Categories
Veronika Porziņģe

Dace Nastevičas pēcvārds un A. Klotiņa teksts

Nākamās paaudzes skanošu folkloru var pārmantot tikai tās dzīvajā izpildījumā. Dziesma “mirdzēs” tam izpildītājam, kurš to būs savā apziņā pārņēmis no dzīvā izpildījuma dzīves periodā, kad visaktīvāk strādā atmiņa, proti, bērnībā. Šodien bērni suitos mācās savu senču dziesmas, taču starp paaudzēm vairs nav tiešas sasaistes, bet gan fiksēts nošu materiāls. Tikpat noplicinātas un vienveidīgas dziesmas, […]

Categories
suitu kultūras mantojums

Suitu dziesminieces Veronikas Porziņģes pūrs

2020.gadā biedrība, sadarbībā ar Daci Nasteviču, īstenojusi Kurzemes plānošanas reģiona atbalstīto projektu “Suitu novada mantojums. Veronikas Porziņģes folkloras materiāla digitalizācija”. Dziesminieces Veronikas Porziņģes atstātais mantojums ir ļoti nozīmīga un vērtīga suitu garamantu pūra daļa. Reiz, 1999. gadā, tika izdota Daces Nastevičas grāmata “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, bet šobrīd šī grāmata vairs nav pieejama […]

Categories
Uncategorized @lv

Cilvēka mūža ritums 20-613

Categories
Veronika Porziņģe

Ziņģes

Ziņģes – tā suitos sauc visas garās dziesmas, kurām ir vairāku pantiņu sižetiski saistīts teksts. Nešķiro, vai tā ir tautasdziesma, kāda komponista dziesma vai tiešām ziņģe tās “latviskajā” izpratnē. Vīri ziņģā, sievas dzied, ar to domājot, ka sievām vairāk piedien saukšana, locīšana, vilkšana, bet vīriem – garās dziesmas. Sievām piedien tautasdziesmas, vīriem – ziņģes.Šo nodaļu katrs lasītājs vērtēs savādāk. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

119. Uz kariņu aiziedamis

Uz kariņu aiziedamis, atstāj visas labas dienas, labas dienas,Atstāj visas labas dienas. Atstāj alu brūvējamu, brandavīnu dedzinam. Atstāj māsu šūpulēji triju dienu meitenīt. Triju dienu meitenīti baltej linu palagej. No kariņa pāriedamis, atron vienu rakstītāju. Es vaicāju māmiņai – kas tā tāda rakstītāja? Tā, dēliņi, tav māsiņa, kas palika šūpulej. Kas palika šūpulej triju dienu meitenīte. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

118. Seši bēri kumeliņi

Seši bēri kumeliņi pār jūriņu pārpeldēja.Trijiem bija zelta sedli, trijiem baltas villainītes.Es prasīju brālīšam: kurjam kāpšu mugurej?Kāp, māsiņa, tam bērjam, kam tās baltas villainītes.

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

117. Porej bridu, niedres lauzu

Porej bridu, niedres lauzu, no bajāra slapstījos. Nav poriņu pusbriduse, satikos bajāriņu. Satikos bajāriņu, birst man žēlas asariņas. Neraud gauži, sērdienīte, ne es tavu mantu raugu. Raugu tavu tikumiņu,tav raženu augumiņu.

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

116. Kur, māmiņa, tavas meitas?

Melodiju Veronika neatceras, bet taujāta, vai tā varētu būt Nikolaja Heņķa melodija, atbild, ka tas ir iespējams. Kur, māmiņa, tavas meitas, krēsli vien istabej? Manas meitas kamburej zaroj zīļa vaiņadziņus. Ej, māmiņa, sauc meitiņas, lai nāk visas istabej. Ienāk diža, ienāk maza, pastarīte neienāca. Pastarīte aiztecēja gar Daugavu dziedādama. Gar Daugavu dziedādama, baltas rokas mazgādama. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

115. Kas tie, sūds, par ziņģīšiem

Kas tie, sūds, par ziņģīšiem sāk jau plūst pa avīzēm?Zo, zo, opapā, sāk jau plūst pa avīzēm. Sāk jau valkāt bukstiņus un par dučiem elkšķenus. Iebāž roku bikšu ķešā, kājās gum’ju kamašas. Pulkstiens vestes kabatej un pie kakla pieķēdēts. Uzdzer grok un būrīti, tas vēl nekāds pilnīgs malks. Uzkož des ar kniplokiem, tas tik dūšu […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

114. Dzeltenie bērzi

Melodija, iespējams, tāda pati kā ziņģei “Saulītes zeltītie stari” (Nr. 109): Pa ceļu, kur dzeltenie bērziUn pēdējie ziedi vēl kvēl,Es vēlētos aiziet ar teviŠai rudeņa vakarā vēl. Un aizejot gribu vēl sacīt,Ka mīlēšu tevi arvien,Kaut gājēji abi mēs esam,Un laiki kā ūdeņi skrien. Tu šķiroties skūpstu man sniedz,Par ceļu tu aizgāji prom,Bet tagad tur samīdīts dubļos,Viens […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

113. Klaidonis

Kā pēdējā dziesma ar meldiņu ir “Klaidonis”. – Un kur jūs šīs dziesmas mācījāties, kur dziedājāt?– No kurienes viņas nākušas, es nezinu, bet tepat mēs sēdēj āz vērand uz mūriš un cauram naktim ar Matilds, mēs abas dziedāj viņas. Un viss šitie te meiteņ, kād mums bi tā kompānij. Man tā patik – “Kam vajadzēj man […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

112. Rudenīgā tāle

Tikpat grūti atšifrējama bija dziesma “Rudenīgā tāle”. Šaubos par pirmo taktu pareizību, bet jāatceras, ka Veronika pārvaldīja arī dziedāšanu netemperētā skaņkārtā, tātad 1. takts la bekars ir tikai pavisam nedaudz augstāks par mūsu ausīm pierasto. Un jau pēc gadiem restorāna zālēTur augstu kalnā, klusā kūrortāNo dzīves vētrām noguruši, bāliMēs klausījāmies vēju koncertā. Caur logu mēness […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

111. Zilie ceriņi

Par dziesmas “Zilie ceriņi” melodijas pareizumu grūti spriest – mana dziedātāja sāka manāmi nogurt. Kā mācēju, tā ierakstu atšifrēju. Atceries, vakarā zilā mani, mans zudušais draugs.Varbūt, ka dzimtenes silā ziedonis kopā mūs sauks. Atceries vakarā zilā mani, mans bijušais draugs.Varbūt, ka pagātnes sapņi tevi vēl atpakaļ sauks. Lēni uz rokām krīt rasa, ceriņi smaržo un tvan.Sirds […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

110. Vīst lapas manam rožu krūmam

1989.gada 9. decembris mums bija bagāts ar jaunlaiku dziesmām. Dziesmā “Vīst lapas manam rožu krūmam” šaubos par uztakts pareizu ritmisku pierakstu, bet Veronika to patiešām tā arī “sagrūda”. Vēl vienu sārtu rozes ziedu tu manos matos spraudīsi,Vēlreizi skūpstu tavas lūpas, Dievs zina, vai mēs vēl tiksimies. Tu iesi projām, es palikšu, tu citai matus glāstīsi,Un […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

109. Saulītes zeltītie stari

Todien, 1989.gada 9.decembrī, izrādījās, ka dziesmām “Dzeltenie bērzi” un “Saulītes zeltītie stari” ir viena un tā pati melodija: – Melodija bij viņiem tā pati, bet es nezin, vai es viņ nav sajaucs.– Divām dziesmām viens meldiņš būtu?– Es tikai viņu tā zinu. Vai mēs viņu tā ir dziedājuši, to jau…– Šī dziesma ir dziedāta ar […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

108. No rīta mazā gaismiņā

1989.gada 9. decembrī Veronika man nodziedāja arī dziesmu “No rīta mazā gaismiņā”. Tur tālumā dus jauneklis, kas meitiņ mīlējis,Kas viņai godu laupījis un viņu atstājis.Nemūžam, nemūžam tas tam nav piedodams. 2x No miega mostās jauneklis, tam sirds no bailēm trīc;Pie meitenes, ko pievīlis, tas steidzas aiziet drīz.Tas steidzas, tas steidzas, tas steidzas aiziet drīz. 2x […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

107. Liktenis

Dziesmas “Liktenis” teksts pirmoreiz burtnīcā ierakstīts drīz pēc Veronikas mātes nāves 1941. gadā, otro reizi – 1985. gadā. Melodiju teicēja man magnetofonā iedziedāja 1989. gada 9. decembrī. Nedz man ir dzimtenes, nedz mājas, nedz viena sirds, kas mīlē man.No rīta cēlos, aunu kājas, Dievs zina, kur vakars pienāks man. Starp dzīves ērkšķiem, dadžiem asiem es, vientuls, apkārt klejoju;un tā, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

106. Jauks vasars rīts bij svētdiena

Dziesma “Jauks vasars rīts bij svētdiena” ir iedziedāta magnetofona lentē 1989. gada 19. jūlijā. Ak Emma, skaistā jaunekle, uz Masta kalna iet,Še pacierāt šī vientule, kas skumīga man šķiet.Še pastaigāt Uz Masta kalna lievenem, tur viņa sēdēja.Tai acis skatās bēdīgi, un domās nopūšas. Ak Kārli, kaut tu zinātu, cik tu man esi mīļš!Es citam to nevaru […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

105. Jūra krāc un kaijas klaigā

Dziesmai “Jūra krāc un kaijas klaigā” tekstu no Veronikas pierakstīju 1985. gadā, bet melodiju viņa nodziedāja 1989. gada 9. decembrī. Vai atceries tos laimes brīžus, kad abi kopā klejojām?Tu savas mīļās, baltās rokas ap manu kaklu apviji. Tu skatījies man acīs mīļi, un mīļus vārdus runāji.Jel pasaki – vai mani mīli? bez tevis dzīvot nespēju. Es mēģināju aizmirst […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

104. Upe tek caur olaiņiem

Tajā pašā 9. decembrī tika nodziedāta dziesma “Upe tek caur olaiņiem”. Paaugstinātais do 6. taktī ir nosacīti apzīmēts ar diezu, bet labākas zīmes man vienkārši nav. Dziedot tā ir interesanta nianse, bet kā to pierakstīt? Ak aiznes manai mīļākai no manis mīļus sveicienus. Un sak, lai viņa gulēt iet, un negaid mani šovakar. Tā savu […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

103. No bēdām esmu pārjemta

No malas raugoties, dziesma “No bēdām esmu pārjemta” arī liekas tāda pati salkana dziesmiņa, bet Veronikai tā ir mātes mācīta, tātad vērtīga. Tās teksts atrodams vienā no vecajām burtnīcām, melodiju viņa man nodziedāja 1989. gada 9. decembrī. 1. pantu Veronika dziedāja nedaudz atšķirīgi, pārējos pantos melodija nostabilizējās. Mans mīļākais guļ kapsētā, kas man lai priecina? Viņš bij […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

102. Uguns krāsnē izdzisuse

Jau vairākkārt pieminētajā uzvedumā “Gadalaiki” 1980. gadā suiteņu repertuārā iekļauta tika arī tīri salkana ziņģe “Uguns krāsnē izdzisuse”. To ir pat neiespējami izpildīt bez žēlabaina glissando. Vai Veronika šo dziesmu zināja jau agrāk? To tagad grūti pateikt, jo savas jaunības dziesmas viņa nav pierakstījusi, tās jau zināja tāpat. Arī par to vērtību Veronika šaubījās, ko nekad […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

101. Šej mauriņā zaļā

1989.gada 17. septembris ir bijusi ražīga diena. Tajā reizē pierakstīta arī dziesmas “Šej mauriņā zaļā” melodija. Vārdus ar pavisam niecīgām niansēm uz Rīgu R. Drīzuleaizveda jau 1957. gadā (LFK 1935, 5981). Šej mauriņā zaļā, kur galdiņš apklāts,Ko ēdam ar prieku, kas spēku mums dod. Šej mauriņā zaļā, kur galdiņš apklātsKo dzeram ar prieku, kas spēku mums dod. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

100. Tā debess apmākusies

Kā nākamo Veronika nodziedāja dziesmu “Tā debess apmākusies”. Mans mīļais ir aizgājis uz tālu svešumu,Uz citu pasauls malu sev citu meklējis.Bet viņa skaistā bilde, jā bilde, jā bilde,Bet viņa skaistā bilde ir mans prieks pasaulē. Skrien maza balodīte, caur puķu vidu skrien,Sauc mazā vēstulīte: Tu dārgā piemiņa!Jūs, puķītes, tik zilas, tik zilas, tik zilas,Jūs, puķītes, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

99. Nedz tēva man, nedz Tēvijas

Ar šo dziesmu mums iznāca tā: kad atšķīrām vārdus dziesmai “Nedz tēva man, nedz Tēvijas”, man sagribējās “paspīdēt”, sak, es jau arī ko zinu. Sāku dziedāt man tik ļoti iepatikušos dziesmas melodiju, kuru pierakstīju 1984. gadā kādā “Suitu sievu” mēģinājumā no Rozālijas Brūderes dziedātā. Veronika mani pārtrauca, sakot, ka vārdi gan esot, bet melodija pavisam cita. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

98. Bāls mēness spīd pār Austrijs kalniem, lejām

Tajā pašā dienā, pāršķirstot Veronikas burtnīcas, atradām neizdziedātu dziesmu “Bāls mēness spīd pār Austrijs kalniem, lejām”. Zem nāliv(j)ar (?), pie baltā marmor krustaSēd dvēseles skumjās mocīts jauneklis,Ko nospieduse barga liktens vara,Tādēļ viņš kluss, kā sapņos nogrimis. To netraucēj nedz kalnu, lejas klusums,Nedz Donavs viļņu bārga krākšana.To netraucēj nedz Vīnes torņu spožums,Nedz kapu rožu dzidra rasiņa. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

97. Šķirties būs nu man no tejienes

1989. gada 19. jūlijā tika nodziedāta arī dziesma “Šķirties būs nu man no tejienes”. Šķirties būs nu man no tejienes,Šķirties būs no viesiem maniem radiem –Brāļiem, māsām, vecākiem. Šķirties būs nu man no mīļākās,Priekš man visu saldās, dārgākās,Šķirties būs no viņas rožu vaigiem. Svešumā es tagad aiziešu,Labas dienas visiem atdošu.Nezin, vai es jūs vairs ieraudzīšu,Varbūt visus kapā […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

96. Pa upmaļiem un līcīšiem

Ziņģi “Pa upmaļiem un līcīšiem” Veronika esot mācījusies no Barenes Marijas, dzimušas jūrkalnieces, ar kuru 30 gadus kopā “Suitu sievās” dziedājusi. 1985. gada 16. maijā, kad mēs par šo ziņģi runājām, Veronika atcerējās tikai 3 pantiņus. Pārējos atradu A. Lāča burtnīcā, kura glabājās pie Marijas Barenes. Meitene kā trakule skrien pakaļ raibam tauriņam. Šī skriedama un lēkdama, līdz […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

95. Upe tek un rituļo

Ziņģe “Upe tek un rituļo”, Veronikai dziedot, brīžiem ieguva valša ritmu. Pierakstīju to 1985. gada 16. maijā. Sveicini to meitiņu, kas uz krasta stāv,Dažas sēras asaras raud pēc mīļākā. Jūriņ, kam tu pajēmi manu mīļāko,Puisīti ko mīlēju, visu dārgāko? Mīļākais bij jūrenieks, jauns un jauks bij viņš.Aces mirdzēja kā prieks, vaigi sārkanbalt. Bet nu jūra plivina […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

94. Meitiņa mīļā, puķīte, rozīte

1989.gada decembrī pierakstīju Veronikas dziedāto dziesmu “Meitiņa mīļā, puķīte, rozīte”. Meitiņa mīļā, puķīte, rozīt,Kad es došu mātei godu, vai tu būsi mana? Meitiņa mīļā, puķīte, rozīt,Kad es došu pašej godu, vai tu būsi mana? Meitiņa mīļā, puķīte, rozīt,Kad brauksimi uz baznīcu, vai tu būsi mana? Meitiņa mīļā, puķīte, rozīt,Kad stāvēsim pie altāra, vai tu būsi […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

93. Labvakar, saimeniek!

Esam nonākuši pie pēdējās dziesmu grupas. Vecumā ziņā šīs dziesmas gandrīz saskan ar pašas dziedātājas jaunības laiku. Apsveicināšanās dziesmu “Labvakar, saimeniek!” Veronika daudz dziedājusi kopā ar “Suitu sievām”, bet no kurienes tā ienākusi repertuārā, šodien grūti pateikt. Iespējams, ka tā noklausīta citur, atzīta par ļoti noderīgu kolektīva aktīvajam dzīvesveidam, turpinājusi dzīvot jaunu dzīvi suitos. Bija […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

92. Kas par postu pasaulē

Piektā no šīs tematikas dziesmām īpašus komentārus neprasa. Ja nu vienīgi varu piebilst, ka dziesmas teksts atrodams jau 1935. gadā pierakstītajā burtnīcā. Melodiju pierakstīju 1989. gada 17. septembrī. Lai lamā man par dzērāju,Man iraid kulitē tā mīļā brandīn pudele, kas dara priecīgu.Tā aizdzen visas raizes dēļ parādiem tās maizes,Tās zāles, visu dakteris, kas vaigus dara sarkanus. Patlaban […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

91. Es gāj par ceļu

Dziesma “Es gāj par ceļu” pašai Veronikai ļoti patika, viņa draiski “pameta” sinkopes: Iegāju krogā ar saviem ziņģiem. Nu nāca vakars, nu gribu gulēt. Kur mana mīļā? Lai tais man vietu. Lai tais man vietu, lai stāv man klātu. Ko sak man mīļā, klāt stāvēdama? Šej gul viens plītnieks, liels alus dzērājs. Kur jūs man […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

90. Kad dzērt vairs nespēju pavisam

Dziesmas “Kad dzērt vairs nespēju pavisam” melodiju Veronika man nodziedāja 1989. gada 17. septembrī, bet teksts nonāca Rīgā ar 1935. gadā pierakstītajām burtnīcām (LFK 1708, 243). Tur dziesmai dots virsraksts “Žūpa”. Kad nomirstu šodien jeb rītu, šī vēlēšanās pēdīgā:Tad gādājiet, ka kapā krītu bez goda un bez jaukuma. Kad nomirstu šodien jeb rītu, tad nebrēciet un neīkstiet,Un […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

89. Apsedlots ziergs pie kroga stāv

Par dziesmu “Apsedlots ziergs pie kroga stāv” domstarpības nav radušās. Tā, kā to 1948. gadā no Ievas Strelēvičas pierakstīja A. Krūmiņš (LFK 1824, 269, 270), kādus vārdus tai deva Jānis Šperliņš grāmatā “Senās suitu kāzas un ķekatas” 1937. gadā, tā to “Suitu sievas” dzied vēl šodien. Nevienam lopam nav tik grūt, kā dzērājpuiša kumeļam. Cik bēdīgs stāv tas […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

88. Dzert man alu, brandavīnu

Nākamās 5 dziesmas varētu dēvēt par dzērāju dziesmām. Pirmā no tām ir dziesma “Dzert man alu, brandavīnu”. Lai stāv manis padomiņis ar puišiemi runājoti, runājot. Ar puišiemi runājoti ledu bāzu kabatāi, kabatā. Tā izkusa puišiem sierdes kā tas ledus gabaliņis, gabaliņš. Ciers bez kāta, puiss bez prāta gul celiņa maliņā. Cieram kātu gan ielika, puišam […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

87. Sieviņ vīriņ skubina

Ziņģe “Sieviņ vīriņ skubina” tiek dziedāta visā Latvijā ar ļoti līdzīgu melodiju, bet ar atšķirīgiem teksta variantiem. Pie šīs dziesmas teksta Veronikas burtnīcā pierakstīts: “Dzirdēta Jūrkalnes novadā, sarakstīta 1939. gada 27. jūnijā.” Rītu gribu mežā braukt un pie apses pieķērties.Es grib rītu meže braukt Cērt to apsīt šņiks un šņaks, lūst (krīt) tā apsīt brikš un […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

86. Ceļ mani pār par Daugavu

Savu versiju dziesmai “Ceļ mani pār par Daugavu” Veronika nodziedāja man 1989. gada 17. septembrī. Ko dosi man par cēlumu, par velti pār necelšu. Šo lenti jem par piemiņu, šis ir mans greznais prieks. Par maz tā alga, meitiņa, par to pār necelšu. Par to es savej laiviņej iekš sēdēt neļaušu. Ceļ mani pār par Daugavu, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

85. Pie siržu durvīm klauvēju

“Pie siržu durvīm” Veronika “klauvēja” 1985. gada 16. maijā. La bekars 6. taktī nav īsti precīzs, bet tuvāk reāli dziedātajam nevarēju uzrakstīt. Vai saldā miegā migusi, vai lepnībā piejēmusi? Es dzird no ļaudīm runājam, ka tev ir cits tavs mīļākais. Ja tev ir cits tavs mīļākais, tad mums diviem ir jāšķirās. Ja mums diviem ir jāšķirās, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

84. Pie Elkšķens upes krastiem

1985.gadā Veronika iedziedāja magnetofonā man dziesmu “Pie Elkšķens upes krastiem”. 16. maijā viņa to iesāka ar vārdiem: Uz Ventas augstiem krastiem (2x) skaists ozols līgojās. (2x) Zem viņa kupliem zariem raud skaistā meitiņa. Vairāk viņa tobrīd vārdus neatcerējās, bet jau 14. jūlijā Veronika dziesmu nodziedāja tās pamatveidā. Interesanti, ka melodija abās dziedāšanas reizēs bija viena […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

83. Man tumšā naktē jāiet

“Man tumšā naktē jāiet” ir Veronikai mātes mācīta dziesma. Tās zvaigznītes pie debess, tās man to ceļu rād.Tās zvaigznes spīd pie debess, Tās man to ceļu rāda uz zaļu jauku ieleju. Tur bija viena klēte ar trijām atslēgām. Tur gulēja tai klētē trīs jaunas meitiņas. Ai, lūdzu, mīļas meitiņas, ielaiž man klētiņā! Pa dorem mani […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

82. Vai, vai, vai, cik grūt ir man

Kā Veronikas repertuārā nonākusi dziesma “Vecmeitu bēdas”, nav atšifrējams. Tai ir stabila vieta “Suitu sievu” repertuārā, jo saturu var attiecināt arī uz sevi – lielākā daļa no dziedātājām ir vientuļi cilvēki. Sen jau vīrīš pieklātos, bet kur šis lai gadītos? Iesim, meitiņs, iesim, māsiņs, reizosim uz pilsātām! Šej mūs sauc par vecām ķerrām, tur mūs sauks […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

81. Trīs dieniņas, trīs naksniņas

– “Trīs dieniņas, trīs naksniņas šūpoj savu līgaviņu…” Ai, atkal par miršanu! “Šūpodamis izprasīju – kādu zārku tev taisīt?” *Vārdus es zinu, bet meldiju es nezinu momentā. Cita momenta vairs nebija. Šī saruna noritēja 1989. gada decembra beigās. Daļu teksta minētajai dziesmai pierakstījusi R. Drīzule1957. gadā (LFK 1935, 5992), bet melodijas tā arī nav. Nekā līdzīga nav ticis pierakstīts arī […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

80. Klau, klau, skan kapu zvans

ŠĪ dziesma ir no Veronikas “cietsirdīgo romanču” pūra. Klau, klau, uz kapiem zvana, nezin, kas mirusi. Vien meitiņ šodien glabā, kas bēdās mirusi. Es labprāt vēlos redzēt, kā tā ir apģērbta. Melns muslīns, zīda kleitiņš, ar mirtes kroniņu. Brūns zārks ar melnu vāku un dimant kājiņām. Melns krusts ar baltiem galiem, ar zelta bokštābiem. Divpadsmit […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

79. Ai, meitiņas, jūs māsiņas

Dziesmu “Ai meitiņas, jūs māsiņas” es vispirms pierakstīju kā “Suitu sievu” repertuāra daļu, tātad arī Veronikas dziesmu pūrā esošu. Kamēr jūs brūtes vaiņagā un smalki šūtā kleitiņā, Jūs patīkamas rādaties un vīram prieku darīt prot. Bet tiklīdz kāzas izdzertas, tā citas stīgas uzvilktas: Par jēlu maize izcepta, par šķidru putra vārīta. Par cietu gulta taisīta, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

78. Kur rāvāi tāda zāle

Dziesmu “Kur rāvāi tāda zāle”, šķiet, zina katrs dziedošais suits. Sava satura dēļ tā bieži tiek dziedāta kāzās. Dziesma labi skan arī lielam dziedātāju pulkam, kad tiek “pievilkta” otrā balss. Pateicoties koru dziedāšanas laikiem, šāds izpildījums tiek uzskatīts par nepieciešamu, vajadzīgu, arī par skaistāku nekā parastā vienbalsība. Cilvēki, kas koros daudz dziedājuši, tercas “pievelk” automātiski, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

77. Saimniekmeitas

“Saimniekmeitas” ir viena no “Suitu sievu” iecienītākajām dziesmām. Gurni viņām polsterēti, vaigi koši nošmērēti.Liek lai āzjūdz ziergu, āzved tās uz tierguTrīsreiz vienē nedēļē. Saimniekmeitas, tās tās lelles, mīlestības ziņģes ziņģā.Mīlestību perē, mīlestību cerē,Grib par saimeniecēm kļūt. Saimenieku vecām meitām pierē lielas krunkas metās.Zobi mutē trūkums, mugurē liels kūkums,Saimnieks vēl nav piesteidzies. Kam nav saimenieka goda, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

76.Tumša nakts un krēslība

1985.gada 16. maijā Veronika iedziedāja ziņģi “Tumša nakts un krēslība”. Visi mani draugi mani atstājuši. Kur nu es viens iešu, vai par pasaul skriešu? Eimu es uz lauku meklēt vienu savu draugu. Smukā meitiņ lokās, rožu ziediņ rokās. Labdien, smuk un daiļa, nāc man līdz uz mājām! Tevi neatstāšu, citu nemīlēšu. A. Lāča burtnīcā šīs dziesmas […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

75. Viens ģēģers jāj uz jakti

Trešajā mednieku dziesmā “Suitu sievas” vairāk iedziedājušas sākumu “Viens jaunskungs jāj pie brūtes”, bet Veronika uzstāja, ka tas neesot pareizi, esot “Viens ģēģers jāj uz jakti”. Ne mostīšos, ne celšos,Jāj tu tik ātri projām, no kuriens tu atjājis –Es var bez tevis dzīvot, es var bez tevis būt. Es gribu palikt viena –Lai zibenē un rūc un […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

74. Lai bij grūti, kam bij grūti

Otru mednieku dziesmu “Lai bij grūti, kam bij grūti” pierakstīju no Veronikas 1985. gada 16. maijā. Grūt tam bija stirnas šauti, vēl grūtāki ūdens brist. Purvus, mežus es izbridu, kungu gribu pildīdams. Simtiem stirnu es nošāvu, nevar kungus piepildīt. Mana jauna līgaviņa gaida mani pārnākam. Ja tu mani nesagaidi, klausies mani taurējamu. Citi vīri sienu pļāva, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

73. Kad zaļā mežā eimu

Tagad pienākusi kārta 3 mednieku dziesmām. Pirmā no tām ir “Kad zaļā mežā eimu” (arī “Kad es uz mežu tieku”), kura Veronikai pašai ļoti patika. Ja vairākām dziesmām viņa iedziedāja melodiju tikai pirmajiem pantiem, atrunājoties, ka citi esot burtnīcās, tad šo ar baudu izdziedāja līdz galam. Tas bija 1985. gada 16. maijā. Par kalniem, lejām trīties […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

72. Es pazinu to puisīti

Ikreiz, kad atgriezāmies pie dziesmas “Es pazinu to puisīti”, es prasīju, vai tā nav rotaļa. Un vienmēr Veronika teica, ka rotaļa tā noteikti neesot. Pirmo melodijas variantu pierakstīju 1985. gada 16. maijā. Gar zemīti kājas vilka, uz aceme cepurīt. Lēni lika lielus soļus, un uz meitām neskatās. Kādu jodu tas skatīsi, kad jau sava nolūkot. Mazais […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

71. Situ pie loga

Dziesmu “ Situ pie loga” Veronika 1948. gada 1. augustā dziedāja A. Krūmiņam (LFK 1824, 234, 235). Es tevi iekšā nelaidīš, varbūt, ka mana nelaime. Es esmu bagāts – precēšu, es esmu smuka – neiešu! Ja tu pie manis nenāksi, tad veca meita paliksi. Labāk es veca palieku, nekā es tava līgava. Ar muti tu saki “nenāksi”, bet sirsniņ […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

70. Labāks amats nevar būt

Ganu dziesmu Veronika atcerējās, kad sākām runāt par viņas pašas ganu gaitām. Šo tad nu esot vienādiņ dziedājuši. Tā nav ne ziņģe, ne tautasdziesma, to savai vajadzībai salikuši paši gani. Tālāk par pļavu šī dziesmiņa arī neizskanēja. 1989. gada 19. aprīlī Veronika sāka dziedāt interesantu melodiju. Magnetofona man līdzi nebija, melodiju uzreiz uztvert un atcerēties neizdevās. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

69. Viens kungs, pa vārtiem izjādams

Dziesmu “Viens kungs pa vārtiem izjādams” dziedāja ne tikai pati Veronika, bet pa retam arī “Suitu sievas”. Vārdi gan no Veronikas burtnīcas: Kungs noņem savu cepuri un dod tai meitai labudien. Liec, lielskungs, galvā cepuri, es ir vien nabag ganu meit. Kas tu par nabag ganu meit, ka es iekš zīd un samta tērpt? Kas […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

68. Es izjāju, jāju

Ziņģi “Es izjāju, jāju” pierakstīju 1989. gada 19. jūlijā. Tur tai lielā ciemā, tur tik ir vienaPēc mana prāt, pēc patikšans, ko sirsniņ mīlēt var. Neprec man pēc mantas, tas viss ir velti –Pēc patikšanas, pēc sava prāta, ko sirsniņ mīlēt var.

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

67. Ko būs, vīri, jums darīt

Ziņģi “Ko būs, vīri, jums darīt” savās uzstāšanās reizēs “Suitu sievas” izmanto ar šādu tekstu: Balta ķēve, smuka sieva, tā ir vīra nelaimīt. Balta ķēve mazgājama, smuka sieva pucējam.štātējam. Gradzens pierkste, aubes mice, zaļo zīden gāle sien. Grazni svārki, raiba sagša, triju rindu saktu redz. Baltas zeķes, mellas korpes, zīda bant pār uzsienam. Tā tā […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

66. Es savu mīļo draudziņu

Tajā pašā tikšanās reizē pierakstīju arī dziesmu “Es savu mīļu draudziņu”. Suitos tai pierakstu vairāk nav. Tik kamēr vakar, aizvakar iekš rožu dārzu cierājām. Pie rožu vārtiem sēdējām, un slaukam žēlas asaras. Kam sēdi šej un žēlojies, kam slauki žēlas asaras? Ak, kā es žēli neraudāš, kad dzirdu sliktas valodas. Ko ļaudis uz mums runā – […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

65. Mans mīļais dzīvo tāļi

1989.gada vasarā Veronika Porziņģe nodziedāja melodiju dziesmai “Mans mīļais dzīvo tāļi”, kuras tekstu savā burtnīcā bija ierakstījusi jau jaunībā. Taisni apbrīnojama ir šī dziedātājas spēja sameklēt savas atmiņas apcirkņos vajadzīgo melodiju, ja pati dziesma, kā izteicās Veronika, nav dziedāta turpat gadsimta ceturksni. Kad mīļais mani skūpsta, tad māmiņa to redzēja. Tad māte manim prasa: vai […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

64. Vien meitiņu es mīlēju

Par dziesmu, kas sākas ar vārdiem “Vien’ meitiņu es mīlēju”, Veronika teica, ka tā esot jau tād čigān dziesma. Pierakstīju to 1989. gada 19. jūlijā. Tai nāca daudzi brūtgāni, gan zelt, gan dimant kalēji. Bet visus viņa brāķēja – uz augstmaņiem tā gaidīj. Te atbrauca viens lielkuņģels, kam seši zirg priekš karietes. Nu sāk šī meitiņ iekš […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

63. Dārtiņa pa dārzu staigā

Ziņģes “Dārtiņa pa dārzu staigā” pasītē A. Krūmiņš 1948. gada 1. augustā pierakstījis – dzirdēta no mātes Porziņģes Marijas, dzimušas 1879. gadā (LFK 1824, 242, 243). 1989. gada vasarā pierakstīju šo dziesmu otrreiz. Šeit, lai parādītu vairāk Veronikas dziedātā variantus, izrakstīju tos arī otrajā pantiņā. Mammīte, es puķes plūcu, neņemiet par ļaun, es lūdzu.Es tās puķes plūkāju un tos ziedus […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

62. Es staigāju par pusnakti

Dziesma “Es staigāju par pusnakti” ir īsti Veronikas “gaumē”. Maz jau var fiksēt uz papīra. Šo dziesmu dziedot, Veroniku ir jāredz. Piedziedājumā šoreiz dzirdēju tikai “cam”, bet cits izpildītājs noteikti izpildīs savādāk. Es satik vienu meitiņu, kas manam prātam patika. Tā ieved mani kambarej un liek man novilkt praķeli. Tur bij vien gultiņ uztaisīt ar […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

61. Drāšpabrīķa pulkstiens zvana

Iesākto pilsētas tēmu turpina dziesma par “drāšpabrīķi”. Teksts ir numurēts LFK 1935, 6056, bet melodiju Veronika nodziedāja 1985. gada 14. jūlijā: Diži, mazi, veci, jauni, visi iet kā brikš un brakš. Kāds tautietis man vaicāja: kas tie tādi varoņi? Šloseri un dreimaņi, smalku ķēžu kalēji. Vakarē, kad darbu beidza, visi balti mazgājās. Visi balti mazgājās, krodziņēi pulcējās. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

60. Rīga, Rīga, tā vien saukā

“Rīga, Rīga, tā vien saukā” ir jautrāka dziesma. Teksts atrodams LFK 1935, 6055 ar dažiem variantiem, bet nav Veronikas varianta 7., 9. un 16. panta. Krietni zirgi, briesmu lietas, tur var brīnēties no vietas. Kučieri ar garjam bārdam sēd uz buku, laiž uz kāzām. Kā no Aleksander durvīm, tā līdz Pēter baznīc vārtiem.Kā no Aleksander […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

59. Šei bij viens bāra bērns

Dziesmai “Šei bij viens bāra bērns” melodiju pierakstīju 1989. gada 19. novembrī. Tur jāja viens jauns puis[s] pie viņa lūkoties. Ne ilgi dzirdēju: šī meitiņ slima guļ. Tad eimu klausīties, ko baznīc pulkstiens sak . Tas baznīc pulkstiens sak: tā meitiņ miruse. Tad eimu skatīties, ar kādiem zirgiem ved. Ar baltiem zirgiem ved, ar melnām vērzelēm. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

58. Ziemu sniga sniedziņš

Vissenākajās Veronikas burtnīcās, kuras datētas ar 1935. gadu (LFK 1708, 242), dziesmai dots virsraksts “Pavasars”. 1948. gada 8. augustā viņa to dziedāja A. Krūmiņam (LFK 1824, 296, 297). Pavasarī ziedēj ābeļu koki, putniņi kuplos zaros dzied. Pilskungs ierauga bēdīgu karavīr, pilskungs jautā: “Ko tu bēdājies?”“Ko tu, šķošķi, bēdājies?” Mans mīļš pilskungs, man liels bēdas: mana jauna brūtīte […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

57. Ko līdzēja griķus sēt

Pirmoreiz dziesmu “Ko līdzēja griķus sēt” Veronika dziedāja 1948. gada 1. augustā A. Krūmiņam (LFK 1824, 254, 255, 256). Sēju linus, tie izauga mālaiņaje zemītej. Zelta oriņ, dimant gredzen, to es valkāj, meitiņ būdam. To ir vis mans vīrs izdzēris, tas caur viņa rīkl ir skrējis. Tādu žulik krūmos dzīšu, sevim citu draugu gūšu. Veronikas burtnīcās 5. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

56. Apkārt kalnu, gar kalniņu

Dziesmai “Apkārt kalnu, gar kalniņu” Veronika nekādi nevarēja atcerēties melodiju. Viņa ilgi dungoja pie sevis dažādas skaņu kombinācijas, bet visas “atmeta”. Sāka no jauna. Tad, it kā atvainodamās, noteica: “Jākunkuro, tad es viņ varbūt uztrāpīs.”Par īsto tika atzīta šī melodija, kuru Veronika nodziedāja 1989. gada pašās beigās. Kad uzkāpu kalniņē, dzierdēj ļaudis runājam. Dzierdēj ļaudis runājam, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

55. Smuks puišelis, balta mute

Par smuko puišeli ar balto muti, ko man Veronika dziedāja 1985. un tāpat arī 1989. gadā, neviens cits suits folkloras vācējam nav dziedājis. Lai gan teksts jau 1957. gadā ieguva numuru LFK 1935, 5896, tomēr, liekas, Veronika to nedziedāja, jo dažas teksta rindiņas ir ārpus ritma. Vai tu jāji, vai nejāji, tur neviena navaid. Viena veca preilene, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

54. Trīs ķēniņi iekš Eiropas

Dziesma īpašus komentārus neprasa, tā zināma plašai auditorijai. Es šeit tikai pieminēšu teksta interesanto nobeigumu. Jau agrā jaunībā pierakstot tekstus, Veronika saglabāja tos krāsainākus, bagātākus. Tie nepakļāvās laikam, no tiem netika izveidoti “atvieglotie” varianti. Tie cēla jaunus likumus lai miezit nesējam. Mēs viņu laukā iesējam, ar ārkliem aparam. Kad miezits galvu pacēla, tad visi brīnījās. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

53. Iekš jūras aug viens kuplis koks

Šī dziesma suitos daudz dziedāta, bet tik plašu tekstu kā Veronikai es citiem neatradu. Tur sēdēj divi mīļākie, kam vēl viens gads ir jāreizo. Ja tev vēl viens gads jāreizo, tad negribu es pie cita iet. Tad eimu rožu dārziņā un sēd apakš kuplas ābeles. Te atjāj viens jauns puisītis: ak, meitiņ, ko šej sērojies? […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

52. Spēlēju, dancoju

Dziesmu “Spēlēju, dancoju” Veronika man dziedāja 1985. gada maijā. Izpildīja to ļoti ātrā tempā, sev ērtajā mazajā oktāvā. Jau šī spēlīte drīz pagalam, sāk šī meitiņ raudāt. Neraudi, neraudi, mana jauna brūtīt, es tavu godiņ aizmaksāš. Es tev došu trīs simtu dālderu un savu jauno brāli. Negribu ne tavus trīs simtus dālderu, ne tavu jauno brāli. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

51. Kad es gāju pie meitām

Šo dziesmu Veronika kopā ar “Suitu sievām” draiski dziedājusi uz ļoti daudzām skatuvēm, bet dziesmu, liekas, mācījis Jūrkalnes lielais dziedātājs Augusts Lācis. Vienu sauju name sviedu, otru piena kambure. Kamēr māte riekstus slauka, es pie meitām istabe. Meitiņ, zelta drostaliņa, gul pie manis šo naksniņ! Ja gulēsi šo naksniņu, tad gulēsi visu mūž. Labāk gulu […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

50. Trīs meitiņas sasēdušas

Dziesmu par trim meitiņām Veronikas burtnīcā atrada R. Drīzule1957. gadā (LFK 1935, 5975), bet ierakstīta tur tā bijusi daudz senāk. R. Drīzules pierakstos dziesmas sākumā izlasāms dīvains piedziedājuma variants, bet pie pēdējā panta jau tāds, kādu to Veronika dziedāja. Interesanti, kā viņa šo dziesmu iemācīja “Suitu sievām”? Viena bija tieva, gara, otra bija zema, resna. Otra bija zema, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

49. Viens kungs uzkāp augste kalne

Protams, ka lielāko dziedātājas Veronikas Porziņģes repertuāra daļu veido dažāda vecuma ziņģes. Jau no agras bērnības tiekoties ar folkloristiem, viņa pati mēģināja nodalīt tautasdziesmas no jaunāku laiku dziesmām, bet īpašu piekrišanu nedeva ne vienām, ne otrām. Visas viņas dziesmas viņai bija tuvas un mīļas, tās bija SAVAS.Dziesmu “Jaunskungs” (teksts arī LFK 1935, 5976 R. Drīzules pierakstos) […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

48. Karā

Šīs dziesmas tekstu 1957. gadā pierakstīja R. Drīzule (LFK 1935, 5989), bet melodiju, kuru Veronika centās dziedāt 1989. gada decembra beigās, man neizdevās atšifrēt. Manai dziedātājai vairs nebija spēka. Ļoti iespējams, ka arī atmiņā šī dziesma nebija iegūlusies tik cieši, lai balss automātiski varētu melodiju restaurēt. Bet, lūk, teksts: Nu dosimies ceļā ar taurēm, bazūnēm,Ar priecīgām dziesmām uz […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

47. Sarkanais rīts

Dziesmai “Sarkanais rīts” tekstu Veronika raiti deklamēja, bet melodiju dungoja, dungoja, bet tā arī neatcerējās: Sarkanais rīts, sarkanais rīts,Tev varbūt nāks nāve līdz.Drīz jau trumentes sāks skanēt,Sēru nāves dziesmu zvanīt manUn dažam biedram līdz.

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

46. Icikem borakem, manem dēlem

No kurienes atmiņā palikusi dziesma “Icikem borakem”, Veronika pati neatceras. Tā esot žīdu dziesma. Dziesmu viņa dziedāja ar tādu artistiskumu, ka var tikai nožēlot nošu fiksācijas mazās iespējas. Katru takti viņa sāka ar paātrinājumu, beigās salēnināja. Oj, vej Veronika veidoja kā komisku nopūtu. Dziesma ierakstīta magnetafona lentē 1989. gada 19. jūlijā. Te vins ēde cāle gāle, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

45. Ak kungs, par visiem cilvēkiem

Dziesmas “Mans mīļais” (Veronikas dots virsraksts) teksts ir kārtīgas ziņģes vērts. Melodija ir raita, maršveidīga, tās noslēgums uz septītās pakāpes dod spēcīgu impulsu atkārtojumam. Dziesmu pierakstīju 1989. gada 9. decembrī. Un ja tev cits kāds gadītos, tad neapsolies tam. Tad atmin savu mīļāko, kas karā aizgājis. Kas nu ir karā aizgājis, un ķeizaram jādien. Tam ķeizaram […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

44. Urjā, sveiki, karja vīri!

“Urjā, sveiki, karja vīri!” arī ir karavīru dziesma, kuru Veronika iemācījusies no savas vecāsmātes māsas, kas dzīvojusi Apriķos. Viņai bijusi ļoti skaļa balss, parasti lielījusies: “Kad es to dziesm uzlaid, tad visi mūri līgojās!” R. Drīzules pierakstos piezīmēts, ka teicēja šo dziesmu dzirdējusi no kāda veca ebreja tirgotāja pirms apmēram 20 gadiem (LFK 1935, 5891). Dziesmas […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

43. Apkārt kalnu gāju

Stāstu par šo dziesmu iesākšu ar mūsu sarunas fragmentu:– No kurienes tev šī dziesma?– Turpat, kur visas citas. Kur tā māte viņu rāvuse, to es nezin. Mātes brāļi kādreiz karā prom bi. Kad apprecējās, te jau viņa nevienu dziesmu neiemācījās. Karavīru dziesma “Apkārt kalnu gāju” Veronikas atmiņā iegūlusi dziļi, dziļi – starp 1985. un 1989. gada dziedājumiem […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

42. Es kariņā aiziedams

Lielās dziesminieces repertuārā atrodamas vairākas karavīru dziesmas, kuras esot mācījusies no savas mātes. Mātes brāļi krievu ķeizara armijā dienējuši 25 gadus. Mājās pārnākdami, atnesuši arī dziesmas. Viena no tām ir “Karjā ejot”. 1957. gadā R. Drīzuletekstu pierakstīja, bet atzīmēja, ka teicēja melodiju neatceroties (LFK 1935, 5991). 1989. gada ziemā Veronika šo tekstu dziedāja ar visai populāru melodiju, bet […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

41. Lec, ķekati!

Man ir pamatotas aizdomas, ka arī ķekatu dziesmai ir Veronikas pašas sacerēta melodija. Minam nātras, minam zāles, lai aug balti kāpostiņ. Ķekatāi, ļekatāi, leksim kāļu dārziņā. Lai aug kāļi, kāpostiņi rūtaiņami lapiņam. Jaunas meitas, neguļati, eit raugati govju stall. Ķekatiņas ielaidušas stallī mazas raibaliņs. Slinki puiši, neguļati, eit raugati ziergu stall. Ķekatiņas ielaidušas stallī bērus […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

40. Kur gul Ziemsvētki

Līdzīgs ir stāsts par dziesmu “Kur gul Ziemsvētki”. Ir teksts, četrrinde, ir tās varianti. Pašas teicējas burtnīcās neatradu, bet R. Drīzuleto pierakstīja no Veronikas 1957. gadā (LFK 1935, 5966): Kur gul Ziemsvētki atnākdami?Rije, rije, pažobelej.Kur gul Ziemsvētki atnākdami?Zierdziņu stallej, pažobelej.Kur gul Ziemsvētki atnākdami?Aitiņu stallej, pažobeleji. Viņa pati stāstīja, ka esot sākuši tincināt, vai nu tādam tekstam nezinot […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

39. Aiz upītes mani sauca

Ziņģi “Aiz upītes mani sauca” Veronika man dziedāja 1989. gada vasarā, teksts arī LFK 1935, 5897: Jāj, brālīti, droši pāri, neslīks tavis kumeliņis. Gar malami niedres auga, viduj skaidra, balta smilkte. Zobens grieza baltu smilkti, ūdens skalo kumeliņu. Droša dūša puišeļami, skaidra spalva kumeļam. 1985.gadā šo tekstu Veronika dziedāja ar visā Latvijas teritorijā pazīstamo melodiju “Strauja, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

38. Vadat mani, ciema meitas

Neliels fragments no mūsu sarunas:– Jo tad jau, kad to dziesmu vajadzēja, tad kādu meldiju pajēma.– Tad redz, kā jūs esat šmaukušās!– Viņi tač to neviens nezin! Es jau tas “spekulants”, jo šīs manas dziesmas un mani meldiņi.– Es nezinu, cik es i šmaucis, cik man tie grēki vien.– Tie spekulētie meldiņi visi ir manējie. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

37. Maza, maza ābelīte

Daudzie koncerti kopā ar “Suitu sievām” prasīja plašāku dziesmu satura izvēli, nekā pašu dziedātāju atmiņās varēja sameklēt. Un tā, izmantojot latviešu tautas dzejas ritma universālumu, senajām melodijām radās jauni teksti. 1948. gada 1. augustā Veronika Porziņģe A. Krūmiņam dziedāja šādu dziesmu (LFK 1824, 240, 241): Divus devu brālīšam, trīs es pati paturēju. Par to vienu zirgu pirku, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

36. Tev pinam brūtes vaiņagu

Diemžēl nav vairs noskaidrojams, kā latviešu kāzu ceremonijā tika iekļauts fragments no Karla Marijas fon Vēbera operas “Burvju strēlnieks” (sarakstīta 1820. gadā, pirmoreiz uzvesta 1821. gadā). Veronika kopā ar “Suitu sievām” 1984. gadā to dziedāja šādi: Tu septiņs gadus vērpusi, tos baltos linus kāsi,Un brūtes kroni pelnījse, lai spīd tev galvā spoži. Daudz zēni steidzās izredzēt to sev […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

35. Gulbīts gulēj uz ūdeņa

Daudz jaunākas cilmes ir otra mičošanas laikā dziedātā dziesma. Alsundznieces to 1978./79. gada ziemā iedziedāja skaņuplatē šādā variantā: Celies, gulbīt, no ūdeņa, es no ļaužu valodāmi. Sniedz, tautieti, baltas rokas, noņem māsas vaiņadziņu. Noņem māsas vaiņadziņu, liec savāi māsiņai. Valkā gudri, vīra māsa, mūs māsiņas vaiņadziņu. Nerūsini, nepelini, nekar melle vadzīteje. 6.pantu nesaprotamu iemeslu dēļ sievas […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

34. Ko gribi, māsiņa

Pazīstamākā no mičošanas dziesmām suitos ir “Ko gribi, māsiņa”. Teksts Veronikas burtnīcās pierakstīts divreiz. Sākšu ar īsāko: Par gadu aizgāju rozīti raudzīt. Vai auga diža, vai zied grazni. Norāvu ziediņu, pin vainadziņu. Svētrītu tecēju baznīcej. Satiku tautieti kumeļu jūdzam. Tautietis prasīja: dod vaiņadziņu! Ko gribi, māsiņa, par vaiņadziņu? Vai gribi, es došu rudzim sēklu? Negribu, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

33. Kāpu, kāpu kalniņej

Diemžēl dziesmai “Kāpu, kāpu kalniņej” melodiju Veronika tā arī nevarēja atcerēties. Bet teksts ir interesants: Kāpu, kāpu kalniņēji, pašai kalnu galiņāji. Es redzēju visu jūru, visas jūras braucējiņs. Divi baltas laivas nāca, ar puišiemi pielādēts. Ikvienaji meitiņaji par puisīti izdalīj. Vecā Trīna pierti kūra, tā palika bez nevien.Ai jūliņ pollarā… No visa bagātā un sarežģītā […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

32. Ej, bāliņi, lūkotiesi

Arī šo dziesmu es pierakstīju kā “Suitu sievu” (tātad arī Veronikas) repertuāra daļu. Vaļā durvis, vaļā logi, nedzierd rūcam dzirnaviņas. Iznāk māte raudādama, asariņas slaucīdama: Velc, brālīti, melnus svārkus, sedlo savu kumeliņu. Jāju dienu, jāju nakti, sav māsiņu meklēdams. Uzjāj vienu augstu kalnu, sažvadzinu iemauktiņus. Iznāk trīsi tēva dēli, dzelteniemi matiņiem. Divi mani pašu veda, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

31. Div laiviņas peld pa jūru

Ir arī otra dziesma par divām laiviņām, kas peld pa jūru. Suitos dzied tikai to, bet citos Latvijas reģionos tā pazīstama arīdzan kā rotaļa. Veronika dziesmu “Div’ laiviņas peld pa jūru” kopā ar suitenēm jau daudzus, daudzus gadus dziedāja uz skatuves. Pēdējā pantā kāda no vadītājām iestudējusi dramatisku salēninājumu: Viena bija puišu laiva, otra jaunu […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

30. Kad tie puiši prūšos gāja

1985.gada 16. maijā Veronika man dziedāja dziesmu “Kad tie puiši prūšos gāja”, teksts atrodams arī R. Drīzules pierakstā (LFK 1935, 5890). Meitas vakti izlikušas uz visiemi celiņiemi. Puiši bija gudri vīri, nojēmuši ūdens ceļu.Puiši bija gudri zēni. Kas tur nāca pār jūriņu, kas tās niedres brakšķināja?kas tās niedres brikšķināja? Divi laivas meitu nāca, trešā – jauni puisēniņi. […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

29. Ar rozēm kaisu istabiņu

Dziesma “Ar rozēm kaisu istabiņu” pirmoreiz dziedāta A. Krūmiņam (LFK 1824, 250, 251). Veronika šo dziesmu 1985. gadā man nodziedāja gluži tāpat kā 37 gadus atpakaļ, bet 1989. gada beigās bija cits dziesmas noslēgums. Kad redzu citu atjājamu, tad slauku rozes pabeņķē. Tad slauku rozes pabeņķē un lec pa logu dārziņē. Aiz rožu krūma klausījosi, ko tēvs ar […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

28. Es iejūdzu vāverīti

Par dziesmu “Es iejūdzu vāverīti” ir grūti teikt, vai Veronika to iemācīja suitenēm vai kopā ar viņām mācījās no kāda cita avota. Melodijas variants man ir tikai tas, ko visas sievas dzied unisonā savās uzstāšanās reizēs. Zīda grožus apgrožoju, lai neskrēja eglienāi. Lai skrej tautu sētiņēji, kur meitiņas daiļas auga. Sajāj tautas pilla sēta, sajem […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

27. Div brālīši dravenieki

1989.gada decembrī Veronika nodziedāja melodiju dziesmai “Div’ brālīši dravenieki”. Tās tekstu 1957. gadā pierakstījusi arī R. Drīzule (LFK 1935, 5990). Trīs meitiņas lielijās pār Daugavu pārpeldēt. Divas labi pārpeldēja, trešā grima dibenāji. Vai tai bija zelta kronis, vai no sīka sudrabiņa? Trīs gadiņus Rīga rīb, kas to Rīgu rībināja? Tai meitaji kroni kala, kas noslīka Daugavāji. Par […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

26. Es maza meitiņa

Dziesmu “Es maza meitiņa”, Veronikas dziedātu 1948. gadā A. Krūmiņam (LFK 1824, 248, 249), J. Vītoliņš publicējis krājumā “Precību dziesmas” ar numuru 813. Man jāja precnieki trīs reizes dienā. Trīs reizes dienā, trīs vakarāi. Ieraugu tautieti pār lauku jājam. Es teku namēi mutīti mazgāt. Ieraugu tautieti gar vārtiem jājam, Es teku pretimi vārtiņus vērti. Vārtiņus vērdama sāk žēli […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

25. Miezīšami balts miltiņis

Dziesma “Miezīšami balts miltiņis” Veronikai bija viena no vistuvākajām. Teksts fondos nonāca ar viņas burtnīcām jau 1935. gadā (LFK 1708, 244), bet pirmoreiz dziedāts A. Krūmiņam 1948. gada augustā (LFK 1824, 252, 253). Bajārami daiļas meitas, ko līdz daiļas – netikušas. Tīšum jāju svētu rītu pie bajāra daiļas meitas.pie bajāra meitiņāme. Kuplis auga ozoliņis bajāriņa pavārtēji. Tur piesēju kumeliņu, […]

Categories
Veronika Porziņģe - ziņģes

24. Tumša, tumša tā eglīte

Dziesma “Tumša, tumša tā eglīte” ir kļuvusi labi zināma daudziem dziedātājiem, dzīvojošiem dažādos Latvijas nostūros. Tās draiskais teksts un raiti ritmizētā melodija piesaista arī lauku kapelu uzmanību. Veronika šo dziesmu dziedāja jau 1948. gadā (LFK 1824, 224, 225). Tālu, tālu tā sētiņa, kur aug mana līgaviņa. No kurienes tu, puišeli, ar tik jauku valodiņu. Es, māmiņa, […]