Categories
par biedrību

Darbība 2020.gadā

Projekts “Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana”

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) izsludinātā konkursā “Suitu kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākumu nodrošināšana” biedrība iesniedza projektu “Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana” ar 13 aktivitātēm par kopējo summu 25 000 eiro. Konkursā projektam piešķirts finansējums 11 aktivitātēm par kopējo summu 16 588 eiro. Šajā projektā biedrība ir iecerējusi īstenot aktivitātes, kuras atbilstoši šī brīža situācijai ir iespējamas realizēt. Tās vērstas uz suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, ietverot digitalizāciju, pētījumu organizēšanu, publikāciju veidošanu, publikāciju izdošanu, metodisko materiālu izveidošanu, audio ierakstu veidošanu, biedrības kapacitātes stiprināšanu u.c

Vairāk par projektu >>

Izdevums “Suitu novada mantojums. Suitu burdons.” Dace Nasteviča, 2.kārta.

Grāmatas un pētījuma autores Daces Nastevičas darbs pie izdevuma tapšanas par suitu tradicionālās dziedāšanas veidu sācies jau sen, bet neparedzēti šķēršļi liedza mums nonākt līdz taustāmam galarezultātam – grāmatai. 2019. gadā biedrība sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projektā “UNESCO tūrisms” īstenoja aktivitāti – Pētījums par tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām suitu novadā. Projekta ietvaros Dace Nasteviča pabeidza pētījumu, digitalizēja un apkopoja materiālu par suitos pierakstītiem burdona dziedāšanas veidiem, izmantojot Latvijas folkloras krātuves savāktos materiālus, citu fondu materiālus un pašas autores veiktos pierakstus. Pētījuma zinātnisko redaktora darbu veica Anda Beitāne Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, etnomuzikoloģe un suitu folkloras mūzikas materiāla pārzinātāja. Šogad projekta 2.kārtai saņemtais nepieciešamais finansējums no Latvijas Nacionālā kultūras centrs ir priekšvārdu tulkošanai, teksta korektūrai, maketa izstrādei, projekta vadītājas un grāmatvedības pakalpojumam. Izdevuma drukas izmaksas sedza Kuldīgas novada pašvaldība.

Tradicionālā suitu dziedāšana uz ēēē un ōōō ir viena no spilgtākām suitu kultūras mantojuma vizītkartēm. Tikai nezinātājam šķiet, ka tas ir vienveidīgs, tomēr nē. Der zināt pašiem suitiem un pārējai pasaulei, cik šis dziedāšanas veids ir sens, cik dažāds, cik unikāls, un, kur slēpjas suitu noslēpums! Šāds burdona dziedāšanas veidu apkopojums ir ļoti nepieciešams, kas radīs priekšstatu par suitu tradicionālās kultūras mantojuma bagātību un daudzveidību.

Zinātniskās redaktores Andas Beitānes sacītais:
“Dace Nasteviča šīs grāmatas lappusēs pirmoreiz vienkopus apkopojusi ne tikai savu, bet arī citu suitu dziedāšanas dokumentētāju fiksēto pieredzi, sākot no senākiem pierakstiem, kas glabājas Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) arhīvā un plašākai sabiedrībai pieejami LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Arī pati Dace darba gaitā ievērojami papildinājusi LFK krājumus ar saviem un citu pierakstiem.”

Pirmreizējs izdevums, kam līdzīgs nav līdz šim izdots. Izdevums noderīgs tradicionālās kultūras kopējiem, praktizētājiem, interesentiem un pētniekiem. Mērķauditorija ir folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi.
Andas Beitānes sacītais: “Daces Nastevičas Suitu burdona burtnīca būs vērtīgs palīgs ne tikai pašiem suitiem savu garamantu atmiņā, apzināšanā, saglabāšanā un kopšanā, bet arī jebkuram interesentam. Še apkopotas liecības par šo suitu zemes mantojuma daļu, kas viņiem pašiem tāpat kā mums pārējiem ir ļoti nozīmīga.”
Grāmatas atklāšanas svētki notika Svētā Miķeļa svētkos Alsungā, 26. septembrī, kad tika svinēta 65 gadu jubileja Alsungas kultūras nama etnogrāfiskam ansamblim “Suitu sievas”.

https://www.facebook.com/EKCsuiti/posts/2637362623241109

Radošā darba grupa:
Pētījuma un grāmatas autore ir Dace Nasteviča
Zinātniskā redaktore ir Anda Beitāne Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore.
Nataļja Stefaņuka – māksliniece, izdevuma maketa veidotāja.
Liene Markus – Narvila – valodniece, grāmatas redaktore
Amanda Zaeska – tulkotāja
Dace Martinova – projekta vadītāja
Grāmata izdota – SIA “Jelgavas tipogrāfija”

Izdevums “Suitu novada mantojums. Vietvārdi.” Dace Nasteviča, 2.kārta.

Mazs bij tēva novadiņis…
Turies, Kurzemīt,
Turies ar visām saknītēm,
Gumiem un spurgaliņām
Māla gliezdā un smilšu skrīnē…

(Olafs Gūtmanis)

Suitu novada vietvārdu krājums ir unikāls un vērtīgs materiāls pašiem suitiem, valodniekiem un noteikti vēstures pētniekiem. Daces Nastevičas daudzu gadu vākums šobrīd nofiksēts un savietots vienā materiālā, bet, to noteikti nevar uzskatīt par pabeigtu, jo tas, kā saka pati autore, nav pabeidzams tas nemitīgi papildinās, nāk klāt jauni nosaukumi. 2019. gadā tika uzsākts darbs pie izdevuma tapšanas. Projekta 1.kārtā veikta materiāla apkopošana, digitalizācija un zinātniskā redakcija, piesaistot valodnieci Lieni Markus-Narvilu. Šogad projekta 2. kārtā saņemts nepieciešamais finansējums maketa izstrādei, projekta vadītājas un grāmatvedības pakalpojumam, izdevuma drukas izmaksas segšanai.
Šis ir pirmreizējs izdevums, vērtīgs suitu novadpētniecības materiāls, noteikti saistošs folkloras, valodniecības un vēstures pētniekiem.

Autores ceļavārdi…
“Ja jau meklē, tad arī atrod. Tā noderīgas ziņas atradu gan grāmatās, gan avīzēs un žurnālos, tagad jau arī internetā. Diemžēl maz ir cilvēku tiešo vēstījumu. Te nu jāatzīst, ka tas būtu darbiņš daudziem, varbūt pat visiem suitiem: ja katrs kaut vai par savām mājām kādu vārdiņu pateiktu, būtu vesela bagātība vienkopus. Un patiesi būtu interesanti, ko bērni zina par mājām, kurās dzīvo. Vai viņiem tas ir vienalga?
Tā arī uzdrošinos parādīt līdz galam nepadarītu darbu. Varbūt suitu novada ļaudis, lasot, ko esmu atradusi par viņu mājām, sāks stāstīt vēl un vēl interesantu lietu, kas nevienā grāmatā nav aprakstītas, bet palikušas tikai atmiņās. Es patiesi priecātos arī par protestiem pret manis rakstīto, jo tā atrastu patiesību.”

Atbalsts suitu vietvārdu krājuma tapšanā saņemt no Latvijas Universitātes profesores Janīnas Kursītes. Neliels ieskats profesores ceļavārdos Suitu vietvārdu vizuļi.
“Vārdnīcu noslēdz suitu senvārdu vārdnīciņa, kas īpaši noderīga, lasot un mēģinot izprast vēsturē iedziļināto suitu leksikas materiālu. Īpaši jāuzsver, ka viena no grāmatas vērtībām ir folkloras pastāsti, arī citāti no agrāku laiku izdevumiem saistībā ar to vai citu vietu. Jebkuri vizuļi ar laiku, ja tos nenovērtē, apsūbē un it kā pazūd no skata. Dacei Nastevičai kā pieredzējušai rokdarbniecei izdevies ne tikai prasmīgi notīrīt apsūbējuma kārtu no piemirstiem un puspiemirstiem suitu vietvārdu dārgumiem, bet arī savērt un sakombinēt tos vienviet labi izkārtotā ornamenta rakstā, kura pamatā ir alfabēta princips. Tā ir vārdnīca, vienlaikus – vairāk nekā tikai vārdnīca. Tā ir jauna un nozīmīga daļa pēdējās desmitgadēs rosīgi augšup celtajā suitu kultūrmantojuma pūra lādē.”

Neliels ieskats grāmatas redaktores Lienes Markus-Narvilas priekšvārdā.

“Izdevumā vietvārdi kārtoti pēc šķirkļu principa, cik iespējams, vienā šķirklī apvienojot vietvārdus, kam viena un tā pati leksiskā sakne un kas nosauc vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu – mājvārdu, pauguru, purvu, sēkli u. tml. Iespēju robežās šķirkļos norādīta arī informācija par attiecīgā ģeogrāfiskā objekta izzušanu, ja tādas ziņas ir (tekstā dodot norādi bij.).
Publicētais vietvārds un informācija par to iegūta no dažādiem avotiem (arī no dažādas ticamības pakāpes avotiem) – valodnieciskiem avotiem, vietējo novadnieku stāstiem, preses, literāriem darbiem u. tml., tāpēc arī viena un tā paša ģeogrāfiskā objekta nosaukums bieži dots atšķirīgos fonētiskos un morfoloģiskos variantos, kas apvienoti vienā šķirklī. Tā kā vietvārdu vākums ir neviendabīgs, šķirkļa vārdu atveidojumā tiek respektētas grāmatas autores sniegtās šķirkļa vārdu pamatformas, tās neliterarizējot, nepielāgojot to literārās valodas gramatiskajai sistēmai. Līdz ar to par šķirkļa vārdu izmantota arī izlokšņu forma, grāmatā saglabājot fonētisko pierakstu vienai no raksturīgākajām alsundznieku runas īpatnībām – īso patskaņu zudumam, jo ne visos gadījumos ir iespējams noteikt precīzu gala zilbes patskani; sal., piemēram, Jedž būd – Jedža / Jedžu būda (par šo fonētisko pazīmi sk. arī Kalme, Jansone, Leimane 2012, 24–25).”
“D. Nastevičas grāmata „Suitu novada mantojums. Vietvārdi” ir piemineklis ne tikai mūsdienās eksistējošiem Suitu novada vietvārdiem, bet arī tiem, kas laika ritumā izzuduši no Latvijas vietvārdu kartes, taču saglabājušies senos dokumentos, suitenieku atmiņās vai nostāstos un tagad arī grāmatā, līdz ar to dodot tiem iespēju būt dzīviem vēl vairākās paaudzēs.”

Pētījuma un grāmatas autore ir Dace Nasteviča
Zinātniskā redaktore ir Anda Beitāne Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore
Nataļja Stefaņuka – māksliniece, izdevuma maketa veidotāja
Liene Markus-Narvila – literārā redaktore
Dace Martinova – projekta vadītāja un fotogrāfiju autore
Grāmata izdota – SIA “Jelgavas tipogrāfija”

Publikācijas novada avīzē “Kurzemnieks”

https://www.facebook.com/EKCsuiti/posts/2598523823791656

Grāmatas prezentācija notika 2020. gada 15.augustā Jūrkalnes bibliotēkā.

Suitu novada mantojums “Savējie sapratīs” Jāņa Priedoliņa stāsti suitu izloksnē. 2.kārta

Sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldības Jūrkalnes bibliotēku tiek īstenots projekts, kura rezultātā apkopoti un digitalizēti jūrkalnieka Jāņa Priedoliņa ar viegla sarkasma pilnos humoristiskos stāstus “Savējie sapratīs”. Stāsti bija publicēti vietējā Jūrkalnes avīzē “Maģie suiti” no 1996. gada līdz 2010. gadam.
Projekta ietvaros stāsti atkārtoti digitalizēti, hronoloģiski sakārtoti, uzzīmētas karikatūras, veikta šo stāstu audio ieskaņošana un izdota grāmata “Suitu novada mantojums. Savējie sapratīs.”

Par autoru:

Jānis Priedoliņš (26.11.1941.–24.05.2014) dzimis un visu mūžu dzīvojis Jūrkalnes Dzērviņos. Viņa darba mūžs pagāja kolhozā, galvenokārt strādājot par traktoristu. No 1964. gada Jānis katru dienu pierakstīja rūtiņu burtnīcā: visus savus darbus, ikdienas notikumus, tikšanos ar cilvēkiem. Viņš bija patiess sava laika Jūrkalnes kultūras dzīves darbinieks. Vietējā amatierteātrī viņš aktīvi iesaistījās gan kā aktieris, gan kā režisors, bija ekskursiju vadītājs pagasta viesiem.
Jānis rosināja visiem rakstīt savas atmiņas, atziņas un piedzīvojumus. Pēc Jaņuka sacerējumiem var izsekot to brīžu aktualitātēm, kas tagad jau sen kļuvušas par vēsturi. “Maģajos Suitos” visi rakstiņi, saglabājot un atdzīvinot suitisko runu, bija rubrikā “Savējie sapratīs”, lai katrs var sevi pavērtēt. Visās dzīves situācijās bija arī sava smieklīgā daļa. Par saviem gara darbiem Jānis dzirdēja pārsvarā labas atsauksmes, tādēļ mēdza teikt, ka labprāt uzklausītu arī kādu kritisku vārdu.
Jānis lepojās ar savu suitisko izcelsmi, sak, ja kādam tas nepatīk, pats vainīgs.
Jāņa Priedoliņa dzīves moto bija: Dzīve jānodzīvo tā, lai nebūtu skumji par bezmērķīgi nodzīvotiem gadiem.
Bijušā Jūrkalnes pagasta priekšēdētāja Māra Dadža atziņa:
Mūsdienās “Maģie Suiti” pieder vēsturei, taču ik pa brīdim ar interesi atkal un atkal gribas pāršķirstīt tās lapaspuses, lai atcerētos notikumus cilvēku skaita ziņā mazās, bet garā lielās Jūrkalnes dzīvē. Protams, viena no odziņām, kura ar katru reizi paliek aizvien sulīgāka un sulīgāka, ir Jāņa Priedoliņa jeb Jaņuka stāstījumi par raibo ikdienu Suitu zemē – Jūrkalnē.
Projekta 1.kārtu realizē Jūrkalnes bibliotēka, kas veic materiāla apkopošanu, digitalizāciju, mākslinieciskā noformējuma izveidi, kā arī sedz izdevumus maketa izstrādei un CD izgatavošanai.
Projekta 2.kārtā, ko īstenos biedrība, veic audio materiāla sagatavošanai, teksta korektūrai, drukas izmaksas segšanai, projekta vadītājas un grāmatvedības pakalpojumam.


Stāstus ierunājuši jūrkalnieki, Jāņa Priedoliņa laikabiedri – Marija Janvare, Skaidrīte Priedoliņa, Arvīds Bērziņš un Aivars Brūklis. Ar lielu degsmi savu darbu ieguldījušas Ligita Kalniņa un Baiba Trauberga stāstus digitalizējot. Grāmatas ilustrācijas veido Maritas Lesiņas karikatūras, kas izjusti vēstī par konkrēto notikumu kādā no stāstiem, bet valodniece Liene Narvila-Markus materiālu sakārtojusi kā vieglu un aizrautīgu lasāmvielu.

Ligita Kalniņa, Baiba Trauberga – digitalizācija
Nataļja Stefaņuka – izdevuma maketa veidotāja
Marita Lesiņa – māksliniece
Liene Markus-Narvila – grāmatas redaktore
Ligita Kalniņa, Dace Martinova – projekta vadītājas
Grāmata izdota – SIA “Jelgavas tipogrāfija”

“Suitu kultūras mantojums. Cimdi.”

Pētījums par cimdu tradīciju suitu novadā, ekspertu piesaiste, muzeju krājumu apzināšana fotofiksāciju veidošana, tehnisko rakstu izveide. 1.kārta

Daudzos izdevumos par suitu novada tautastērpu ir iekļauts īss apskats par cimdiem, bet līdzīgi kā suitu zeķu grāmatā, tā arī suitu novada krāšņajam cimdu pūram ir vērts veltīt pētījumu, apkopojumu un atsevišķu izdevumu. Biedrība ir uzsākusi pētījumu par suitu novada raksturīgākiem cimdiem, to valkāšanas un darināšanas tradīcijām suitu kultūrtelpā. Lai cimdu darināšanas tradīcija veiksmīgāk tiktu pārmantota, projekta 2. kārtā tiks veidots ilustratīvs izdevums, kurā paredzēts iekļaut gan cimdu fotogrāfijas, gan tā rakstu tehniskos (atrisinājumus) zīmējumus.
Šogad tiek īstenota projekta 1.kārta – muzeju fondu, privātā pūra apzināšana un apkopošana, sagatavota informācija par cimdu darināšanas un valkāšanas tradīcijām, kā arī izveidoti cimdu rakstu tehniskie atrisinājumi.

Iecerētais darbs ir apjomīgs, tas prasa muzeja kartotēkas iepazīšanu, eksponātu atlasi, fotografēšanu un aprakstīšanu.
Pētījumu veic Dace Martinova sadarbībā ar Ingu Vīksnu, kurai ir pieredze muzeju fondu apzināšanā.

“Suitu kultūras mantojums. Villaines.”

Audēju metodiskā materiāla izveide (villaiņu tehnisko atrisinājumi). 1.kārta.

Šobrīd Latvijā ir ļoti daudz krāšņi izdevumi par novadu tautastērpiem, bet pietrūkst detalizēts to darināšanas apraksts. Suitu sievu pūrā ir līdz 10 dažāda veida un pielietojuma villaines – trakā drāna, govkuņģis, garpraņa, piecnītene, kanisers, zīdstrīpa, baltā rakstainā, mēlene u.c villaines. Daudzām no šīm villainēm ir vairāki veidi gan rakstu, gan krāsu salikuma dažādībā, piem., trakai drānai vien ir vairāki varianti. Biedrība vēlas izveidot atsevišķu metodisko materiālu par suitu villainēm, plecu segām, lieliem lakatiem utt.
Šogad tiek īstenota projekta 1.kārta – muzeju fondu un privātā pūra apzināšana un apkopošana, sagatavoti tehnisko rakstu atrisinājumi.
Iecerētais darbs ir apjomīgs, tas prasa muzeja kartotēkas iepazīšanu, eksponātu atlasi, fotografēšanu, aprakstīšanu un tehniskā atrisinājuma izveidi.

Pētījumu veic Dace Martinova sadarbībā ar Ingu Vīksnu, kurai ir pieredze muzeju fondu apzināšanā.

UNESCO nedēļas pasākums

Dižo, Maģo un Krētaino suitu erudīcijas spēle ”Es mīlu tevi SUITIJA” 2020. gada oktobris.

Ik gadus biedrība organizē publisku pasākumu UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izsludinātā UNESCO nedēļā oktobra mēneša sākumā. Šogad biedrība iecerējusi publisku erudīcijas spēli “Es mīlu tevi SUITIJA!”. Šis būs pasākumu visai suitu kopienai – dižiem, maģiem un krētainiem suitiem. Ideja ņemta no televīzijas spēles “Es mīlu tevi Latvija!”
Pasākuma mērķis ir veicināt suitu kopienas sadarbību un kopābūšanu, liekot akcentu uz zināšanām par suitu novada vēsturi, ģeogrāfiju, folkloru, prasmēm, kulināro mantojumu utt. Pasākumā piedalās trīs komandas piecu personu sastāvā, vairākās tematiskās sadaļas zināšanu pārbaudei.

Pasākuma norise tika plānota 10. oktobrī Alsungas kultūras namā, bet korona vīrusa uzliesmojuma dēļ pasākuma norise atcelta uz nenoteiktu laiku.

Suitu audējas gūst jaunas zināšanas

Katru gadu, laikā no rudenim līdz pavasarim, suitu audējas papildina savas zināšanas aušanas prasmju un tehniku apguvē. Arī šī gada ziemas sezonā audējas apņēmušās gūt jaunas zināšanas – šoreiz apgūstot aušanu Viļumsonu stellēs. Apmācību mērķis ir atjaunot aušanas tradīcijas Viļumsona stellēs un vēlme paplašināt savas zināšanas, lai pārmantotu un saglabātu vecmāmiņas austos darinājumus suitos. Vairākas no suitiem raksturīgām tekstīlijām, piemēram, lielie lakati (kanisers vai zirgu kuņģis), plecu segas un zvaigžņu segas nav iespējams izaust zemnieku tipa stellēs, tās savas sarežģītības dēļ var izaust tikai Viļumsona stellēs.
24.oktobrī radošajā darbnīcā “Austuve” Alsungā notika aušanas apmācību kursa pirmā nodarbība. Nodarbību vadīja viens no zinošākajiem Latvijas meistariem ne tikai aušanā Viļumsona stellēs, bet arī tradicionālā aušanā Māris Maniņš. Apmācību laikā tiks izzināta Viļumsona steļļu uzbūve un tās darbības principi, steļļu sagatavošana darbam, perfokaršu izveide un uzstādīšana.

Iegūtās zināšanas un prasmes ar prieku nodosim nākamām paaudzēm, kuras vēlēsies turpināt aušanas tradīcijas.

*Apmācības nodrošinātas, ievērojot valstī noteiktos drošības noteikumus.

Suitu tautas tērpu darināšanas apmācība Jūrkalnē

Biedrība ik gadus rīko dažādas apmācības un meistarklases tradicionālo prasmju apguvei. Atsaucoties uz Jūrkalnes iedzīvotāju aicinājumu un vēlmi, organizēt suitu brunču un suitu melno jaciņu darināšanas apmācības Jūrkalnē. Apmācības nepieciešamas, jo kopš 2008. gada, kad suitos aktīvi apguva tērpu darināšanu ir pagājuši vairāk kā desmit gadi. Par šo laiku ir nomainījušās paaudzes un interesentu loks ir krietni palielinājies. Apmācību procesā paredzētas 8 publiskas nodarbības, kuras paredzētas īstenot vienojoties par nodarbību laiku pasniedzējai ar interesentu grupu.

Nodarbību norises vieta paredzēta Jūrkalnes bibliotēkas brīvā laika pavadīšanas centrā. Pasniedzēja Laila Puķīte.

Mājas lapas www.suiti.lv papildināšana un administrēšana

Aktivitātes finansējums paredzēts vietnes www.suiti.lv satura papildināšanai un uzlabošanai.
Vietne kalpo kā mūsdienīgs, visaptverošs, izzinošs, vērtīgs suitu kultūras mantojuma izpausmju apkopojums, nodrošinot dokumentu pieejamību, biedrības darbības atspoguļojums.

Radošās darbnīcas “Suitu ķēķis” aprīkojuma iegāde

Projektā saņemtais finansējums ieguldīts radošās darbnīcas “Suitu ķēķis” aprīkojuma iegādē – trauki, katli, pannas, dzērienu termosi un citi virtuves piederumi. Šis aprīkojums palīdzēs nodrošināt suitu kulinārā mantojuma nodarbību un meistarklašu vadīšanu.

Portatīvā datora iegāde

Biedrība saņēmusi finansiālu atbalstu jauna portatīvā datora iegādei, jo iepriekšējais iegādāts LEADER projekta ietvaros 2012.gadā.
Šī brīža situācija pierāda, ka lielākā daļa aktivitātes balstās datortehnikas izmantošanas procesā un to kvalitāte ir atkarīga no ierīces tehniskiem parametriem.

Suitu kulinārā mantojuma dokumentēšana

Kopš 2019. gada biedrība aktīvi uzsākusi suitu kulinārā mantojuma dokumentēšanu. Rīkojot ikmēneša pasākumus, suitu saimnieču vadībā, tiek gatavoti suitu pusē raksturīgākie ēdieni. Īpaša uzmanība tiek veltīta senāko ēdienu, ēdienu ar bērnības garšu un ēdienu no vecmāmiņas pūra gatavošanai. Ēdienu gatavošanas meistarklases ir publiski pasākumi, ko iespējams apmeklēt ikvienam interesentam, tās notiek radošajā darbnīcā “Suitu ķēķis” un brīvā dabā kādos no publiskajiem pasākumiem Alsungā un Basos. Kopš rudens, esam izveidojuši suitu saimnieču darba grupu, lai mērķtiecīgāk īstenotu dokumentēšanas procesu. Gatavojam kopā, degustējam kopā, pierakstām un dalāmies ar receptēm, pieredzi un atmiņu stāstiem. Ceļam galdā senaizmirstus ēdienus. Ar daļu no receptēm varat iepazīties www.suiti.lv sadaļā ēdienu receptes. Nākotnē plānojam izdot suitu ēdienu recepšu grāmatu.

Tradicionālo instrumentu spēles meistarklase Basu tautas namā

Par tradīciju kļuvusi tradicionālo mūzikas spēles meistarklašu organizēšana vasarā. Pateicoties Kuldīgas novada pašvaldības atbalstītajam projektam “Tradicionālo instrumentu spēles meistarklases Basu tautas namā”, šī tradīcija varēja turpināties arī 2020. gada vasarā. Pasniedzējas Andas Ābeles vadībā Basu tautas namā no 6. līdz 10. jūlijam notika kokles spēles meistarklases bērniem un pieaugušajiem ar dažādu prasmju līmeni. Atsaucība bija liela, kopējo dalībnieku skaitu sasniedzot līdz divdesmit.
Dalībnieki varēja izmantot gan savus mūzikas instrumentus, gan izmantot biedrības kokles, gan ieskandināt jūrkalnieka Gunta Niedoliņa darinātās kokles. Dalībnieki pēc piecām darbīgām mācību dienām, pasniedzējas vadībā, sniedza 40 minūšu garu koncertu, izrādot savas jauniegūtās zināšanas.

LTV.LSM.LV sižets:

Annas diena Basos

Senos laikos “Annas dienā” ļaudis ir uzsākuši ražas novākšanu. Tāpēc visi to dēvē arī par “saimnieču dienu”. Ik gadus saimniecēm par godu Gudenieku pagasta Basos 25. jūlijā tiek organizēts pasākums “Annas diena Basos”.

Biedrības pilnsapulce un segu izstāde

Šogad pirmsAnnas dienas pasākuma, Basu tautas namā notika biedrības EKC “Suiti” biedru pilnsapulce. Tika izskatīti vairāki jautājumi un pieņemti lēmumi. Prezentācijā atspoguļots 2019.gada veikums.
Pēc pilnsapulces biedri un pasākuma apmeklētāji varēja apskatīt suitu audēju segu izstādi. Kopumā izstādītas deviņas abpusējā aušanas tehnikā austās segas, kas tapušas šoziem Alsungā un Jūrkalnē.

Humoristiskais stāstu krājums “Savējie sapratīs”, prezentācijas pasākums

Uz mājīgi ierīkotās un tautiski izrotātas estrādītes kā pirmie kāpa jūrkalnieki Ligita Kalniņa, Marija Janvare, Skaidrīte Niedoliņa, Arvīds Bērziņš un Aivars Brūklis, kuri suitu mēlē lasīja Jāņa Priedoliņa, ar viegla sarkasma pilnos, humoristiskos stāstus “Savējie sapratīs”. Šie stāsti reiz bija publicēti Jūrkalnes pagasta avīzē “Maģie suiti” no 1996. gada līdz 2010. gadam. Stāsti sniedza informāciju par tā laika spilgtākajiem notikumiem, vēstures faktiem un pagasta aktualitātēm. Pēc tam kuplā skaitā sanākušos ļaudis iepriecināja dziedošā Tihovsku ģimene no Ludzas un izlocīt kājas aicināja kapela “Suitu muzikanti”.

Klausīties audio ierakstus “Savējie sapratīs”

Ikviens varēja nogaršot Basu saimnieču sarūpēto gardo skābputru un rupjmaizi ar medu. Kā arī turpat tirdziņā iegādāties vietējo ceptos raušus, maizīti un citus labumus.

Dzijas krāsošanas ar dabīgām krāsvielām

Viena no biedrības plānotām aktivitātēm 2020.gadā ir pasniedzējas Anetes Karlsones dzijas krāsošanas meistarklases organizēšana suitos. Biedrībai ir daudzu gadu sadarbība ar profesori un pētnieci, izzinot krāsu noslēpumus suitu tekstīlijās. Lai nedaudz nojaustu, kā sendienās tika pie tik košiem un skaitiem krāsu toņiem, kas raksturīgi suitu tērpam, nepieciešamas zināšanas un pieredze. Pasniedzēja šajā jomā ir uzkrājusi milzīgu pieredzi un zināšanas. Šoreiz zināšanas un pieredzi, trīs dienu garumā, smēlās piecas dalībnieces.
Meistarklases pirmajā dienā tika mazgāta dzija, kodināta un sagatavotas krāsvielas maisījumi. Otrajā un trešajā dienā pats krāsošanas process un dzijas skalošana, kas ir ļoti darbietilpīgs, fiziska spēka un pacietību prasošs.
Kopumā nokrāsoti 21 krāsu toņi, par izejmateriālu ņemot balto nebalināto un pelēko dziju. Krāsu toņi gūti no rūpijas saknēm, Kanādas zeltslotiņas, Brazīlijas sarkankoka, košenila bruņutīm, bērza lapām, dzeltenām ilzītēm, kampeškoka un melnalkšņa. Protams, neiztikt bez krāsu burvjiem – ķīmiskiem reaģentiem – alauna, vīnakmens, vara un dzelzs vitriola, alvas sāls un sārmiem.

Finansējums no LNKC “Suitu kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākuma nodrošināšana” apstiprinātā projekta “Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana” 650 eiro. Meistarklases norise 3.-5.jūlijs, Alsungas novada “Ezerkrastos”.

_Opera “Suitu sāga”

Latvijas valsts simtgades ietvaros tapusi jauna latviešu oriģinālopera “Suitu sāga”, kuras autors ir Rihards Dubra. Libreta autors ir bijušais suitu draudžu prāvests Gatis Mārtiņs Bezdelīga. Galvenās lomas atveidotājs ir tenors Juris Vizbulis, kurš ir īsts suits, kas nācis no Alsungas.
Operas pirmuzvedumi notika 8. un 9. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars

https://www.lv100.lv/programma/kalendars/suitu-saga/

https://lielaisdzintars.lv/en/calendar/opera-suitu-saga-pasaules-pirmizrades-2

Pašvaldības Pateicības raksts

Biedrība 2020.gada novembrī saņēmusi Alsungas novada pašvaldības PATEICĪBAS rakstu par īstenotajiem projektiem sabiedrības izglītošanā un suitu kultūras mantojuma saglabāšanā.