Ievads Jūrkalne (bij.Pilsberģe) ietilpst etnogrāfiskajā Suitu novadā kā mazo (maģo) suitu pagasts, kas no pārējās teritorijas atšķiras ar tradīcijām un dzīves veidu, ko ietekmējis jūras tuvums, nodarbošanās, bagātas folkloras tradīcijas. Mazāk apzināti ir Jūrkalnes vietvārdi, kuri nereti atspoguļo vietējo iedzīvotāju sadzīvi un vēsturiskos notikumus. Samērā nabadzīgais dzīves veids un ierobežotās iespējas sekmēja zemnieku iesaistīšanos dažādās […]
Category: suitu kultūras mantojums
Iepazīt tradīciju un saskatīt tās vērtību!
Categories
TLMS “Kangas”
TLMS “Kangas” dibinātājs ir biedrība ”Etniskās kultūras centrs “Suiti””. Studija dibināta 2021. gadā, tad arī piešķirts nosaukums “Kangas”, kas suitu valodā nozīmē stelles. Studijas mājas vieta ir radošā darbnīca “Austuve”, kas izveidota 2008.gadā ar Alsungas novada pašvaldības atbalstu. Tās veidošanā aktīvi iesaistījās apkārtnes iedzīvotāji un tā laika suitu priesteris Andris Vasiļevskis. No vietējiem iedzīvotājiem atdāvinātās […]
Šo deju pieskaita pie tipiski vāciskā repertuāra, lai gan paši vācieši atzīst to par patapinātu no kāda portugāļu marša.
Šis dancis sastopams arī Jūlija Sproģa materiālos.
Categories
Trakā Ventspilniece
Šī deja, spriežot pēc mūzikas, ir poļu krakovjaks. Šīs melodijas varianti publicēti jau 1833. gadā Ļvovā Vaclava Mihala Zaleska (Wacław Michał Zaleski) krājumā Muzyka do pieśni polskich i ruskich ludu galicyjskiego.
Categories
Podespaņ
Ar lielākām vai mazākām atšķirībām šī deja dejota visā Latvijā. Ienākusi muižu laikos. Arī Alsungā un Gudeniekos 20. gs. 30. gados.
Categories
Mugurdancis
Deja pierakstīta pēc koklētāja Nikolaja Heņķa motīviem un paskaidrojumiem.
Categories
Garais grīslis
Šīs dejas izvedumu rādījusi Anna Porziņģe no Alsungas pagasta Ruņģu mājām, pierakstīja viņas meita Ilga Leimane 1985. gadā turpat.
Categories
Balles deja III
Un vēl viena deja, ko Ilga Leimane 1983. gadā pierakstīja no savas mammītes Annas Porziņģes.
Categories
Balles deja II
Arī šī ir no Annas Porziņģes atmiņu pūra, ko pierakstījusi viņas meita Ilga Leimane 1983. gadā.
Categories
Alsuņģietis
Pierakstījis Jēkabs Stumbris Alsungā 1938. gadā. To izpilda palēciena soļiem.
Categories
Akenšpice
Šo deju Alsungā dejo vēl šodien pēc šāda izveduma.
Categories
Suitu danči
Pūš, pūš, spēlmaniPūš stabulīti –Jau manas kājiņasDižāt dižā. Lustīgu dancāšan! Suitu danču materiāls sakārtots ar biedrības EKC “Suiti” iniciatīvu. Danču apraksti ņemti no Daces Nastevičas “Suitu novada mantojums. Suitu danči” krājuma, Rīga, 2018. Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”. Sadarbības partneri: Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”, Alsungas kultūras nama kapela “Alšvangas spēlmaņi”, Alsungas kultūras nama vidējās paaudzes deju […]
2020.gadā biedrība, sadarbībā ar Daci Nasteviču, īstenojusi Kurzemes plānošanas reģiona atbalstīto projektu “Suitu novada mantojums. Veronikas Porziņģes folkloras materiāla digitalizācija”. Dziesminieces Veronikas Porziņģes atstātais mantojums ir ļoti nozīmīga un vērtīga suitu garamantu pūra daļa. Reiz, 1999. gadā, tika izdota Daces Nastevičas grāmata “Suitu novada mantojums. Dziesminiece Veronika Porziņģe”, bet šobrīd šī grāmata vairs nav pieejama […]
Categories
Simboli
Suitiem agrākos laikos nebija nekādas visus suitus vienojošas simbolikas, ja par tādu neuzskata dažādus tautas tērpa elementus. Sava oficiāli apstiprināta simbolika ir gan Alsungas, gan Jūrkalnes pagastiem kā administratīvām vienībām. Tomēr suitiem kā cilvēku kopumam tādas nebija. Vajadzība pēc vienojošiem simboliem radās 2007. gada sākumā, kad kļuva skaidrs, ka Novadu reformas gaitā var notikt Suitu […]
Categories
Suitu valoda
Suitu valodu runā Suitu kultūrvēsturiskajā novadā, kas ir mūsdienu Alsungas novads, Ventspils novada Jūrkalnes un Kuldīgas novada Gudenieku pagasts.Suitu valodai raksturīgas vairākas uzreiz pamanāmas atšķirības no latviešu literārās valodas fonētikas un morfoloģijas (skaņu un gramatisko formu sistēmas): īso patskaņu zudums vārdu gala zilbēs gan pamatformā, gan locījumos: māj ‘māja’, es redz ‘es redzu’, tu redz […]
Categories
Aizsargzīmes
Janīnas Kursītes un Sanda Laimes teksts „Kultūrzīmes Alsungā” no LU Akadēmiskajā apgādā 2005. gadā izdotās grāmatas „Suitu identitāte”. 2002. gadā Alsungas ekspedīcijas laikā tika apzinātas un fiksētas piecas ēkas ar aizsargzīmēm. Vēl 20. gs. sākumā, atsevišķos gadījumos pat vēlāk, uz saimniecības un dzīvojamo ēku durvīm, sienām, bet visbiežāk stenderēs tika iegrieztas vai uzkrāsotas zīmes, kuru […]
Categories
Ticējumi
Maizi nekad nedrīkst likt uz galda, pārgriezto pusi pret durvīm. Tā aizdzenot projām svētību. Istabu slaukot nekad nevajag slaucīt mēslus pāri slieksnim, vajaga saņemt iekšpus sliekšņa. Ja slauka pāri slieksnim, tad pieber Laimai acis, kas guļ paslieksnej, un tā aiziet citur dzīvot. Kad izvelk maizi no krāšņa, tad vajagot iesviest malku krāsnī, jo tā esot […]
Categories
Muzicēšana
Suitu novadā, kā vienā no viskonservatīvākajiem Latvijas apvidiem, visilgāk saglabājās ne tika tautiskas parašas un ticējumi, bet arī senlatviskā mūzikas māksla. No mūzikas instrumentiem te vēl 1930. gados varēja sastapt, te prata pieskaņot un spēlēt kokli. Ap to pašu laiku te vēl bija dzīva reiz visā Eiropā pazīstamo dūdu muzicēšana, kuras vāciski sauc par dudelsack, […]
Categories
Dziedāšana
Suitu novadā agrāk nodalīja divus dziedāšanas veidus: dziedāšanu un ziņģāšanu. Garās dziesmas, kurām ir vairāki pantiņi un sižetiski saistīts teksts, te sauca par ziņģēm. Un netika šķirots, vai šī ziņģe ir tautas dziesma, vai arī to ir sarakstījis kāds komponists. Vīri ziņģā un sievas dzied, jo uzskatīja, ka sievām vairāk piedien saukšana, locīšana un vilkšana […]
Categories
Maģie Suiti
Jūrkalnes tautas nama etnogrāfiskais ansamblis “Maģie suiti” pirmo reizi uzstājās 1959. gada vasarā, Popē kolhoznieku svētkos un to vadīja vietējā tautas nama vadītāja Marija Liepa. Viņa pati arī ir suitu dziesmu teicēja. Vēlāk gādību par ansambli uzņemas Austra Čepeļevska, bet kopš 2000. gada to vada Ilga Leimane. Kolektīvs ir tradīcijām bagāts un nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma […]
Categories
Ansambļi un kolektīvi
Suiti no iepriekšējām paaudzēm ir mantojuši bagātu tradicionālās kultūras mantojumu. Un šo mantojumu šodien turpina kopt, attīstīt un pielietot dzīvē virkne dažādu ansambļu, un kolektīvu. Droši vien daudzi būs dzirdējuši un redzējuši Alsungas “Suitu sievas”. Pēc sniegto koncertu un kuplināto pasākumu skaita tās varētu būt priekšā daudziem profesionāliem dziedātājiem. Bez “Suitu sievām” te ir vēl […]
Categories
Sveču liešana
Alsungas katoļu dievnamam gadā nepieciešamas vismaz 200 sveces. Tās lej Leokādija Gūtmane. Daļa sveču tiek arī Jūrkalnes un Gudenieku baznīcai. Jūrkalnē ar sveču liešanu periodiski ir nodarbojusies arī Marta Klaiva. No tīra vaska nevar L.Gūtmane sveces dievnamam lej jau daudzus gadus, pamazām izveidoti darba rīki un gūtas dažādas atziņas. „No tīra vaska sveces nevar liet,” […]
Categories
Mīklas
Abi gali dzīvi, vidus nedzīvs. / vīrs, zirgs un arklis / Lācis tup kalniņā, dzelzs kurpes kājiņā. / arkls ar lemešiem / Vīrs iet pa ceļu, zobi atpakaļ./ vīram cirvis uz pleca / Melns zirgs balts jātnieks, zaļa karbača rokā./ uz pirts lāvu perjoties / Lācis tup, zarnas kust./ istaba pilna ar cilvēkiem / Pilna […]
Categories
Burdona festivāls
Mums pierastā suitu sieviešu ēēēēēōōōōō dziedāšana zinātniskajā terminoloģijā tiek dēvēta par burdonu. Burdons ir viens no senākajiem tradicionālās mūzikas (gan vokālās, gan instrumentālās) daudzbalsības veidiem. Tas sakņojas jau pirmskristietisma perioda kultūrā un vēl šodien dzīvas tradīcijas veidā ir sastopams Baltijā, Balkānos, Karpatos, Gruzijā un Pireneju pussalā. Latvijā vēl saglabājušies atsevišķi novadi, sava veida salas, kurās […]
Categories
Ēdienu receptes
Tāpat kā Suitu novadā ir saglabājušās dažādas unikālas tautas kultūras iezīmes, tāpat šeit vēl šodien, nododot no paaudzes paaudzē, ir saglabāti daudzi interesanti ēdieni. Daži no tiem varētu sniegt mums labu ieskatu tajā, ko cilvēki Kurzemē ēda pat pirms vairākiem gadu simtiem. Dažus no tiem vēl šodien lieto ikdienā, bet daži jau ir mazliet piemirsti. Tomēr, ja kāds ēdiens ir bieži gatavots suitu […]
Categories
Nostāsti un teikas
Par vikingiem Sensenos laikos, kad vācieši vēl nebija atnākuši uz Kurzemi, jūra pletās līdz pašai Alšvangai, un tās vietā vikingi bija izveidojuši savu ostu, no kurienes tie devās sirojumos. Tad kādu dienu vietējie kurši nolēma sirotājus no Alšvangas padzīt. Redzot tuvojošos kuršu karaspēku, vikingi steigā visu pameta un metās uz laivām bēgt. Bet pirms kāpšanas […]
Categories
Suitu stāsti
Lai saglabātu suitu valodu, šodien ir jāveic steidzami glābšanas pasākumi, kamēr mums vēl ir pieejami salīdzinoši labi valodas zinātāji. Lidijas Jansones redakcijā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu paveikts darbs pie pirmās suitu valodā sarakstītās grāmatas manuskripta izveides. Šeit lasāmie teksti ir melnraksta versija, kas šobrīd vēl nav uzskatāmi par pabeigtiem. Lai gan darbs pie šo […]
Categories
Suiteņu stāsti
Šeit lasāmo stāstu autore ir Alsungas etnogrāfiskā ansambļa “Suitu sievas” vadītāja Ilga Leimane. Stāstos ir aprakstīti dažādi jautri un interesanti atgadījumi šī slavenā etnogrāfiskā ansambļa dzīvē. Raksti ir tapuši publicēšanai pašvaldības mēnešrakstā “Alsungas Ziņas”, lai pašiem suitiem atsvaidzinātu atmiņā te reiz ikdienā skanējušo valodu. Katra mēneša izdevumā tiek ievietots viens stāsts. Stāsts # 1 Katr […]
Categories
Suitu svētki
“Suitu tradīcijas – tie ieradumi, rituāli un zināšanas, ko mēs esam saņēmuši mantojumā no iepriekšējām paaudzēm. Tā ir liela veiksme, ka mūsu tradīcijas joprojām daļēji dzīvo kopā ar mums un ka tik daudz ir pierakstīts, ierakstīts un nofilmēts, pirms izzuda no dzīvās vides. Tradīcijas daudz ko pastāsta par mūsu senčiem, par mūsu dzimtām, par cilvēkiem, […]
Categories
Suitu tautas tērps
Vēsturiskā suitu novada tautas tērpam parasti pievēršas sākot ar 17. gadsimtu, kad Alsungas jeb Alšvangas draudze pieņēma katoļticību. Bez poļu materiālās kultūras un katoļticības izplatīšanās suitu apģērba attīstību īpaši ietekmēja arī vairāki vēstures notikumi: 1. Hercoga Jēkaba valdīšanas un saimniekošanas laiks Kurzemē (1642. – 1682.), kad valdīja aktīva saimnieciskā rosība, darbojās dažādu nozaru rūpnieciski uzņēmumi, […]