Grāmatas “Suit pirkstaiņ un dūraiņ” atvēršanas svētki Kuldīgas bibliotēkā
4.janvārī, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas 2. stāvā notika Suitu grāmatas “Suit pirkstaiņ un dūraiņ” atvēršanas svētki. Tās laikā tika pastāstīts par grāmatas tapšanas procesiem, kā arī sveikti grāmatas autori un līdzdalībnieki.
Grāmatas Suit pierkstaiņ un dūraiņ” prezentācija Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”
17.janvārī notika grāmatas “Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ” atvēršanas svētki Iļģuciema kultūras centrā Rīgā.
Jauka satikšanās ar tik daudzām adītājām teju no visas Latvijas, pat no tālās Baltinavas. Etnogrāfiskā ansambļa “Gudenieku suiti” ieskandināti, Ilģuciema kultūras centra sirsnīgā uzņemšana, TLMS “Irbi” vadītājai Baiba Pilāne organizētā kopadīšana pēc pasākuma iedvesmo jaunām tikšanās reizēm.
Adītājas iedvesmotas! Lai top skaisti cimdi!
“Kuldīgas novada gada balva Kultūrā 2022”
Krāšņā pasākumā 17.februārī Kuldīgas novada kultūras nozares personības pulcējās Kuldīgas kultūras centrā, lai kopā atskatītos uz paveikto un izceltu 2022. gada spilgtākos kultūras notikumus. Šoreiz balvas tika pasniegtas divpadsmit nominācijās, trīs nominācijās kandidātus žūrijas vērtējumam izvirzīja iedzīvotāju balsojums.
Nominācijā “Izdevējdarbība kultūrā” Atzinību par kultūras jomā paveikto 2022. gadā saņēma biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” par pētījumiem un grāmatām “Suitu novada mantojums. Suitu villdrāns” un “Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ”.
Suitu maizes svētki
Maize! Kas mums ir maize? Kā skan vārds maize, vai nav līdzīgi kā māte, kā zeme?! Maize nevienai tautai nav tikai kā ēdiens, tas ir simbols, tā ir dzīvības un spēka radītāja.
Šim vārdam ir liela un būtiska nozīme cilvēku dzīvē jau daudzus simtus gadu. Maize ir izauklēts un svēts vārds. Aiz vārda „maize” slēpjas gadsimtiem krātas zināšanas, smags darbs, domas, cerības, vērtības, kas mantotas un novērtētas no paaudzes uz paaudzi.
Maize simbolizē cilvēka pārticību arī citviet pasaulē, taču latviešiem tā ir folkloras, tradīciju un kultūras simbols.
Maizes tapšanā ir iesaistīti zemnieki, malēji, maiznieki. Cilvēki, kuri nodarbojas ar šīm lietām ir patiesi, sūra darba darītāji, kam nauda nav galvenā vērtība. Šo lietu darītāji redz vērtību citur, redz vērtību tajā, kas slēpjas aiz vārda „maize”.
Suitu maizes svētku svinēšana šķiet aizsākās 2012. gadā, kad pateicoties daudzu citu suitu tradīciju atdzimšanai, ar jaunu spēku sāka atdzimt arī suitu skābmaizes cepšana. Jāmin, ka suitu skābmaizes cepšanas tradīcijas laikiem ejot nekad nav izsīkušas. Suitos katros godos galdā cēla mājās ceptu skābmaizi. Daudzās mājās vēl joprojām ir maizes krāsnis, kas ik pa laikam tiek iekurtas, lai izceptu maizīti. Attīstoties mājražotāju nozarei izveidojušies nelieli ģimenes uzņēmumi, kas par savu nodarbi izvēlējušies maizes cepšanu.
Suitu maizes svētku tēmas bijušas dažādas, bet visas cieši saistītas ar suitu kulināro mantojumu, bērnības garšu meklējumiem un atmiņu stāstiem.
Nu jau kādu piekto reizi šie svētki tiek cieši saisti ar represēto piemiņas dienu, kad kopā aicinām ne tikai maizes cepējus – tradīciju kopējus, bet arī represētos, lai dalītos maizes stāstos, kurus mēs nedrīkstam aizmirst.
25.martā arī tiek svinēta Pavasara Māra. Māras dienas mūsu senčiem bijušas četras: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2.februārī); Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25. martā); Vasaras Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī). Pavasara Māras diena iezīmē atmodu, šo dienu dēvē arī par Kāpostu Māru un Kustoņu Māru. Pieņemts, ka no ziemas miega šajā dienā mostas kukaiņi un dzīvnieki, arī lāči.
Šoreiz Suitu Maizes svētkus ieskandināja etnogrāfiskais ansamblis “Maģie suiti”.
Apmeklētājiem bija iespēja degustēt vietējo saimnieču Skaidrītes Nagliņas, Dzidras Siliņas un Anitas Punclavas rokām darināto maizi. Svētkus kuplināja maizes cepējas no Sakas un Talsiem, kuras apmeklētājus cienāja pat ar štovētu kāpostu maizi. Interesanti, ka maizi ietekmējot mēness fāzes – pilnmēnesī cepot, varot sanākt visādi brīnumi.
Represēto stāstos dalījās Valda Zinberga, Juris Jankovskis, Juris Lipsnis un pasākuma viesi.
“Satiec savu meistaru 2023”
Vislatvijas akcijā “Satiec savu meistaru 2023” biedrība šogad piedalās divas dienas ar trīs meistarklasēm – jostu aušanas meistarklase “Mazjostiņa garāmatai”, skalndraušu gatavošanas un suitu brunču šūšanas meistarklase.
31.martā pirmā meistarklase aizvadīta Jūrkalnē. Kopā ar Jūrkalnes audējām savu pirmo mazjostiņu – grāmatzīmīti noauda Momoka Kushida. Meitene no tālās zemes Japānas, uz Latviju atbraukusi mācīties latviešu valodu Ventspils augstskolā, bet papildus tam ar lielu interesi izzina un apgūst latviešu tradīcijas – aušanu, dziedāšanu un dejošanu. Arī Japānā viņa dzied latviešu korī “Gaisma”.
1.aprīlī interesenti tikās divās meistarklasēs. Sklandraušu meistarklasi vadīja Skaidrīte Nagliņa un suitu brunču šūšanas meistarklasi vadīja Laila Puķīte.
Dižu meistaru vadībā arods tiek nodots tālāk!
Dalība Tautas lietišķās mākslas izstādē “Mēs”
Šogad XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādē “Mēs” pārstāvēti tautas lietišķās mākslas studijas “Kangas” (Alsunga) un aušanas pulciņa “Kodes” (Jūrkalne), kā arī daudzu individuālo meistaru darbi.
No suitiem izstādei izvēlētas segas, galdauts, jostas, cimdi un četri pilnībā nokomplektēti tērpu komplekti.
Informācija no www.dziesmusvetki.lv
Tautas lietišķās mākslas izstādē “Mēs” vienkopu aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi.
Izstādē piedalās ap 1300 autoru (gan lietišķās mākslas kolektīvos, gan individuāli strādājoši) ar 3500 darbiem.
Mākslinieciskā iekārtojuma darba grupa: Mārtiņš Heimrāts, Baiba Vaivare, Juris Leitāns, Dace Pudāne.
Izstādes dalībnieki: Latvijas tautas lietišķās mākslas kolektīvu meistari un individuāli strādājošie meistari, amatnieki.
Video no izstādes “Mēs”
Fotogrāfijas no izstādes “Mēs”
Dalība starptautiskā cimdu izstādē “Latviešu rakstainie cimdi” Sabilē
Uz šo izstādi aizceļojuši arī Daces Martinovas adītie cimdi. Šāda starptautiskā izstāde skatāma pirmo reiz. Prieks, ka biedrības pētījums “Suitu novada mantojums. Suiti pierkstaiņ un dūraiņ” ir devis nozīmīgu pienesumu, jo izstādē plaši pārstāvēti cimdi, kas adīti pēc šī krājuma paraugiem.
Informācija sagatavota no www.lnkc.gov.lv
Pirmā starptautiskā cimdu izstāde “Latviešu rakstainie cimdi”, kas notika no 17. jūnija līdz 27. augustam Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā, tā veltīta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta elementam – latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijām un prasmēm.
Izstādē bija apskatāmi 500 cimdi, ko adījuši vairāk nekā 260 dalībnieki no deviņām valstīm: Latvijas, ASV, Beļģijas, Igaunijas, Islandes, Japānas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes un Vācijas. Kopā izstādei tika iesniegti 700 cimdu pāri, un lielākā daļa izstādei pieteikto cimdu ir ieskenēti un vēl pēc izstādes būs apskatāmi vietnē http://latvijascimdukarte.lv/
No 2021. gada latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas tradīcijas un prasmes ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un izstāde “Latviešu rakstainie cimdi” iecerēta kā viens no šī elementa saglabāšanas un tālāknodošanas pasākumiem.
Vairāk informācijas: https://nematerialakultura.lv/Elementi/latviesu-etnografisko-cimdu-adisanas-tradicijas-un-prasmes/
Izstādi rīkoja Tautas tērpu centrs “Senā klēts”, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma informācijas centrs un Talsu novada pašvaldība, un tā tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Izstādi veidoja Studija “Senā klēts” sadarbībā ar tika izvietota Sabiles mākslas namā.
Vasaras nometne
“Suitu tradīciju skoliņa 2023”
Par tradīciju kļuvusī vēsturiskā suitu novada bērnu un skolotāju satikšanās piecu dienu garumā, kas piepildīta ar prieku, radošām nodarbēm un suitu novada vēstures un tradīciju apguvi.
Šogad no 24.jūlija līdz 28.jūlijam pulcējas bērni un skolotājas no visiem suitu pagastiem – Alsungas, Jūrkalnes un Gudeniekiem.
Šo piecu dienu laikā iepazīts suitu novads, izzināta vēsture, tradīcijas, suitu tautastērps un dabas bagātības, kopā ar suitu tradīciju zinātājiem dziedāts, iets rotaļās, muzicēts, darbināti pirkstiņi radošajās nodarbībās.
Kā tradīcija noslēguma dienā ir atpūta pie jūras, apliecību saņemšana un svētku kliņģeris Jūrkalnes tautas namā. Tradicionāli ar kopbildi un kopdziesmām noslēdzām mūsu kopā būšanu.
Kā nemainīga vērtība ir mūsu skolotājas Aiga Lagzdiņa, Ligita Stašaite un Kristīne Skrulle. Paldies mūsu ilggadējiem un jauniem sadarbības partneriem, kuri pasniedza mums zināšanas un palīdzēja mācīties tradicionālās prasmes – Ilgai un Paulim Leimaņiem, Aletai un Jurim Lipšniem, Ausmai Ķēdei, Lidijai Jansonei, Skaidrītei Daugulei, Alīdai Stromanei, Dace Nastevičai, Alsungas keramiķēm, Dacei Miķelsonei, Mārai Kušķei Dambergai, Vitai Cīrulei, Dacei Martinovai, Sarmītei Egļukalnai, Skaidrītei Nagliņai, Taigai Reķei, Ligitai Kalniņai.
Paldies arī vecākiem par līdzdalību un jaukajiem suitu bērniem!
Mūsu sadarbības partneri un atbalstītāji ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Ventspils un Kuldīgas novadu pašvaldības, SIA “Kalvīc” , Ik “Rags K”, SIA “Dekors RD”, Alsungas TIC, Alsungas kultūras nams, Gudenieku un Jūrkalnes tautas nami un suitu baznīcas.
Finansējums:
Latvijas Nacionālais kultūras centrs 302,50 EUR, Ventspils novada pašvaldība 800 EUR, Kuldīgas novadu pašvaldība 2000 EUR un vecāku līdzfinansējums 900 EUR. Kopējās izmaksas: 4002,50 EUR.
Kokles spēles meistarklase Basu tautas namā
Vasaras pilnbriedā Basu tautas namā pulcējās koklēt gribētāji, lai nedēļas garumā apgūtu kokles spēli skolotājas Laimas Jansones vadībā.
Kopumā 28 dalībnieki dalījās divās grupiņās – ar un bez zināšanām kokles spēlē.
Šī nedēļa vēl zīmīga ar to, ka 2.augustā dzimšanas diena ir Jānim Poriķim – suitu koklētājam un kokļu meistaram. J.Poriķis kokles spēli un to darināšanu apguvis no Nikolaja Heņķa. Liecības vēsta, ka Poriķis savas dzīves laikā izgatavojis ap 60 kokļu. Viena no tām glabājās Suitu mantojuma krātuvē. Par godu meistaram tika ieskandināta šī koklīte.
Juris Lipsnis, pagodinot mūsu novadnieku, nospēlēja vienu no suitu populārākiem dančiem – Mugurdanc. Nedēļas noslēgumā Basu tautas namā dalībnieki rādīja meistarklasēs apgūto, bet koncerta otrajā daļā visus priecēja virtuozais un skanīgais Laimas Jansones solo koncerts “Vasaras skaņas”. Noslēguma dienā biedrība un Laima Jansone saņēma dāvinājumu – kokli no Jūrkalnes kokļu meistara Gunta Niedoliņa. Paldies, meistaram!
Vēl paldies visiem dalībniekiem par atsaucību, paldies sadarbības partneriem: Laimai Jansonei, Guntim Niedoliņam, Basu tautas namam, Skrundas televīzijai un skaņu meistaram Irvaldam Teimanim.
Paldies Kuldīgas novada pašvaldībai par finansējumu
2000 EUR.
Norises laiks no 31. jūlija līdz 4. augustam.
Par Jāni Poriķi
Dzimšanas laiks/vieta: 02.08.1909, Alsungā
Dzīvesvieta: Alsunga, Talsi, Rīga
Miršanas laiks/vieta 25.02.1992, Rīga
Personiska informācija
Tautas muzikants, koklētājs, kokļu meistars. Mācījies pie Nikolaja Heņķa gan amatu, gan spēles mākslu. Kokli un vijoli spēlējis pēc dzirdes.
Piedalījies filmā Alsungas kāzas (1935), arī folkloras festivālā Zviedrijā 1939. No 1952 dzīvojis Talsos, no 1966 Rīgā. Apbedīts Jaunciema kapos.
No 1980 piedalījies folkloras kopā Skandinieki, ar kuru uzstājies Francijā un citur.
Pagatavojis ap 60 kokļu.
Atstājis nozīmīgus mūzikas un metodiskā materiāla ierakstus, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē.
Bibl.: Jakubone I. Kam tās kokles // Draugs. – 1990. – Nr.3. – 20.lpp
Literatūra: Vīksna, Māra; Bendorfs, Vilis. Tautas mūzikas teicēji, vācēji, pētnieki. Rīga: Zinātne, 2000
Poriķa devums dokumentēts un glabājas Latviešu folkloras krātuve
11.Kurzemes rokdarbnieku saiets
Šogad biedrība bija uzņēmusies organizēt 11. Kurzemes rokdarbnieku saietu. Saieta idejas autore ir Ventspils Amatu mājas vadītāja Astrīda Kinne. Šoreiz saietā piedalījās ap 90 dalībnieku ne tikai no Kurzemes, bet par kādam dalībniekam no Vidzemes, Zemgales un pat no tālās Amerikas. Rokdarbnieku saiets tika apzināti iekļauts Svētā Miķeļa svētku ietvaros, kas notika 30.septembrī, un ir dižākie svētki Alsungā, jo saieta dalībnieki papildus bija iespēja apmeklēt dažādas kultūrvietas un iepazīt suitu nemateriālās kultūras mantojumu. Saieta programma veidota balstoties uz prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas, lai darinātu kādu no suitu tautastērpa daļām. Dalībniekiem bija iespēja piedalīties četrās nodarbībās: apgūt suitu cimdu adīšanas knifiņus Baibas Pilānes vadībā, suitu grezno krādziņu šūšanu Daces Tunnes vadībā, kreklu aproču izšūšanu Daces Siliņas vadībā un suitu villdrānu aušanas noslēpumos dalījās Māris Maniņš. Noslēdzošajā sarunā un ieteikumos par darbu sagatavošanu izstādēm dalījās Ziedīte Muze. Papildus radošajām nodarbībām bija iespēja iepazīt dalībnieku darinājumus izstādē/pārdošanā.
Bagātinot saieta programmu, tika izveidota suitu audēju segu izstāde, kas ar savu krāšņumu piepildīja Amatu mājas 2.stāva garo koridoru. Savukārt kāpņu telpā tika izvietota Andra Rutuļa fotogrāfiju izstāde. Fotogrāfijas tapa 2022. gada nogalē, un tajās iemūžinātas suitu saimnieces un audējas.
Par dalībnieku labsajūtu gādāja suitu audējas un saimnieces, jo suitu kulinārais mantojums ir svarīga mūsu kultūras sastāvdaļa. Bet Aletas un Jura Lipšņu vadībā kopā dziedāts un izlocītas kājas suitu danču ritmos.
Paldies nodarbību vadītājiem, suitu audējām un saimniecēm, Kuldīgas novada pašvaldībai, Alsungas TIC un biedrībai “Suitu amatnieki” par sadarbību.
Saiets un Svētā Miķeļa svētki Alsungā nosvinēti krāsaini un bagāti!
Pieredzes apmaiņas brauciens
Vareni izdevies suitu audēju un saimnieču pieredzes apmaiņas brauciens uz Rīgu un Vecpiebalgu. Pirmajā dienā apmeklējām Dziesmusvētku telpu Mežaparkā. Paldies dziesmu svētku izstādes radītājiem par tik patiesu un dvēselisku stāstu, kas suitenes saraudināja un lika atgriezties šīs vasaras sajūtās. Tad ceļš mūs tālāk veda pie mūsu skolotājiem Māra Maniņa TLMS “Rīdze” un Baibas Pilānes TLMS “Irbi”, kur smēlāmies pieredzi un iedvesmu jauniem darbiem. Tālāk devāmies uz Vecpiebalgas pusi, kur nakti pārlaidām viesu mājā “Jaunogriņi”. Kā nu bez vakara jampadračiem ar Ķeņča un Tomuļmātes piesitienu! Jaunās dalībnieces godam tika uzņemtas pulciņā.
Svētdienas rīts sākās ar brāļu Kaudzīšu muzeja apmeklējumu. Viesmīlīgā, erudītā un aizraujoši interesantā gida Aivara vadībā šis bija īsts ceļojums laikā un Kaudzīšu daiļradē. Tad devāmies uz Vecpiebalgas muižu iepazīt porcelāna fabriku un ApiMI izstrādājumus. Mūsu ceļojums noslēdzās ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāles “Vēveri” apmeklējumu. Vēveri ir vieta, kur izcili saglabāta latviešu viensētas apbūve un dzīvesziņas liecības.
UNESCO nedēļas pasākums “No paaudzes paaudzei”
Skanīgi un lustīgi nosvinēta UNESCO nedēļa suitos. Suitu kultūrtelpa šogad atzīmē 14. gadadienu kopš iekļaušanas UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā. Bet valstiski kopā svinam UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 20. gadadienu.
Zīmīga šī diena paliks atmiņā ar suitiem nozīmīgas kultūrvietas – Ziedulejas estrādes atklāšanu. Estrādē šovasar tika veikti atjaunošanas darbi un jumta izbūve.
Vēlāk kultūras namā pulcējās suitu etnogrāfiskie ansambļi – “Suitu sievas”, “Gudenieku suiti”, folkoras kopas – “Basu suiti”, “Suitu vīri”, “Suitu dūdenieki”, “Suitiņi”, kapela “ Alšvangas spēlmaņi”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Suiti”, suitu saimnieces un audējas, kā arī viesi no Igaunijas leelocoor “Madara”.
Šogad UNESCO nedēļas vadmotīvs ir “No paaudzes paaudzei”. Savukārt latviešu gadskārtu ritējumā laiks starp Miķeļiem un Mārtiņiem ir veļu laiks jeb dvēseļu laiks. Satiekoties vismaz trīs paaudzēm, saprotam cik liels spēks un gudrība ir mūsos, cik nozīmīgs vārds ir TRADĪCIJA, cik svarīgi ir pieminēt mūsu senčus, kas mūsu tradīcijas spējuši nosargāt vairākus gadu simteņus.
Paldies, ka mums vēl ir no kā ņemt un kam dot! Tikai tā mēs varam būt!
No sirds PALDIES visiem par šo burvīgo vakarēšanu!
