Sadarbība ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeju
Jaunas un nozīmīgas sadarbības.
Viens no gada pirmajiem notikumiem bija viesu uzņemšana Alsungā – pie mums viesojās Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vadītāja un pētnieki. Tikšanās laikā notika saturīgas sarunas par Suitu sakrālo mantojumu, tā nozīmi un saglabāšanu, kā arī par nepieciešamību ciešāk sadarboties šī unikālā mantojuma izpētē. Šīs diskusijas iezīmēja kopīgu izpratni par nākotnes sadarbības iespējām un lika stabilu pamatu turpmākam darbam Suitu kultūras mantojuma pētniecībā un popularizēšanā.
Represēto piemiņas diena 25. martā
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis Alsungā. Atceres brīdī pulcējās gan represētie, gan viņu tuvinieki, gan Alsungas Mākslu pamatskolas skolēni. Folkloras kopa “Suitu vīri” izdziedāja Sibīrījā dziedātās dziesmas. Vēlāk, Alsungas Amatu Māja visi aicināti, lai dalītos atmiņu stāstos par reiz piedzīvoto.
Paldies saimniecei Skaidrītei par garšīgo cienastu.
Aušanas apmācības dižmeistara Māra Maniņa vadībā
Reizi mēnesī TLMS “Kangas” un aušanas pulciņa “Kodes” dalībnieces apgūst pamatzināšanas dažādās aušanas tehnikās, audekla iekārtošanā, steļļu regulēšanā u.c. zinošā pasniedzēja Māra Maniņa vadībā.
6. aprīlī Satiec savu meistaru dienā īstenotas jostu aušanas apmācības, kas pulcēja prāvu interesentu pulku.
Suitu kapeliņu un krucifiksu pētījums
Maijā suitu pusē viesojās divi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pētnieki – vēsturnieks Kārlis Fogelis un muzejpedagogs Miķelis Dāvids Rikveilis, lai pētītu Suitu zemes kapelas un krucifiksus. Suitu kapeliņu pētīšana ir viena no biedrības un muzeja sadarbības aktivitātēm, kas iecerēta tuvāko gadu laikā.
Šo dienu laikā izbraukāta Suitu zeme krustu un šķērsu, notikušas vērtīgas tikšanās un iedvesmojoša sarunas, gūstot nozīmīgu informāciju par kapeliņām Suitu zemē.
Tekstilmākslas izstāde “Pļava”
2025. gada 11. jūnija līdz 24. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisinājās tautas lietišķās mākslas izstādi “Pļava”. Tajā līdzās mākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēniem tika izstādītas tradicionālās aušanas tehnikās darinātas Latvijas amatu meistaru segas.
No TLMS “Kangas” un aušanas pulciņa “Kodes” izstādei izvēlētas un piedalījās septiņas mūsu meistaru segas.
Izstāde skatītāju vidū izpelnījusies lielu atsaucību un pozitīvu novērtējumu.
Suitu audējas viesojās Rīgā izstādes atklāšanas dienā.
Izcils veikums, krāsu un aušanas tehniku mijiedarbība!
Suitu tradīciju skoliņa 2025
Aizvadīta Suitu tradīciju skoliņa 2025, šogad no 14. līdz 18. jūlijam. Trīsdesmit suitu bērnu ikgadēja satikšanās no visiem suitu pagastiem – Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes, lai sadraudzētos kopā izzinot un apgūstot suitu tradīcijas.
Kā tradīcija nometnē ir apceļot visus suitu novada pagastus, iepazīt vietas, satikt tradīciju kopējus, dziedāt, iet rotaļās, izvest dančus un iesaistīties radošas nodarbēs, kas palīdz izzināt suitu kultūras mantojumu, vēsturi, un tradīcijas.
Šogad nometnes noslēguma dienā Alsungā. Ziedulejas estrādē kopā ar kapelu “Alšvangas spēlmaņi” lustīgi pavadīts nometnes noslēgums ar dančiem, rotaļām, dziedāšanu un izspēlētu ziņģi Jaunskungs uzkāp augste kalne.
Paldies skolotājām Aigai Ligzdiņai, Kristīnei Skrullei, Ligitai Stašaitei par veikumu. Par vizināšanu, lai mēs visi iepazītu skaisto Suitu zemi, paldies Jūrkalnes, Gudenieku un SIA “Mētra” šoferīšiem. Par gardām pusdienām – Taigai Reķei. Finansējums skoliņai no Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldībām, kā arī vecāku līdzfinansējumam.
Kokles spēles meistarklases Alsungā
Suitu novads izsenis pazīstams ar vietu, kur ne tikai koklēšanas, bet arī citu tautas mūzikas instrumentu – dūdu, āžraga, stabules u.c. spēlēšanas tradīcijas saglabājušās visilgāk. Šeit arī pierakstīti un Latviešu folkloras krātuvē rodami Suitu novadā pierakstītie meldiņi un danči. Biedrība Etniskās kultūras centrs “Suiti” kokles spēles apmācības organizē kopš 2000-to gadu sākuma, kad iegādājās 14 kokles, lai veicinātu koklēšanas tradīciju atdzimšanu Suitu novadā.
Nu jau par tradīciju kļuvusi koklētāju ik vasaras un ziemas satikšanās, lai apgūtu kokles spēli. Arī šovasar no 1. līdz 5.augustam ap 30 koklētāji prasmes apguva Latvija plaši zināmās kokles spēles virtuozes Laimas Jansones vadībā. Kā jau ierasts dalībnieki dalījās divās grupiņās – iesācēji un ar zināšanām kokles spēlē. Koklētāju repertuārā galvenokārt ir Suitu novadā pierakstītie meldiņi, kas pierakstīti no Nikolaja Heņķa, Pētera Korāta, Jāņa Poriķa u.c., bet neizpalika arī mūsdienīgi un citu novada meldiņi un dziesmas.
Šīs piecas dienas bija notikumiem bagātas. Nu jau trešo reizi 2.augustā, kas iekrīt meistarklašu ciklā, tiek atzīmēta Jāņa Poriķa (1909-1992) dzimšanas diena. Par godu suitu izcelsmes koklētājam un kokļu meistaram ne tikai spēlēta Poriķa polka un svinēts ar cienastu galdu, bet svinībām Alsungā pievienojās Latviešu folkloras krātuve un digitālais arhīvs garamantas.lv YouTube kanālā publiskots 1991. gada videoieraksts.
Toreiz pie Poriķa Jaunciemā bija folkloras draugu kopas “Skandinieki” dalībnieki Vidvuds Medenis un Jāzeps Gasparovičs. Ap 20 minūšu garajā video Poriķis ierāda kokles spēli, demonstrē sava skolotāja, kokļu meistara Nikolaja Heņķa (1864–1934) kokli un spēlē Alsungas dziesmas un dejas.
Saite uz video: https://youtu.be/T1nxAsuqfnY
Meistarklašu cikla izskaņā parasti ir koncerts, šoreiz 5.augustā Basu tautas namā pulcējās ne tikai dalībnieki rādot apgūto, bet ciemos bija atbraukuši rīdzenieki – Laimas Jansones koklētāju kopa “Austras koks” kam pievienojās arī etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas” un dalībnieki no Nīderlandes koklētāju kopas “Māras meitas”. Apmeklētājiem bija unikāla iespēja apskatīt un saklausīt akmens kokli, ko koncerta laikā ieskandināta Laima Jansone. Šo kokli darinājis akmeņkalis Ronalds Jaunzems, šāds instruments ir unikāls, domājams vienīgais pasaulē.
Kokle tiek uzskatīta par dieva instrumentu, un neba velti, koncertā valdīja silta, sirsnīga atmosfēra, prieks par kopābūšanu un lepnums par šo skaisto tradīciju, ko cenšamies sargāt un kopt.
Basu suitiem – 15
Jau vairāk nekā 15 gadus līdzās slavenajam etnogrāfiskajam ansamblim “Gudenieku suiti” dzied un pagasta kultūras dzīvē aktīvi darbojas arī dziedātājas no Basiem. Savas darbības laikā kolektīvs meklējis un atradis savu īsto radošo ceļu – no dejām un daudzbalsīga vokālā repertuāra līdz dziļākai pievēršanai tautasdziesmai, īpaši tai, kas pierakstīta mūsu pusē.
Ansambļa programmās līdzās tradicionālajām melodijām vieta atrodas arī citu žanru dziesmām, stāstiem un nelielām teatralizētām epizodēm, veidojot sirsnīgus un daudzveidīgus priekšnesumus. “Basu suiti” piedalījušās nozīmīgos folkloras pasākumos un arī Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos.
2025. gada 22. augustā Basu tautas namā kolektīvs svinīgi atzīmēja savu 15 gadu jubileju, kopā ar klausītājiem godinot suitu tradīcijas, dziesmas un kopā būšanas prieku.
XIX Starptautiskajā amatniecības gadatirgū „Etar“ Bulgārijā suitenes priecē ar dižām amatu prasmēm, krāšņajiem tautastērpiem un skanīgo dziedāšanu
No 6. līdz 8. septembrim Bulgārijas Gabrovas reģionālajā etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā „Etar“ notika XIX Starptautiskais tradicionālās amatniecības gadatirgus, kurā kā vienīgie Latvijas pārstāvji bija biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti” pārstāvji. Biedrība ielūgumu no muzeja “Etar” vadības saņēma 2024.gada oktobrī. Tad nu arī drīz pieņēmām izaicinājumu, ka tautas lietišķās mākslas studijas “Kangas” (Alsunga) un aušanas pulciņa “Kodes” dalībnieces ir gatavas piedalīties.
Pasākums ietvēra trīs jomas: amatu prasmju demonstrēšanu trīs dienu garumā, starptautisko pērlīšu darinājumu konkursu un forumu. Mūs interesēja visas šīs programmas piedāvājums.
Pērlīšu darinājumu konkursā pieteicām Lailu Puķīti, kas ir izcila smalko rokdarbu meistare. Konkursā veidojamo darbu Laila pirmo reizi ieraudzīja konkursa atklāšanas brīdī uz lielās skatuves. Konkursa darbs bija Bulgāru līgavas galvas vai matu rota.
Apskatot šo darinājumu, bija jāsaprot kādā tehnikā un kā tas veidots. Visi nepieciešamie materiāli meistariem tika nodrošināti, pašai līdzi bija jāņem tikai aprīkojums un instrumenti.
Laila ar šo darbiņu tika galā izcili, saņemot godpilno novērtējumu 3.vieta un naudas balvu. Pirmo vietu ieguva meistare no Ungārijas, bet otro – meistare no Maltas.
Savukārt, pārējās septiņas dāmas, trīs dienu garumā, kopā ar vairāk nekā 50 meistariem no dažādiem kontinentiem, valstīm, apliecināja savu meistarību un tautas gudrību amatu prasmju demonstrēšanā. Mēs rādījām kā top mauči, celu jostas, rakstainās jostas, kā tiek izšūts greznais krādziņš, adīti cimdi un zeķes. Tā kā mūsu vidu bija etnogrāfisko ansambļu “Suitu sievas “un “Maģie suiti” dalībnieces, tad neizpalika jautra dziedāšana.
Krāšņie tautastērpi un bagātīgā kultūras programma piesaistīja īpašu interesi un apbrīnu, izceļoties uz pārējo dalībnieku fona.
Suitu telts, kas bija rotāta ar līdzi atvestajiem darinājumiem – cimdiem, zeķēm, maučiem, lakatiem u.c. –, saņēma atzinību kā viskrāšņāk noformētā, savukārt amatnieču radošie paraugdemonstrējumi tika novērtēti kā visspilgtākie visā gadatirgū. Apmeklētājus pārsteidza ne tikai rokdarbi, bet arī sirsnīgās dziesmas, laipnība un unikālie tautastērpi, kādus daudzi skatītāji redzēja pirmo reizi, tāpēc labprāt izmantoja iespēju nofotografēties kopā ar suitenēm.
Starptautiskais amatu gadatirgus „Etar“ ik reizi pulcē desmitiem meistaru no dažādiem kontinentiem un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem tradicionālās amatniecības pasākumiem reģionā.
Nākamais gadatirgus notiks 2027. gada septembrī, turpinot godāt meistarību un kultūras mantojumu.
Suitu amatnieces atzina, ka dalība šajā starptautiskajā notikumā sniegusi vērtīgas zināšanas un neaizmirstamu pieredzi – gan vērojot citu tautu meistarus, gan arī klausoties zinātnisko konferenci par amatniecību un muzeju darbību digitālajā gadsimtā. Papildus dalībai pasākumā mums bija iespēja nedaudz iepazīt Gabrovas pilsētu un tuvākos ciematiņus. Mēs apmeklējām Gabrovas Humora muzeju, tirgu un krodziņus, kur izbaudījām Bulgāru tradicionālos ēdienus.
Braucienu organizēja biedrība „Etniskās kultūras centrs „Suiti““ ar Kuldīgas novada un Ventspils novada pašvaldību atbalstu. Par brauciena koordinēšanu sakām paldies Terēzei Strautai un par visa brauciena atspoguļošanu un izklaižu organizēšanu Laurai Reinholdei.
Notikumu atspoguļoja Laura Reinholde un Dace Martinova.
Suitu sakrālās arhitektūras un mākslas mantojuma dokumentēšana Suitu zemē
Ar Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldību finansiālu atbalstu īstenoti projekti, kas paredzēja suitu baznīcu sakrālā arhitektūras un mākslas mantojuma dokumentēšanu. Šis nozīmīgais darbs uzticēts ir Ievai Benefeldei un Alanam Perševicam. Fotogrāfi katrā no baznīcām viesojās 3 reizes, lai fotogrāfijās fiksētu baznīcu lielākos svētkus, nozīmīgas aktivitātes un veiktu priekšmetu un relikviju dokumentēšanu.
Izveidots apjomīgs digitāls fotogrāfiju krājums katrai baznīcai, kas paredzēts izmantot suitu draudžu un biedrības vajadzībām. Izmantojot jauniegūto materiālu izveidots suitu baznīcu kalendārs 2026. gadam, iekļaujot informāciju par liturģiskajiem svētkiem, kapu svētkiem suitu novada kapsētās un maija dziedājumiem pie krustiem visā suitu novadā.
Kalendāra iznākšanas tirāža 200 gb.
Ikgadējā tautas lietišķās mākslas izstāde
Alsungas Amatu mājā
“Trīs deviņi dzīpariņi”
Rudens ir ražas laiks, arī tautas lietišķās mākslas studija “Kangas” un aušanas pulciņš “Kodes” apskatei izliek savus darinājumus. Šogad izstādi kuplina tautas tērpu centra “Senā klēts “, TLMS “Irbi” un “Valdziņš” cimdu kolekcijas.
Folkloras kopas “Suitiņi”40 gadu jubileja
Ar skaitu kopā būšanu nosvinēta folkloras kopas “Suitiņi” 40 gadu jubileja. Pasākumā tika godinātas bijušās kopas vadītājas Lidija Jansone un Gunta Matēviča, kas dalījās atmiņas mirkļos par kopā piedzīvoto. Gavilņiekus sveica vietējie kolektīvi un viesi no Rīgas un Rucavas, kuri pēc svētku kliņģera notiesāšanas nodevās lustīgiem dančiem.
Pasākumu scenāriju veidoja Dace Oberšate – Veisa un Ance Sproģe.
Projekta īstenošanas laikā savākti un digitāli apstrādāti aptuveni 250 vēsturisko materiālu vienību (fotogrāfijas, programmas, afišas, avīžu izgriezumi, intervijas u.c.), kas turpmāk kalpos kā resurss Suitu kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai.
Izveidota un izdota jubilejas avīze “Suitiņi cauri laikiem” A3 formātā (16 lpp.) 10 eksemplāru tirāžā. Papildus avīzes PDF versija izplatīta digitāli www.suiti.lv
Jubilejas pasākuma finansējums no Kurzemes plānošanas reģionā Kultūras projektu konkursa.
Kultūras ministres Agneses Lāces vizīte Alsungā
2025. gada 10. oktobrī biedrība “EKC “Suiti”” uz tikšanos aicināja sadarbības partnerus – Latvijas Republikas Kultūras ministri, Ventspils un Kuldīgas novadu pārstāvjus, Nacionālā kultūras centra pārstāvjus, Suitu draužu prāvestu, kā arī LKA Kultūras un mākslu institūta vadošo pētnieci, lai apspriestu sadarbību Suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī pārspriestu paveikto pēdējo 4 gadu laikā.
Viesošanās sākās Alsungas Amatu mājā ar muzikālu sveicienu no folkloras kopas “Suitiņi”. Tad saimniece Skaidrītes Nagliņas aicināja uz bagātīgām pusdienām suitu ķēķi.
Pie pusdienu galda izrunājām aktuālos jautājumus, cerot, ka kopīgi varēsim darīt vēl vairāk. Diemžēl kultūras ministre mums pievienojās vēlāk, bet viņas ierašanās Alsungas Livonijas ordeņa pilī bija patīkams notikums. Visi klātesošie bija vienisprātis – sadarbība starp iesaistītajām pusēm ir vērtējama ļoti pozitīvi, un tikšanās jārīko biežāk, lai to stiprinātu.
Pētniece Ieva Vītola īpaši uzsvēra, ka suiti patiesi novērtē UNESCO piešķirto statusu. Daudzi, iespējams, ikdienas steigā nemaz neaizdomājas, cik lielas pārmaiņas un iespējas tas devis mūsu kopienai kopš 2009. gada.
Suitu kultūra dzīvo tik ilgi, kamēr to kopjam kopā.
Dienas turpinājumā viesi pabija Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā, kur suitu draudžu prāvests Vjačeslavs Bogdanovs izrādija liturģisko tērpu kolekciju un procesuālos priekšmetus.
Ar ielūgumu uz kafijas tasi pie Šverina Alsungas pilī, kur sagaidījām LR Kultūras ministri Agnesi Lāci. Nelielā pastaigā pa pili apjausta pils iespējas un vērtības, kas var veicināt tūrisma attīstību Alsungā.
Plkst. 16.00 Alsungas kultūras namā visi aicināti uz DIŽSAPULCI. Galvenais jautājums UNESCO pārskata sagatavošana.
Ik pēc četriem gadiem Latvijai ir jāiesniedz UNESCO pārskats par to, kas paveikts Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā. Ik gadus biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” apkopo aktivitātes, kas īstenotas. Darbs pie informācijas apkopošanas ir atbildīgs, jo tas atspoguļo visu suitu kopienas, pašvaldību, biedrību un kultūras iestāžu ieguldījumu.
Šoreiz četru gadu perioda pārskatu par paveikto Suitu kultūrtelpā apkopoja LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Ieva Vītola. Uz Suitu dižsapulci viņa bija sagatavojusi visaptverošu apkopojumu par to, kā mums veicies šajos gados. Klausoties Ievas stāstījumā, sapratām, ka bieži katrs rosāmies savā lauciņā, taču, saliekot visu kopā, redzam — paveikts ir daudz un rezultāts ir patiesi skaists.
Biedrības vārdā sirsnīgs paldies visiem, kas iesaistījās: mūsu viesiem par klātbūtni, biedriem par palīdzību ar organizēšanas darbiem, suitu kolektīviem par skaistajiem priekšnesumiem un ikvienam, kas ar savu darbu turpina suitu stāstu!
Esam pateicīgi, cienījamai ministrei Agnesei Lācei, par laiku un atsaucību, ierodoties ciemos pie mums Alsungā! Ministres klātbūtne un atbalsts Suitu kopienai ir liels pagodinājums, un tas vēlreiz apliecina, cik nozīmīga mūsu kultūra ir gan Latvijā, gan pasaulē.
Mēs esam priecīgi, ka kopā varējām pārrunāt paveikto, iezīmēt nākotnes plānus un veidus, kā stiprināt mūsu unikālo mantojumu. Suiti cer uz turpmāku sadarbību, sapratni un atbalstu arī nākotnē, lai Suitu gars turpinātu dzīvot un iepriecinātu gan mūs, gan mūsu viesus!
Meistaru diena Suitos
Nu jau par tradīciju kļuvusi Meistaru dienas organizēšana oktobra sākumā. Šogad 11. oktobrī Alsungas Amatu mājā pulcējās ap 70 dāmu no visiem Latvijas novadiem, lai piedalītos piecās dažādās meistarklasēs – mauču adīšanā (vadītāja Dace Nasteviča), aproču izšūšanā (vadītāja Dace Siliņa), tamborēšanā (vadītāja Laila Puķīte), grezno aubju šūšanā (vadītāja Dace Tunne) un krāšņo suitu zeķu adīšanā (vadītāja Ilga Pavāre).
Diena paskrēja nemanot – apgūtas jaunas prasmes, iegūti jauni kontakti un baudīti suitu tradicionālie ēdieni un, protams, brangi papildināts dziju krājums!
Sirsnīgs paldies visām dalībniecēm par atsaucību, meistarēm par pacietību un visiem, kas palīdzēja šī brīnišķīgā pasākuma tapšanā!
Pasākuma norises finansiālais atbalsts no Kuldīgas novada pašvaldība.
Uz tikšanos atkal nākamgad!
Filmai “Dzimtene sauc” jeb “Kāzas Alsungā” (1935)
90 gadu jubileja
Tuvojoties mūsu valsts 107. dzimšanas dienai, 15. novembrī biedrība EKC “Suiti” Alsungas kultūras namā aicināja uz filmas 90 gadu jubileju. Pasākumā iekļauta gan filmas demonstrēšana, gan ekspozīcijas atklāšana un suitu kolektīvu priekšnesums – vaiņaga dancināšanas rituāla izspēle. Filmai ir nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība gan valsts, gan lokālā līmenī. Suitiem tā ir kā paraugs un izziņas avots izzūdošām kāzu tradīcijām un rituāliem. Jau kopš 1985. gada ik pēc 5 gadiem esam dažādos veidos sabiedrībai atgādinājuši par šo izcilo notikumu suitu kultūras dzīvē, lai mūsu garamantas labāk iepazītu mūsu jaunatne, lai tā mācītos novērtēt mūsu senču paveikto.
1935. gadā uzņemtā etnogrāfiskā mākslas filmā “Dzimtene sauc” (ar otru nosaukumu “Kāzas Alsungā”) Latvijas kino vēsturē ir zīmīga – tā ir pirmā skaņu filma, kas ierakstīta VEF. Filmas režisors Aleksandrs Rusteiķis, scenārija autors ir Vilis Lācis. Filmas pamatā ir vienkāršs stāsts par Varkaļu Jāni, kas atgriezies dzimtajā pusē pēc ilgas prombūtnes un Dravnieku Annas satikšanos un kāzām. Šo galveno lomu atveidotāji ir divi profesionāli aktieri – Milda Zīlava (līgava), Kārlis Pabriks (līgavainis), bet pārējie dalībnieki – Alsungas, Gudenieku, Jūrkalnes un Basu pagasta iedzīvotāji.
Filmā atspoguļotas suitu kāzu ieražas ar dziesmām, dančiem, muzicēšanu, ko spilgti papildina skaistās suitu zemes ainavas un viensētas.
Filma uzņemta 1935. gada vasarā, bet jau 16. novembrī tās pirmizrādē kinoteātrī “Palladium” tiek rādīta presei un lūgtajiem viesiem, bet 18. novembrī – skatītājiem.
Zīmīgi, ka pirmizrāde 18. novembrī sakrita ar Brīvības pieminekļa atklāšanu.
1985. gadā Alsungā filmas atcerei uzstādīts piemiņas akmens.
Ekspozīcija veidota atzīmējot filmas 90 gadu jubileju. Tās satura veidošanā piedalījušās Lidija Jansone, Dace Nasteviča un Dace Martinova. Sadarbības partneri LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un Latvijas Nacionālas arhīvs. Māksliniece Elīna Leibe – Lipsne, teksta redaktore – Liene Markus -Narvila.
Novembris ir tas mēnesis, kad iededzam savās kapsētās svecītes, pieminot tos, kuri savulaik mūsu labā ir paveikuši tik daudz, dzīvojot vienkāršu zemnieka darba dzīvi, vienlaikus saglabājot un ceļot godā savas tautas kultūras mantojumu – burdona dziedāšanu, senās tradīcijas un krāšņo suitu apģērbu
Šī filma vēstī par Varkaļu Jāņa un Dravnieku Annas mīlestību. Kinodarbā attēlota abu jauniešu iepazīšanās, precības un kāzas. Filmas galvenās lomas tēlo Latvijas Nacionālā teātra aktrise Milda Zīlava un Dailes teātra aktieris Kārlis Pabriks. Trešo nozīmīgāko – Dižā vedēja – lomu tēlo alšvandznieks Jānis Aniņš, arī pārējās lomas tēloja vietējie alsvandznieki.
Milda Zīlava vēstulē teātra kritiķei Lilijai Dzenei savulaik rakstījusi par suitu sirsnību un atsaucību un režisora Aleksandra Rusteiķa degsmi, centību un pacietību, suitu kāzas filmējot.
Filmā redzama suitu novada panorāma: jūras stāvkrasts, līkumotais ceļš cauri Jūrkalnes mežiem, kuplie labības lauki, gravas un pauguri, ganāmpulks, kuru ganīte lēļodama pievakarē dzen uz mājām. Tajā redzami arī puiši un vīri baltos linu kreklos gan sienu, gan labību pļaujam Zvirgzdu ezera dienvidu galā.
Filmā attēlotas gan suitu ķekatas ar suitu novadam raksturīgajām maskām, gan kāzu svinības, kuras filmētas Strenceļgravā Alsungas tuvumā speciāli uzbūvētajā kino salonā. Līgava kreklus skalo Ziedlejas upītē, bet kāzu pajūgi un jātnieki dodas pāri Dzirnavu tiltam pa veco Suitu ceļu, šķērsojot Kauliņas upīti Strenceļgravā.
/Lidija Jansone/
Pasākuma kopumu organizē biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” ar LR Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs finansiālu atbalstu projekta “Suitu kultūrtelpas stiprināšana un attīstība 2025.gadā”. Pasākuma dalībnieki: etnogrāfiskie ansambļi “Suitu sievas”, “Gudenieku suiti”, Maģie suiti”, folkloras kopas – “Suiti vīri”, “Basu suiti”, “Suitu dūdenieki”, kapela “Alšvangas spēlmaņi” un deju kolektīvi – “DižSuiti” un “Suiti”.
Atzinības un apbalvojumi
Šogad vairāki biedrības biedri, suitu kultūras mantojuma kopēji un sargātāji novērtēti ar dižiem apbalvojumiem.
Lidija Jansone saņēmusi folkloras balvu AUSTRAS KOKS.
Lidija Jansone, ilggadējā etnogrāfiskā ansambļa “Gudenieku suiti” vadītāja un dziesmu teicēja no Kuldīgas novada, saņēma Folkloras gada balvu “Austras koks 2024”par mūža ieguldījumu folklorā, īpaši izceļot viņas nopelnus suitu kultūras saglabāšanā, dziesmu nodošanā un jaunatnes iesaistīšanā.
Skaidrīte Nagliņa un Māra Kušķe – Damberga Alsungas pagasta ATZINĪBU par ieguldījumu suitu kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.
Skaidrīte Nagliņa ar sirdi un dvēseli aktīvi darbojas biedrības EKC “Suiti” radošā darbnīcā Suitu ķēķis. Skaidrīte ar prieku un degsmi uzņem dažādu sociālo grupu dalībniekus, lai mācītu un radītu kā gatavojami suitu sklandrauši, kā top suitu skābmaize, skābputra, koča, bukstiņputra, zīdene un daudzi citi suitu tradicionālie ēdieni. Skaidrīte daudz strādā ar bērnu un skolas bērnu grupām no Alsungas Mākslu pamatskolas, kas ir lielisks palīgs un papildinājums mācību un svētku procesā. Bez Skaidrītes iesaistīšanos nav iedomājami nevieni svētki Alsungā ko rīko biedrība vai pašvaldība – Suitu tradīciju skoliņa, Meistaru dienas, Miķeļsvētki, Lebediks, Hercoga Jēkaba tirgus, Lido zivis un daudzi, daudzi citi. Ar Skaidrītes garšīgām pusdienām nav iedomājama neviena kopā sanākšana un mācību dienas audējām. Skaidrīte ar savu sirsnību un vienkāršību prot pulcēt ap sevi cilvēkus.
Māra Kušķe – Damberga ir tautas lietiškās mākslas studijas “Kangas” sirds un dvēsele, kas austuvē darbojas kopš pirmsākumiem (2008.gada) vienmēr palīdz, dod padomus un ar savu sirsnīgo atbalstu iedrošina meitenes jauniem izaicinājumiem.
Dace Martinova 18. novembrī saņēma Kuldīgas novada GODA NOVADNIEKA balvu.
Kuldīgas novads ir stiprs ar cilvēkiem, kuri dara no sirds — katrs savā jomā, bet ar vienu mērķi: lai šeit būtu labi dzīvot. Un reizēm ir kāds, kas šo kopīgo darbu paceļ vēl augstāk — ieliek tajā zināšanas, mantojumu un gudrību, kas paliks arī nākamajiem.
Par cilvēku, kurš ar savu darbu veido mūsu novada stāsta pamatus. Un šogad saņem Goda novadnieka apbalvojumu Dace Martinova.
*Pamatojums apbalvošanai*:
Dace Martinova ir spilgta un nenogurstoša personība, kuras darbība jau vairāk nekā divas desmitgades ir cieši saistīta ar suitu kultūras saglabāšanu, popularizēšanu un pārmantošanu. Viņa ir biedrības Etniskās kultūras centrs “Suiti” valdes priekšsēdētāja un projektu vadītāja kopš 2009. gada, sekmīgi īstenojot daudzus nozīmīgus projektus, kas veltīti Suitu kultūrtelpai: suitu mantojuma krātuves izveide, tautastērpu izpēte un digitalizācija, starptautiskā burdona festivāla organizēšana, vasaras nometņu bērniem “Suitu tradīciju skoliņa” organizēšana, kokles spēles apmācību organizēšana u.c.
Viņas ieguldījums ir arī praktisko prasmju pārmantošanā – Dace vada aušanas pulciņu “Kangas”, kurā tiek apgūtas tradicionālās aušanas prasmes. Tā ir daļa no viņas mērķtiecīgā darba, lai senās suitu prasmes saglabātu dzīvas un nodotu nākamajām paaudzēm.
Dace Martinova ir vairāku grāmatu par suitiem autore un līdzautore, dokumentējot un apkopojot vērtīgus materiālus par suitu tradīcijām, kultūras fenomenu un tā nozīmi. Starp grāmatām, kurām Dace ir līdzautore, ir:
- Suitu novada mantojums. Suit stāst
- Suitu novada mantojums. Suit villdrāns
- Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ
- Katram nostūrim savi paradumi
- Katrai tautai savs tērps
- Suitu stila grāmata
- Suit’ drān’s
- Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana: Latvijas pieredze
Dace Martinova ir arī deju kopu vadītāja, ar lielu entuziasmu un radošumu strādājot ar dažādu paaudžu dejotājiem:
- no 2018. gada viņa vada vidējās paaudzes deju kolektīvu “Suiti”
- no 2022. gada – senioru deju kopu “Kalmes”
- kopš 2024. gada – jaunizveidoto deju kolektīvu “DižSuiti”
Viņas vadībā deju kolektīvi ne tikai izkopj deju prasmes, bet arī kļūst par nozīmīgiem kultūras dzīves nesējiem gan Alsungā, gan plašāk Kuldīgas novadā.
Dace bija galvenā iniciatore un organizatore atjaunotā uzveduma “Suitu kāzas” iestudēšanā.
D. Martinovas kompetence ir augstu novērtēta un viņa ir arī ir Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma padomes locekle.
Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Dacei Martinovai 2020. gadā piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, ieceļot viņu par ordeņa virsnieci. Šis apbalvojums apliecina viņas nozīmīgo lomu Latvijas kultūras dzīvē un devumu unikālās Suitu kultūrtelpas saglabāšanā.
Dace Martinova ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām Suitu kultūras vēstnesēm Latvijā un pasaulē. Ar savu aizrautību, radošumu un spēju pulcēt cilvēkus kopīgam darbam viņa stiprina suitu kopienas identitāti, bagātina Kuldīgas novada kultūras dzīvi un godam nes Kuldīgas novada vārdu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas robežām.
Ņemot vērā viņas daudzpusīgo, nozīmīgo un ilglaicīgo ieguldījumu, Dace Martinova ir pelnījusi Kuldīgas novada Goda balvu nominācijā “Goda novadnieks”.
Iesniedzēji: Alsungas viedais ciems.
Pieredzes apmaiņas brauciens uz Zemgali
Suitu audējas un saimnieces devās divu dienu garā pieredzes braucienā uz Zemgali. Brauciena laikā apciemojām TLMS Avots Dobelē un TLMS Bauska Bauskā, lai apskatītu ko citviet studijās darina audējas un rokdarbnieces, lai smeltos jaunas iedvesmas saviem darbiem. Apmeklējām arī Dobeles pili un neizpalika arī Dobeles sveču iegāde. Tālāk ceļš mūs veda uz Vilci, kur ciemojāmies pie Lolitas piparmētru namiņā. Garšīgi gan un arī iedvesmojoši!
Nākamajā dienā no Bauskas devāmies uz Šauļiem, lai papildinātu dziju krājumus.
Paldies Ventspils novada pašvaldībai par transporta nodrošinājumu un lielisko šoferīti Vilni.
Etnogrāfisko ansambļu jubilejas
Suitu sievām – 70
Ar skanīgu un sirsnīgu pasākumu aizvadīta etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” 70 gadu jubileja Alsungas kultūras namā 18.oktobrī.
Sveicēju vidū visi suitu kolektīvi un arī tālāki viesi no Rīgas un citviet.
Paldies “Suitu sievām” par nesavtīgo sirdsdarbu suitu tradīciju sargāšanā. Jūs esat stiprs pamatakmens suitu kultūrtelpas pamatos un nākotnei. Jūs esat arī biedrības pamatakmens, turot vadības grožus, esot klāt ikvienā aktivitātē un ikdienas norisēs.
Kopā esam spēks un gudrība, tilts starp pagātni un nākotni, viens otram plecs un palīdzīga roka.
Sirsnīgs PALDIES par sadarbību!
Gudenieku suitiem – 60
13.septembrī Kuldīgas Kultūras centrā ar dziesmām, atmiņām un sirsnīgiem sveicieniem tika nosvinēta etnogrāfiskā ansambļa “Gudenieku suiti” 60 gadu jubileja.
Kolektīvu 1965. gadā dibināja pedagoģe Lidija Jansone, kura to vadījusi vairākus gadu desmitus un suitu tradīcijas nodevusi vairākās paaudzēs. Šodien vadības groži ir viņas meitas Skaidrītes Daugules rokās, bet ansamblī dzied jau četras paaudzes.
Jubilejas koncertā skanēja ne vien suitu dziesmas, bet arī sveicieni no draugiem un sadarbības partneriem, kas bija ieradušies no Rīgas, Ventspils, Rucavas, Alsungas, Kuldīgas un citām Latvijas vietām
“Gudenieku suiti” ir spēcīgs apliecinājums tam, cik nozīmīgi ir kopt, saglabāt un nodot tālāk tautas tradīcijas. Ar savu dziedājumu un enerģiju ansamblis bagātina Latvijas kultūras dzīvi un stiprina piederības sajūtu suitu kopienai.
No sirds sveicam jubilejā un paldies par ilggadēju ciešu sadarbību suitu kultūras mantojuma sargāšanā.
Nikolaja Heņķa muzikas burtnīca
Suitu muzikantam, seno danču zinātājam, audējam, kurpniekam, Teofilam Nikolajam Leopoldam Freijam – Heņķim 2026. gadā apritētu 160 gadu jubileja.
Jau no pašiem pirmsākumiem – 1924, 1925. gada Heņķis ir līdzi suitiem, kad tos uzaicina savu seno tautas mākslu parādīt Rīgā. Viņu novērtē Emīlis Melngailis un pieraksta gan senos dziedājumus, ziņģes un arī instrumentālas mūzikas piemērus un danču meldiņus.
Gatavojoties jubilejai Dace Nasteviča veic Nikolaja Heņķa mūzikas materiāla apzināšanu, apkopošanu un digitalizāciju. LNKC atbalstītā projekta atbalstu projekta “Suitu kultūrtelpas stiprināšana un attīstība 2025.gadā” ietvaros tiek izstrādāta Nikolaja Heņķa mūzikas burtnīciņa, kas ietvers senos dziedājumus, kokļu meldiņus, dančus un ziņģes u.c. saistošus materiālus.
Kokles skan arī ziemā
Par tradīciju kļuvuši koklēšanas meistarklašu cikli vasarā un ziemā, kad Laimas Jansones vadībā ikvienam ir iespēja iepazīt kokli, apgūt un pilnveidot koklēšanu.
Šoreiz no 8. līdz 12. decembrim ražīgi strādāts, apgūti jauni danču meldiņi, tautas dziesmas un tradicionālās Ziemassvētku dziesmas.
Ar skaistu un sirsnīgu Ziemassvētku noskaņu piepildītu vakarēšanu noslēdzās šīs nedēļas apmācības.
Paldies Laimiņai par sirsnību, pacietību un zināšanām.
Suitu koklētāji jūtas spēcināti un iedvesmoti.
Finansējums koklēšanas apmācībām no Kuldīgas novada pašvaldības.
“Suit deķ” grāmata
Šodien, 14.decembrī biedrības EKC “Suiti” sirdīs ir īpašs prieks un lepnums — esam svinīgi atklājuši mūsu jauno grāmatu “Suit deķ”.
Atklāšanas svētkos kopā sanāca gan grāmatas radošā komanda — Dace Martinova, Māris Maniņš, Nataļja Štefaņuka, Ieva Benefelde, Alans Perševics, gan suitu audējas un citi viesi, kuri patiesi novērtē šo deķu kultūras, vēsturisko un māksliniecisko nozīmi. Tā bija silta, iedvesmojoša tikšanās, kurā jūtami savijās zināšanas, pieredze un dzīva tradīcija.
Šis pētījums ir īpaši nozīmīgs, jo Suitu deķi nav tikai tekstilizstrādājumi — tie ir stāsti par mūsu kopienu, prasmēm, krāsām, rakstiem un paaudzēs nodotām zināšanām. Grāmata palīdz saglabāt un izprast šo unikālo mantojumu, vienlaikus nododot to tālāk nākamajām paaudzēm.
Grāmatā iekļauti vairāk kā 100 deķu paraugi, kas dokumentēti privātajos pūros, Alsungas TIC, Jūrkalnes bibliotēkā, Basu tautas namā, Suitu baznīcās, Kuldīgas, Ventspils, Liepājas muzejos, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Latvijas Nacionālā vēstures muzejā.
Saturs ir papildināts ar Daces Nastevičas apkopoto suitu folkloras materiālu – mīklām un ticējumiem par aušanu, kā arī iekļauta neliela informācija par Nikolaju Heņķi, kurš suitos bijis zinošs audējs.
Lidija Jansone dalījās ar atmiņu stāstījumu par Triņķīti, suitu sievieti, kura dižojās ar savu deķu pūru.
Projekta vadītāja: Dace Martinova
Redaktors, tehniskie atrisinājumu un zīmējumi: Māris Maniņš
Mākslinieciskais noformējums: Nataļja Štefaņuka
Fotogrāfiju autori: Ieva Benefelde, Alans Perševics, Dace Martinova
Teksta redaktore: Liene Markus – Narvila
Tulkotāja: Terēza Strauta
Radošā darba grupa: Dace Miķelsone, Ausma Ķēde, Māra Kušķe – Damberga, Skaidrīte Nagliņa
Tirāža 1000 eks., 324 lpp.
Drukāta SIA “Jelgavas Tipogrāfijā”
ISBN 978-9937-8817-7-0
Finansējums grāmatas izdošanai no LR Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra finansiālu atbalstu projektam “Suitu kultūrtelpas stiprināšana un attīstība 2025.gadā” un biedrības līdzfinansējumu.
Grāmatu “Suit deķ” var iegādāties pie mums Alsungā.
Suitu zeķu rakstu krājums
Sadarbībā ar TLMS “Liepava” adītājām top suitu zeķu rakstraudžu krājums. Soli pa solim līdz tiks izadīti, izzīmēti un salikti albumos visi iespējamie rakstu paraugi, kas rodami privātajos pūros un muzeju krājumos.
Finansējums projektam no Kuldīgas novada pašvaldības.
