Tautas lietišķās mākslas studijā “Kangas”
Categories
Aicinām jaunus dalībniekus
Author: suitos
11. Kurzemes rokdarbnieku saiets notiks 30.septembrī, Alsungā, Svētā Miķeļa svētku ietvaros
Categories
Biedrība veic suitu segu dokumentēšanu
Aicinām dalīties ar savā pūrā saglabāto, atvēlot segas šim pētījumam. Sabildēsim, samērīsim un atdosim atpakaļ!
Konferences mērķis ir dalīties ar labās prakses piemēriem no 9 Eiropas valstīm nemateriālā kultūras mantojuma jomā, kā arī diskutēt par starpvalstu sadarbību nozīmi
Categories
Koklēšanas meistarklases
Basu tautas namā 31.jūlijā- 4. augustā notiks Koklēšanas meistarklases
Categories
Kokļu mūzikas koncerts
Basu tautas namā 4. augustā notiks Kokļu mūzikas koncerts.
Piedalās meistrklases dalībnieki un Laima Jansone ar soloprogrammu “Vasaras skaņas”
Categories
Suitu audēju segu izstāde
No 30.septembra līdz 20.oktobrim Alsungas amatu mājas 2.stāvā notiks Suitu audēju segu izstāde
Categories
Darbība 2023.gadā
Grāmatas “Suit pirkstaiņ un dūraiņ” atvēršanas svētki Kuldīgas bibliotēkā 4.janvārī, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas 2. stāvā notika Suitu grāmatas “Suit pirkstaiņ un dūraiņ” atvēršanas svētki. Tās laikā tika pastāstīts par grāmatas tapšanas procesiem, kā arī sveikti grāmatas autori un līdzdalībnieki. Grāmatas Suit pierkstaiņ un dūraiņ” prezentācija Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” 17.janvārī notika grāmatas “Suitu novada mantojums. […]
Biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” aktivitātes bērniem un pieaugušajiem vasarā un rudenī Suitu tradīciju skoliņa Sākumskolas vecuma bērniem 7-10 gadiNorise: 24.-28.jūlijsPieteikšanās pie skolotājām:Jūrkalne – Kristīne Skrulle, tālr. 26261884Basi/Gudenieki – Aiga Lagzdiņa, tālr. 26253907Alsunga – Ligita Stašaite, tālr. 29350773 Koklēšanas meistarklases Pasniedzēja Laima JansoneNorise: 31.jūlijs – 4.augusts, Basu namāPieteikšanās tiks izsludināta pēc 11.jūlija Kurzemes rokdarbnieku saiets […]
Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems” un biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” aicina uz grāmatas “Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ” prezentāciju un tikšanos ar grāmatas radošo komandu. Izdevums tapis 12 gadu laikā kā pētījums, kas aptver daudzos Latvijas muzejos, krātuvēs un privātajos pūros glabātos pirkstaiņus un dūraiņus, kas tapuši suitu novadā. Krāšņās un apjomīgās grāmatas […]
4.janvārī, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas 2. stāvā notika Suitu grāmatas “Suit pirkstaiņ un dūraiņ” atvēršanas svētki. Tās laikā tika pastāstīts par grāmatas tapšanas procesiem, kā arī sveikti grāmatas autori un līdzdalībnieki.
16.decembrī, plkst. 13:00 esat laipni aicināti uz grāmatas “Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ” atvēršanas svētkiem.
Categories
Suitu stāstu taka
Ik gadus UNESCO Latvijas Nacionālā komisija izsludina UNESCO nedēļu. Arī Suitu kultūrtelpa, kas iekļauta UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā atzīmē šo notikumu ar pasākumiem vēsturiskajā suitu novadā. Šogad dažādi pasākumi aptver visu vēsturisko novadu, akcentu liekot uz suitu izloksnes popularizēšanu, organizējot Suitu stāstu taku (no 11. – 16. oktobrim) pa […]
Categories
UNESCO nedēļa suitos 2022
Šogad dažādi pasākumi aptver visu vēsturisko novadu, akcentu liekot uz suitu izloksnes popularizēšanu, organizējot suitu stāstu taku (no 11. – 16. oktobrim) pa visu vēsturisko novadu – Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastā
Categories
Teikas un nostāsti
Aicinām pieteikties vasaras nometnei “Suitu tradīciju skoliņa 2022”! Norise 18.-22.jūlijs Alsungā, Jūrkalnē un Basos.
Categories
Koklēšanas meistarklases Basu tautas namā
Aicinām pieteikties koklēšanas meistarklasēm Basu tautas namā! Biedrība ik gadus organizē kokles spēles meistarklases suitu kultūrvēsturiskā novadā.
Categories
Mazjostiņa grāmatai
“Satiec savu meistaru” akcijas ietvaros, 31.martā, 10:00-14:00, Jūrkalnes bibliotēkā aicinām uz “Mazjostiņu”, jeb grāmatzīmju aušanas darbnīcu kopā ar pulciņa “Kodes” dalībniecēm.
Categories
Suitu brunču meistarklase
“Satiec savu meistaru” akcijas ietvaros, 1. aprīlī aicinām uz Suitu brunču meistarklasi ar Lailu puķīti – Suitu mantojuma krātuvē
Categories
Sklandraušu meistarklase
“Satiec savu meistaru” akcijas ietvaros, 1. aprīlī 10:00-14:00 aicinām uz sklandraušu meistarklasi ar Suitu saimnieci Skaidrīti Nagliņu
Categories
Suitu maizes svētki
Aicinām uz Suitu maizes svētkiem 25.martā, plkst.15:00, Alsungas amatu mājā. Suitu maizes, smēriņu un dzērienu degustācija, kopā būšana, sarunas un pieredzes stāsti
Categories
Deju svētku ieskaņas koncerts
1.aprīlī Alsungas kultūras namā plkst. 18:00 aicinām uz Deju svētku ieskaņas koncertu “Sadancojam Alšvangā”. Koncertā piedalīsies vidējās paaudzes deju kolektīvi.
Ieeja koncertā ir bez maksas.
Categories
Kokļu mūzikas koncerts
Kokļu mūzikas koncerts Basu tautas namā 16.jūlijā piedaloties kokļu meistarklasses dalībniekiem, Laimai Jansonei un Anitai Eņģelei.
Categories
Darbība 2022. gadā
Grāmatas Suitu novada mantojums. Suit villdrāns atklāšana. Izstāde Suit villdrāns. 2022.gads sācies ar ļoti gaidītu pasākumu – grāmatas Suitu novada mantojums. Suit villdrāns atklāšanas svētkiem. Villdrānu izstāde veidota, lai bagātinātu grāmatas atklāšanas svētkus. Grāmatā iekļautas no 19. gs. līdz 20.gs. Kurzemes un Rīgas muzeju krājumos, kā arī vietējās krātuvēs un privātajos pūros apzinātās suitu villdrānas. […]
Categories
Burdona dziedāšanas svētki
Ar Kurzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu tiek īstenots projekts Burdona dziedāšanas svētki. Sadarbībā ar Ventspils novada pašvaldību un Jūrkalnes pagasta pārvaldi Burdona dziedāšanas svētki notiek 14. augustā Zāļu dienas ietvaros Jūrkalnē. Svētku norise īstenota brīvā dabā Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā, katram kolektīvam izrādot savu priekšnesumu atsevišķās norises vietās parka teritorijā. Svētku dalībnieki ir visi […]
Suitu biedrības ir iesaistījušās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu nemateriālā kultūras mantojuma sadarbības tīklā (The Nordic and Baltic network on Intangible Cultural Heritage). Sadarbības tīkls tika izveidots 2019. gada 13. jūlijā Kaustinenas (Somija) nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) seminārā. Tīkla provizoriskais mērķis ir dalīties ar labo praksi par sabiedrības iesaistīšanos plašākā mērogā. Neformālais tīkls paredz regulāras sanāksmes, […]
Categories
Suitu stāsti
Pirmais īstermiņa kopīgais personāla apmācību pasākums Dēļ Covid-19 pirmais projekta īstermiņa personāla apmācību pasākums tika īstenots virtuāli Zoom platformā divu dienu garumā. To organizēja vadošais partneris – biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti””. Pirmajā dienā – 2021.gada 19.aprīlī – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāve Ieva Švarca iepazīstināja dalībniekus ar nemateriālā kultūras mantojuma jomas globālajām tendencēm, sniedzot […]
Erasmus+ programmas projekta ”UNESCO kultūrtepu tīkls” (“Network of UNESCO Cultural Spaces”) ietvaros īstenots pirmais klātienes projekta pasākums – Īstermiņa kopīgas personāla apmācības Ziemeļmaķedonijas republikā no 2022.gada 20. līdz 25.martam. Tās organizēja projekta partnerorganizācija “Maķedonijas tradicionālās mūzikas starptautiskās padomes nacionālā komisija”. Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti” ir vadošais partneris, pasākumā piedalījās arī partneri no Igaunijas (Biedrības […]
Suitu kultūrtelpas glābšanas un attīstības pasākumu plāns 2021. -2024. gadam Suitu kultūrtelpas glābšanas un attīstības pasākumu plāns 2021. – 2024. gadam (turpmāk – Plāns) ir pasākumu kopums, kas tiek īstenots ar mērķi saglabāt un nodrošināt vērtību pārmantojamību suitu kultūrtelpā, kas 2009. gadā tika iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā (turpmāk – UNESCO […]
Categories
Darbība 2021. gadā
Grāmata “Suitu novada mantojums. Suitu stāst.” Grāmatā “Suitu novada mantojums. Suit stāst” apkopoti Lidijas Jansones, Ilgas Leimanes un Marijas Janvāres stāstu pūrs. Grāmata tapusi divās projektu kārtās. Projekta īstenošanas 1.kārtai finansējums saņemts no Kurzemes plānošanas reģiona Kurzemes kultūras projektu konkursā. Piešķirtais finansējums 2000 eiro. Projekta 1.kārtā tika sagatavots teksta un foto materiāls. Stāstu autores Lidija Jansone, […]
Categories
Cimdu adīšanas meistarklases
Notiks cimdu adīšanas meistarklases, pasniedzēja – Baiba Pilāne. Nodarbības paredzētas divas reizes mēnesī Zoom platformā – 2021.gada novembrī un decembrī, 2022.gada janvārī un februārī.
Categories
Biezputras suitu ēdienkartē
9.aprīlī akcijas “Satiec savu meistaru 2022” ietvaros norisināsies nodarbība “Biezputras suitu ēdienkartē”.Nodarbība top kopā ar suitu saimnieci Skaidrīti Nagliņu “Suitu ķēķī”, Skolas ielā 11a, Alsungā no plkst. 10:00 līdz 15:00.Iepriekšējā pieteikšanās pa tālruni 26032206.
Categories
Cimdu izstāde
Vēsturiskas liecības vēsta, ka adīšanas attīstību ir ietekmējuši divi faktori: tradīcijas un mode. Adīšana ir ļoti sena apģērbu veidošanas un dekorēšanas tehnika, kurai piemīt gan praktiska, gan ornamentāla funkcija. Cimdi latvietim bija ne tikai praktisks apģērba gabals, bet arī priekšmets ar simbolisku nozīmi, tādēļ tika adīti krāšņi dāvināmie un ceremoniju cimdi, kuriem bija liela nozīme […]
Categories
Suitu novada zeķes – izstādes atklāšana
Izstāde-Konkurss Suitu novada zeķes tiks atklāta 2.jūlijā, plkst. 15:00, Alsungas tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrā, Alsungā, skolas ielā 11a. Organizē EKC “Suiti” sadarbībā ar Alsungas pašvaldību un Latvijas Nacionālo kultūras centru.
Categories
Sviesta un leiša gatavošanas meistarklase
12.septembrī, Suitu tirgū, plkst. 11:00-13:00 notiks Sviesta un leiša gatavošanas meistarklase.Sutitu saimniece Skaidrīte Nagliņa mācīs: kā sakult garšīgu sviestu kā gatavot leiša sviestu kopā degustēsim Organizē viedrība EKC “Suiti”.Ievērosim epidemioloģiskos drošības noteikumus!
Categories
Sklandraušu meistarklase
25.septembrī plkst.12:00 pie Suitu Rijas Alsungā notiks sklandraušu meistarklase kopā ar Skaidrīti Nagliņu. Organizē EKC “Suiti” sadarbībā ar suitu amatniecības un mākslas telpu Rija. Ievērosim epidemioloģiskos drošības noteikumus!
Satiec savu meistaru: Suitu novada tautastērpu val”Satiec savu meistaru” – Suitu novada tautastērpu valkāšanas tradīcijas ieteikumi kā komplektēt, darināt, valkāt… Pieslēgšanās Zoom tiešraidei: Join Zoom Meetinghttps://us02web.zoom.us/j/89723210506?pwd=dmpWWU5ZOTNrYVJmdGkvWXFMeWtWUT09 Meeting ID: 897 2321 0506Passcode: 822061
Categories
Burdona dziedāšanas svētki
BiedrībaBiedrība EKC “Suiti” Zāļu dienas ietvaros rīko pasākumu Burdona dziedāšanas svētki. Pasākuma norise Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā pēc kapusvētkiem ap plkst. 13:00. Dažādās norises vietās suitu etnogrāfiskie ansambļi Suitu sievas, Gudenieku suiti, Maģie suiti un folkloras kopas Basu suiti, Suitu vīri un Suitu dūdenieki izdziedās un izrādīs Māras klātbūtni dažādos cilvēka mūža ritējuma notikumos […]
Categories
Biedru pilnsapulce 30.03.2021.
Biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti” BIEDRU PILNSAPULCE notiks 2021.gada 30.martā. Balsošana tiek organizēta līdz 2021.gada 29.martam, saņemot no biedriem elektroniski vai rakstveida formāta parakstītu BIEDRU PILSAPULCES Balsošanas PROTOKOLU. Saziņa ar biedriem tiek organizēta personīgi un elektroniski. Balsošanas rezultāti tiek apkopoti 2021. gada 30. martā. Pilnsapulces lēmumu rezultāti tiek izziņoti elektroniski, SMS veidā un personīgi. *** […]
Categories
Jaunu biedru uzņemšanas veidlapa
Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti” aicina kļūt par BIEDRU. Ja esi aktīvs Ja vēlies pieņemt lēmumus suitu kopienas interesēs Ja, Tev, patīk darboties suitu kultūras mantojuma saglabāšanas jomā Ja vēlies īstenot savas idejas un rast tām atbalstu Ja vēlies ko mainīt biedrības darbībā un lēmumu pieņemšanā TAD NĀC MŪSU PULKĀ,AIZPILDI IESNIEGUMU UN NOSŪTI TO info@suiti.lv […]
Categories
Suitu novada zeķes: konkurss – izstāde
TAITAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS IZSTĀDES – KONKURSA„Suitu novada zeķes”NOLIKUMS I. Vispārīgie jautājumi Nolikums nosaka kārtību, kādā notiek un tiek rīkota biedrības “Etniskās kultūras centra “Suiti” (turpmāk – EKC “Suiti”) tautas lietišķās mākslas izstāde – konkurss „Suitu novada zeķes”, (turpmāk- Izstāde – konkurss). Izstādes – konkursa mērķi:2.1. veicināt amatniecības un tautas lietišķās mākslas nozaru attīstību, tās pētīšanu, […]
Nākamās paaudzes skanošu folkloru var pārmantot tikai tās dzīvajā izpildījumā. Dziesma “mirdzēs” tam izpildītājam, kurš to būs savā apziņā pārņēmis no dzīvā izpildījuma dzīves periodā, kad visaktīvāk strādā atmiņa, proti, bērnībā. Šodien bērni suitos mācās savu senču dziesmas, taču starp paaudzēm vairs nav tiešas sasaistes, bet gan fiksēts nošu materiāls. Tikpat noplicinātas un vienveidīgas dziesmas, […]
2020.gadā biedrība, sadarbībā ar Daci Nasteviču, īstenojusi Kurzemes plānošanas reģiona atbalstīto projektu “Suitu novada mantojums. Veronikas Porziņģes folkloras materiāla digitalizācija”. Dziesminieces Veronikas Porziņģes atstātais mantojums ir ļoti nozīmīga un vērtīga suitu garamantu pūra daļa. Reiz, 1999. gadā, tika izdota Daces Nastevičas grāmata “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, bet šobrīd šī grāmata vairs nav pieejama […]
Categories
Cilvēka mūža ritums 20-613
2. Kristību dziesmas 20–60 3. Vecāki un bērni 61–76 4. Par ganiņu 77–85 5. Par sērdieni 86–108 6. Nelabvēļi, aprunātāji, ļauna diena 109–118 10. Puiši par jaunām meitām 142–154 11. Puisis par nākamo līgavu 155–172 12. Meitas dzied par jauniem puišiem 173–257 16. Meita par savu nākotni 303–329 18. Par vaiņagu 358–380 19. Jaunu ļaužu […]
Categories
Ziņģes
Ziņģes – tā suitos sauc visas garās dziesmas, kurām ir vairāku pantiņu sižetiski saistīts teksts. Nešķiro, vai tā ir tautasdziesma, kāda komponista dziesma vai tiešām ziņģe tās “latviskajā” izpratnē. Vīri ziņģā, sievas dzied, ar to domājot, ka sievām vairāk piedien saukšana, locīšana, vilkšana, bet vīriem – garās dziesmas. Sievām piedien tautasdziesmas, vīriem – ziņģes.Šo nodaļu katrs lasītājs vērtēs savādāk. […]
Uz kariņu aiziedamis, atstāj visas labas dienas, labas dienas,Atstāj visas labas dienas. Atstāj alu brūvējamu, brandavīnu dedzinam. Atstāj māsu šūpulēji triju dienu meitenīt. Triju dienu meitenīti baltej linu palagej. No kariņa pāriedamis, atron vienu rakstītāju. Es vaicāju māmiņai – kas tā tāda rakstītāja? Tā, dēliņi, tav māsiņa, kas palika šūpulej. Kas palika šūpulej triju dienu meitenīte. […]
Seši bēri kumeliņi pār jūriņu pārpeldēja.Trijiem bija zelta sedli, trijiem baltas villainītes.Es prasīju brālīšam: kurjam kāpšu mugurej?Kāp, māsiņa, tam bērjam, kam tās baltas villainītes.
Porej bridu, niedres lauzu, no bajāra slapstījos. Nav poriņu pusbriduse, satikos bajāriņu. Satikos bajāriņu, birst man žēlas asariņas. Neraud gauži, sērdienīte, ne es tavu mantu raugu. Raugu tavu tikumiņu,tav raženu augumiņu.
Melodiju Veronika neatceras, bet taujāta, vai tā varētu būt Nikolaja Heņķa melodija, atbild, ka tas ir iespējams. Kur, māmiņa, tavas meitas, krēsli vien istabej? Manas meitas kamburej zaroj zīļa vaiņadziņus. Ej, māmiņa, sauc meitiņas, lai nāk visas istabej. Ienāk diža, ienāk maza, pastarīte neienāca. Pastarīte aiztecēja gar Daugavu dziedādama. Gar Daugavu dziedādama, baltas rokas mazgādama. […]
Kas tie, sūds, par ziņģīšiem sāk jau plūst pa avīzēm?Zo, zo, opapā, sāk jau plūst pa avīzēm. Sāk jau valkāt bukstiņus un par dučiem elkšķenus. Iebāž roku bikšu ķešā, kājās gum’ju kamašas. Pulkstiens vestes kabatej un pie kakla pieķēdēts. Uzdzer grok un būrīti, tas vēl nekāds pilnīgs malks. Uzkož des ar kniplokiem, tas tik dūšu […]
Categories
114. Dzeltenie bērzi
Melodija, iespējams, tāda pati kā ziņģei “Saulītes zeltītie stari” (Nr. 109): Pa ceļu, kur dzeltenie bērziUn pēdējie ziedi vēl kvēl,Es vēlētos aiziet ar teviŠai rudeņa vakarā vēl. Un aizejot gribu vēl sacīt,Ka mīlēšu tevi arvien,Kaut gājēji abi mēs esam,Un laiki kā ūdeņi skrien. Tu šķiroties skūpstu man sniedz,Par ceļu tu aizgāji prom,Bet tagad tur samīdīts dubļos,Viens […]
Categories
113. Klaidonis
Kā pēdējā dziesma ar meldiņu ir “Klaidonis”. – Un kur jūs šīs dziesmas mācījāties, kur dziedājāt?– No kurienes viņas nākušas, es nezinu, bet tepat mēs sēdēj āz vērand uz mūriš un cauram naktim ar Matilds, mēs abas dziedāj viņas. Un viss šitie te meiteņ, kād mums bi tā kompānij. Man tā patik – “Kam vajadzēj man […]
Categories
112. Rudenīgā tāle
Tikpat grūti atšifrējama bija dziesma “Rudenīgā tāle”. Šaubos par pirmo taktu pareizību, bet jāatceras, ka Veronika pārvaldīja arī dziedāšanu netemperētā skaņkārtā, tātad 1. takts la bekars ir tikai pavisam nedaudz augstāks par mūsu ausīm pierasto. Un jau pēc gadiem restorāna zālēTur augstu kalnā, klusā kūrortāNo dzīves vētrām noguruši, bāliMēs klausījāmies vēju koncertā. Caur logu mēness […]
Categories
111. Zilie ceriņi
Par dziesmas “Zilie ceriņi” melodijas pareizumu grūti spriest – mana dziedātāja sāka manāmi nogurt. Kā mācēju, tā ierakstu atšifrēju. Atceries, vakarā zilā mani, mans zudušais draugs.Varbūt, ka dzimtenes silā ziedonis kopā mūs sauks. Atceries vakarā zilā mani, mans bijušais draugs.Varbūt, ka pagātnes sapņi tevi vēl atpakaļ sauks. Lēni uz rokām krīt rasa, ceriņi smaržo un tvan.Sirds […]
1989.gada 9. decembris mums bija bagāts ar jaunlaiku dziesmām. Dziesmā “Vīst lapas manam rožu krūmam” šaubos par uztakts pareizu ritmisku pierakstu, bet Veronika to patiešām tā arī “sagrūda”. Vēl vienu sārtu rozes ziedu tu manos matos spraudīsi,Vēlreizi skūpstu tavas lūpas, Dievs zina, vai mēs vēl tiksimies. Tu iesi projām, es palikšu, tu citai matus glāstīsi,Un […]
Todien, 1989.gada 9.decembrī, izrādījās, ka dziesmām “Dzeltenie bērzi” un “Saulītes zeltītie stari” ir viena un tā pati melodija: – Melodija bij viņiem tā pati, bet es nezin, vai es viņ nav sajaucs.– Divām dziesmām viens meldiņš būtu?– Es tikai viņu tā zinu. Vai mēs viņu tā ir dziedājuši, to jau…– Šī dziesma ir dziedāta ar […]
1989.gada 9. decembrī Veronika man nodziedāja arī dziesmu “No rīta mazā gaismiņā”. Tur tālumā dus jauneklis, kas meitiņ mīlējis,Kas viņai godu laupījis un viņu atstājis.Nemūžam, nemūžam tas tam nav piedodams. 2x No miega mostās jauneklis, tam sirds no bailēm trīc;Pie meitenes, ko pievīlis, tas steidzas aiziet drīz.Tas steidzas, tas steidzas, tas steidzas aiziet drīz. 2x […]
Categories
107. Liktenis
Dziesmas “Liktenis” teksts pirmoreiz burtnīcā ierakstīts drīz pēc Veronikas mātes nāves 1941. gadā, otro reizi – 1985. gadā. Melodiju teicēja man magnetofonā iedziedāja 1989. gada 9. decembrī. Nedz man ir dzimtenes, nedz mājas, nedz viena sirds, kas mīlē man.No rīta cēlos, aunu kājas, Dievs zina, kur vakars pienāks man. Starp dzīves ērkšķiem, dadžiem asiem es, vientuls, apkārt klejoju;un tā, […]
Dziesma “Jauks vasars rīts bij svētdiena” ir iedziedāta magnetofona lentē 1989. gada 19. jūlijā. Ak Emma, skaistā jaunekle, uz Masta kalna iet,Še pacierāt šī vientule, kas skumīga man šķiet.Še pastaigāt Uz Masta kalna lievenem, tur viņa sēdēja.Tai acis skatās bēdīgi, un domās nopūšas. Ak Kārli, kaut tu zinātu, cik tu man esi mīļš!Es citam to nevaru […]
Dziesmai “Jūra krāc un kaijas klaigā” tekstu no Veronikas pierakstīju 1985. gadā, bet melodiju viņa nodziedāja 1989. gada 9. decembrī. Vai atceries tos laimes brīžus, kad abi kopā klejojām?Tu savas mīļās, baltās rokas ap manu kaklu apviji. Tu skatījies man acīs mīļi, un mīļus vārdus runāji.Jel pasaki – vai mani mīli? bez tevis dzīvot nespēju. Es mēģināju aizmirst […]
Tajā pašā 9. decembrī tika nodziedāta dziesma “Upe tek caur olaiņiem”. Paaugstinātais do 6. taktī ir nosacīti apzīmēts ar diezu, bet labākas zīmes man vienkārši nav. Dziedot tā ir interesanta nianse, bet kā to pierakstīt? Ak aiznes manai mīļākai no manis mīļus sveicienus. Un sak, lai viņa gulēt iet, un negaid mani šovakar. Tā savu […]
No malas raugoties, dziesma “No bēdām esmu pārjemta” arī liekas tāda pati salkana dziesmiņa, bet Veronikai tā ir mātes mācīta, tātad vērtīga. Tās teksts atrodams vienā no vecajām burtnīcām, melodiju viņa man nodziedāja 1989. gada 9. decembrī. 1. pantu Veronika dziedāja nedaudz atšķirīgi, pārējos pantos melodija nostabilizējās. Mans mīļākais guļ kapsētā, kas man lai priecina? Viņš bij […]
Jau vairākkārt pieminētajā uzvedumā “Gadalaiki” 1980. gadā suiteņu repertuārā iekļauta tika arī tīri salkana ziņģe “Uguns krāsnē izdzisuse”. To ir pat neiespējami izpildīt bez žēlabaina glissando. Vai Veronika šo dziesmu zināja jau agrāk? To tagad grūti pateikt, jo savas jaunības dziesmas viņa nav pierakstījusi, tās jau zināja tāpat. Arī par to vērtību Veronika šaubījās, ko nekad […]
Categories
101. Šej mauriņā zaļā
1989.gada 17. septembris ir bijusi ražīga diena. Tajā reizē pierakstīta arī dziesmas “Šej mauriņā zaļā” melodija. Vārdus ar pavisam niecīgām niansēm uz Rīgu R. Drīzuleaizveda jau 1957. gadā (LFK 1935, 5981). Šej mauriņā zaļā, kur galdiņš apklāts,Ko ēdam ar prieku, kas spēku mums dod. Šej mauriņā zaļā, kur galdiņš apklātsKo dzeram ar prieku, kas spēku mums dod. […]
Kā nākamo Veronika nodziedāja dziesmu “Tā debess apmākusies”. Mans mīļais ir aizgājis uz tālu svešumu,Uz citu pasauls malu sev citu meklējis.Bet viņa skaistā bilde, jā bilde, jā bilde,Bet viņa skaistā bilde ir mans prieks pasaulē. Skrien maza balodīte, caur puķu vidu skrien,Sauc mazā vēstulīte: Tu dārgā piemiņa!Jūs, puķītes, tik zilas, tik zilas, tik zilas,Jūs, puķītes, […]
Ar šo dziesmu mums iznāca tā: kad atšķīrām vārdus dziesmai “Nedz tēva man, nedz Tēvijas”, man sagribējās “paspīdēt”, sak, es jau arī ko zinu. Sāku dziedāt man tik ļoti iepatikušos dziesmas melodiju, kuru pierakstīju 1984. gadā kādā “Suitu sievu” mēģinājumā no Rozālijas Brūderes dziedātā. Veronika mani pārtrauca, sakot, ka vārdi gan esot, bet melodija pavisam cita. […]
Tajā pašā dienā, pāršķirstot Veronikas burtnīcas, atradām neizdziedātu dziesmu “Bāls mēness spīd pār Austrijs kalniem, lejām”. Zem nāliv(j)ar (?), pie baltā marmor krustaSēd dvēseles skumjās mocīts jauneklis,Ko nospieduse barga liktens vara,Tādēļ viņš kluss, kā sapņos nogrimis. To netraucēj nedz kalnu, lejas klusums,Nedz Donavs viļņu bārga krākšana.To netraucēj nedz Vīnes torņu spožums,Nedz kapu rožu dzidra rasiņa. […]
1989. gada 19. jūlijā tika nodziedāta arī dziesma “Šķirties būs nu man no tejienes”. Šķirties būs nu man no tejienes,Šķirties būs no viesiem maniem radiem –Brāļiem, māsām, vecākiem. Šķirties būs nu man no mīļākās,Priekš man visu saldās, dārgākās,Šķirties būs no viņas rožu vaigiem. Svešumā es tagad aiziešu,Labas dienas visiem atdošu.Nezin, vai es jūs vairs ieraudzīšu,Varbūt visus kapā […]
Ziņģi “Pa upmaļiem un līcīšiem” Veronika esot mācījusies no Barenes Marijas, dzimušas jūrkalnieces, ar kuru 30 gadus kopā “Suitu sievās” dziedājusi. 1985. gada 16. maijā, kad mēs par šo ziņģi runājām, Veronika atcerējās tikai 3 pantiņus. Pārējos atradu A. Lāča burtnīcā, kura glabājās pie Marijas Barenes. Meitene kā trakule skrien pakaļ raibam tauriņam. Šī skriedama un lēkdama, līdz […]
Categories
95. Upe tek un rituļo
Ziņģe “Upe tek un rituļo”, Veronikai dziedot, brīžiem ieguva valša ritmu. Pierakstīju to 1985. gada 16. maijā. Sveicini to meitiņu, kas uz krasta stāv,Dažas sēras asaras raud pēc mīļākā. Jūriņ, kam tu pajēmi manu mīļāko,Puisīti ko mīlēju, visu dārgāko? Mīļākais bij jūrenieks, jauns un jauks bij viņš.Aces mirdzēja kā prieks, vaigi sārkanbalt. Bet nu jūra plivina […]
1989.gada decembrī pierakstīju Veronikas dziedāto dziesmu “Meitiņa mīļā, puķīte, rozīte”. Meitiņa mīļā, puķīte, rozīt,Kad es došu mātei godu, vai tu būsi mana? Meitiņa mīļā, puķīte, rozīt,Kad es došu pašej godu, vai tu būsi mana? Meitiņa mīļā, puķīte, rozīt,Kad brauksimi uz baznīcu, vai tu būsi mana? Meitiņa mīļā, puķīte, rozīt,Kad stāvēsim pie altāra, vai tu būsi […]
Esam nonākuši pie pēdējās dziesmu grupas. Vecumā ziņā šīs dziesmas gandrīz saskan ar pašas dziedātājas jaunības laiku. Apsveicināšanās dziesmu “Labvakar, saimeniek!” Veronika daudz dziedājusi kopā ar “Suitu sievām”, bet no kurienes tā ienākusi repertuārā, šodien grūti pateikt. Iespējams, ka tā noklausīta citur, atzīta par ļoti noderīgu kolektīva aktīvajam dzīvesveidam, turpinājusi dzīvot jaunu dzīvi suitos. Bija […]
Piektā no šīs tematikas dziesmām īpašus komentārus neprasa. Ja nu vienīgi varu piebilst, ka dziesmas teksts atrodams jau 1935. gadā pierakstītajā burtnīcā. Melodiju pierakstīju 1989. gada 17. septembrī. Lai lamā man par dzērāju,Man iraid kulitē tā mīļā brandīn pudele, kas dara priecīgu.Tā aizdzen visas raizes dēļ parādiem tās maizes,Tās zāles, visu dakteris, kas vaigus dara sarkanus. Patlaban […]
Categories
91. Es gāj par ceļu
Dziesma “Es gāj par ceļu” pašai Veronikai ļoti patika, viņa draiski “pameta” sinkopes: Iegāju krogā ar saviem ziņģiem. Nu nāca vakars, nu gribu gulēt. Kur mana mīļā? Lai tais man vietu. Lai tais man vietu, lai stāv man klātu. Ko sak man mīļā, klāt stāvēdama? Šej gul viens plītnieks, liels alus dzērājs. Kur jūs man […]
Dziesmas “Kad dzērt vairs nespēju pavisam” melodiju Veronika man nodziedāja 1989. gada 17. septembrī, bet teksts nonāca Rīgā ar 1935. gadā pierakstītajām burtnīcām (LFK 1708, 243). Tur dziesmai dots virsraksts “Žūpa”. Kad nomirstu šodien jeb rītu, šī vēlēšanās pēdīgā:Tad gādājiet, ka kapā krītu bez goda un bez jaukuma. Kad nomirstu šodien jeb rītu, tad nebrēciet un neīkstiet,Un […]
Par dziesmu “Apsedlots ziergs pie kroga stāv” domstarpības nav radušās. Tā, kā to 1948. gadā no Ievas Strelēvičas pierakstīja A. Krūmiņš (LFK 1824, 269, 270), kādus vārdus tai deva Jānis Šperliņš grāmatā “Senās suitu kāzas un ķekatas” 1937. gadā, tā to “Suitu sievas” dzied vēl šodien. Nevienam lopam nav tik grūt, kā dzērājpuiša kumeļam. Cik bēdīgs stāv tas […]
Nākamās 5 dziesmas varētu dēvēt par dzērāju dziesmām. Pirmā no tām ir dziesma “Dzert man alu, brandavīnu”. Lai stāv manis padomiņis ar puišiemi runājoti, runājot. Ar puišiemi runājoti ledu bāzu kabatāi, kabatā. Tā izkusa puišiem sierdes kā tas ledus gabaliņis, gabaliņš. Ciers bez kāta, puiss bez prāta gul celiņa maliņā. Cieram kātu gan ielika, puišam […]
Ziņģe “Sieviņ vīriņ skubina” tiek dziedāta visā Latvijā ar ļoti līdzīgu melodiju, bet ar atšķirīgiem teksta variantiem. Pie šīs dziesmas teksta Veronikas burtnīcā pierakstīts: “Dzirdēta Jūrkalnes novadā, sarakstīta 1939. gada 27. jūnijā.” Rītu gribu mežā braukt un pie apses pieķērties.Es grib rītu meže braukt Cērt to apsīt šņiks un šņaks, lūst (krīt) tā apsīt brikš un […]
Savu versiju dziesmai “Ceļ mani pār par Daugavu” Veronika nodziedāja man 1989. gada 17. septembrī. Ko dosi man par cēlumu, par velti pār necelšu. Šo lenti jem par piemiņu, šis ir mans greznais prieks. Par maz tā alga, meitiņa, par to pār necelšu. Par to es savej laiviņej iekš sēdēt neļaušu. Ceļ mani pār par Daugavu, […]
“Pie siržu durvīm” Veronika “klauvēja” 1985. gada 16. maijā. La bekars 6. taktī nav īsti precīzs, bet tuvāk reāli dziedātajam nevarēju uzrakstīt. Vai saldā miegā migusi, vai lepnībā piejēmusi? Es dzird no ļaudīm runājam, ka tev ir cits tavs mīļākais. Ja tev ir cits tavs mīļākais, tad mums diviem ir jāšķirās. Ja mums diviem ir jāšķirās, […]
1985.gadā Veronika iedziedāja magnetofonā man dziesmu “Pie Elkšķens upes krastiem”. 16. maijā viņa to iesāka ar vārdiem: Uz Ventas augstiem krastiem (2x) skaists ozols līgojās. (2x) Zem viņa kupliem zariem raud skaistā meitiņa. Vairāk viņa tobrīd vārdus neatcerējās, bet jau 14. jūlijā Veronika dziesmu nodziedāja tās pamatveidā. Interesanti, ka melodija abās dziedāšanas reizēs bija viena […]
“Man tumšā naktē jāiet” ir Veronikai mātes mācīta dziesma. Tās zvaigznītes pie debess, tās man to ceļu rād.Tās zvaigznes spīd pie debess, Tās man to ceļu rāda uz zaļu jauku ieleju. Tur bija viena klēte ar trijām atslēgām. Tur gulēja tai klētē trīs jaunas meitiņas. Ai, lūdzu, mīļas meitiņas, ielaiž man klētiņā! Pa dorem mani […]
Kā Veronikas repertuārā nonākusi dziesma “Vecmeitu bēdas”, nav atšifrējams. Tai ir stabila vieta “Suitu sievu” repertuārā, jo saturu var attiecināt arī uz sevi – lielākā daļa no dziedātājām ir vientuļi cilvēki. Sen jau vīrīš pieklātos, bet kur šis lai gadītos? Iesim, meitiņs, iesim, māsiņs, reizosim uz pilsātām! Šej mūs sauc par vecām ķerrām, tur mūs sauks […]
– “Trīs dieniņas, trīs naksniņas šūpoj savu līgaviņu…” Ai, atkal par miršanu! “Šūpodamis izprasīju – kādu zārku tev taisīt?” *Vārdus es zinu, bet meldiju es nezinu momentā. Cita momenta vairs nebija. Šī saruna noritēja 1989. gada decembra beigās. Daļu teksta minētajai dziesmai pierakstījusi R. Drīzule1957. gadā (LFK 1935, 5992), bet melodijas tā arī nav. Nekā līdzīga nav ticis pierakstīts arī […]
ŠĪ dziesma ir no Veronikas “cietsirdīgo romanču” pūra. Klau, klau, uz kapiem zvana, nezin, kas mirusi. Vien meitiņ šodien glabā, kas bēdās mirusi. Es labprāt vēlos redzēt, kā tā ir apģērbta. Melns muslīns, zīda kleitiņš, ar mirtes kroniņu. Brūns zārks ar melnu vāku un dimant kājiņām. Melns krusts ar baltiem galiem, ar zelta bokštābiem. Divpadsmit […]
Dziesmu “Ai meitiņas, jūs māsiņas” es vispirms pierakstīju kā “Suitu sievu” repertuāra daļu, tātad arī Veronikas dziesmu pūrā esošu. Kamēr jūs brūtes vaiņagā un smalki šūtā kleitiņā, Jūs patīkamas rādaties un vīram prieku darīt prot. Bet tiklīdz kāzas izdzertas, tā citas stīgas uzvilktas: Par jēlu maize izcepta, par šķidru putra vārīta. Par cietu gulta taisīta, […]
Dziesmu “Kur rāvāi tāda zāle”, šķiet, zina katrs dziedošais suits. Sava satura dēļ tā bieži tiek dziedāta kāzās. Dziesma labi skan arī lielam dziedātāju pulkam, kad tiek “pievilkta” otrā balss. Pateicoties koru dziedāšanas laikiem, šāds izpildījums tiek uzskatīts par nepieciešamu, vajadzīgu, arī par skaistāku nekā parastā vienbalsība. Cilvēki, kas koros daudz dziedājuši, tercas “pievelk” automātiski, […]
Categories
77. Saimniekmeitas
“Saimniekmeitas” ir viena no “Suitu sievu” iecienītākajām dziesmām. Gurni viņām polsterēti, vaigi koši nošmērēti.Liek lai āzjūdz ziergu, āzved tās uz tierguTrīsreiz vienē nedēļē. Saimniekmeitas, tās tās lelles, mīlestības ziņģes ziņģā.Mīlestību perē, mīlestību cerē,Grib par saimeniecēm kļūt. Saimenieku vecām meitām pierē lielas krunkas metās.Zobi mutē trūkums, mugurē liels kūkums,Saimnieks vēl nav piesteidzies. Kam nav saimenieka goda, […]
1985.gada 16. maijā Veronika iedziedāja ziņģi “Tumša nakts un krēslība”. Visi mani draugi mani atstājuši. Kur nu es viens iešu, vai par pasaul skriešu? Eimu es uz lauku meklēt vienu savu draugu. Smukā meitiņ lokās, rožu ziediņ rokās. Labdien, smuk un daiļa, nāc man līdz uz mājām! Tevi neatstāšu, citu nemīlēšu. A. Lāča burtnīcā šīs dziesmas […]
Trešajā mednieku dziesmā “Suitu sievas” vairāk iedziedājušas sākumu “Viens jaunskungs jāj pie brūtes”, bet Veronika uzstāja, ka tas neesot pareizi, esot “Viens ģēģers jāj uz jakti”. Ne mostīšos, ne celšos,Jāj tu tik ātri projām, no kuriens tu atjājis –Es var bez tevis dzīvot, es var bez tevis būt. Es gribu palikt viena –Lai zibenē un rūc un […]
Otru mednieku dziesmu “Lai bij grūti, kam bij grūti” pierakstīju no Veronikas 1985. gada 16. maijā. Grūt tam bija stirnas šauti, vēl grūtāki ūdens brist. Purvus, mežus es izbridu, kungu gribu pildīdams. Simtiem stirnu es nošāvu, nevar kungus piepildīt. Mana jauna līgaviņa gaida mani pārnākam. Ja tu mani nesagaidi, klausies mani taurējamu. Citi vīri sienu pļāva, […]
Categories
73. Kad zaļā mežā eimu
Tagad pienākusi kārta 3 mednieku dziesmām. Pirmā no tām ir “Kad zaļā mežā eimu” (arī “Kad es uz mežu tieku”), kura Veronikai pašai ļoti patika. Ja vairākām dziesmām viņa iedziedāja melodiju tikai pirmajiem pantiem, atrunājoties, ka citi esot burtnīcās, tad šo ar baudu izdziedāja līdz galam. Tas bija 1985. gada 16. maijā. Par kalniem, lejām trīties […]
Ikreiz, kad atgriezāmies pie dziesmas “Es pazinu to puisīti”, es prasīju, vai tā nav rotaļa. Un vienmēr Veronika teica, ka rotaļa tā noteikti neesot. Pirmo melodijas variantu pierakstīju 1985. gada 16. maijā. Gar zemīti kājas vilka, uz aceme cepurīt. Lēni lika lielus soļus, un uz meitām neskatās. Kādu jodu tas skatīsi, kad jau sava nolūkot. Mazais […]
Categories
71. Situ pie loga
Dziesmu “ Situ pie loga” Veronika 1948. gada 1. augustā dziedāja A. Krūmiņam (LFK 1824, 234, 235). Es tevi iekšā nelaidīš, varbūt, ka mana nelaime. Es esmu bagāts – precēšu, es esmu smuka – neiešu! Ja tu pie manis nenāksi, tad veca meita paliksi. Labāk es veca palieku, nekā es tava līgava. Ar muti tu saki “nenāksi”, bet sirsniņ […]
Ganu dziesmu Veronika atcerējās, kad sākām runāt par viņas pašas ganu gaitām. Šo tad nu esot vienādiņ dziedājuši. Tā nav ne ziņģe, ne tautasdziesma, to savai vajadzībai salikuši paši gani. Tālāk par pļavu šī dziesmiņa arī neizskanēja. 1989. gada 19. aprīlī Veronika sāka dziedāt interesantu melodiju. Magnetofona man līdzi nebija, melodiju uzreiz uztvert un atcerēties neizdevās. […]
Dziesmu “Viens kungs pa vārtiem izjādams” dziedāja ne tikai pati Veronika, bet pa retam arī “Suitu sievas”. Vārdi gan no Veronikas burtnīcas: Kungs noņem savu cepuri un dod tai meitai labudien. Liec, lielskungs, galvā cepuri, es ir vien nabag ganu meit. Kas tu par nabag ganu meit, ka es iekš zīd un samta tērpt? Kas […]
Categories
68. Es izjāju, jāju
Ziņģi “Es izjāju, jāju” pierakstīju 1989. gada 19. jūlijā. Tur tai lielā ciemā, tur tik ir vienaPēc mana prāt, pēc patikšans, ko sirsniņ mīlēt var. Neprec man pēc mantas, tas viss ir velti –Pēc patikšanas, pēc sava prāta, ko sirsniņ mīlēt var.
Ziņģi “Ko būs, vīri, jums darīt” savās uzstāšanās reizēs “Suitu sievas” izmanto ar šādu tekstu: Balta ķēve, smuka sieva, tā ir vīra nelaimīt. Balta ķēve mazgājama, smuka sieva pucējam.štātējam. Gradzens pierkste, aubes mice, zaļo zīden gāle sien. Grazni svārki, raiba sagša, triju rindu saktu redz. Baltas zeķes, mellas korpes, zīda bant pār uzsienam. Tā tā […]
Tajā pašā tikšanās reizē pierakstīju arī dziesmu “Es savu mīļu draudziņu”. Suitos tai pierakstu vairāk nav. Tik kamēr vakar, aizvakar iekš rožu dārzu cierājām. Pie rožu vārtiem sēdējām, un slaukam žēlas asaras. Kam sēdi šej un žēlojies, kam slauki žēlas asaras? Ak, kā es žēli neraudāš, kad dzirdu sliktas valodas. Ko ļaudis uz mums runā – […]
