņu;Dziedādama, strādādamaNolūkoju arājiņu. Gan dziedāju, gavilēju,Neviens mani neredzēja:Ciema puiši lepni bija,Ne viersuj neskatās. Es cerēju nolūkotŠos puišos arājiņu;Puiši mani izbrāķēja,Vecu meitu saukādami. Lai es biju veca meita,Vēl jo karsta man siersniņa:Es cerēju nolūkotRīdzenieku arājiņu. Ko būs man tam darīt,Lustīgam prātiņam?Lai es veca palikusi,Visur gāju […]
Ko dziedāšu, ko runāšu,Kapsētaji atnākot?Dievs palīdz, Veļu māte,Labvakari, dusētāji! Klusi šalca kapu priedes,Kapsētā ienākot:Te dzied veļu dvēselites,Zariņos sēdēdamas. Sēri skana man balsiņisZem kapsētas ozoliem;Vēl žēlāka man siersniņa,Pilna gaužu asariņu. Nu pietika šim brīžamGraznu dziesmu padziedāt;Lai palika citas dziesmasLai palika man dziesmiņasKo tautiņas kaitināt.
Nākat, ļaudis, istabā,Te ir laba saimeniece:Baltas putras vārītāja,Mīļu vārdu runātāja. Brauc, māsiņa, ciemotiesPie labiem kaimiņiemi:Gan dziedāti, gan runāti,Gan dārbiņu mācīties. Savu mūžu es netikuAr kaimiņu ienaidej:Pie kaimiņa raugu teku,Pie kaimiņa uguntiņu. Nākat, ļaudis, mācīties,Kā mūžiņus dzīvojamis:Ne nīsties, ne bārties,Ne turēt ienaidiņu. Ko, māsiņa, rājamie,Kāda zeme mums dalama?Tā dzīvot meitiņāmKā baltām aitiņām:Ne nīsties, ne bārties,Ne turēt […]
Sveši ļaudis sabraukušiMūsu dziesmas klausīties;Cits pateica labu vārdu,Cits vainiņas skandināja. Igaunišu puišu dēļiEs tik daiļi nenesas:Man pašei AlsungejIecerētis arājiņis. Mazs puduris meitas dziedApaļeji kalniņeji;Igauniši garum gājaKā suniši smilkstēdami. Es atbraucu tālu ceļuCiema puišus nolūkot:Vai diženi tēva dēli,Vai raženi arājiņi. Gan diženi, gan raženiKā tie zaļi ozoliņi;Tikai viena vaina bija –Ilgi dzēra krodziņej. Ne lūdzama es […]
Kāzām iepriekš gatavoties Veronikai nevajadzēja, tomēr jau tā milzīgo kāzu dziesmu krājumu dziedātāja papildinājusi ar saviem tekstiem. Māmuliņa žēli raud,Pie vārtim stāvēdama:Satin savu mīkstu sirdiSmalkej vilnas kamolej. Šorīt agri mans brālitisApsedloja kumeliņu:Tālu jāja sav celiņuLīgaviņu lūkoties. Tautiets mani mīļi lūdza:Nāc, puķite, šoruden!Ietin iešu, ja tu jemsi,Rasi manu labumiņu. Es to savu līgaviņuUz rokami vien nēsāju:Nēsādams […]
Visīstāko daiļrades laboratoriju es saņēmu no Veronikas Porziņģes māsas Annas rokām jau pēc pašas dziedātājas bērēm. Reizē ar fotogrāfijām man atļāva paņemt kaudzi ar Veronikas rakstītiem papīriem, jo tik un tā tie nonākšot plītī. Dažas lapas bija sarakstītas arī svešā rokrakstā, dažas – mašīnrakstā, tātad teksti, kas jau gatavi iedoti dziedāšanai. Bet uz 75 lapiņām bija rakstījusi […]
Mūsu tauta, dārba tauta,Dziedādama visu veic:Kungu jūgu salauzusi,Partijai tā godu teic. Mūsu tauta – miera tauta,Šķēpus kala lemešos;Ars zemīti, būs maizīte,Būs mums laba dzīvošana. Lai bij labi, kur bij labi,Laba dzīve kolhozā:Tek bagātas piena upes,Baltas putas mētādamas. Kas kaitēja nedzīvotBagātā kolhozā:Brūnas govis, zaļas pļavas,Baltas pašas slaucējiņas. Kas grib labu dzīvošanu,Lai nāk mūsu kolkozej:Brūnas govis, zaļas […]
Zinu dienu pie dieniņas,Vienu dienu nezināju –To dieniņu nezināju,Kad zūd manis augumiņis. Pelē manis vaiņadziņis,Rūsē manis gradzentiņis;Vai tie abi paredzēja,Ka es ilgi nedzīvāšu? Loki pūru, jaunā māsa,Man pūriņu nevajaga:Man Dēkliņa novēlēj’seMeitej miert vaiņagej. Mieršu, mieršu, nedzīvāšu,Pūru manu izdalat:Dvielis krusta kalējam,Cimdi kapa racējam,Mūža nama sniķerjamSedzat baltu villainiti. Pieminot es ūzauguSavai mīļai māmiņai:Kā ūzaugu, tā paguluApakš zaļa […]
Briedis brida, ledu lauza,Brālišam naudu nesa;Nebrien, briedi, nelauž ledu,Nav brālitis sētiņej. Eijā, eijā, lāču lēle,Ko tā lāču māte dara?Sūnas plūca, midzi vilka,Taisa mīkstu gulēšanu. Aili, aili, es nevaruBez suniša elpēties:Upe tek caur sētiņu,Ūdre kāpa namiņej. Sunišam maizi devuDižen lielu gabaliņu:Sunits manu sētu sārgaTumšu nakti, gaišu dienu.
Koši, koši, jauki, jauki,Kad bij silta vasariņa;Dzied putniņi, dzied ganiņi,Daiļi jāja pieguļnieki. Gausi nāca, drīz aizgājaTie bagāti Ziemas svētki:Trīs dieniņas, trīs naksniņasIet par kalnu dziedādami. Kas tur rībenaUz istabiņu:Ziemsvētki dancenaSav kumeliņu. Sen dzierdēju, nu redzējuZiemas svētku kumeliņu:Gar zemiti krētes vilka,Ar basam kājiņam. Nāc, māsiņa, ciemotiesZiemas svētku vakarej:Būs pupiņas, būs zierniši,Būs cūciņas šņukuritis. Puiši, puiši, Ziemas […]
Vai manu zaļvarjaLielaju dienu:Es lēkšus pārlēcuPār Daugaviņu. Ziemas svētki, Liela diena,Tie meitam diži radi:Ziemas svētkos bukim lēca,Lieldien kāra šūpuliti. Nekarjat šūpulītiAramej zemītej –Ne tur auga mieži, rudzi,Papārdites vien ziedēja. Ko nu došu brālišamPar šūpuļa kārumiņu?Vista pautus neizdēja,Nav cimdiņi noadīti.
Minam nātras, minam nātras,Lai aug balti kāpostiņi;Stropš tavs jērīš,Stropš kazlēnīš. Lūdzama, māmiņa,Laiž bērnus iekše:Stulbs tavs jērs,Stulbs kazlēns. Miesmeti, mellaci,Kam nāci tik agri?Pīrāgi ne cepti,Ne beķerēti.
Miezišam balts miltiņis,Ko līdz baltis – sēnalotis;Bajāram daiļas meitas,Ko līdz daiļas – netikušas. Ai, bajāru bajāriņi,Iesim naudu mērīties:Tav bij sieks sīkas naudas,Man pušpūrs dālderiši. Tikušam, mākušamPie bajāra laba dzīve –Viegli dores virenāt,Reti vārdus atbildēt. Es pūriņu nemitotuAr bajāru meitiņām:Bajāriņa meitiņāmLini zied pūriņej;Man, nabaga sērdienej,Ziedēj baltas villainites. Tīrumej liela smilga,Ilgi rasa galiņej;Bajāram daiļas meitas,Ilgi zied vaiņagej. […]
Visiem labi, visiem labiManej tēva tīrumej:Zaķam labi cilpu mest,Teterjam rubenāt. Kalnej kāpu raudzīties:Kas ar manu tēvu zemi;Vai ar tautas, vai ar brālis,Vai irbītes putenāja;Ne ar tautas, ne ar brālis,Tik irbītes putenāja. Līdzi, līdzi, līgaviņa,Ar cieriti, ar kapliti:Visa mana tēvu zemeAtlasam apauguse. Kas kait man nedzīvātManej tēva sētiņej:Visapkārt ievas zied,Viduj zelta ābelite. Simtiem auga ozoliņiPie brāliša […]
Gailišam lakti daruSit, brāliti, vistas kārtiSavej gultas galiņej:Istabiņas stūritē:Labāk mani gailis cēlaNe tautieša māmuļite;Gailis cēla dziedādams,Māmuļite rādamies.Vienu rītu piecēluse,Iet par ciemu vainādama;Iet par ciemu vainādama –Slinka mana jauņuvite. Gaidi, gaidi, dēlu māte,Kad es tav krēslu celšu:Es pacelšu dadža krūmu,Sēdi, gūžas grozīdama. Vīramāt, vīramāt,Es tav galu padarīšu:Šķību koku tiltu taisa,Tur tu kaklu nolauzīsi. Mana vīra māmuļiteBukam […]
Tautiets, mani precēdams,Solīj manas kājas aut;Jau gadiņu nodzīvāju,Ne aukliņas nenovija. Kālabād, kālabādMans siersniņa gauži sāp?Vai būs manis arājiņisJau ar citu saderējis? Līgaviņa mani rāja:Kam ceļej nakti guļ.Kā, līgava, negulēšu –Brālits ceļa galiņej;Brālits ceļa galiņej,Māsiņ ceļa maliņej. Līgaviņa, līgaviņa,Tav nebija mani rāt,Man jau bija tevi rāt,Tav no manis baidīties;Tav bij manus bāleniņusSaujiņej pamielot;Saujiņej pamielot,Biķerjos padzierdīt. Es […]
Lūgšus lūdzu tautiešam:Laiž rozites izravēt.Tautiets man atbildēja:Lai ravē jaunās māsas;Lai ravē jaunās māsas,Kas palika pie māmiņas;Tav pašei rožu dārzsRavējams, aplaistams. Sērst es gāju pie brālišaPie jaunāja, pie vecāja;Pie jaunāja sērst es gāju,Pie vecāja – padomiņa;Pie vecāja padomiņa –Kā dzīvot tautiņās.Tā dzīvāji, man māsiņa,Kā redz tautas dzīvojam:Ja tautiņas agri cēla,Agri vāri azaidiņu;Ja tautiņas vēlu cēla,Vēli vāri […]
Labis manis kumeliņis –Bez iemauktu ceļu tek;Gudra mana līgaviņa –Bez māmiņas ūzauguse. Bij man viena rudzu druvaVisu gadu sargājama;Bij man viena līgaviņaVisu mūžu mīlējama. Balta zied ābeliteLīdz zariņu galiņim;Daiļa mana līgaviņaLīdz mūžiņa galiņam. Apsēdos pie ozola,Tūliņ man ēna bija;Atnāk manis arājiņi,Tūliņ mīļa valodiņa. Dziedātāju sievu jēmu,Dancātāju ziergu pierku –Dziedāj mana līgaviņa,Dancāj manis kumeliņš;Man pašam smiekli […]
Gana man žēl palikaSav māsiņu apdziedāt –Kam tu nāci tai vietej,Kur man tevi jāapdzied? Saderam mēs, māsiņa,Neturam ienaidiņu:Krievi, leiši savas bruņasLemešos izkaluši. Nederēšu, nederēšu,Jūs ienaidu iesākāt:Jūs’ māsiņa vīru grib,Jūs ienaidu iesākāt.
Nu ēda svešļaudisPēdīgu maltiti;Nu ēda svešļaudisNu ēda nabagiRaudādami. Ko gaidat, sveši ļaudis,Ka projām neejat?Vai gaidat mucas tapuUz galdiņa uzliekamu?Mucu kāršu mugure,Tapu doršu vēdere. Projām projām,Tālēji radi,Lai tie tuvējiMuciņas skalo. Projām, projām,Slakterju zeļļi –Šej nav nevienaĀlavas gove. Projām, projām,Tuteņa zagļi;Badat naģenusGar ceļa malam. Kic projam, buč projām,Alšvandznieku buceniņi:Sen jau bija nograuzušiBalandnieku žagariņus. Projām upiteGaigaļus nesa,Projām māsiņaBrālišus […]
Vāķaties, vāķaties,Mani mīļi bāleniņi;Vāķaties, vāķatiesMāsiņej naudu mest. Stāvat, brāļi, viduj plānu,Nestāvat maliņej,Maksājat māsiņejDziļu dubļu bridumiņu. Mani mīļi vedējiņi,Grabenati, grabenati:Ja navaid kabatej,Grabenati pakausej;Ja navaid pakausej,Grabenat šķierbiņej. Es gan redzēju,Ko Jānis meta –Ūzmeta dālderiGrieztam malam.Pelējšu malu. Būt metis Jozitis,Navaid nauda;Lūdz savu sieviņu,Lai dod naudu. /1223. Met jel, Jāniti,Vēl vienu vērdiņu –Vēl vienu dālderi –Vei tevi vells rausVai […]