Izstāde
Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām kultūras tradīcijām bagātākā kopiena Kurzemē un Latvijā. Kā apliecinājums tam ir 2009. gada 1.oktobrī Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Kā arī Suitu kultūrtelpa ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonu tautas tradīciju sarakstā. Līdzās daudzajām suitu nemateriālās kultūras mantojuma izpausmēm, kā paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, tradicionālo instrumentu spēle, zināšanas un prasmes, ir izceļams suitu horeogrāfiskais mantojums – dejas un rotaļas.
Suiti var lepoties ar bagātu un valstiski nozīmīgu horeogrāfisko mantojumu, kas tiek uzturēts, kopts un nodots nākamajām paaudzēm caur Vispārējo Dziesmu un Deju svētku tradīcijām Latvijā un pašas suitu kopienas ietvaros. Projekta „Suitu horeogrāfiskais mantojums. Suitu deju svētki Alsungā” mērķis – veikt suitu horeogrāfiskā materiāla dziļāku izpētes un apkopošanas darbu, radīt metodisko mācību materiālu un mūzikas ierakstus dejām, kas nodrošinātu to apguvi un dzīvotspēju uz skatuves, lai koncertā “Suitu deju svētki Alsungā” publikai vienkopus tiktu parādīta suitu dejas pirmatnējā versija (tautā dejotā) un dažādu horeogrāfu veidotās dejas, lai parādītu šo deju attīstības ceļu un iedzīvināšanu skatuviskajā dejā.
Projekta ietvaros ir tapusi izstāde “Suiti. Deja. Vēstures mirkļi”. Izstādes galvenais mērķis ir koncentrētā un vizualizētā veidā plašākai sabiedrībai parādīt suitu horeogrāfiskā mantojuma vērtību, pamatīgumu, sasaisti ar citām suitu nemateriāls kultūras mantojuma izpausmēm, dejas jēgu suitu tradicionālos rituālos un, protams, apkopot informāciju par Deju svētku vēsturi un attīstību Latvijā kontekstā ar suitu dejām, dejotājiem, dejotāju paaudzēm, par cilvēkiem— suitu tradīciju mantiniekiem un kopējiem – Alsungā, Gudeniekos, Basos un Jūrkalnē.
Šīs izstādes veidošana nevarēja notikt bez sabiedrības atbalsta un līdzdalības, īpaši bez agrāko laiku dejotāju atsaucības, kas, gadiem ejot, spējuši saglabāt atmiņas un vēsturiskās liecības, kas ir nozīmīgas dokumentēšanas procesa veiksmīgai norisei. Protams, ir palicis vēl līdz galam neizzinātais, bet tas, lai paliek nākamajai reizei. Ceru, ka izstāde liks sarosīties kādam vērtīgu faktu un liecību par suitiem un dejošanu glabātājam, lai turpinātu iesākto saglabāšanas un fiksēšanas procesu.
Nenoliedzami, ka projektā īstenotie pasākumi ir nozīmīgs ieguldījums suitu horeogrāfiskā mantojuma atdzimšanas procesā. Šī ir iespēja paskatīties uz sevi no malas un izvērtēt suitu kultūras mantojuma nozīmi lokālā, Latvijas un pasaules mērogā. Es ļoti ceru, ka ar šiem pirmajiem Suitu deju svētkiem Alsungā tiks iedibināta tradīcija, un pēc dažiem gadiem Suitu zemē atkal būs svētki suitu dejai, kad dienas gaismu ieraudzīs Daces Nastevičas grāmatiņa par suitu dejām un rotaļām, turpināsies aizsāktais darbs un dzims jaunas idejas un projekti.
Paldies visiem, kas sniedza savu artavu, lai izstāde taptu daudzveidīga un krāšņa. Suitiem ir, ar ko lepoties!
Līdz ar suitiem arī deja – bija, ir un būs!
Patiesā cieņā,
Dace Martinova
Biedrības „Etniskās kultūras centrs „Suiti”” vadītāja
