2026.gada pirmā biedru pilnsapulce veiksmīgi aizvadīta!
Mūsu saime kļūst arvien stiprāka – esam patiesi priecīgi savā pulkā uzņemt 5 jaunus biedrus. Tāpat veiksmīgi esam veikuši izmaiņas valdes sastāvā, lai ar jaunu sparu turpinātu iesākto!
Ar siltām jūtām un patiesu lepnumu sirdīs atskatījāmies uz aizvadītajā gadā paveikto. Tas bija ražīgs un notikumiem bagāts gads! Protams, neiztika arī bez skata nākotnē – esam apsprieduši jaunas ieceres un projektus, ko plānojam īstenot jau šogad, kā arī nākamgad, kad Liepāja kļūs par Eiropas galvaspilsētu 2027.
Liels paldies visiem biedriem – gan tiem, kas bija klātienē, gan tiem, kas pieslēdzās tiešsaistē, gan tiem, kas bija ar mums domās! Kopējais noskaņojums kolektīvā ir nemainīgi priecīgs un enerģisks – mēs esam gatavi darbam un Suitu kultūras aizsardzībai!
Biedrība uzsāk darbu pie Suitu zeķu grāmatas!
Biedrība ar prieku informē, ka esam uzsākuši aktīvu darbu pie ilgi gaidītās krāšņo suitu zeķu grāmatas!
Šobrīd notiek vēsturisko paraugu izpēte un dokumentēšana dažādos Latvijas muzejos.
Par jaunumiem un īpaši interesantiem atklājumiem ziņosim!
25.marta piemiņas pasākums Alsungā
25.martā pie Ziemeļu stacijas Alsungā norisinājās piemiņas brīdis, kurā vietējie iedzīvotāji godināja 1949.gada deportācijās cietušos Latvijas iedzīvotājus. Pasākuma laikā klātesošie vienojās kopīgā atcerē un pieminēja traģiskos vēstures notikumus.
Pēc piemiņas brīža visi interesenti tika aicināti uz Alsungas Amatu māju, kur sanākušie dalījās atmiņu stāstos, sarunās kavējās pie vēstures liecībām un pētīja senās fotogrāfijas. Tikšanās noritēja sirsnīgā gaisotnē, veicinot vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un paaudžu dialogu.
Dzintara Lejas fotoizstāde “Suitu zemes ļaudis” Alsungas Amatu mājā
Marta beigās sadarbībā ar Alsungas Amatu māju tika atklāta fotogrāfa Dzintara Lejas fotoizstāde “Suitu zemes ļaudis”. Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kurās vairāku gadu garumā iemūžināti notikumi, tradīcijas un cilvēki no Suitu novada.
Fotogrāfijas atspoguļo dažādus dzīves mirkļus un ļauj atskatīties uz laiku, kas pagājis – bērni ir izauguši, cilvēki mainījušies, bet daļa no attēlos redzamajiem ļaudīm jau devušies mūžībā. Katra fotogrāfija glabā savu stāstu un rosina siltas atmiņas par kopā piedzīvoto.
Izstāde Alsungas Amatu mājā būs skatāma līdz pat rudenim, dodot iespēju gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem iepazīt Suitu zemes cilvēkus un viņu dzīvesstāstus caur fotogrāfiju.
Savukārt grāmata “Suitu zemes ļaudis”, kurā apkopotas arī daudzas citas Dzintara Lejas fotogrāfijas, tostarp tās, kas izstādē nav apskatāmas, joprojām ir pieejama interesentiem un var kalpot kā vērtīga un īpaša dāvana dažādos svētkos.
Tautisko deju lielkoncerts “Sadancojam Alšvangā”
11.aprīlī Alsungā norisinājās tautisko deju lielkoncerts, kas pulcēja dejotājus un skatītājus kopīgā svētku noskaņā. Pasākuma laikā valdīja rosība, prieks un enerģija, ko radīja gan dejotāju sniegums, gan skatītāju atsaucība.
Koncertā piedalījās desmit deju kolektīvi no dažādām vietām, tostarp arī Alsungas kolektīvi – VPDK “Suiti” un DK “DižSuiti”. Dejotāji skatītājiem dāvāja daudzveidīgu programmu, demonstrējot latviešu tautas deju tradīciju bagātību, kolektīvu meistarību un kopā būšanas prieku.
Pasākums kļuva par skaistiem deju svētkiem, kuros satikās dažādu paaudžu dejotāji un tautas deju cienītāji, vēlreiz apliecinot tradīciju nozīmi vietējās kopienas kultūras dzīvē.
Suitu rakstaino zeķu adīšanas meistarklase Alsungas Amatu mājā
12.aprīlī Alsungas Amatu mājā Etniskās kultūras centrs “Suiti” akcijas “Satiec savu meistaru!” ietvaros aicināja adīšanas interesentus uz Suitu rakstaino zeķu adīšanas meistarklasi.
Nodarbību vadīja pieredzējusī adītāja un folkloras kopas “Suitu sievas” vadītāja Ilga Pavāre, kura adīšanas prasmes apguvusi jau bērnībā un gadu gaitā radījusi daudzus krāšņus un tehniski sarežģītus Suitu rakstaino zeķu pārus. Meistarklases dalībniekiem bija iespēja iepazīt tradicionālās adīšanas paņēmienus, uzzināt vairāk par rakstu veidošanu un gūt vērtīgus padomus no pieredzējušas amata meistares.
Par meistarklasi bija liela interese – tajā piedalījās ne tikai vietējās adītājas, bet arī interesenti no Rīgas un citām Latvijas vietām. Pasākums sniedza iespēju apgūt tradicionālās prasmes, dalīties pieredzē un stiprināt interesi par Suitu kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu nākamajām paaudzēm.
“Suit deķ” grāmatas prezentācija Rīgā
18.aprīlī 11:00-15:00 TLM studijas “Rīdze” telpās Rīgā notika biedrības izdotās grāmatas “Suit deķ” prezentācija aušanas meistara Māra Maniņa vadībā. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja iepazīt Suitu novada aušanas tradīcijas, uzzināt vairāk par grāmatā apkopoto mantojumu un aplūkot raksturīgos Suitu deķu rakstus.
Pasākumu kuplināja Suitu audējas un etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti”, radot īpašu noskaņu un ļaujot klātesošajiem tuvāk iepazīt Suitu kultūras mantojumu un tā saglabāšanas nozīmi mūsdienās.
Tikšanās ar stāstnieci Astrīdu Sellingu par maija dziedājumu tradīcijām
24.aprīlī mums bija patiess prieks uzņemt viesos stāstnieci un etnoprojektu veidotāju Astrīdu Sellingu no Blekinges (Zviedrija), kura iepazīstināja sanākušos interesentus ar maija dziedājumu tradīciju Zviedrijā. Tikšanās laikā Astrīda ne tikai stāstīja par šīs tradīcijas vēsturi un nozīmi, bet arī bagātināja pasākumu ar skaistiem dziedājumiem.
Pasākums noritēja sirsnīgā un izzinošā gaisotnē, dodot iespēju dalīties pieredzē par tradīcijām abās Baltijas jūras pusēs. Sarunās tika salīdzinātas Zviedrijas un Suitu maija dziedājumu tradīcijas, secinot, ka kopīgas iezīmes atrodamas gan Jaunavas Marijas tēlā dziesmu tekstos, gan kopīgā mielasta tradīcijā pēc dziedāšanas. Savukārt Zviedrijas maija dziedājumi daudzējādā ziņā līdzinās latviešu pavasara svētku paražām ar pārģērbšanos, ķekatnieku cienāšanu un dažādiem rotaļīgiem priekšnesumiem.
Astrīda Sellinga savā darbībā pēta Blekinges kultūras mantojumu un tautu muzikālās tradīcijas. Viņas interese par Suitu kultūrtelpu un tikšanās ar Latvijas folkloras zinātājiem kļuvusi par pamatu pētījumam par maija dziedājumu tradīcijām abos jūras krastos.
Suitu kultūrtelpā maija dziedājumi ir veltīti Jaunavai Marijai un ir nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma daļa. Tie kalpo ne vien kā reliģiska prakse, bet arī kā kopienas saliedēšanas tradīcija, kas iezīmē pavasara atnākšanu, stiprina kopības sajūtu un nodod kultūras vērtības no paaudzes paaudzē.
Pateicamies festivāla “ZivZup” organizatoriem par iespēju piedzīvot šo vērtīgo kultūras apmaiņu.
Pasākumu atbalstīja Liepāja 2027, Kuldīgas novada pašvaldība, Alsungas pagasts un Alsungas Amatu māja.
Suitu jostas pārstāvētas izstādē Tallinā
No 27.aprīļa līdz 24.maijam Tallinā, Igaunijā, Igaunijas Tautas mākslas un amatniecības savienības Tautas mākslas galerijā bija apskatāma Latvijas Nacionālā kultūras centra organizētā tautas lietišķās mākslas izstāde “Latviešu rakstainās jostas”.
Izstādē tika eksponētas arī deviņas Suitu jostas, kuru autores ir meistares Ligita Kalniņa, Taiga Reķe, Dace Martinova, Baiba Teauberga, Sarmīte Egļukalne un Kristīne Miķelsone. Dalība starptautiskā izstādē bija nozīmīga iespēja prezentēt Suitu aušanas tradīcijas un to vietu Latvijas kultūras mantojumā.
Pēc izstādes noslēguma mūsu audējas saņēma Latvijas Nacionālā kultūras centra Pateicības rakstu par ieguldījumu tradicionālo amata prasmju saglabāšanā un Suitu kultūras mantojuma popularizēšanā, kas kļuva par īpašu novērtējumu viņu darbam un meistarībai.
Suitu audēju darbi izstādē “Pļava”
Pagājušajā gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā norisinājās vērienīgā tekstilmākslas izstāde “Pļava”, kurā līdzās mākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēniem tika eksponētas arī Latvijas novadu meistaru austās segas. Izstāde tapa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un pulcēja ap 200 tradicionālajās aušanas tehnikās darinātu segu no dažādiem Latvijas novadiem.
Īpašs prieks mums ir par to, ka šajā izstādē bija apskatāmas arī Etniskās kultūras centra “Suiti” Tautas lietišķās mākslas studijas “Kangas” meistaru austās segas, kas pārstāvēja Suitu kultūras mantojumu un aušanas tradīcijas plašākai sabiedrībai.
Izstāde “Pļava” guva augstu novērtējumu un saņēma Latvijas Sabiedriskā medija gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras 2025” kategorijā “Vizuālā māksla”. Žūrija īpaši izcēla izstādes spēju vienot profesionālo mākslu un tautas daiļradi, radot daudzslāņainu stāstu par kultūru, dabu un atmiņām.
Par dalību šajā nozīmīgajā projektā mūsu audējas saņēma īpašus Pateicības rakstus. Esam patiesi lepni, ka Etniskās kultūras centra “Suiti” Tautas lietišķās mākslas studijas “Kangas” meistaru radītie darbi varēja būt daļa no šīs izcilās un iedvesmojošās izstādes, kas tik spilgti apliecināja Latvijas aušanas tradīciju bagātību un dzīvotspēju.
Ārzemju adītāju viesgrupas iepazīst Suitu adīšanas tradīcijas
Arī šajā pavasarī sadarbībā ar Seno klēti mums bija prieks uzņemt viesos adītāju grupu no ārvalstīm. Uz Latviju viņas atveda kustība “Knitting: Latvian Mittens and Traditional Patterns”, kas regulāri organizē adīšanas tūres pa dažādām Latvijas kultūrvietām, iepazīstinot dalībniekus ar mūsu tradicionālajām amata prasmēm un kultūras mantojumu.
Katras vizītes laikā viesiem tiek atklāts kāds īpašs adīšanas paņēmiens. Šoreiz iepazīstinājām ar divu veidu cimdu valnīšiem jeb cimdu sākumiem, kuros sastopami interesanti un mazāk zināmi adīšanas paņēmieni, kas raksturīgi mūsu tradīcijām.
Mums vienmēr ir svarīgi ne tikai demonstrēt amata prasmes, bet arī stāstīt par Suitu kultūrtelpu, tās vēsturi un tradīcijām. Etniskās kultūras centra “Suiti” galvenais mērķis ir saglabāt un popularizēt Suitu kultūras mantojumu, un šādas tikšanās ir lieliska iespēja dalīties zināšanās, veicināt starpkultūru dialogu un nest vēsti par Suitu unikālajām vērtībām pasaulē.
Raksts par suitu vīru mēteļu restaurāciju žurnālā “Ilustrētā Pasaules Vēsture”
Jūnija mēneša žurnālā “Ilustrētā Pasaules Vēsture” (10.–15. lpp.) publicēts raksts par divu suitu vīru mēteļu restaurāciju. Raksta tapšanā līdzdarbojusies arī mūsu biedrība, daloties ar vēsturiskajiem materiāliem, informāciju un stāstiem par šiem unikālajiem kultūrvēsturiskajiem priekšmetiem.
Rakstā restauratore–vecmeistare Indra Saulesleja stāsta par restaurācijas procesu, darba gaitu un izaicinājumiem, ar kuriem nācies saskarties, atjaunojot šos vērtīgos vēsturiskos apģērbus. Esam ļoti pateicīgi Indrai par viņas profesionalitāti, rūpību un ieguldījumu Suitu kultūras mantojuma saglabāšanā.
Abi restaurētie mēteļi ir daļa no biedrības veidotās Suitu mantojuma krātuves. To saglabāšana ir nozīmīgs ieguldījums mūsu kultūras identitātes uzturēšanā un iespēja nākamajām paaudzēm iepazīt senču prasmes, tradīcijas un dzīvesveidu.
Īpaši interesanta ir kāda vēsturiska detaļa – vīru mēteļu oderēs savulaik izmantota suitu sievu tradicionālā “trakā drāna”, kas spilgti raksturo vietējās amatniecības tradīcijas un materiālu izmantošanas prasmes.
Priecājamies, ka, sadarbojoties ar nozares profesionāļiem un daloties mūsu rīcībā esošajos materiālos, ir tapis raksts, kas palīdz plašākai sabiedrībai iepazīt un novērtēt Suitu kultūras mantojuma bagātību.
Aušanas apmācības dižmeistara Māra Maniņa vadībā
Turpinām aušanas apmācības, tiekoties reizi mēnesī, kad TLMS “Kangas” un aušanas pulciņa “Kodes” dalībnieces apgūst pamatzināšanas dažādās aušanas tehnikās, audekla iekārtošanā, steļļu regulēšanā u.c. zinošā pasniedzēja Māra Maniņa vadībā.
Suiti dižojas Rīgā:
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā aizvadīta Suitu kultūras diena
Augustā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā vērienīgi izskanējusi Suitu kultūras diena. Pasākums vienuviet pulcēja tradīciju kopējus un ļāva apmeklētājiem tuvāk iepazīt dzīvu, spilgtu un rūpīgi koptu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma pērli – sniedzot iespēju sajust šīs īpašās kultūrtelpas spēku, skanīgās dziesmas, dejas, rokdarbus un unikālās garšas.
Krāšņa atklāšana un nemateriālā mantojuma godināšana
Diena sākās muzeja izstāžu zālē ar Tautas lietišķās mākslas izstādes “Suitu krāsas un ritmi” atklāšanu un etnomuzikoloģes Daces Nastevičas grāmatas “Suitu novada mantojums. Nikolaja Heņķa muzikālais mantojums” atvēršanas svētkiem.
Šogad aprit 160 gadu kopš Nikolaja Heņķa dzimšanas. Viņš pazīstams kā izcils suitu audējs, kurpnieks, mūzikas instrumentu meistars un koklētājs, kura atstātais mantojums turpina iedvesmot no paaudzes paaudzē. Pasākums bija lieliska izdevība iepazīt viņa dzīvesstāstu, devumu un saglabātās laikmeta liecības.
Izstāde “Suitu krāsas un ritmi” tapusi, cieši sadarbojoties biedrībai “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” un Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Tās kurators ir Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Rīdze” vadītājs Māris Maniņš. Ekspozīcijā vienkopus skatāms senais suitu pūrs, mūsdienu meistaru darbi, kā arī vēsturiski priekšmeti no Brīvdabas muzeja krājuma, Suitu mantojuma krātuves un Skaidrītes Nagliņas, Guntara Veccepura un Normunda Dupata privātkolekcijām. Izstāde muzeja izstāžu zālē būs atvērta līdz 2026. gada novembra sākumam (no trešdienas līdz svētdienai).
Dzīvā kultūra un suitu garša Kurzemes sētā
Kurzemes sētā visas pēcpusdienas garumā valdīja īsta suitu gaisotne. Kultūras programmā apmeklētāji varēja piedalīties meistarklasēs – pīt prievītes, adīt maučus, darināt greznos krādziņus un krančus, kā arī pielaikot suitu tautastērpu. Mazākajiem viesiem tika sarūpētas izglītojošas un radošas nodarbības, savukārt ikviens interesents varēja nogaršot un iegādāties suitu mājražotāju (Lailas Puķītes, “Ceiņu” un Santas Niedras) sarūpētos gardumus.
Mākslinieki un amatnieki, kas piepildīja svētkus
Kurzemes sētas pagalmu piepildīja suitu dziesmas, dejas un spēles, kurās dižojās plašs kolektīvu pulks:
- Etnogrāfiskie ansambļi: “Gudenieku suiti”, “Maģie suiti” un “Suitu sievas”;
- Folkloras kopas: “Suitu vīri”, “Basu suiti” un “Suitu dūdenieki”;
- Mūzikas apvienības: kapela “Alšvangas spēlmaņi” un koklētāju apvienība “Četri vēji”;
- Deju kolektīvi: “DižSuiti” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Suiti”.
Izstādes ekspozīciju ar saviem darbiem bagātināja daudzas lietišķās mākslas studijas un individuālie meistari:
- TLMS “Kangas” (ar darbiem, kas tapuši kopš 2015. gada): Māra Kušķe–Damberga, Kristīne Brūkle, Sarmīte Egļukalne, Ausma Ķēde, Dace Martinova, Taiga Reķe, Ligita Kalniņa, Vita Cīrule, Baiba Trauberga, Dace Miķelsone, Kristīne Miķelsone, Zinta Raģele, Ilze Raģele, Maija Šternberga, Aleta Kušķe–Damberga un pedagogs Māris Maniņš.
- TLMS “Rīdze”: Daiga Deksne, Agrita Kalsnava, Ilga Kovaļevska un Dzintra Āboliņa.
- TLMS “Irbi”: Baiba Pilāne, Ilze Treija un Rūta Sukovska.
- TLMS “Valdziņš”: Sandra Lismane.
- TLMS “Liepava”: Sandra Brūna, Aina Dzirīte, Antra Kukuka, Ilona Volkova, Dace Ķupe un Velta Jeroņina.
- Individuālie meistari: Aleta Bērziņa, Agrita Pēterleviča, Kristīne Laimiņa un Dace Tunne.
Pasākumu rīkoja biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, ar Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldību atbalstu.
Foto autore: Ieva Benefelde
Suitu tradīciju skoliņa 2026
Piecas dienas, kurās iepazīt, piedzīvot un iemīlēt suitu tradīcijas.
No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Alsungā, Basos un Jūrkalnē norisinājās „Suitu tradīciju skoliņa 2026”, kurā bērniem bija iespēja iepazīt Suitu kultūrtelpas bagātīgo mantojumu, satikt tradīciju zinātājus, apgūt senās prasmes un piedzīvot suitu tradīcijas ne tikai stāstos, bet arī pašiem darbojoties.
Piecas dienas bija piepildītas ar dziesmām, rotaļām, radošām darbnīcām, pārgājieniem, jauniem atklājumiem un kopā būšanas prieku. Skoliņas galvenais mērķis bija rosināt bērnos interesi par savu dzimto novadu, tā vēsturi un kultūras mantojumu, stiprinot piederības sajūtu Suitu kultūrtelpai.
Pēterdiena Alsungā – pa vēstures un tradīciju pēdām
Tradīciju skoliņa sākās 29. jūnijā, Pēterdienā, ar savstarpēju iepazīšanos un sarunām par to, kas ir suiti un ar ko īpaša ir viņu kultūrtelpa.
Dodoties izzinošā pastaigā „Pēteru pēdās”, bērni iepazina Alsungas vēsturi un ievērojamu novadnieku – Pētera Upenieka, Pētera Dupata, Pētera Korāta, Pētera Šeflera un citu – dzīvesstāstus un devumu suitu kultūras saglabāšanā.
Dižgabalkalnā kopā ar Juri un Aletu Lipšņiem skanēja suitu dziesmas un mūzikas instrumenti, ļaujot bērniem pašiem iesaistīties muzicēšanā.
Dienas turpinājumā pārgājiens pa Alsungas apkārtni aizveda pie Ugunsdzēsēju krusta, kur tika iepazīta ceļmalu krustu tradīcija, bet Dzēriņu kapos bērni uzzināja par izcilo suitu koklētāju Nikolaju Heņķi. Savukārt saimniecībā „Paulīnes” bija iespēja tuvāk iepazīt dzīvnieku pasauli un cilvēka atbildību par dabu.
Suitu lauku sētas dzīve un senās tradīcijas
Otrajā dienā bērni devās uz Alsungas pagasta „Gāčām”, lai iepazītu tradicionālo lauku sētu un tās dzīves ritmu.
Īpaša uzmanība tika pievērsta mājas kapelai, katoļticības nozīmei suitu dzīvē, ģimenes tradīcijām un senajiem saimniekošanas paradumiem. Sarunās, dziesmās un rotaļās bērni izzināja, kāda agrāk bijusi cilvēku ikdiena lauku sētā un cik nozīmīga tajā bijusi sadzīve ciešā saiknē ar dabu un mājdzīvniekiem.
Dienas otrajā pusē Basu Tautas namā tika iepazīta ekspozīcija „Suitu godi”, kas atklāj cilvēka mūža svarīgākos notikumus un ar tiem saistītās tradīcijas. Praktiskajās nodarbībās bērni iepazina arī senās sadzīves prasmes.
Amatu diena – tradīcijas, kas dzīvo mūsu rokās
Trešā diena Alsungas Amatu mājā bija veltīta tradicionālajiem amatiem un prasmēm.
Bērni cepa sklandraušus, iepazina aušanas tradīcijas, rakstus un krāsu salikumus, kā arī darbojās ar mālu, radot paši savus keramikas darbus.
Šī diena ļāva pārliecināties, ka senās prasmes nav tikai pagātnes liecība – tās joprojām dzīvo amatnieku rokās un var kļūt par aizraujošu nodarbi arī jaunajai paaudzei.
Katrs paša izgatavotais darbiņš bija ne tikai radošs piedzīvojums, bet arī neliels solis tuvāk savu senču prasmju izpratnei.
Jūrkalnē – jūras, zvejnieku un piekrastes tradīciju pasaulē
Ceturtajā dienā tradīciju skoliņas dalībnieki devās uz Jūrkalni, kur zvejnieku sētā „Avoti” iepazina piekrastes ļaužu dzīvesveidu.
Bērni uzzināja par zvejniecības tradīcijām, zvejas rīkiem, zivju apstrādi un kūpināšanu, kā arī par jūras nozīmi vietējocilvēku ikdienā.
Dienas turpinājumā Jūrkalnes pludmale pārtapa par radošu un izzinošu darbošanās vietu. Komandu uzdevumos, spēlēs un dažādās aktivitātēs bērni iepazina piekrastes dabu, mācījās sadarboties un atklāja, cik cieši cilvēka dzīve savijusies ar apkārtējo vidi.
„Mēs nākam no suitiem!” – skoliņas noslēgums
Piektajā dienā bērni atskatījās uz nedēļā piedzīvoto, atkārtoja apgūtās dziesmas un rotaļas, dalījās iespaidos un gatavojās noslēguma pasākumam.
Mežvidu labirintā netrūka azarta, atjautības un komandas gara. Orientēšanās uzdevumos un saliedējošās spēlēs bērni varēja likt lietā gan nedēļas laikā iegūtās zināšanas, gan prasmi sadarboties.
Skoliņas noslēgumā kopā ar vecākiem izskanēja „Mēs nākam no suitiem!” – apliecinājums piederībai savam novadam, tā cilvēkiem un tradīcijām.
Tika teikti pateicības vārdi, pasniegti apliecinājumi par dalību skoliņā un vēlreiz atgādināts, cik svarīgi ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm mūsu kultūras bagātības.
Tradīcijas dzīvo, ja tās turpinām!
„Suitu tradīciju skoliņa 2026” bija kas vairāk par vasaras nodarbībām. Tā bija iespēja bērniem sajust, ka suitu kultūras mantojums nav tikai muzejos glabātas senlietas vai vēstures grāmatās pierakstīti stāsti.
Tas dzīvo dziesmās, kuras dziedam, rakstos, kurus aužam, ēdienos, kurus gatavojam, svētkos, kurus svinam, un cilvēkos, kuri šīs tradīcijas glabā un nodod tālāk.
Īpaši nozīmīga bija bērnu tikšanās ar vietējiem tradīciju nesējiem un meistariem, kuri ar savām zināšanām, pieredzi un sirdsdegsmi palīdz uzturēt dzīvu Suitu kultūrtelpu.
Ceram, ka šajās piecās dienās piedzīvotais rosinās bērnus arī turpmāk dziedāt suitu dziesmas, interesēties par savas dzimtas vēsturi, apgūt tradicionālās prasmes un ar lepnumu teikt: „Mēs nākam no suitiem!”
Paldies par kopā radīto!
Sirsnīgs paldies visiem tradīciju zinātājiem, amatniekiem, saimniekiem un sadarbības partneriem, kuri atvēra savu māju durvis, dalījās zināšanās un palīdzēja bērniem iepazīt Suitu kultūrtelpas daudzveidību.
Paldies skoliņas pasniedzējām Aletai Lipsnei, Dacei Martinovai, Kristīnei Skrullei un Ligitai Stašaitei par ieguldīto darbu, radošumu un sirsnību!
Paldies saimniecei Taigai Reķei no Jūrkalnes par gardajām maltītēm un visiem, kuri palīdzēja nodrošināt skoliņas norisi un transportu.
Koklē ar Laimu un dziedi ar Anci
Kas par burvīgu vasaras vakaru Alsungas pilī!
Sirds joprojām gavilē no visa šī skaistuma, siltuma un spēka, ko šovakar kopā piedzīvojām.
Mūsu kopienas radošajam garam tas nebija vienas dienas darbs — jau vairākus gadus regulāri pulcējamies uz kokles apmācībām pie mūsu uzticamās meistares Laimas Jansones. Bet šonedēļ… šonedēļ mums patiesi uzsmaidīja laime! Par mūsu dziedāšanas pedagogu uz veselu nedēļu piekrita kļūt mūsu pašu Ance Krauze!
Šī nedēļa pagāja visintensīvākajā gatavošanās vilnī, un gala iznākums pārsniedza visu cerēto.
Un, ja jūs zinātu, cik varena kopā būšana šovakar valdīja pils mūros! Ap 50 dziedātāju un kokles spēlētāju dažādos vecumos — no skolēniem līdz jau pieredzējušiem meistariem. Un diži kupls pulks ar līdzjutējiem: mammām, tētiem, māsām, brāļiem, omītēm, opīšiem un draugiem.
Sēdēt nācās plecu pie pleca, pavisam draudzīgi, jo vietas bija tik, cik bija, un pat atvērtie logi nespēja izvēdināt vasaras saulītes labi sasildīto gaisu.
Bet tas viss acumirklī aizmirsās, līdzko atskanēja pirmās skaņas un mūsu bērnu un jauniešu balsis. Mirdzošas acis, skaisti sapucējušies un, protams, ar mazumiņu pamatota uztraukuma — jo pamēģini nu atcerēties tos neskaitāmos, piņķerīgos suitu tautasdziesmu pantiņus!
Taču, kad dziesmā un sajūtās vienojās visi — gan dziedātāji, gan koklētāji, gan arī skatītāji —, pārņēma neaprakstāma lepnuma sajūta par to, kas mēs esam un no kurienes nākam. Mūsu identitātes spēks vienkārši virmoja gaisā.
Pasākuma kulminācija bija Laimas un Ances šonedēļ tapušās improvizācijas. Tās aizkustināja ikvienu līdz sirds dziļumiem — pat tos klausītājus, kuriem nācās stāvēt blakus telpās, jo zālē fiziski vairs nebija brīvas vietas.
Un, jā, neizpalika arī pa kādai prieka un aizkustinājuma asarai… Tieši tās mums ir visdārgākās, jo apliecina — viss darbs un pūles bija tā vērtas. Tieši šādi mirkļi mūs bagātina un dara stiprus kā kopienu.
No visas sirds vēlreiz izsakām vislielāko un siltāko pateicību:
- Visiem drosmīgajiem un pacietīgajiem dziedātājiem un koklētājiem
- Mūsu kokles pavēlniecei un meistarei Laimai Jansonei
- Estrādes dīvai Ancei Krauzei, kuru esam bezgala lepni saukt par savējo un īstu suiteni
- Kuldīgas novada pašvaldībai
- Ievai un Alanam no Skrundas TV
- Alsungas pagastam
- Alsungas kultūras namam
- Un ikvienam skatītājam, kurš atnāca, līdzi juta un dalīja ar mums šos prieka mirkļus!
Kā Heņķ’ Rīge daudzenāj!
Mūsu novadniekam Nikolajam Heņķim 160!
Rīgā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, īpašā daudzināšanas vakarā godinājām izcilo suitu muzikantu, audēju, kurpnieku un mūzikas instrumentu izgatavotāju Nikolaju Heņķi, kura vārds un muzikālais devums ir nozīmīga mūsu kultūras mantojuma daļa.
Šajā vakarā satikās pagātne ar tagadni.
Brīnišķīgās koklētājas Laimas Jansones kokles skaņas, Suitu dūdenieku varenais skanējums un Alšvangas spēlmaņu dzīvespriecīgā muzicēšana ļāva sajust to īpašo suitu garu, kas cauri laikiem nav zudis.
Mēs esam lepni, ka mūsu mazajā Suitu zemē reiz dzīvojuši tik spilgti ļaudis, kuru atstātais mantojums vēl šodien spēj iedvesmot, rosina izzināt un pārmantot tradīcijas!
Pasākumu veidoja un piedalījās:
- Laima Jansone – koklētāja, kura iepazīstināja ar Nikolaja Heņķa muzikālo mantojumu un demonstrēja kokles spēli uz vairākām koklēm.
- Suitu dūdenieki – Juris Lipsnis un Pauls Leimanis
- Kapela “Alšvangas spēlmaņi” – ieskandināja suitu dančus
- Dace Martinova – dalījās stāstā par suitu kultūras mantojumu
- Inese Žune – stāstīja par Emīļa Melngaiļa folkloras ekspedīcijām
- Paldies Latvijas Nacionālam rakstniecības un mūzikas muzejam ka palīdzēja šim vakaram notikt
Gleznu izstāde “Suiti saiet gleznās”
SUITI SAIET GLEZNĀS – sākumā nosaukums šķita mazliet mulsinošs, bet šodien tā ir kļuvusi par vienu no siltākajām un neparastākajām satikšanās reizēm Alsungas Amatu mājā!
Dzīvē tā mēdz notikt: sāc ar vienu domu, bet atradums aizved pavisam jaunā ceļā.
Kad sabiedriskajos medijos izdzirdējām par Purvīša muzeja atrasto Jāņa Roberta Tillberga 1939. gada darbu „Latviešu meitene” Šlēsvigas-Holšteinas muzejā Vācijā, mūsu acis iemirdzējās – tā taču ir īsta suitiene! Bija skaidrs: gleznai jādodas uz Alsungu, lai satiktu savējos.
Šis uzaicinājums iekustināja lielāku meklējumu vilni – kur vēl muzejos, baznīcās, bibliotēkās un privātās kolekcijās glabājas suitu stāsti?
Rūpīgi šķetinot pavedienu pēc pavediena, atklājās daudz plašāka un varenāka aina – darbi un likteņstāsti, kas gadu desmitiem bijuši izkaisīti un gandrīz zuduši aizmirstībā. Tā tapa izstāde „Suiti saiet gleznās” – nevis vienkārši skate, bet patiesa saiešana, kurā vienkopus pulcējas dažādu laikmetu un mākslinieku redzējums par suitiem.
Izstāde bija skatāma Alsungas Amatu mājā no 26. septembra līdz 25. oktobrim un pa šo laiku to apmeklēja vairāk kā 650 cilvēku!
Biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti” izsaka vissirsnīgāko pateicību visiem, kas palīdzēja šai kopā sanākšanai realizēties:
- Purvīša muzejam
- Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātei
- Šlēsvigas-Holšteinas muzeja Schloss Gottorf Centrālajai krātuvei
- Kurzemes kultūras programmai 2026
- Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejam
- Kuldīgas novada muzejam
- Aizputes novadpētniecības muzejam
- Jūrkalnes bibliotēkai
- Gudenieku Sv. Jāņa Romas katoļu baznīcai
- Alsungas Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcai
- Kuldīgas novada pašvaldībai
- Kuldīgas Tūrisma attīstības centram
- SIXT
Svētā Miķeļa svētki Alsungā
Svētā Miķeļa svētki Alsungā – ar tirgus rosību, suitu garšu un svētku svētību!
Miķeļsvētki ir ražas, pateicības un rudens bagātības laiks, kad godā tiek celts zemes devums, senču tradīcijas un kopā būšanas prieks.
Arī šogad Alsungā Miķeļsvētki pulcēja ļaudis uz rosīgu un dzīvespriecīgu tirgu, kur netrūka ne tirgotāju, ne pircēju, ne sirsnīgu satikšanos. Tirgus placī valdīja īsta rudens svētku noskaņa – ar pašmāju labumiem, amatnieku darinājumiem, rudens veltēm un dzīvespriecīgu kopābūšanu.
Īpašu svētku noskaņu radīja pašmāju kolektīvu uzstāšanās, kas ar dziesmām, dejām un muzicēšanu priecēja tirgus apmeklētājus. Tieši mūsu pašu ļaudis, viņu talants un vēlme darboties ir tas spēks, kas uztur dzīvas Suitu kultūrtelpas tradīcijas.
Suitu ķēķis – saimnieču iniciatīva ar īpašu garšu!
Šajos Miķeļsvētkos ar savu iniciatīvu īpaši izcēlās Suitu ķēķa saimnieces, kuras, apvienojot spēkus, uzņēmību un prasmes, parūpējās par gardu maltīti tirgus apmeklētājiem. Suitu ķēķis kļuva ne vien par vietu, kur remdēt izsalkumu, bet arī par sirsnīgu satikšanās vietu. Šī iniciatīva vēlreiz apliecināja, ka Suitu kultūras mantojums dzīvo ne tikai dziesmās, dejās un tautastērpos, bet arī mūsu ēdienu gatavošanas tradīcijās, saimnieču prasmēs un vēlmē darīt kopā.
Īpašs paldies uzņēmīgajām saimniecēm, kuras negaida, kad kāds cits kaut ko sarīkos, bet pašas nāk ar idejām, uzņemas iniciatīvu un ar savu darbu bagātina Alsungas kultūras dzīvi!
Svētku gājiens
Šogad izdevās atjaunot svētku gājienu, tur aicinājums piedalīties bija ikvienam. Izdevās! Gājiens bija gan krāšņs un interesants.
Svētku noslēgumā – pateicība un svētība
Miķeļsvētki noslēdzās ar svinīgu Svēto Misi Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā, kur kopīgā lūgšanā tika izteikta pateicība par aizvadīto darba cēlienu, rudens ražu un saņemtajām Dieva dāvanām.
Īpašu garīgu nozīmi svētkiem piešķīra Kurzemes diecēzes bīskapa svētība, atgādinot par ticības, pateicības un kopības nozīmi mūsu ikdienā.
Suitu zemē ticība un tradīcijas gadsimtiem ilgi ir gājušas roku rokā. Arī šie Miķeļsvētki bija skaists apliecinājums tam, ka spējam vienoties gan darbā un svinēšanā, gan kopīgā lūgšanā.
Mūsu lielākā bagātība ir mūsu cilvēki!
Jo tradīcijas dzīvo tik ilgi, kamēr ir cilvēki, kuri tās kopj, godā un nodod tālāk.
Lai Miķeļdienas svētība, rudens bagātība un kopā būšanas prieks dod spēku jauniem darbiem un iecerēm!
Lai Suitos vienmēr ir čaklas rokas, skanīgas balsis, bagāti galdi un stipra ticība!