Burdona festivāls 2017

Izskanējis 5.Starptautiskais burdona festivāls Suitu zemē – viens no nozīmīgākajiem suitu nemateriālās kultūras mantojuma popularizēšanas pasākumiem.

Ar biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti” iniciatīvu starptautisko burdona festivālu rīkošanas tradīcija sākās 2004.gadā. Festivāls norisinās ik pa trīs gadiem, šoreiz laikā no 9. līdz 11. jūnijam.

Šī festivāla vienojošā un unikālā SAULES un MĀTES tēma – “Saulīt silta, māmiņ jauka”, kas plaši tiek izdziedāta visu tautu folklorā, bija caurvīta šajā festivālā.

Festivāla atklāšana

Festivāls trīs dienu garumā no 9.jūnija līdz 11.jūnijam ar plašu un daudzveidīgu programmu (konferenci “Burdons, tradīcija, pārmantošana”, vakarēšanu, šūpuļdziesmu vakaru un četriem koncertiem) ieskandināja visu vēsturisko suitu novadu – Alsungu, Basus un Jūrkalni. Šoreiz festivālā dalību ņēma septiņi pašmāju folkloras kolektīvi – “Suitu sievas”, “Suitu vīri”, “Suitu dūdenieki”, “Suitiņi”, “Maģie suiti”, “Gudenieku suiti” un “Basu suiti”, pieci Latvijas folkloras kolektīvi – Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, “Abra”, “Atštaukas”, “Saucējas” un “Laiva” un pieci ārzemju kolektīvi ar kopējo dalībnieku skaitu ap 230.

Šoreiz mūsu ārvalstu viesi bija folkloras kopa “Nanina” no Gruzijas. Folkloras kopas vadītāja ir etnomuzikoloģe Tea Kasaburi. Kopas dalībnieces gandrīz visas ir etnomuzikoloģes , kas saglabājušas draudzību kopš studiju laikiem. Starptautiskajā burdona festivālā suitos gruzīnietes viesojas jau trešo reizi.

Viesi no Lietuvas bija folkloras kopa “Kuršiu ainiai” (kuršu pēcteči) no Klaipēdas, kas kopj Mazās Lietuvas iedzīvotāju tradicionālo kultūru. Folkloras kopa mūs priecēja gan ar dziesmām, gan dančiem.
No Igaunijas festivālā viesojās trīs folkloras kopas, divas no setu kopienas un viena no Kihnu salas (Kihnu kultūrtelpas). Ar Igaunijas setu kopienu suitus vieno ap 10 gadus ilga draudzība un sadarbība dažādās jomās, kas no gada uz gada kļūst ciešāka un regulārāka. Tāpat kā suitu kopienu, setu leelo dziedāšanas tradīciju 2009.gadā iekļāva UNESCO Pasaules nemateriālo kultūrvērtību sarakstā. Festivālā piedalījās vīru leelo kopa “Seto miihi summ” un sievu leelo kopa “Mokornulk”, kopas festivālā viesojās jau trešo reizi.
Kihnu kultūrtelpu festivālā pārstāvēja Kihnu folkloras kopa. Kihnu ir maza saliņa Baltijas jūrā pie Igaunijas krastiem. Ar ļoti spēcīgām un krāšņām tradīcijām. Kihnu kultūrtelpa iekļauta UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2008. gadā. Folkloras kopa rādīja daļu no Kihnu tradicionālās kultūras, kāda tā ir mūsdienās – ar krāsainiem tautastērpiem, ciema dejām un senajām kāzu un jūrnieku dziesmām.

Festivāla pirmā diena sākās saules apspīdēta ar izglītojošu un skanīgu festivāla ieskaņas konferenci “Burdons, tradīcija, pārmantošana”. Konference tika organizēta kā starptautiska, nodrošinot sinhrono tulkošanu apmeklētajiem un dalībniekiem. Par lektoriem tika aicināti gan pašmāju, gan vieslektori no Gruzijas un Igaunijas, lai dalītos zināšanās un pieredzē par sev tradicionālo dziedāšanas veidu, tā saglabāšanas un pārmantošanas nodrošināšanu. Konferences otrajā daļa piedalījās eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, kas atbilstoši šī festivāla tēmai prezentēja savu jaunāko Saules dainu sējumu “Trejādas Saules. Mitoloģiskā saule.” Pēc konferences dalībnieki pulcējās vakarēšanā, lai pie vakariņu galda iepazītos viens otru tuvāk. Pirmā festivāla diena izskanēja ar etnogrāfiskā folkloras ansambļa “Gudenieku suiti” bērna likšanas šūpulī rituālu, kam sekoja festivāla dalībnieku šūpuļdziesmu dziedāšana.

Rīta koncerts Basos

Festivāla otrā diena – spraiga un saulaina sākās ar Rīta koncertu pie Basu tautas nama, tam sekoja Dienas koncerts Jūrkalnē Ugunspļavā.

Koncerts Jūrkalnes Ugunspļavā

Dižkoncerts

Festivāla Dižkoncertu Alsungā ieskandināja festivālu dalībnieku gājiens no Alsungas vidusskolas līdz Ziedulejas estrādei. Par Dižkoncerta vadītājiem šoreiz tika aicināti atraktīvie Edgars un Lilija Lipori, kas Latvijā pazīstami kā latvisko tradīciju kopēji.

Pēc Dižkoncerta dalībnieki uz dančiem tika aicināti Alsungas kultūras namā. Tur nu jautro latvju danču rakstus varēja izdejot liels un mazs Latvijas Universitātes deju folkloras kopas “Dandari” vadībā.

Svētā Mise un noslēguma koncerts

Par tradīciju kļuvusi burdona festivāla trešo dienu sākt ar Svēto Misi Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā. Svētās Mises noslēgumā sekoja noslēguma koncerts, kas izvērtās ļoti aizkustinošs un sirsnīgs. Paldies, dalībniekiem tuviem un tāliem, paldies visiem, kas palīdzēja radīt šos neaizmirstamos burdona dziedāšanas svētkus! Kopā mēs varam radīt skanīgus, krāšņus un sirsnības pilnus svētkus!

Pateicamies par finansējumu VKKF, Alsungas novada domei, Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldībām. Festivāla kopējais budžets 17300 EUR (VKKF – 13000 EUR, Alsungas novada dome – 1000 EUR, Kuldīgas novada pašvaldība – 1000 EUR, Ventspils novada pašvaldība – 1000 EUR, EST-LAT pārrobežu sadarbības programmas projekts “UNESCO tūrisms” – 1300 EUR).
Uz tikšanos 6.Starptautiskā burdona festivālā Suitu zemē 2020.gadā!

Ar cieņu, Dace Martinova
EKC „Suiti” vadītāja