Suitu valoda

Suitu valodu runā Suitu kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir mūsdienu Alsungas novads, Ventspils novada Jūrkalnes un Kuldīgas novada Gudenieku pagasts.
Suitu valodai raksturīgas vairākas uzreiz pamanāmas atšķirības no latviešu literārās valodas fonētikas un morfoloģijas (skaņu un gramatisko formu sistēmas):

• īso patskaņu zudums vārdu gala zilbēs gan pamatformā, gan locījumos: māj ‘māja’, es redz ‘es redzu’, tu redz ‘tu redzi’, uz dārb ‘uz darbu’ u.c.;
• divskaņu un garo patskaņu saīsinājums vārdu gala zilbēs gan pamatformā, gan locījumos, piem., vieglam dienam, puķitem;
• divskanis au tiek izrunāts kā ou, piem., tas tout ‘tā tauta’;
• tiek saīsināts patskanis ī lietvārdu pamazināmajās formas, kas atvasinātas ar piedēkli -īt-, piem., bēritis, puķite;
• visu deklināciju lietvārdiem vienskaitļa lokatīva galotne vienmēr ir īss e: brāle, māje, name u. c.;
• darbības vārdu galotnes gan tagadnē, gan pagātnē vienmēr izrunā gari un lauzti, piemēram: dārbojās, laižās u. c.;
• suitu valodā lieto visā Kurzemē pazīstamās formas ar patskaņu pagarinājumu vai diftongizējumu (patskaņa pārvēršanos par divskani) pirms līdzskaņa r, piem., dārbs, bārgs, cetorts u. tml.

Suitu valodas vārdu krājumā uzreiz pamanāmi formas ziņā vairāki no literārās valodas atšķirīgi vārdi, piem., kaņupe ‘kaņepe’, plūne ‘plūme’, stumds ‘stunda’ u. c. Turklāt ir arī daudz interesantu apvidvārdu: kacēt ‘sasniegt kaut ko ar roku’, kangas ‘stelles’, piekods ‘pavalgs’, pucene ‘pīlādzis’ u. c.

Tālāk ir apkopoti dažādi vārdi un frāzes, kas pazīstamas suitu valodā. Daļu šeit ievietotā materiāla apkopojusi Dace Nasteviča.

A plikim lielim  – ar plikiem stilbiem
Ak tu lops, kas pa lēcien! – cik varens lēciens!
Apaun kājas – uzvelc apavus.
Apiņu sprodzīte – apiņu galviņa.
Atstāt citim uz kakl – atstāt, lai izdara kāds cits.
Aut korpi – vilkt kājā kurpi.
Ārdīt zeķi – pārvērst adītu zeķi dzijā.
Āzšaut dors – ar aizbīdni aizdarīt durvis.
Bakāti rāceņi – kartupeļu biezenis.
Bet nelīdzē nekas – it nekas nepalīdzēja.
Bēdas roke – saka, ja ir bēdas.
Bi jau lab paseb – bija jau diezgan vēls.
Bļaut valtes – skaļi un kategoriski iebilst, bārties.
Brūķēt lielu muti – bezkaunīgi izrunāties; runāt pretī.
Celt gode – godināt.
Ceļš lai bruģēts – ceļš pat ir bruģēts.
Cite iziet plāni – citai labi neveicas.
Dabot kavienu – saņemt rājienu.
Dabot koks – saņemt pērienu.
Darīt blēdības – blēņoties.
Dies, gausen! – Dievs, dod lai pietiek ilgam laikam! Tā māju saimnieki teica saimei pirms ēdienreizēm.
Dižā puse – lielākā puse.
Dižs mežs – labs, pieaudzis mežs.
Dot vainu – vainot.
Dot augše sienu – kraut sienu (kaut kur augšā, piem., kūtsaugšā).
Drāns (arī drēbju) klēte – klēts daļa drēbju glabāšanai.
Es iet riņķ riņķim – es eju apkārt vien.
Es jemšos – es labošos.
Es tav gan rādīs! – saka, brīdinot kādu (es tev gan rādīšu!).
Es tav tā gaidī mā – es tevi ļoti gaidīju mājās.
Ēst brokastu (pusdienu) – ēst brokastis (pusdienas).
Gālas auts – lakats.
Grazna balss – skaista balss.
Grābekļa zari – grābekļa pirksti.
Grūta lāde – smaga lāde.
Iesist kangas – sastatīt stelles.
Iešaut krāsne – ielikt (piemēram, rausi) cepeškrāsnī.
Iet pie dārb – strādāt.
Iet riņķim vien – maldīties.
Ievilkt lupti – atpūsties, paņemt atpūtas brīdi, nelielu darba pārtraukumu.
Izaugs pa pagānu – izaugs par neticīgu cilvēku.
Izbrūvēt alu – pagatavot alu.
Iztaisīt lūduru – izdarīt kaut ko sliktu.
Izvest sūdus – izvest uz lauka kūtsmēslus.
Jataisās pie mier – jāiet gulēt.
Jāģērbjas ka pienākas – jāapģērbjas atbilstoši.
Jāiet a steig – jāsteidzas.
Jānolaiž mierklis – jāiet pagulēt.
Kad viš sāk likt vaļum… – kad viņš sāk stāstīt…
Kas tāde viers skatīsies? – kurš uz tādu skatīsies?
Kas zi, ku pa pasaul… – kas zina, kur pa pasauli…
Kā tu pārtapi? – kā tu tiki pāri?
Kārstaputras strēbējs – saka par cilvēku, kurš dara steigā, neapdomājies.
Ko jūs te dzīvā? – ko jūs te darāt? (jautā, kad dara nedarbus).
Ko nu mocās ta ka iesprūduš? – saka, ja kādam neveicas darbi.
Korpe lec pakaļ – saka, ja kurpes ir par lielu un ejot cilājas.
Knauķenes nūja – nūja ar līku galu vai bumbuli galā, nabagu nūja.
Labe va kreise puse? – labajā vai kreisajā pusē?
Laiž uz rij, ko nagi nes – ???????
La viņam nau garš laiks – lai viņam nav garlaicīgi.
La viš dēd – lai viņš paliek tur, kur ir.
Lielā Piekta – Lielā piektdiena.
Liels bārds – lielas bārdas.
Logs ā a visim rāmim
Luturu drānas – moderns apģērbs (pretstatā suitu drānām).
Meža sārgs – mežsargs.
Mēslu talks – mēslu talka.
Migla miglo – ir migla.
Nāk tik bare – nākat tik kopā.
Ne dierše, ne gāle – saka, ja dzer un nereibst.
Netīk krebelēties – saka, ja nav vēlēšanās darboties.
Noēst bietes – (par meža zvēriem) apēst (laukā augošas) bietes.
Nolīperēt smuguļ ceļe – paglabāt kaut ko tā, ka neviens nepamana, slepeni.
No smalkim miltiņim – no smalkiem miltiņiem.
Nogājis beigts – nomiris.
Nojemt rāceņus – novākt kartupeļus.
Noplaucēt nagus – ar karstu ūdeni applaucēt pirkstus.
Nosildīt biezpienu – pagatavot biezpienu.
Pa cūku takim – pa cūku takām.
Padarīt skādi – nodarīt kaitējumu.
Pa kalna vārtim – pa kalna vārtiem.
Palikt maze prāte – zaudēt prāta spējas.
Palikt muļķ prāte – sajukt prātā.
Pa riktīgam – īsti, patiesi, kārtīgi (piem., būs jāliek lop stalle pa riktīgam).
Par valti – katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus (piem., tu gribi par valti dabot to gatavu).
Pasiet govi – piesiet govi citā vietā ganībās.
Paše gale – pašā galā.
Pašūts pec ķēma – saka par dīvaini, neglīti uzšūtu apģērbu.
Paše plān vide – istabas (telpas) vidū.
Pārtiešam runā – saka par cilvēku, kurš runā daudz lieka.
Piejemt mītē – dot pajumti.
Piens tecējs ā – piens tecējis ārā.
Pīp zobos – pīpe mutē.
Plūkt cūkam lapas (biešu) – plūkt cūkām (biešu) lapas.
Pļiekana dūša – slikta dūša, nespēks.
Priekš manim – man.
Putnīš skrie pa gaisim – putniņš lido.
Rasa raso – ir rasa.
Re če nu – redzi nu (piem., re če nu, Pēč!).
Rudzu desa – mīklas veltnis, kas sagatavots sklandraušiem.
Sebu nebūs – nenokavēsim.
Sēd pa pulciņim – sēž bariņos.
Sierd kāp pa mut ār – saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sīvs laiks – saka, kad ir nelabvēlīgi laikapstākļi – negaiss, lietus.
Spiest sierdi – saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
Spundēt upi – saka par aizsprosta veidošanu uz upes.
Strēbt nūdaļus – ēst nūdeļu zupu.
Suitu drānas – suitu tautastērps (pretstatā luturu drānām).
Sūdu dakša – mēslu dakša.
Sviesta bundulis – sviesta ciba.
Ši liete – šinī lietā.
Šim izgā slikti – viņam/viņai nepaveicās, klājās slikti.
Šis jau knapi cīkst – būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
Šis liek mā – šis steidzas mājup.
Šis tik uzsit dižumu – šis kļūst lepns.
Ta kā tā – tik un tā.
Tiešum vien – tikai taisni (piem., brauc tiešum vien).
Turēt domas – domāt.
Sāks uzjemt vakar – sākt beigt darbu (vakarā).
Uz pilsēts vīz – kā pilsētnieki, pēc pilsētnieku parauga.
Uzstādīs bērzs viers – uzstādīs bērzus virsū.
Ūdens briņģis – ūdens nesējs.
Vāķ gald zeme! – novāciet galdu!
Viens sievieša cilēks – sieviete.
Vilkties līdzi – nākt līdzi (bez vajadzības).
Viš cērt pāri pašam tēvam – viņš pārspēj pats savu tēvu.
Viš esot veds pien – viņš esot vedis pienu.
Viš liek šorp, ko kājs nes – viņš steidzas šurp, cik ātri vien spēj.
Viš taisnojās gan šā, gan tā… – saka, ja kāds dažādi taisnojas – skaidro savu rīcību, izturēšanos, aizstāv sevi.
Zeķes kāts – Zeķes augšdaļa (līdz pēdai).
Zierga brandīns – sliktas kvalitātes degvīns.

A diegim nau aršana! – 1. Rīkošanās bez piemērotiem darba rīkiem vai izejvielām. 2. Ar nemākuļiem nav ko iesākt. 3. Saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi.
A lop! – saka, paužot dažādas emocijas.
A niekim negrāstās – ar niekiem nenodarbojas.
Ak tu, utnocierāts! – burt. ak tu, utu nostaigātais!
Aug riņķe griezdamies – saka, ja kaut kas ļoti labi aug.
Āziet pie svētā Pēter – nomirt.
Beidz aplam runāt – beidz runāt muļķības, nepatiesību.
Beigts un pagalam – 1. Neapšaubāmi miris. 2. Neglābjami zaudēts, izbeigts.
Bērni i izsalkuši ta ka vilki – bērni ir ļoti izsalkuši.
Bi gaišs ta ka diene – bija ļoti gaišs.
Caur slapš, ta ka šorks – saka, ja kāds lietū ļoti stipri samircis.
Div kaķ viene maise nesader – saka par cilvēkiem, kuriem katram savs skatījums uz lietām un nav gatavi otram piekāpties, paraudzīties no otra skatupunkta.
Dzīvāt vaig a prāt – dzīvot vajag apdomīgi.
Es i pliks ka pierksts – saka, ja cilvēks ir nabadzīgs, trūcīgs.
Ēd, la māg brīnās – saka, ja kāds daudz un visu ēd.
Fiksak neka citam reizem – ātrāk nekā citās reizēs.
Iekš vien Diev mier – ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem
Izgulēsies, ka nomiers – izgulēsies, kad būs miris.
Ka nau kaze piens, ta nau, ta paceļ asti un atlej apakaļ – saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Kas ta mums nabagim dos ar lielgabal šaut – saka par tiem, kuriem, salīdzinājumā ar citiem, nav pieejamas kādas zināmas privilēģijas.
Kas tav sierd spiež? – saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
Ka no migs izlīduš – kā tikko pamodušies.
Ka ūdene iekrits – pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
Kādreiz jau akle viste a gadās miežgrauds – saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
Klab ka tādas izmaltas dziernavas – runāt niekus, aplamības.
Ko diersīs, ka nau ēds – nevar prasīt no cilvēka to, ko viņš nav apguvis, nezina, neprot.
Ko nu velkās līdz ka aste – saka par cilvēku, kas neatlaidīgi, uzmācīgi seko kādam.
Ku tādim prāts – saka par cilvēku, kurš rīkojas neapdomīgi.
Ku tie ātrie tikuš, ku tie lēnie palikuš? – aicinājums nesteigties un nepārsteigties.
Ku tu skrej? – kur tu skrien, steidzies?
Labs dārbs, kas padarīts – labs ir tas darbs, kurš jau paveikts.
La mācās dārb – lai mācās strādāt.
La neāzkrīt rīkl (dziedāšanai) – saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
La viņ sapel! – lai viņi sapelē, t. i., lai viņiem neveicas, neizdodas.
Liels cilēks, kumeļ prāts – saka par pieaugušu cilvēku, kurš ir nenopietns, vieglprātīgs.
Līst, ka no spaņņim – ļoti spēcīgi līst.
Līst ta ka cīkst – ļoti spēcīgi līst, līst ar lielu troksni.
Meit ka og! Nāc, iepūt tur ku skan! – saka par glītu, skaistu meiteni.
Nāk, savāķ! – nāciet un savāciet!
Nebļau, ka meže iegājs – saka par trokšņainu, nepieklājīgu cilvēku.
Nelon mut dzesināt – nav vērts runāt, jo tas būs lieki, bez panākumiem.
Nez, va tas ties, va niek – saka par kaut ko neskaidru, nezināmu.
Nu būs vakars – saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
Nu būs ziepes – saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas.
Nu gan iet ta ka pa buļļ dierš – saka tad, ja valda liels juceklis.
Nu i labais gals uz augš – saka, ja kādam sāk veikties.
Nu i riktīg žēluma gals! – saka, ja kādam neveicas, iet slikti.
Nu ta la iet a Diev palīg – saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
Nu tas jau izdzīvoj tikpat ka Ratnieks a ābolim! – ???????????????????
Nu teic tu vienam cilēkam! – izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
Nu va tād nau sitam? – saka par cilvēku, kurš izdarījis kaut ko nepieņemamu.
Nu va tāds nau pagāns! – saka par cilvēku, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma.
Pastāv tu, tav jaunāks kājs – pastāvi tu, tu esi jaunāks.
Piebāzies ka Lēzerīš! – ?????????????
Piebāzt muti ka šķūni (ar ēdienu) – saka par cilvēku, kurš ēdot ir piebāzis pilnu muti ar ēdienu.
Pills ta ka depis – saka par iesnainu cilvēku.
Sado ta, ka vais mammu nevar izsaukt! – bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
Sēd ta ka ķipis! – mierīgi, nekustīgi sēž.
Sūd lielāk neka piekte gade – saka tad, ja ir lielas nepatikšanas.
Še, iedzer, lai iet dubene! – mudina iedzert kādu malku, lai varētu norīt (par barību, dzērienu).
Ta jau matīs – tad jau redzēs.
Tais živai! – pateidzies!
Tas jau main meits ka cigāns ziergs! – saka par vīrieti, kuram bieži ir jauna draudzene.
Tas jau nevar turēt brūķi – saka par tādu, kas nevar izturēt grūtības, smagus apstākļus.
Tas ziem nemitīs – saka par kādu, kurš ziemu nepārdzīvos.
Teic viene sieve! – saka, paužot dažādas emocijas.
Tur jau apskrej sierd! – saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Urrā! Šis lācis nu ir nokauts! – saka, ja ir pabeigts kāds liels, grūts darbs.
Va ta tav aces nemaz nau piere? – saka par kādu, kuram nav spēju pašam redzēt, spriest.
Va tur nau žēluma gals? – saka, ja kāds ir apbēdināts, sarūgtināts par kaut ko.
Vecs vīrs, abar kumeļ prāts! – saka par vecu cilvēku, kuram ir vieglprātīga, nenopietna daba.
Vel jau nevar zināt, kuros kapos zvanīs – saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
Velkās ta ka ut pa bārd! – saka, ja kaut kas notiek ļoti lēni.
Vēders nau grāmata – ??? saka, mudinot ēst visu un nebūt izvēlīgam?????
Viņa i prātu maize apēduse! – saka, ja kāds zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Viņam izgā lopād – piedzīvot neveiksmi, neizdošanos.
Visād ērm jau notiek – saka, ja notiek dažādi neparedzēti notikumi.
Viš jau uztaisīs jedritvai – viņš jau uztaisīs kārtīgi, pamatīgi.

Suitu lakatu nosaukumi: cēbers, garpraņas, govkuņģis, kaneseris, kuģenieks, mellais, musalīns, vierdiņais, zīdenis, zīdstrīpas.

Jūrkalnē lietoti vairāki vēju virzienu nosaukumi: vasaris – dienvidu vējš, zemnieks – austrumu vējš, jo tas pūš no zemēm; jūras vējš – rietumu vējš, jo tas pūš no Baltijas jūras puses; ziemelis – ziemeļu vējš.

adzenieki – Adzes muižas iedzīvotāji
almālnieki – Almāles muižas iedzīvotāji
alšvandznieki – Alšvangas muižas iedzīvotāji
bagātais gals – Basu un Jaunās muižas zemnieki
balandnieki – Balandes pusmuižas iedzīvotāji
basenieki – Basu muižas (arī pagasta) iedzīvotāji
blintenieki – Blintenes muižas iedzīvotāji
būcmanieki – Būcmaņciema iedzīvotāji
būri – Basu muižas centra būdinieki
dižie suiti – Alsungas un Gudenieku pagasta iedzīvotāji
gatujnieki – Balandes gatves māju iedzīvotāji
grāvernieki – Grāveru muižas iedzīvotāji
gudenieki – Gudenieku muižas (arī pagasta) iedzīvotāji
kalnarāji – tie, kas dzīvoja Alsungas kraujā
kalnenieki – Alsungas kraujas iedzīvotāji
kraumanieki – Kraumaņu gala iedzīvotāji
krētainie suiti – Basu un Biržu muižas iedzīvotāji
leiniķi – Jūrkalnes iedzīvotāji
lejnieki – Jūrkalnes iedzīvotāji
maģie suiti – Jūrkalnes pagasta iedzīvotāji
mazmuižnieki – Mazās muižas iedzīvotāji
mežarāji – tie kas dzīvoja mežainā apvidū
ozolmuižnieki – Ozolmuižas pusmuižas iedzīvotāji
pilsberģnieki – Pilsberģes (Jūrkalnes) muižas iedzīvotāji
reģenieki – Reģu muižas iedzīvotāji
resnais gals – Basu un Gudenieku muižas vecsaimniecību iedzīvotāji

Alšvanga – Alsunga
Āzpute – Aizpute
Fēliksberga – Jūrkalne
Korzeme – Kurzeme
Lejas ciems – Jūrkalne
Lejas muiža – Jūrkalne
Pilsberģe – Jūrkalne
Ventspile – Ventspils

Ābis – Ādams
Annīš – Anna
Babīš – Barbara
Ēdis – Eduards
Grieč – Grieta
Jēcis – Jēkabs
Jēkops – Jēkabs
Jozis – Jāzeps
Katīš, Kate – Katrīne
Kādīš – Leokādija
Magriets, Mārģiet – Margrieta
Matilds – Matilde
Māguža – Magdalēna
Otelis – Oto, Otto
Rozāls – Rozālija
Rūcīš, Ručs, Marijs, Maruža, Maruča – Marija
Tīlens – Otīlija
Triņķis, Trīnīš – Trīne