Pie Dzintara jūras, Latvijā, ir kāds neparasts novads, kuru sauc par Suitu zemi. Tā ir vienīgā vieta Latvijas rietumu daļa, Kurzemē, kur pamatiedzīvotāji ir katoļi. Šī novada ļaudis sauc par suitiem. Novadu veido četri senie pagasti – Alsungas, Jūrkalnes, Gudenieku un Basu. Mūsdienās Basu pagasts pievienots Gudenieku pagastam un tos sauc par “krētainiem suitiem”. Jūrkalniešus sauc par “mazajiem suitiem” jeb “lejniekiem”, jo tie dzīvo pašā jūras krastā. Alsundznieki dzīvo jūras senkrastā ( 13 km no jūras austrumu virzienā), un tos sauc par “dižajiem suitiem”.
Dižāki viņi tiešām ir, jo Alsunga ir novada centrs. Tā ir paliela apdzīvota vieta ar seno kuršu pilskalnu un ordeņa pili. Alsungas baznīca ir pati lielākā novadā. Tā uzcelta 17.gs. Šīs baznīcas patrons ir sv. Miķelis, tādēļ 29.septembris – Miķeļi – ir novada nozīmīgākie svētki.
Gan Jūrkalnes, gan Alsungas, gan Gudenieku pagastā ir etnogrāfiskie ansambļi, kuri kopj senās sadzīves tradīcijas. Līdz pat mūsdienām gandrīz bez izmaiņām no senatnes atnācis kāzu rituāls.
Alsungas novads ir vienīgais apvidus Latvijā, kur saglabājies ļoti sens dziedāšanas veids – burdons. Saucēja rečetatīvā dzied 2 dziesmas rindas, locītāja tās melodiski atkārto. Reizē ar locītāju vilcējas gari velk skaņu “ē” ar pāreju uz “o”. Šīs skaņas ir suitu pazīšanas zīme. Tās veido savdabīgu dziesmas pavadījumu.
Vilcēju melodija atšķiras no locītājas melodijas. Sakrīt tikai dažas skaņas, veidojas neparasti intervāli.
Etnogrāfisko ansambļu tērpi nav mūslaikos darināti. Tie mantoti no vecmāmiņām un vecvecmāmiņām. Daudzās mājās vēl tiek glabātas vecas lādes ar iepriekšējo paaudžu darinātiem apģērbu gabaliem un rotām.
Suitenēm raksturīga ļoti koša rūtaina villaine, sarkani brunči, spilgti zeķu raksti. Tas saistīts ar poļu kultūras ietekmi, jo 17. Gs Alsungas jaunais grāfs Ulrihs Šverins ieradās Alsungā no Viļņas, no karaļa galma. Sekmēdams novada rekatolizāciju, viņš ap 200 dzimtcilvēkiem, tiem, kuri bijuši ar mieru atgriezties pie katoļu ticības, licis izgatavot greznus tērpus un viņiem tos dāvinājis. No šiem ļaudīm viņš veidojis gvardi, kuru nosaucis par svītu (suita).
Gan tērps, gan atšķirīgā ticība pasargājusi suitu seno kultūru no saplūšanas ar Kurzemes apkārtējo novadu kultūrām. Katoļiem raksturīgais konservatīvisms paglābis to no izzušanas.
Pamatiedzīvotāju dzimtas ir saradojušās. Satikt novadnieku parasti nozīmē vienlaicīgi satikt radinieku.
Ja jūs gribat lielos svētkos ļaužu jūrā atrast suitus – meklējiet ar skatienu košas villaines, lielas, veclaicīgas saktas, spožus misiņa vainagus! Ja dzirdat:
“Balta zied ābelīte
Jūras kāpas galiņā,
Pūš vējiņš, birst ziediņi
Zēģelnieka laiviņā”
ar pavadījumu “ē”- “o”, tad ziniet – tie ir suiti.
Lidija Jansone EKC “Suiti” vadītāja , 2004. gads
1. Starptautiskā burdona festivāla programma,
2004.gada 22. maijs
10.00 – Rīta koncerts Basu skolas parkā
(Piedalās folkloras kopas „Gudenieku suiti”, „Krētainie suiti”, „Grodi”, „Nīca”, „Rucava”, „Bārta”, „Kūrava”, „Nārbuļi”)
13.00 – Koncerts Jūrkalnes baznīcā
(Piedalās folkloras kopas „Suitiņi”, „Maģie suiti”, „Suitu sievas”, „Saknes”, „Vēlava”, „Kazdanga”, „Otaņķi”, „Kamenīte”, „Raņķi”.)
14.30 – koncerts Alsungā – Dižgabalkalnā
(Piedalās: „Suitu sievas”, „Grodi”, „Atštaukas, „Baļķi”, „Seti”)
16.00 – Krusta dziedājumi „Sileniekos” – (Piedalās visi kolektīvi)
FESTIVĀLA NOSLĒGUMS ALSUNGAS ORDEŅPILS PAGALMĀ
19.30 – Alsungas pils atvēršana
20.00 – Dižkoncerts – piedalās visi festivāla kolektīvi
Suitu amatnieku tirdziņš
22.00 – Zaļumballe – spēlē „Tals´trimiņ” un Rucavas mūziķi
Festivālu organizē Etniskās kultūras centrs „Suiti”,
atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Alsungas novada Dome, Kuldīgas novada Dome, Ventspils novada Dome, laikraksts „Kurzemnieks’ un Kurzemes radio
