Dace Nasteviča. “Suitu novada mantojums. Suitu danči” Rīga, 2018. (96.-98.lpp.)
Ar lielākām vai mazākām atšķirībām šī deja dejota visā Latvijā. Ienākusi muižu laikos. Arī Alsungā un Gudeniekos 20. gs. 30. gados. Man to rādīja suitenes – Katrīna Spekmane, Anna Reine un Rozālija Brūdere. Pēc trešā varianta sievas vienojās par šo – pareizāko:
Sākuma stāvoklis:
pāri sastājas aplī ar sejām dejas ceļa virzienā. Puisis un meita stāv blakus, iekšējas rokas sadotas, nolaistas. Lepnākie puiši turējuši brīvo roku aiz muguras.
1.takts 1. puse – sadotās rokas izvēzē uz priekšu.
1.takts 2. puse – sadotās rokas vēzē atpakaļ. Sievas īsti neatcerējās, vai roku vēzēšanas laikā stāvējuši uz vietas vai abi partneri viegli mīņājušies.
2.takts – strauji vēzējot sadotās rokas uz priekšu, tās atlaiž, un abi partneri apgriežas ap sevi – meita pa labi, puisis pa kreisi, un atkal sadod iekšējās rokas.
3.–4.takts – atkārtojas 1.–2. takts darbība.
5.takts – sadotās rokas izstiepjot uz priekšu, puspagriezienā ar mugurām viens pret otru, partneri izpilda divus pievilciena soļus dejas ceļa virzienā.
6.takts – tas pats atpakaļ, puspagriezienā ar sejām vienam pret otru.
7.–8.takts – 4 apaļie valša soļi slēgtajā aptvērienā ar sānis sadotām rokām.
Vārdus dancim sievas vairs neatcerējās.
1962.gada ZA Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora XVI zinātniskajā ekspedīcijā Talsu rajonā Zaiga Burnicka arī pierakstīja Pa di spaņ (LFK [1960] 4325):
Pamatstāja:
Puisis un meita ar muguru viens pret otru, sadotās puiša labā un meitas kreisā roka izstieptas uz priekšu dejas ceļa virzienā.
1. Izpilda 2 pievilciena soļus pa dejas ceļu uz priekšu, nemainot stāvokli 2 pievilciena soļus atpakaļ pret dejas ceļu.
2. Paliekot vienam pret otru ar mugurām, atlaiž sadotās rokas un sadod pretējās: puiša krieso ar meitas labo. 2 pievilciena soļi pret dejas ceļu un 2 pa dejas ceļu.
3. Pagriežas ar skatu viens pret otru, maina sadotās rokas. Izpilda 2 pievilciena soļus pa dejas ceļu uz priekšu, 2 atpakaļ.
4. Satveras parastajā dejas aptvēriena un dejo apkārt valsi.”
Mūzikas diemžēl nav.
“Po do Spaņ” “Kurzemes danču virknē” 1993. gada Dziesmu un deju svētkiem iesaistīja arī apraksta veidotājs Uldis Ozols. Mūzika jau tā pati, tikai ar nelielām variācijām:
1.Tur dancoja mācītājs, ķesters un žīds,
Un es tā kā mācītāj’ meitiņa līdz.
Tā plīts bija karsta, es nevar tikt līdz,
Un mācītāj’ meitiņai cisiņas trīc.
Izvedums ļoti tuvs jau minētajam, bet tā apraksts gaužām sarežģīts. Ar to lasītājs var iepazīties jau izdotajos materiālos.
Vēl jau daudz kas būtu šajā senajā orķetra repertuārā pētāms un salīdzināms ar līdz mūsdienām saglabājušos materiālu. Tajā spēlēts Šūpuļu valsis, valsis ar nosaukumu Vakara klusums, Vecie laiki, Izlūku dienas jeb Šķiršanās valsis, Vītušās rozes, Pulka dvēsele, arī Noklīdusī dvēsele, Bērziņš un daudzi citi danči. Pēc virsrakstiem spriežot, varētu būt kara laika mūzika. Burtnīca šobrīd Alsungas muzeja īpašumā.
Audio ieraksts
Apraksts PDF
Suitu danču materiāls sakārtots ar biedrības EKC “Suiti” iniciatīvu. Danču apraksti ņemti no Daces Nastevičas “Suitu novada mantojums. Suitu danči” krājuma, Rīga, 2018. Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”.
Sadarbības partneri:
Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, Alsungas kultūras nama kapela “Alšvangas spēlmaņi”, Alsungas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Suiti”, “Viduskurzemes mēdiju centrs”.
Finansējums: Latvijas Nacionālais kultūras centrs, LR Kultūras ministrija.
