Categories
par biedrību

Darbība 2021. gadā

Grāmata “Suitu novada mantojums. Suitu stāst.”

Grāmatā “Suitu novada mantojums. Suit stāst” apkopoti Lidijas Jansones, Ilgas Leimanes un Marijas Janvāres stāstu pūrs.

Grāmata tapusi divās projektu kārtās. Projekta īstenošanas 1.kārtai finansējums saņemts no Kurzemes plānošanas reģiona Kurzemes kultūras projektu konkursā. Piešķirtais finansējums 2000 eiro. Projekta 1.kārtā tika sagatavots teksta un foto materiāls. Stāstu autores Lidija Jansone, Ilga Leimane un Marija Janvāre veica stāstu digitalizāciju latviešu literārajā valodā un suitu izloksnē. Papildus fotogrāfs Dzintars Leja sagatavoja fotogrāfijas atbilstoši stāstu saturam. Projekta 2.kārta īstenota LNKC atbalstītā projekta “Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana” ietvaros. Saņemtais finansējums aktivitātei 4973,60 eiro, kas tika izlietots grāmatas maketa sagatavošanai, drukas izmaksu segšanai un audio ierakstu veidošanai.

Grāmatai ir paliekoša vērtība, nodrošinot suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu, digitalizāciju un pieejamību plašākai mērķauditorijai. Ar tās palīdzību ir fiksēta suitu izloksne un popularizēta tās lietošana, saglabājot to nākamajām paaudzēm, nodrošinot izloksnes pārmantojamību un iedzīvināšanu. Stāstu audio ir ierunājušas stāstu autores un tie ir klausāmi interneta vietnē https://suiti.lv/suitu-stasti-audio/

LSM lr1 sižeta video iespējams noskatīties ŠEIT

Vasaras nometne suitu bērniem “Suitu tradīciju skoliņa 2021”

Vasaras nometne “Suitu tradīciju skoliņa 2021” tiek organizēta kopš 2010. gada.
Šogad svinējām norises desmito reizi. Par tradīciju kļuvusī suitu novada bērnu un skolotāju satikšanās piecu dienu garumā, kas piepildīta ar prieku, radošām nodarbēm un suitu novada vēstures un tradīciju apguvi. Iepriekš nometnē ik gadus satikās 30 dalībnieki, bet šogad pandēmijas ietekmē atļautais dalībnieku skaits bija 20. Nometnes skolotājas Ligita Stašaite pulcē bērnus no Alsungas, skolotāja Aiga Legzdiņa no Basiem un Gudeniekiem, bet skolotāja Kristīne Skrulle no Jūrklanes.
Bērnu nometne “Suitu tradīciju skoliņa 2021” notika no 12. jūlija līdz 16.jūlijam, to finansiāli atbalstīja Ventspils un Alsungas novadu pašvaldības kopā 1200 eiro, transportu finansēja Ventspils un Kuldīgas novadu pašvaldības. Vecāku līdzfinansējums 15 eiro. Saņemt ziedojums 50 eiro trīs maznodrošināto vai trūcīgo bērnu dalībai nometnē no Kaspara Špēļa.

Šogad tika izveidota Suitu tradīciju skoliņas 2021 burtnīciņa, kurā apkopotā informācija un uzdevumi ir kā palīgs suitu novada izzināšanā un tradīciju apguvē.

PIRMDIENA

Pirmajā dienā viesojāmies Alsungas pagasta “Gāčās” pie Lidijas Jansones. Lidija Jansone ir izcila stāstniece, suitu tradīciju kopēja, kas šis unikālās tradīcijas pratusi nodot no paaudzes paaudzē. “Gāčas” ir Lidijas Jansones dzimtās mājas, tās īpašas ar to, ka saglabājusies klētiņa, kura celta 1787. gadā. Viesojoties “Gāčās” mēs uzzinājām par Kalniņu dzimtas vēsturi, mājām, seniem darba rīkiem, suitu tradīcijām un godiem, kopā dziedājām un gājām rotaļās.

Dienas otrajā pusē viesojāmies Alsungas pagasta “Zemgaļos”, kur kopā ar uzņēmuma “Bumbuļmaizes” saimnieci Ingrīdu Jēkabsoni mācījāmies cept īstus suitu sklandraušus.

OTRDIENA

Otrajā dienā devāmies ciemos pie krētainajiem suitiem uz Biržiem. Skolotāja Aiga ir izcila stāstniece un rokdarbniece. Mēs klausījāmies viņas aizrautīgajos stāstos un teikās par Basiem, kopā mācījāmies aust augu dekorus. Olita Ulmkalnes vadībā apskatījām izstādi “Suitu godi” un izzinājām kas ir suitu noslēpumu skapī. Dienas otrajā pusē iepazinām suitu tautas tērpu ar iespēju pašiem iegūt pirmās iemaņas tā darināšanā.

TREŠDIENA

Trešajā dienā devāmies pie maģajiem suitiem uz Jūrkalni. Dienas pirmā pusē skolotājas Kristīnes vadībā devāmies pārgājienā pa Rīvas dabas taku. Pēc pusdienām apskatījām divas ekspozīcijas, kas izvietotas Jūrkalnes tautas nama 2.stāvā. Ekspozīcija “Vētru muzejs”, vēsta par Baltijas jūras stihijas upuriem, papildināts ar pludmalē atrastajām un no dzelmes izceltajām senlietām.

Apskatījām ceļojošo multimediālo izstādi “Tautasdziesmu teicējas. 1991.” Izstādes ietvaros tiek daudzināta suitu tautasdziesmu teicēja Marija Lāce (1904–1997) no Jūrkalnes. Viņa ir viena no ekspedīcijās filmētām teicējām. Marija Lāce ir bijusi represēta, bet nekas nespēja salauzt viņas un viņas dziesmu garu. Jūrkalnes pagasta etnogrāfiskā ansambļa “Maģie suiti” dziedātājas dzied savas puses dziesmas un ir Marijas dziesmu mantinieces.
Dienas noslēgumā viesojāmies pie kokļu meistara Gunta Niedoliņa Jūrkalnes pagasta Straumēnos. Tieši no suitu novada cēlies Kurzemes kokles paveids. Senākos laikos tai bija tikai 5 līdz 7 stīgas. Meistars izgatavo gan Kurzemes kokles, gan Latgales kokles – dažāda lieluma un ar dažādu stīgu skaitu, Guntim patīk eksperimentēt, un par materiālu koklei izmantojis jau ap 30 koku sugu, iepazīstot katra koka skanējumu un raksturu.

CETURTDIENA

Ceturtajā diena ciemos pie dižajiem suitiem Alsungā jeb kā senā Alšvangā. Skolotāja Ligita ir vēstures skolotāja Alsungas vidusskolā un vada arī novada mācības pulciņu. Apskatījām biedrības telpas Suitu mantojuma krātuvi, radošās darbnīcas Suitu ķēķis un Austuvi. Ciemojāmies Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrā, kur apskatījām suitu novada zeķu un mākslinieces Dace Dēliņas Lipskas gleznu izstādi. Pauls Stašaitis mums pastāstīja par Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcu un par katoļticības tradīcijām. Tālāk devāmies uz Dižgabalkalnu, kas ir sens kuršu pilskalns un Alsungas Livonijas ordeņu pili, kas celta no 14.gs. – 18.gs. dienas otrajā pusē devāmies ciemos pie suitu tradīciju mantinieces, vairāku etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu vadītājas Ilgas Leimanes. Kopā dziedājām, dejojām, gājām rotaļās.

PIEKTDIENA

Piektā dienā gan priecīga, gan drusku bēdīga, jo mūsu kopābūšana noslēgusies. Dienas pirmajā pusē viesojāmies Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcā, kur mūs sagaidīja priesteris Juris. Vējturu namā izdziedājām nometnes laikā apgūtās dziesmas, kā teica skolotāja – “nu tā, no visas sirds, lai tālu skan, pāri koku galotnēm, līdz jūrai!“

Vēlāk Jūrkalnes tautas namā pabeidzām iesāktos radošos darbiņus – apģērbām suitu meiteni un pildījām uzdevumus burtnīciņā. Kā tradīcija noslēguma dienā ir atpūta pie jūras un svētku kliņģeris, kā arī apliecību saņemšana par dalību nometnē.
Uz tikšanos 2022. gada Suitu tradīciju skoliņā!

Tautas lietišķās mākslas izstāde-konkurss “Suitu novada Zeķes”

Biedrība “Etniskās kultūras centra “Suiti” sadarbībā ar Latvijas Nacionālais kultūras centru un Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centru 2021. gada vasarā organizēja Izstādi – konkursu “Suitu novada zeķes”.
Izstādē – konkursā piedalījās 27 dalībnieki nododot apskatei 81 pārus zeķes, ko darinājušas 24 meistares.

Dalībnieki:

  1. Aleta Bērziņa/Jūrkalne
  2. Anita Legzdiņa/Alsunga
  3. Kristīne Brūkle/Alsunga
  4. Ilga Pavāre/Ēdole
  5. Inga Vīksna/Kuldīga
  6. Ilga Zēberga/TLMC “Nāmetiņš”/Spāre
  7. Māra Mertena/TLMC “Nāmetiņš”/Spāre
  8. Agrita Freiberga/TLMC “Nāmetiņš”/Spāre
  9. Dace Jēkabsone/TLMC “Nāmetiņš”/Spāre
  10. Anda Rozenberga/TLMC “Nāmetiņš”/Spāre
  11. Sarma Vilcāne/TLMS “Liepava”/Liepāja
  12. Antra Kukuka/TLMS “Liepava”/Liepāja
  13. Aina Dzīrīte/TLMS “Liepava”/Liepāja
  14. Sandra Brūna/TLMS “Liepava”/Liepāja
  15. Aisma Demme/TLMS “Liepava”/Liepāja
  16. Ilona Volkova/TLMS “Liepava”/Liepāja
  17. Laila Puķīte/Alsunga
  18. Agrita Peterlēviča/Alsunga
  19. Mareta Petroviča/Alsunga
  20. Spodrīte Ventere/Alsunga
  21. Dace Martinova/Alsunga
  22. Solvita Zarupska/RS “Spārni”/Ventspils
  23. Sandra Lismane/TLMS “Valdziņš”/Rīga
  24. Laila Irbe/TLMS “Cēre”/Rīga

Ar zeķu pūru dižojas:

  • Jūrkalnes bibliotēka
  • Skaidrīte Nagliņa/Alsunga
  • Ilga Leimane/Alsunga

Konkursā zeķes tika vērtētas divās kategorijās etnogrāfiskās un jaunrades kategorijās.
Vērtēšanas kritēriji:

  • etnogrāfisko materiālu kopija (atdarinājums), to atbilstība pirmavotam, darba kompozīcija, krāsu, ritma saskaņa un zeķes, kas darinātas iedvesmojoties no suitu zeķu rakstiem, krāsām un kompozīcijas;
  • darba tehniskais risinājums, kvalitāte;
  • darba kopīgā mākslinieciskā kvalitāte.

Konkursa žūriju veidoja LNKC Lietišķās mākslas nodaļas vadītāja Linda Rubene.
Žūrijas sastāvs:
Linda Rubena – LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte;
Ziedīte Muze – Tautas tērpu centra “Senā klēts” meistare;;
Baiba Pilāne – Tautas lietišķās mākslas studijas “Irbi” vadītāja;
Grieta Gundare – adītāja, «GrietaKnits» izveidotāja;
Dace Martinova – biedrības EKC «Suiti» valdes priekšsēdētāja.

Kategorijā Etnogrāfiskās zeķes godalgas saņēma:
I vieta – Ilga Pavāre/Ēdole
II vieta – Aleta Bērziņa/Jūrkalne
II vieta – Laila Irbe/ TLMS «Cēre»/Rīga
III vieta – Kristīne Brūkle/Alsunga
III vieta – Solvita Zarupska/RS «Spārni»/Ventspils

Kategorijā Jaunrades zeķes:
I vieta – Solvita Zarupska/RS «Spārni»/Ventspils
I vieta – Sandra Lismane/TLMS «Valdziņš»/Rīga
II vieta – Aisma Dimme/TLMS «Liepava»/Liepāja
III vieta – Aina Dzīrīte/TLMS «Liepava»/Liepāja

  • Izstādes norises laiks un vieta: no 2021. gada 2. jūlija līdz 2021. gada 17. jūlijam Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrā Skolas ielā 11 a, Alsungā.
  • Konkursa norises laiks: 2021. gada 2. jūlijā Suitu mantojuma krātuvē Skolas ielā 11 a, Alsungā.
  • Izstādes atklāšana: 2021. gada 2. jūlijā Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrā Skolas ielā 11 a, Alsungā.
  • Darbus izstādei – konkursam pieņem līdz 2021. gada 22. jūnijam sūtot tos pa pastu vai nododot personīgi Dacei Martinovai Suitu mantojuma krātuvē Skolas ielā 11a, Alsungā.
  • Informāciju par izstādi – konkursu publicēta EKC “Suiti” un Centra mājaslapā www.suiti.lv , www.lnkc.gov.lv, kā arī EKC “Suiti” Facebook profilā.

Burdona dziedāšanas svētki

Pasākums Burdona dziedāšanas svētki īstenots, saņemot finansējumu Kurzemes plānošanas reģiona Kurzemes kultūras projektu konkursā. Piešķirtais finansējums 1700 eiro. Sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību un Jūrkalnes pagasta pārvaldi Burdona dziedāšanas svētki notika 14.augustā Zāļu dienas svētku ietvaros Jūrkalnē. Burdona dziedāšanas svētku tēma veltīta Māras tēlam, kas latviešu tautas folklorā pieskaitīta pie Dieva un pasaules zīmēm. Latviešu tautas folklorā Māra tiek dēvēta arī par Māti, kas iemiesojās kā dabas, tā arī cilvēka mūža ritējuma notikumos. Šīs daudzējādās Māras klātbūtnes izpausmes esam iecerējuši īstenot caur sižetiem, kas kolektīvu sniegumā tiks izrādīti kā tradīciju kopuma performances caur dziesmām un darbību.

Svētku norise īstenota brīvā dabā Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā, katram kolektīvam izrādot savu priekšnesumu atsevišķās norises vietās parka teritorijā. Svētku dalībnieki bija visi suitu kopienas etnogrāfiskie ansambļi – Suitu sievas, Gudenieku suiti, Maģie suiti un folkloras kopas – Basu suiti, Suitu vīri un Suitu dūdenieki. Svētku norise saskanēja ar Rudens Māras laiku. Sadarbībā ar nodibinājumu “Spanga” un Lidiju Jansoni tika izveidots scenārijs, kuram pa pamatu tika ņemts Māras tēls un tās izpausmes latviešu folklorā – cilvēka mūža ritējumā, sadzīves un dabas norisēs.

Papildinot svētku programmu notika Ilgas Reiznieces nodarbība bērniem Rotaļas bērniem – jēga un tradīcija.

Katrs no kolektīviem veidoja savu priekšnesumu atbilstoši izvēlētajai tēmai.

Etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas” – Māras vārti
Etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti” – Pādes dīdīšana
Etnogrāfiskais ansamblis “Maģie suiti” – jaunās ražas godināšana
Folkloras kolektīvs “Basu suiti” – pūra darināšana
Folkloras kolektīvs “Suitu vīri” – Jūras mātes godināšana
Folkloras kolektīvs “Suitu dūdenieki” ar dūdu spēli papildināja visus priekšnesumus, ieskandinot svētkus un noslēgumā spēlējot dančus.

Scenārijs – Lidija Jansone, Dace Martinova.
Vides objekti – Guntis Niedoliņš.
Cienasts – Ingrīda Jēkabsone, Inga Lastovska, Taiga Reķe, Užavas alus.
Video – Olafs Perševics, Skrundas TV.
Foto – Dainis Ģelzis
Čaklie palīgi – Ligita Kalniņa un Kristīne Skrulle.
Paldies Arvīdam Bērziņam par laivu un zvejas rīkiem.
Projekta vadītāja – Dace Martinova

“Suitu novada mantojums. Suit villdrāns”

Grāmata “Suitu novada mantojums. Suit villdrāns” izdota rodot finansējumu divos projektu konkursos – VKKF mēŗkprogrammā KULTŪRELPA un LNKC “Suitu kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākumu nodrošināšana”. Grāmatas izdošanai Kultūrelpa mērķprogrammā saņemt finansējums 8000 eiro, bet no LNKC 3646,40 eiro. Drukas izmaksu segšanai saņemt finansējums no Kuldīgas novada pašvaldības 75 eiro, kā arī ieguldīts biedrības līdzfinansējums 1200 eiro apmērā.

Villdrānu pētījums aizsākās jau 2020. gadā. 2021. gadā aktīvi strādājām pie materiāla sakārtošanas un apstrādes, teksta korektūras un tulkošanas angļu valodā, veikta tehniskā korektūra un maketa sagatavošana. Kopumā apzinātas 283 villdrānas, 171 no tām ievietotas grāmatā “Suitu novada mantojums. Suit villdrāns”. Papildus veicām divas fotosesijas ar vietējiem iedzīvotājiem villdrānās, lai ilustratīvi parādītu to lietojumu senākos laikos. Grāmatas tirāža ir 500 eksemplāri. Tā ir unikāla, vēl līdz šim nevienam kultūrvēsturiskam novadam Latvijā nav veikts šāds villdrānu pētījums/apkopojums. Krāšņais suitu villdrānu pūrs atspoguļots 472 lpp biezā izdevumā.

Projekta vadītāja: Dace Martinova
Redaktores: Inga Vīksna, Dace Martinova
Tehniskais redaktors: Māris Maniņš
Tehniskais atrisinājums un zīmējumi: Inga Vīksna, Māris Maniņš
Literārā redaktore: Liene Markus-Narvila
Fotogrāfiju autores: Dace Martinova, Inga Vīksna
Māksliniece un maketētāja: Nataļja Štefaņuka
Tulkotāja: Ligita Muceniece
Drukas pakalpojums: SIA “Jelgavas tipogrāfija”

Projekts “Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana”

LNKC projektu konkursā “Suitu kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākumu nodrošināšana” atbalstīts biedrības projekts “Suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana”. Piešķirtais finansējums projektam ir 12070.00 eiro, kas sadalīts četrām aktivitātēm:

  • Izdevums “Suitu novada mantojums. Suit villdrāns” 2.kārta 3646,40 eiro
  • Izdevums “Suitu novada mantojums. Suit stāst” 2. kārta
  • 4973,60 eiro.
  • Izdevums “Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ” 2.kārta
  • 2650,00 eiro.
  • Aušanas apmācības uz Pētera Viļumsona pusautomātiskajām stellēm
  • 800,00 eiro.

2020.gadā ir veikts unikāls un vēl nebijis pētījums par suitu cimdu pūru. Tas būs vērtīgs vietējiem cimdu adītājiem, novadpētniekiem, tekstiliju pētniekiem un ikvienam interesentam. 2. kārtas aktivitātē “Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ” ir turpināts iesāktai darbs pie suitu cimdu pētījuma materiāla. Projekta ietvaros esam veikuši cimdu klasifikāciju, aprakstu veidošanu, zīmējumu un fotogrāfiju apstrādi, tehnisko zīmējumu pārbaudi, teksta korektūru un ievadtekstu tulkošanu. Materiāls sagatavots, lai turpinātu nākamo posmu – maketa veidošanu un grāmatas izdošanu.

Savukārt aktivitātē aušanas apmācības uz Pētera Viļumsona pusautomātiskajām stellēm pasniedzēja Māra Maniņa vadībā gūtas zināšanas par steļļu uzbūvi, par steļļu darbības principiem, par perfokaršu izveidi un par dažādu aušanas tehniku apguve, kas balstītas uz suitu villdrānu aušanas tehniku apguvi.

Projekts “Atbalsts biedrības “Etniskās kultūras centram “Suiti” darbībai 2021. gadā”

Kopš 2016. gada biedrība ir saņēmusi finansējumu darbības atbalstam VKKF mērķprogrammu konkursā “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts”. 2021. gadā projekta kopsumma bija 10 000 eiro, kas nodrošināja atlīdzības biedrības darbības nodrošinātām sešām personām. Atlīdzības tika saņemtas par projektu sagatavošanu un vadīšanu, sabiedrisko attiecību nodrošināšanu, Suitu mantojuma krātuves darbības nodrošināšanu, krājuma uzturēšanu un suitu nemateriālo kultūras mantojuma dokumentēšanu, www.suiti.lv administrēšanu, grāmatvedības pakalpojumu, par radošo darbnīcu Suitu ķēķis un Austuve darbības nodrošināšanu. Kā arī finansējums tika paredzēts degvielas izmaksu segšanai.

Projekts “EKC “Suiti” stiprināšana un attīstība”

Projekts “EKC “Suiti” stiprināšana un attīstība” īstenots VKKF mērķprogrammā KULTŪRELPA. Projektā iegādāti pamatlīdzekļi, kas būtiski ir stiprināt biedrības kapacitāti, uzlabojot tās materiāltehnisko bāzi un nodrošinās tās ikdienas darbības nepārtrauktību un attīstību ilgtermiņā.

Iegādātie pamatlīdzekļi:

  • tīmekļa kamera un mikrofons;
  • skapis;
  • saldējamā vitrīna;
  • salokāmā telts, galdi, soli un krēsli āra pasākumu nodrošināšanai;
  • izveidota telts fona siena ar īpašu dizainu, iekļaujot biedrības logo.

Viss šis aprīkojums nepieciešams biedrības ikdienas darbības nodrošināšanai, kā arī tas ir nozīmīgs pandēmijas un pēc pandēmijas laikā attīstības nodrošināšanai.

Finansējums no VKKF – 3679 eiro, EKC Suiti – 50,11 eiro.

Dalība akcijā #tautastērpugajiens2021

Visas manas villainītes
Ziediņiem izrakstītas;
Pati ziedu valkātāja
Villainītes vidiņā. (Kulb. 162)

Svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu un piedaloties virtuālajā tautastērpu gājienā suitu audējas atver savu bagāto pūru, izrādot sagšas un lakatus. Kopš 2008. gada suitu zemē atdzimst aušanas tradīcijas, tiek atjaunotas tautastērpu darināšanas tradīcijas, apgūtas prasmes. Pamazām no jauna atdzimst suitiem raksturīgo lakatu aušanas tradīcijas. Šoreiz suitu audējas dižojas un rotājas ar savām sagšām un laktiem, kas tapušas pašu rokām, apmīļotas un izlolotas, atgriežoties pie mums ar senču svētību. Suitu audēju saime – Ligita Kalniņa, Baiba Trauberga, Taiga Reķe, Ilona Niedoliņa, Māra Kušķe – Damberga, Sarmīte Egļukalna, Dace Martinova, Kristīne Brūkle, Vita Cīrule, Ausma Ķēde.

Ai, bagātas saimenieces,
Dižu galdu uzklājušas;
Balta maize, saldi rauši,
Godāts mātes priekšautiņš.

Svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu un piedaloties virtuālajā tautastērpu gājienā suitu saimnieces klāj bagātīgu svētku galdu. Kā pateicībā no paaudzes paaudzē saņemtām prasmēs un zināšanām ēdienu gatavošanā, apliekam no vecmāmiņu pūra lādes saglabātos priekšautus. Suitu saimnieces – Skaidrīte Nagliņa, Laila Puķīte, Dace Martinova, Spodrīte Ventere, Anita Legzdiņa, Taiga Reķe. Dreļļu galdauts – Ligita Kalniņa.

Vides objekts “Mana Gaisma”

Ventspils novada pašvaldības projektu konkursā “Mēs savā novadā 2021” iesniegtais biedrības projekts “Mana gaisma” ir guvis atbalstu. Projekta rezultātā pie Jūrkalnes bibliotēkas ēkas tiks uzstādīt vides objekts “Mana gaisma”.

Projekta kopējās izmaksas 1352.00 eiro, no tā projekta konkursa finansējums 800.00 eiro.

Vides objekts “Mana Gaisma” attēlos stilizētu, izgaismotu grāmatu pie soliņa. Ideja – bibliotēkas kā “mazās gaismas pils” misija sniegt zinības caur grāmatām. Grāmata – kā simbols Jūrkalnes bibliotēkas izveidei. Vides objekts – no metāla izveidota atvērta grāmata ar ierakstu “Jūrkalnes bibliotēka 1924. gads” un vārdu “VĀRDS” vairākās valodās.

Alsungas vidusskolas Novadmācības pulciņa dalībnieku ciemošanās biedrības telpās.

Atzīmējot Alšvangas kultūras biedrības 100. gadadienu un stiprinot kultūrvēsturiskā mantojuma tradīcijas jaunai paaudzei, asociēto skolu programmas UNESCO ietvaros, Novadmācības pulciņa dalībnieki apmeklēja vairākas kultūrvietas Alsungā:

  • Alsungas Odeņa pili, kur notika tikšanās ar Alsungas novada bibliotēkas vadītāju.
  • Alsungas novada Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centru, kur skolēniem tika dota iespēja darboties radoši un dibināt teātra, dziedāšanas un dejošanas biedrību.
  • Biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” telpas, kur saimniece Skaidrīte izrādīja un pastāstīja par kultūrvēsturiskā mantojuma bagātībām.

Suitu kultūrtelpas glābšanas un attīstības pasākuma plāns 2021.-2024. izstrāde un jaunu sadarbības partneru pievienošanās Nodoma protokolam par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā.

Plāna izstāde norisinājās kopš 2020. gada oktobra, organizējot klātienes darba grupas tikšanās un vēlāk attālinātās ZOOM sanāksmes. Sanāksmēs tika aicināti valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, suitu kopienas un nevalstiskā sektora pārstāvji. Pēc plāna izstrādes institūcijas tika aicinātas pievienoties topošajam Nodoma protokolam par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā. Vēlmi pievienoties Nodoma protokolam izteikušas institūcijas un sadarbības partneri – LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvi, Latvijas Nacionālo bibliotēka, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Lauku Tūrisma asociācijai “Lauku ceļotājs”. Līdz šim par sadarbības partneriem Nodomu protokolā vienojusies – LR Kultūras ministrija, UNESCO Latvijas Nacionālo komisija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Alsungas, Ventspils un Kuldīgas novada pašvaldības un biedrība EKC “Suiti”.

Suitu kultūrtelpas glābšanas un attīstības pasākuma plāns 2021.-2024

Biedrības 20 gadu jubilejas pasākums

Šogad aprit tieši 20 gadi kopš dibināta biedrība. Pirmā suitu kopienas un atbalstītāju kopā sanākšana notika 2001. gada 18. decembrī Jūrkalnē. Kopumā 40 pārstāvji no Alsungas, Gudeniekiem, Basiem, Jūrkalnes un Kuldīgas vienojās kopīgā mērķī dibināt organizāciju, kuras mērķis un darbības virzieni saistīti ar suitu kultūras mantojuma saglabāšanu, attīstību un popularizēšanas pasākumu īstenošanu. Biedrības dibinātāji bija arī suitus pārstāvošās Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastu padomes. Pirmā biedrības vadītāja bija Lidija Jansone (2001.-2005.), tad Ilga Leimane (2005.-2008.), Grigorijs Rozentāls (2008.-2009.), bet kopš 2009. gada biedrības vadītāja ir Dace Martinova. Pirmajā biedrības valdē darbojās Daiga Kūma, Agnese Mūrniece, Aloīzs Čačs, Lidija Jansone, Jānis Priedoliņš un Linda Brasliņa. Kopš 2001. gada biedrības darbības mērķis un vadības struktūra nav mainījusies. Arī šobrīd biedrības darbība aptver visu suitu kultūrvēsturisko novadu, biedrībā ir 60 biedri – kopienas pārstāvji un pašvaldības, kuri līdzvērtīgi pārstāv katru suitu pagastu – Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku.

Biedrības loma suitu kultūras mantojuma saglabāšanā ir ārkārtīgi liela un nozīmīga, tās darbības virzieni ir daudzpusīgi un paliekoši. Biedrības veikums ir visu mūsu kopīgais darbs, esam pateicīgi ikvienam par iesaisti, atbalstu, sadarbību un vienkārši par līdzijušanu domās. Mūsu spēks un attīstība ir balstīta veiksmīgā sadarbībā vietējā, valstiskā un pat starptautiskā mērogā. Par to, ka kopā varam paveikt lielas lietas, liecina Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Nemateriālās kultūras mantojuma neatliekami glābjamo vērtību sarakstā (2009). Jubilejas svinības nelielā pulkā notika 19.decembrī, plkst: 18:00, Alsungas kultūras namā. Tā kā dzimšanas dienu drīkst svinēt visu gadu, tad ceram uz labvēlīgiem Covid apstākļiem vasarā, lai kopā sanāktu plašākā lokā.


Par biedrības pirmsākumiem Lidija Jansone vēstī 2002. gada februāris Nr.73 publikācijā, Jūrkalnes pagasta avīzē “Maģie suiti”. Šoreiz pateicībā par ieguldījumu biedrības darbībā un suitu kultūras mantojuma saglabāšanā GODA BIEDRU statusā tiek iecelti visi iepriekšējie biedrības vadītāji – Lidija Jansone, Ilga Leimane un Grigorijs Rozentāls. Īpašai paldies Mārai Rozentālei par ilggadēju ieguldījumu biedrības darbībā un par atbalstu Mārcim Martinovam. Pasākumā kuplināja iepriekšējā sastāva folkloras kopa Suitiņi – Anta Puķīte, Laima Čača, Katrīna (Ķikure) Tumpele, Miks Akots un Jurģis Galiņš, vadītāja – Gunta Matēviča.