Categories
par biedrību

Darbība 2022. gadā

Grāmatas Suitu novada mantojums.
Suit villdrāns atklāšana.
Izstāde Suit villdrāns.

2022.gads sācies ar ļoti gaidītu pasākumu – grāmatas Suitu novada mantojums. Suit villdrāns atklāšanas svētkiem. Villdrānu izstāde veidota, lai bagātinātu grāmatas atklāšanas svētkus.

Grāmatā iekļautas no 19. gs. līdz 20.gs. Kurzemes un Rīgas muzeju krājumos, kā arī vietējās krātuvēs un privātajos pūros apzinātās suitu villdrānas. Savukārt, izstādē skatāmas jaundarinātās villdrānas.

Apskatei izstādīti rokdarbu studijas “Kangas”, Jūrkalnes aušanas pulciņa “Kodes”, TLMS “Liepava”, TLMS “Rīdze” un individuālo meistaru darbi.
Izstāde bija skatāma no 5. februāra līdz 10. martam.


Paldies etnogrāfiskam ansamblim Suitu sievas par svētku ieskandināšanu un par sadarbību Alsungas kultūras namam.

Sižets no grāmatas apklāšanas svētkiem:

Grāmatas atklāšana Jūrkalnes bibliotēkā 4. martā.

https://www.facebook.com/events/1629810260710357/?ref=newsfeed
https://www.facebook.com/watch/?v=1334056977059157&tn=F

Cimdu adīšanas meistarklases.
Cimdu izstāde.

Vēsturiskas liecības vēsta, ka adīšanas attīstību ir ietekmējuši divi faktori: tradīcijas un mode. Adīšana ir ļoti sena apģērbu veidošanas un dekorēšanas tehnika, kurai piemīt gan praktiska, gan ornamentāla funkcija. Cimdi latvietim bija ne tikai praktisks apģērba gabals, bet arī priekšmets ar simbolisku nozīmi, tādēļ tika adīti krāšņi dāvināmie un ceremoniju cimdi, kuriem bija liela nozīme mūsu senču tradīcijās un paražās. Latvietim bija nepieciešami arī darba cimdi, kas bija vienkāršāki un raupjāki. Cimdu adīšanas tradīcijas ir labi saglabājušās mūsdienās, varētu pat teikt ka cimdu adīšana ir modē, jo tā ir kļuvusi par iecienītu nodarbi ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Arī suitu novadā saglabājušās cimdu adīšanas un valkāšanas tradīcijas. Protams, laikam ejot prasmes pamazām zūd, bet, lai tradīcijas stiprinātu biedrība organizē ne tikai pētījumus, bet arī apmācības un izstādes. Kā apliecinājums latviešu etnogrāfisko cimdu adīšanas prasmei kā vērtībai tā iekļauta Latvijas Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā 2021. gadā.

Šī izstāde veidota kā noslēguma pasākums suitu cimdu adīšanas meistarklasēm, kas notika attālināti no 2021. gada novembra līdz 2022. gada martam.

Nodarbības vadīja TLMS “Irbi” vadītāja Baiba Pilāne. Jau pašā sākumā dalībnieces tika uzrunātas dalībai cimdu izstādē Alsungā. Atsaucība bija liela, izstādē kopumā izstādīti 172 cimdu pāri. Pārstāvētas Tautas lietišķās mākslas studijas “Irbi”, “Valdziņš”, “Druva”, “Saldus”, “Avots”, “Tīna”, “Sāntāpslis”, “Spārni”, “Liepava”, “Bauska”, Cesvaines rokdarbu un audēju studija, rokdarbu studija “Kangas”, biedrība “Čaupe” meistares un individuālās meistares – Solvita Janvāre, Solveiga Purviņa, Anita Legzdiņa, Amanda Ķestere, Aiga Lagzdiņa, Ilona Cepurīte, Ziedīte Muze, Inta Jansone, Eva Kulmane, Māra Dižbite, Mareta Petroviča, Māra Kušķe – Damberga, Kristīne Brūkle, Kristīne Urniežus, Agrita Peterlēviča, Zaiga Lazda. Ar savu dzimtas pūru dalījās Baiba Pilāne un Skaidrīte Nagliņa.

Tomēr jāmin, ka ne visi cimdi, kas izstādīti tapuši meistarklašu laikā.

Aicinājumam izstādīt cimdus atsaucās vairākas Kurzemes studijas, atvēlot darbus, kas tapuši iepriekšējos gados.


Lai prieks un iedvesma no šiem krāšņajiem darinājumiem! Cimdi ir mūsu latvisko tradīciju vēstnieki, kā tilts starp pagātni un tagadni.


Izstāde skatāma Alsungas kultūras namā no 20. marta līdz 20. aprīlim.
Izstāde veidota sadarbībā ar Alsungas kultūras namu.

Sižets no Rīta panorāmas LTV1:

Satiec savu meistaru

Biedrība ik gadus piedalās LNKC organizētā Vislatvijas akcijā Satiec savu meistaru. Šogad vēlamies popularizēt un iemācīt gatavot biezputras, kas raksturīgas suitu novada ēdienkartē – ķīsene, bukstiņš, rudzu miltu biezputra un citas. Suitu saimniece Skaidrīte Nagliņa gaidīs Jūs radošajā darbnīcā Suitu ķēķis 9. aprīlī no plkst. 10:00 – 15:00.

Projekts Izdevums Suitu novada mantojums.
Suit pierkstaiņ un dūraiņ 3. kārta.

Saņemts VKKF finansējums 1600 eiro projekta turpinājumam izdevuma Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ sagatavošanai. Finansējums piešķirts aprakstošo tekstu un maketa sagatavošanai, tehniskai redaktūrai.

Projekts Atbalsts biedrības “Etniskās kultūras centram “Suiti”” darbībai 2022. gadā

Kopš 2016. gada biedrība saņem finansējumu darbības atbalstam VKKF mērķprogrammu konkursā “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts”. 2022. gadā atbalsta kopsumma ir 14 000 eiro, kas paredzēta atlīdzībām biedrības darbības nodrošināšanā iesaistītām personām. Finansējums paredzēts par projektu sagatavošanu un vadīšanu, sabiedrisko attiecību nodrošināšanu, Suitu mantojuma krātuves darbības nodrošināšanu, krājuma uzturēšanu un suitu nemateriālo kultūras mantojuma dokumentēšanu, www.suiti.lv administrēšanu, grāmatvedības pakalpojumu, par radošo darbnīcu Suitu ķēķis un Austuve darbības nodrošināšanu, starptautisko attiecību speciālistam, kā arī neliels finansējums paredzēts degvielas izmaksu segšanai.

Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldību atbalsts

Ik gadus sadarbībā ar Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldībām tiek īstenotas dažādu jomu aktivitātes, kas nodrošina suitu kultūras mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu un pārmantošanu.

2022.gadā Ventspils novada pašvaldība piešķīrusi finansējumu vasaras nometnei “Suitu tradīciju skoliņa 2022” 600 eiro un suitu saimnieču un audēju pieredzes apmaiņas braucienam 200 eiro.

Kuldīgas novada pašvaldības Kultūras projektu konkursā atbalstīts projekts Kokles spēles meistarklase Basu tautas namā, saņemot tā īstenošanai 830 eiro.

Noslēgts arī sadarbības līgums ar Kuldīgas novada pašvaldību.

Līguma mērķis ir īstenot savstarpēji izdevīgu sadarbību, lai veicinātu suitu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, nodrošinot suitu kultūrtelpas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību vākšanu, identificēšanu, glabāšanu, uzkrāšanu, pētīšanu, dokumentēšanu un popularizēšanu sabiedrībā.

Piešķirtais finansējums ir 7000 eiro, kas paredzēts biedrības 2022. gadā plānotām kultūras aktivitātēm, izglītojošiem pasākumiem (kokles spēlei un cimdu adīšanai u. c. meistarklasēm, radošām darbnīcām, pieredzes apmaiņas braucieniem) un novadpētniecības aktivitātēm (vietējo krātuvju un privāto pūru apzināšanai, dokumentēšanai, cimdu pētījumam u.c.).

1. Suitu tradīciju skoliņa 2022

Vasaras nometne “Suitu tradīciju skoliņa” tiek organizēta kopš 2010. gada. Mūsu moto: Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī!
Par tradīciju kļuvusī vēsturiskā suitu novada bērnu un skolotāju satikšanās piecu dienu garumā, kas piepildīta ar prieku, radošām nodarbēm un suitu novada vēstures un tradīciju apguvi.

Nometnē piedalījās  trīsdesmit dalībnieki, pa desmit no katra vēsturiskā suitu pagasta. Nometnes skolotājas Ligita Stašaite pulcēja bērnus no Alsungas, skolotāja Aiga Legzdiņa no Basiem un Gudeniekiem, bet skolotāja Kristīne Skrulle no Jūrkalnes.

Paldies papildspēkiem: Ilga Leimane, Lidija Jansone, Skaidrīte Daugule, Skaidrīte Nagliņa, Ingrīda un Guntis Jakubovski, Pauls Stašaitis, Maija Stebule, Vita Cīrule, Māra Kušķe-Damberga, Ausma Ķēde, Ance Sproģe, Vija Bikse, Anita Brūkle, Inga un Juris Lastovski. Paldies šoferīšiem un pusdienu gatavotājiem, kā arī vecākiem par jaukiem, atsaucīgiem bērniem.

Šogad nometne “Suitu tradīciju skoliņa 2022” notika no 18. jūlija līdz 22. jūlijam. Tika izveidota “Suitu tradīciju skoliņas 2022” burtnīciņa, kurā apkopotā informācija un uzdevumi bija kā palīgs suitu novada izzināšanā un tradīciju apguvē.
Ēdināšanas pakalpojumu sniedza  “Spēlmaņu krogs” Alsungā un Taiga Reķe no Jūrkalnes. Transporta nodrošinājums no Gudenieku pārvaldes un SIA “Mētra A”.
Nometni finansiāli atbalstīja Latvijas Nacionālais kultūras centrs (2400 eiro), Ventspils novada pašvaldība (600 eiro), Kuldīgas novadu pašvaldība (332,78 eiro) un vecāku līdzfinansējums 25 eiro no personas. Kopējās izmaksas: 4085,21 eiro.

PIRMDIENA
Pirmā diena sākās ar satikšanos  un iepazīšanos dižajos suitos Alsungā jeb kā senāk Alšvangā. Skolotājas Ligitas vadībā izspēlējām vēstures un tradīciju izzināšanas spēles. Suitu mantojuma krātuvē kopā noskatījāmies filmu “Nosargāt gadsimtus”. Tad devāmies apskatīt Alsungas ievērojamākās vietas, pabijām Alsungas pilī, Dižgabalkalnā, Ziedulejā, Sv. Miķeļa Romas katoļu baznīcā. Pauls Stašaitis mums pastāstīja par Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcu un par katoļticības tradīcijām. Pēc pusdienām devāmies ciemos pie suitu tradīciju mantinieces, vairāku etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu vadītājas Ilgas Leimanes, kur kopā dziedājām, dejojām, gājām rotaļās, runājām par suitu tautas tērpu.

OTRDIENA
Otrajā dienā devāmies ciemos pie krētainajiem suitiem uz Biržiem. Skolotāja Aiga ir izcila stāstniece un rokdarbniece. Mēs klausījāmies viņas aizrautīgajos stāstos un teikās par Basiem.  Radošajās nodarbībās darbojāmies ar vilnu, izzinājām kā rodas vilna, ko no tās darina, kā apstrādā, kādus darba rīkus izmanto. Apskatījām izstādi “Suitu godi” un izzinājām, kas ir suitu noslēpumu skapī. Neiztrūkstošas dienas garumā ir rotaļas un suitu dziesmu dziedāšana.

TREŠDIENA
Trešdienā viesojāmies Alsungas pagasta “Gāčās” pie Lidijas Jansones. Lidija Jansone ir izcila stāstniece, suitu tradīciju kopēja, kas šīs unikālās tradīcijas pratusi nodot no paaudzes paaudzē. “Gāčas” ir Lidijas Jansones dzimtās mājas, tās īpašas ar to, ka saglabājusies klētiņa, kura celta 1787. gadā. Viesojoties “Gāčās” mēs uzzinājām par Kalniņu dzimtas vēsturi, mājām, seniem darba rīkiem, suitu tradīcijām un godiem, kopā dziedājām, dejojām un gājām rotaļās. Apmeklējām vietu, kur “Gāču” ģimene ik gadus Līgo vakarā kurina pūdeli. Katram bija iespēja pamēģināt senos darba rīkus – pļaut ar izkapti, malt miltus, šķeterēt, gludināt u.c.

CETURTDIENA
Ceturtdiena bija radošo darbnīcu piepildīta diena, kad dalījāmies četrās grupās, lai piedalītos nodarbībās:  

  • sklandraušu cepšanas nodarbībās Suitu ķēķi kopa ar saimnieci Skaidrīti Nagliņu
  • aušanas tradīcijas iepazinām Austuvē, kur katram bija iespēja izmēģināt jostu aušanu celu aušanas tehnikā un grīdas celiņu aušanu senās zemnieku stellēs
  • keramikas nodarbībā no māla veidojām suitu saktas, rakstainās zeķes un laimes pogas
  • rotu kalšanas darbnīcās kopā ar rotu darināšanas meistariem Ingrīdu un Gunti Jakubovskiem iepazinām metāla apstrādi. Katram bija iespēja izveidot sev gredzenu vai aprocīti

PIEKTDIENA
Noslēguma dienā devāmies pie maģajiem suitiem uz Jūrkalni. Dienas pirmajā pusē viesojāmies zemnieku saimniecībā “Bērziņi”, kur kopā ar saimniekiem Ingu un Juri izzinājām visu par maizes cepšanu. Katram bija iespēja izveidot savu maizes kukulīti, ko pēc izcepšanas katrs arī varēja paturēt sev. Skolotājas Kristīnes vadībā apskatījām ekspozīciju “Vētru muzejs” Jūrkalnes tautas nama 2.stāvā, kas vēsta par Baltijas jūras stihijas upuriem, papildināts ar pludmalē atrastajām un no dzelmes izceltajām senlietām. Apmeklējām Jūrkalnes ievērojamākās vietas:  pabijām Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcā, Jūrkalnes bibliotēkā, Vējturu namā izdziedājām nometnes laikā apgūtās dziesmas, kā teica skolotāja Ligita: “nu tā,  no visas sirds, lai tālu skan, pāri koku galotnēm, līdz jūrai!“.
Kā tradīcija noslēguma dienā ir atpūta pie jūras un apliecību saņemšana un svētku kliņģeris Jūrkalnes tautas namā. Ar kopbildi un kopdziesmām noslēdzām mūsu kopā būšanu ik gadus.

2. Projekts “Alsungas Amatu mājas pagalma labiekārtošana”

Projekts īstenots ar Kuldīgas novada pašvaldības “Darīsim paši” finansiālu atbalstu. Konkursā saņemtais finansējums 800 eiro, biedrības līdzfinansējums 3,59 eiro.
Kopējās izmaksas: 803,59 eiro.

Alsungas Amatu māja tika izveidota 2022. gada februārī, noslēdzoties ēkas rekonstrukcijas darbiem. Amatu mājā mājvieta ir piecām biedrībām – EKC Suiti, Suitu amatnieki, Suitu kultūras mantojums, Alsungas viedais ciems un Alsungas keramiķi. Ēkas pirmajā stāvā arī atrodas pašvaldības iestāde Alsungas TIC. Vēl ēkā dzīvo trīs pensionētas bijušās Alsungas vidusskolas skolotājas. No pagalma ieeja ir Natālijas Rutules masāžas salonā.

Biedrības bieži rīko pasākumu dažādām mērķgrupām, kā meistarklases, apmācības un nometnes.

Projekta ietvaros ir veikta pagalma uzkopšana, atkritumu tvertnes, velo novietnes un solu iegāde. Alsungas pagasta iedzīvotāji Andris Valciņš un Modris Pētersons palīdzēja ar betonu kluču novākšanu, atkritumu tvertnes un velo turētāja uzstādīšanu.

3. Kokles spēles meistarklases
Basu tautas namā

Jau otro gadu Kuldīgas novada pašvaldība atbalstījusi kokles spēles meistarklašu norisi Basu tautas namā. Projekta mērķis ir nodrošināt suitu nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu, organizēt tradicionālo mūzikas instrumentu spēles meistarklases, kas nodrošinās suitos raksturīgo tradīciju un prasmju apguvi, izzināšanu, popularizēšanu un kopienas identitātes stiprināšanu.

Šogad meistarklases notika no 12. jūlija līdz 16. jūlijam pasniedzējas Laimas Jansones vadībā. Atsaucība bija ļoti liela, apmācības tika organizētas divās grupās katru dienu pa 2 stundām katrai grupai – dalībniekiem ar un bez priekšzināšanām. Kopumā piedalījās 28 dalībnieki.

Noslēguma dienā notika dalībnieku koncerts Basu tautas namā. Pasākumu bagātināja Laimas Jansones un Antas Eņģeles koncerts “Vasaras dziesmas”.

Laikraksts “Kurzemnieks” Nr. 56 (11789), Daina Tāfelberga

4. Suitu audēju un saimnieču pieredzes apmaiņas brauciens

Divu dienu pieredzes apmaiņas braucienā devās suitu saimnieces un audējas. Vērtīga pieredze un viesošanās Saulkrastu aušanas studijā “Kodaļa” un izstaigāta labiekārtotā Saulkrastu Baltās kāpas taka. Vakara stundā devāmies apskatīt Pērnavas vecpilsētas sirdi. Otrajā dienā devāmies uz Limbažiem, kur visas dienas garumā notika Lielo lakatu festivāls. Tur pulcējās audējas no visas Latvijas.

Apmeklējām:

  • TLMS Dzilna izstādes DIVSIMTS LAKATI atklāšanu. Izstādē skatāmi gan vēsturiskie austie lielie lakati no muzeju un privātajiem fondiem, gan seno lakatu atdarinājumi un variācijas par šo tēmu, gan TLMS Dzilna audējām raksturīgās kompozīcijās lakati, kas austi no dabas krāsvielās krāsotām dzijām. Meistaru austajiem lakatiem blakus stājas arī viņu mācekļu, no Daugavas abiem krastiem, pirmie darbi.
  • Baibas Vaivares grāmatas VASARAS LINA TĒRPS VIDZEMĒ atklāšanu.
    Grāmata veltīta tautastērpu radītājiem, folkloras kopu dalībniekiem un dejotājiem, visiem tiem, kuriem īpaši tuva tradicionāla domāšana.
  • Lielo lakatu GĀJIENU, kurš veltīts Mātēm un Mātes Mātēm.

Kolektīvi un individuālie lakatu valkātāji mūzikas pavadījumā devās īpaši krāšņā gājienā pa Limbažu ielām, izstaigājot vecpilsētas nozīmīgākās un skaistākās vietas.

Pēcpusdienā devāmies baudīt kulināro mantojumu uz Straupi pie latvju saimnieces Brigitas Puriņas. Esam pārliecināti, ka viņa godam ieguva TV šova „Īstās latvju saimnieces 2020 “ uzvarētājas titulu. Brigita ne tikai gardi gatavo, viņa velta laiku, lai pētītu latviešu senās receptes, un savas zināšanas nodod interesentiem. Viesistabā, kur bija saklāts lielais saimes galds bija izliktas 1928. un 1938. gadā izdotās recepšu grāmatas. Ar lielu interesi mūsu saimnieces tās pāršķirstot uzzināja tradicionālo ēdienu ne tik ierastās sastāvdaļas. Katrai tika arī dāvana – grāmata/buklets par garšaugiem, ko izdevusi pati saimniece.

Liels paldies visiem par jauko uzņemšanu Asnatei Grēvei, Baibai Vaivarei un Brigitai Puriņai! Arī par finansiālo atbalstu jāsaka liels paldies Ventspils un Kuldīgas novada pašvaldībām. Šādi pieredzes apmaiņas braucieni motivē mūs radoši darboties arī turpmāk.

Finansiāls atbalsts no Ventspils novada pašvaldības 200 eiro, no Kuldīgas novada pašvaldības 507,85 eiro.

Biedrības EKC “Suiti” pārstāvis latviešu vēsturisko zemju padomē

Esam gandarīti, ka Latviešu vēsturisko zemju padomē iekļuva biedrības izvirzītā kandidatūra, viens no biedrības dibinātājiem un tās ilggadējs valdes loceklis Māris Dadzis.