Suitu deju svētki

Suitu horeogrāfiskais mantojums. Suitu deju svētki Alsungā.

Iepazīstot dziļāk suitu nemateriālās kultūras mantojumu, apjaušams tā pamatīgums un nozīmīgums lokālā un valstiskā mērogā. Tāpēc radās ideja rīkot suitu deju svētkus, lai šo unikālo bagātību izceltu godā, īpaši akcentējot vietējo horeogrāfisko mantojumu un tā attīstību caur horeogrāfu rokrakstiem.

Soli pa solim šī ideja sāka realizēties, izveidojās radoša darba grupa, kas bija gatavi darboties vēl nebijušā pasākuma īstenošanā. Iecere pilnībā īstenojās 2015.gada 25. un 26. septembrī, kad Alsungas kultūras namā notika pirmie svētki suitu horeogrāfiskam mantojumam – “Suitu deju svētki Alsungā”.

Pirmo Suitu deju svētku rīkošana suitiem bija liels izaicinājums, pat uzdrīkstēšanās. Koncerta māksliniecisko koncepciju un programmu veidoja horeogrāfe, suitu kultūras mantojuma kopēja Zanda Mūrniece. Zanda Mūrniece ir Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, vairāk kā 50 horeogrāfisku darbu autore. Scenārija autore Gunta Matēviča koncertu prasmīgi ietērpa Pētera Upenieka grāmatas “Balandnieki” stāstos. No grāmatas izmeklētie sadzīviskie mirkļi savijās ar tradīciju skaidrojumu – kur, kāpēc un kas dejoja? Tādejādi koncerta apmeklētājs ne tikai skatījās dejas, bet guva jaunas zināšanas par suitu tradīcijām un godiem.

Koncerts notika 2015.gada 26.septembrī Alsungas kultūras namā, zāle bija skatītāju pārpildīta. Tika izdejotas vairāk kā 30 dejas, publika tika iepazīstināta ar suitu deju attīstības ceļu no etnogrāfiskās līdz skatuves dejai. Suitu horeogrāfiskais mantojums – deju apraksti, mūzika, tradīcijas – bieži rosinājuši horeogrāfus radoši izpausties. Suitu folkloras materiāls bieži kalpojis par iedvesmu vai pamatu skatuves deju radīšanai vai muzikālā pavadījuma veidošanai. Dejas, kas vairākkārt iekļautas Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuārā veido latviešu skatuviskās dejas Zeltu fondu – Alsunģietis, Mugurdancis, Gatves deja, Dvieļu deja, Es izjāju prūšu zemi u.c.

Saprotot, ka koncerts ir pārāk ierasts formāts, ir nepieciešams kas paliekošāks, izstāde – pētījums. Tā tapa izstāde “Suiti. Deja. Vēstures mirkļi”, kuras atklāšana notika 25. septembrī. Izstādē apkopota informācija par Deju svētku vēsturi un attīstību Latvijā, suitu dejām, dejotājiem, dejotāju paaudzēm, par cilvēkiem— suitu tradīciju mantiniekiem un kopējiem. Uzsākot informācijas vākšanu, zināju, ka darbs būs apjomīgs, jo materiāls jāapkopo gan par Alsungas, gan Jūrkalnes un Basu dejotājiem. Izstādes galvenais mērķis bija koncentrētā un vizualizētā veidā parādīt suitu horeogrāfiskā mantojuma vērtību un apkopot informāciju par Deju svētku vēsturi un attīstību Latvijā kontekstā ar suitu dejām, dejotājiem un dejotāju paaudzēm.

Par emocijām bagātiem svētkiem varam pateikties visiem dalībniekiem – dejotājiem un kolektīvu vadītājiem, kuri īsā laika posmā spēja sagatavot šo vērienīgo koncertprogrammu:
VPDK “Suiti” (Alsunga), folkloras kopai “Suitiņi” (Alsunga), etnogrāfiskam ansamblim “Suitu sievas” (Alsunga), VPDK “Bandava” (Kuldīga), VPDK “Svīta” (Tukums), TDA “Jaunība” (Jelgava), TDA “Kursa” (Saldus) un TDA “Līgo” (Rīga), kapelai “Maskačkas spēlmaņi” (Rīga).

Projekta darba grupa:

Dace Martinova, Zanda Mūrniece, Māra Rozentāle, Gunta Matēviča, mākslinieciskai noformējums Mareta Petroviča un Ilze Poriķe, vadītājs Grigorijs Rozentāls, fotogrāfs Dzintars Leja, skaņu meistars Dainis Āboliņš, video Ainārs Krauklis.
Sadarbības partneri: biedrība “Alsungas keramika”, Alsungas k/n un Alsungas novada dome.

Šī projekta finansiālie atbalstītāji:

VKKF Kurzemes plānošanas reģions, SIA “MKM mežs”, SIA “Līgo Auto”, SIA “ELVI”, SIA “V.B. Meža serviss”, Dace Martinova, M/U “Bumbuļmaize”, Z/S “Ķīši”, Mārim Milsteram.
“Projektā īstenotie pasākumi ir nozīmīgs ieguldījums suitu horeogrāfiskā mantojuma atdzimšanas procesā. Es ļoti ceru, ka ar šiem pirmajiem Suitu deju svētkiem Alsungā tiks iedibināta tradīcija, un pēc dažiem gadiem Suitu zemē atkal būs svētki suitu dejai.”

Projekta vadītāja Dace Martinova

Sāks ar Akenšpici, to visi māk!

Laikraksts “Diena” Undīne Adamaite 30.09.2015.

Vismaz trīs paaudžu alsundznieki 26. septembrī pulcējoties Alsungas Kultūras namā, notika vēsturisks notikums – pirmie suitu deju svētki ar oficiālo nosaukumu Suitu horeogrāfiskais mantojums. Suitu deju svētki Alsungā.

Šogad tie saplūda ar Miķeļdienu jeb Svētā Miķeļa svētkiem. Daudzi koncerta dalībnieki krāšņajās suitu drānās, kuru sulīgie piesātinātie toņi šķiet ņemti tieši no rudens dārziem, vēlāk bija redzami dievkalpojumā Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcā.

Suitu deju svētkus pirms vairākiem gadiem “nosapņojusi”, kā pati saka, Etniskā kultūras centra Suiti valdes priekšsēdētāja Dace Martinova. Viņa jau nolikusi gadu nākamajiem, otrajiem suitu deju svētkiem. Tie varētu notikt 2019. gadā, nākamajā gadā pēc lielajiem Dziesmu un deju svētkiem. “Ceru, ka suitu deju svētki varētu iegrozīties vasarā, apņemot sārtos toņos visu Zieduleju estrādi,” iztēlojas svētku iedibinātāja.

Koncertā skatītājiem tika parādīts suitu dejas attīstības ceļš no etnogrāfijas līdz skatuves dejai, autentiskās versijas un slavenu horeogrāfu – Imanta Magones, Aijas Baumanes, kura arī “neesot zemā metama”, Ulda Šteina un citu – variācijas. Īpašs notikums koncertā bija rīdzinieku – Jāņa Purviņa vadītā deju kolektīva Līgo – piedalīšanās koncertā, jo “šāda līmeņa kolektīvs pie mums viesojas pirmoreiz”. Līgo dejotāji nodejoja Jāņa Purviņa veidoto Suitu lūgsnu un Dižo kurzemnieku gatvi, kuru suitu sievu komentārā viņš “esot sameistarojis vēl cēlāku”.

Suitu etnogrāfiskie danči pirmoreiz kinolentē iemūžināti Aleksandra Rusteiķa filmā Kāzas Alsungā (1935). Suitu dejas vienmēr iekļautas Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku repertuārā. Kā populārākās var minēt Alsuņģieti, Mugurdanci, Gatves deju un Dvieļu deju.

Koncertā deju kolektīvi no pašas Alsungas un ciemiņi no Jelgavas, Saldus, Kuldīgas, Tukuma un Rīgas, kā arī Suitu sievas, spēlējot kapelai Maskačkas spēlmaņi, izdejoja ap trīsdesmit deju. Mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Zanda Mūrniece pirmos suitu deju svētkus sauc par iespēju “atdot parādu senčiem”, kura gara maizi visu laiku ir ēdusi. Viņa veidojusi vairāk nekā 50 horeogrāfisku autordarbu, kuru lielākās daļas deju pamatā ir suitu horeogrāfiskais mantojums. Mūrniece pamatīgi pētījusi šo materiālu, un rezultātā sadarbībā ar mūziķi Arti Šūlbergu tapuši vairāki horeogrāfiski uzvedumi – Suitu danči, Suitu godi sētā nāk (Suitu kāzas) un programma Meņģēšanās kurzemnieku gaumē.