Biedrības darbība 2018.gadā (PDF)
Biedrība “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” 2018.gadā īsteno Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansētu “Atbalsts biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” darbībai 2018.gadā” programmā “Tradicionālās kultūras nozares profesionālu nevaldības kultūras organizācijas atbalsts”. Piešķirtā finansējuma summa 8000 EUR. Projektā biedrība piesaistīs darbiniekus – sabiedrisko attiecību speciālisti Māru Rozentāli un projektu vadītāju/ radošās darbnīcas “Austuve” vadītāju Daci Martinovu, kā arī tiks daļēji segtas sakaru pakalpojumu izmaksas.
Suitos top skaistās ķēžu segas!
Prāta mežģis pārtop krāsu varavīksnē. Finansējums no KM, VKKF Kurzemes projekta konkursa. Pasniedzēja Daiga Jansone.
Biedru pilnsapulce, ekspedīcijas “Suitu novadpētnieki ” izstāde, Suitu tradīciju skoliņa 2018, deju nometne “Mans prieks ir dejotprieks!”
Suitu sievu dalība Latvijas simtgades svinību pasākumos Amerikas Savienotajās Valstīs
Biedrība „Etniskās kultūras centrs „Suiti”” īstenojusi Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alsungas novada domes līdzfinansētu projektu „Suitu sievu dalība Latvijas simtgades svinību pasākumos Amerikas Savienotajās Valstīs”. Projektā ansambļa „Suitu sievas” 10 pārstāves no 2018.gada 12.līdz 30.aprīlim piedalījās virknē Latvijas simtgadei veltītu pasākumu ASV (Čikāgā, Mineapolē, Kalamazū u.c.), lai iepazīstinātu latviešu diasporu ASV ar suitu tradicionālās kultūras daudzveidību – muzikālo mantojumu, rokdarbu, tautas tērpu darināšanas un kulinārajām tradīcijām. Šo divu nedēļu laikā ansamblis tikās ar latviešu diasporu vairākās ASV pilsētās, tai skaitā, ar bērniem un jauniešiem, un vadīja lekcijas par suitu kultūru, organizēja sklandraušu darbnīcas, piedalījās vietējo latviešu dievkalpojumos, kā arī divos Latvijas Simtgadei veltītos pasākumos Čikāgā, kurus atklāja Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde. „Suitu sievas” ir ieguvušas jaunu pieredzi un kontaktus, taču vislielākais prieks par jauniegūtajiem draugiem no Čikāgas latviešu deju kopas „Mantinieki” un citiem aktīvajiem latviešiem ASV.
Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzfinansējums projektam bija 2000 eur, Alsungas novada domes – 1000 eur. Lielāko daļu no projekta izmaksām finansēja ASV latviešu organizācijas, kā arī pašas dalībnieces.
Uzvedums „Suitu kāzas”
Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām un daudzveidīgākajām
kultūras tradīcijām bagātākajām kopienām Latvijā un pasaulē. Kā
apliecinājums tam ir Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules
Nemateriālās kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana,
sarakstā 2009.gadā. Suitu kultūrtelpa ar tās daudzajām izpausmēm arī
iekļauta Latvijas Kultūras kanonu sarakstā. Suitu kopiena vairāku
gadsimtu garumā, mijiedarbojoties tautas ar reliģiskām tradīcijām,
spējusi saglabāt šo unikālo kultūras mantojumu, kam līdzīga pasaulē nav.
Suitu kāzu tradīcijas ir, iespējams, visatpazīstamākā suitu kultūras
mantojuma daļa. Pirmā Latvijā ieskaņotā mākslas filma “Dzimtene sauc.
Kāzas Alsungā” (1935) ir tieši par suitu kāzu tēmu; suiti regulāri
dažādos pasākumos ir rādījuši suitu kāzu uzvedumus, lielākie no tiem
bijuši 20.gs. 70.gados, kad režisora Andreja Miglas vadībā iestudēja
uzvedumu „Senās suitu kāzas” ar suitu dalību. Uzvedums piedzīvoja vairāk
kā 50 izrāžu dažādās Latvijas pilsētās, tai skaitā vairākas izrādes
Rīgā, Nacionālajā teātrī. Šim kopīgajam režisora un suitu veikumam bija
paliekoša nozīme latviešu kultūrā, jo daudzos novados seno kāzu
tradīcijas tobrīd bija jau pilnīgi izzudušas.
Biedrība Etniskās kultūras centrs „Suiti”” Latvijai simtgadē dāvina suitu kāzu uzvedumu, kurā režisora Jura Joneļa vadībā iesaistīti ap 50 vietējo dalībnieku, tai skaitā seši dziedošie, muzicējošie un dejojošie suitu kolektīvi: „Suitu sievas”, „Gudenieku suiti”, „Maģie suiti”, „Suitu dūdenieki”, „Suitu vīri” un VPDK „Suiti”. Dziedot, muzicējot un dejojot suiti izrādīs savas krāšņās tradīcijas, sākot no līgavas un līgavaiņa ģērbšanas līdz pat mičošanai.
Uzvedums „Suitu kāzas” tiks rādīts Līgo vakarā, 2018.gada 23.jūnijā Alsungā, Ziedulejas estrādē plkst.19.00, kā arī Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā Kurzemes sētā 2018.gada 7.jūlijā plkst.12.00 – XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Folkloras dienā “Taisiet, tautas, augstas durvis!”.
Uzvedumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Alsungas, Kuldīgas un Ventspils novadu pašvaldības.
Jūrkalnieka Gunta Niedoliņa darināto kokļu izstāde Jūrkalnes bibliotēkā
Jūrkalnieks Guntis Niedoliņš Jūrkalnes bibliotēkā 2018.g.12.jūnijā izrādīja savas darinātās kokles. Tās darinātas katra no sava koka- egles, priedes, gobas, ķirša, liepas, melnalkšņa un ozola. Guntis kopā ar savu skolotāju Daci Nasteviču ieskandināja katru no tām.
Iznākusi unikāla grāmata “Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei”
Grāmatā Latvijas segas Latvijas tūkstošgadei jūs atradīsiet vairāk nekā seši simti austo Latvijas segu fotogrāfijas. Rakstu autori ir Inese Sirica, Uģis Niedre, Zane Ulmane un Smaida Rubeze grāmatā atspoguļojot aušanas tradīciju Latvijā no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Ievadvārdus un atskatu folklorā sniegusi Janīna Kursīte. Grāmatas teksts un bagātīgais fotomateriāls atklāj daudzveidīgo visu Latvijas novadu, kā arī Rīgas un Piebalgas austo segu klāstu. Lasītājs 550 lpp varēs atklāt Kurzemes ķēžu, rožu un spoguļu segas, Zemgales zvaigžņu segas, Vidzemes šatiersegas, Latgales dreļļus un čosnī dečus, kā arī latgaļu, ķoniņu, lībiešu un suitu segas. Latvijā tapušas josliņsegas, mežģīņsegas un audējas arī ļāvušās radošiem eksperimentiem.
Grāmatā parādīta arī radošā darbnīca “Austuve” Alsungā, kas dibināta 2008. gadā. Par tās pirmsākumu uzskatāms biedrības īstenotais Valsts Kultūrkapitāla fonda projekts “Suitu etniskās kultūras mantojuma saglabāšana” kā rezultātā tika apzināti un pulcēti vienkopus vietējie aušanas amata lietpratēji. “Austuves” darbība nebūtu iespējams bez Alsungas novada domes atbalsta. Radošas darbnīcas vadītāja Dace Martinova.
Izdevuma mērķis ir bijis vienkopus apkopot tautas lietišķās mākslas studijās mūsdienās noaustās segas, kuru saknes meklējamas Latvijas tautas amatniecībā – mūsu unikālajam kultūras mantojumam. Grāmata atspoguļo valsts simtsgades mirkli un ir pateicība mūsu audējām, kuras nosargājušas tradīcijās balstītas aušanas prasmes līdz mūsdienām.
Grāmatas atklāšanas svētki notiks 8. jūnijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, savu dalību ir apstiprinājusi arī kultūras ministre Dace Melbārde.
Grāmata izdota ierobežotā tirāžā un tā parādīsies grāmatnīcās pirms Jāņiem. Grāmatu paredzēts arī izdot angliski, tā lai to varētu iegādāties Dziesmu svētku viesi.
Darbs radies pateicoties tautas lietišķās mākslas studiju audēju aptaujai, kā arī daudzu Latvijas muzeju līdzdalībai. Sevišķa pateicība:
Baltinavas novada muzejam,
Balvu Novada muzejam,
Cēsu Vēstures un mākslas muzejam,
Etniskās kultūras centram Suiti,
Indras aušanas darbnīcai,
Kolkas līvu centram Kūolka,
Latgales kultūrvēstures muzejam,
Latvieši pasaulē – muzejam un pētniecības centram,
Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam,
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai,
Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam,
Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam,
Liepājas muzejam,
Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam,
Rojas Jūras zvejniecības muzejam,
Viļakas novadpētniecības muzejam,
Viļānu novadpētniecības muzejam.
Vairāk informācija:
Inese Sirica
Tālr.: 29460089
inese.sirica@gmail.com
Suitu tradīciju skoliņa 2018
Kā jau ierasts, arī šogad norisinājās dienas nometne “Suitu tradīciju skoliņa” – no 24.līdz 28.jūlijam, kurā pulcējās bērni no Alsungas, Jūrkalnes un Basiem, lai izzinātu suitu vēsturi, tērpus, valodu un apgūtu suitu tradīcijas. Noslēguma dienā nometnes dalībnieki ar priekšnesumu piedalījās Annas dienas pasākumā Basos.
Deju nometne “Mans prieks ir dejotprieks!”
Jau otro gadu biedrība organizēja deju nometni “Mans prieks ir dejotprieks!” no 6.-10. augustam. Kopā nometnē bija 38 dalībnieki vecumā no 6 līdz 16 gadiem. Katru dienu dalībniekiem bija četras nodarbības četros deju žanros – klasiskā deja (pasniedzēja Inita Saleniece – Purmale no baleta studijas “Grande”), laikmetīgā deja (pasniedzēja Anete Klapkalne no deju studijas “Dzirnas”), latviešu tautas deja (pasniedzējs Justs Patriks Celms, TDA “Rucavietis” vadītājs), etnogrāfiskā deja (pasniedzēja Dace Martinova un koncertmeistare Ilze Raģele no Alsungas Mūzikas skolas). Noslēguma dienā 10.augustā Alsungas kultūras namā dalībnieki aicināja uz koncertu, lai izrādītu sagatavotos priekšnesumus katrā no dejas žanriem. Kā ierasts, etnogrāfisko deju pavadīja “Suitu dūdenieki”.
Latviešu tautastērpu skate Dziesmu un deju svētku ietvaros
Dziesmu un deju svētku ietvaros biedrība piedalījās latviešu tautastērpu skatē un ieguva 3.vietu individuāli nokomplektēto tautastērpu kategorijā.
UNESCO nedēļa 2018 Alsungā
Konference “Kurzemes izlokšņu daudzveidība”
Ik gadus UNESCO Latvijas Nacionālā komisija izsludina UNESCO nedēļu, nosakot arī ikgadējo tēmu. Šogad UNESCO nedēļas tēma veltīta dokumentēšanai un ar to saistītām aktivitātēm dažādās jomās. Arī suitu kopiena ik gadus iesaistās UNESCO nedēļas aktivitātēs, rīkojot plašāka mēroga pasākumus. Šogad suitu kopiena vēlas akcentēt tēmu par vietējām izloksnēm Kurzemē, organizējot konferenci “Kurzemes izlokšņu daudzveidība”, 8. oktobrī (pirmdiena), Alsungā. Suitiem, kuru nemateriālais kultūras mantojums novērtēts starptautiskā mērogā, 2009. gadā iekļaujot Suitu kultūrtelpu UNESCO Pasaules Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana ir ļoti svarīgas aktivitātes, kas stiprina un akcentē unikālās kultūras mantojuma izpausmes. Vietējās kopienas valoda (izloksne) ir būtiska nemateriālās kultūras mantojuma daļa, kas veido kultūras piederības un identitātes apziņu. Mūsdienu mainīgajā pasaulē aktuāls ir jautājums par vērtībām, kas vieno un veido piederības un sakņu izjūtu. Kultūras mantojuma saglabāšanai ir būtiski pievērst uzmanību mūsu valodas daudzveidībai un bagātībai.
Kultūras zīme “Latviskais mantojums”
Novembra beigās jau piekto reizi tika pasniegta kultūras zīme “Latviskais mantojums”, ko saņem tūrisma uzņēmēji, kuru ieguldījumu latviskā kultūras mantojuma kopšanā un daudzināšanā novērtējuši nozares eksperti. Šogad Latvija kļuva par 18 šādām tūrisma saimniecībām bagātāka. Vislielāko ieguldījumu šoreiz devuši kurzemnieki.
Arī biedrība “Etniskās kultūras centrs Suiti” saņēma šo zīmi par suitu tradīciju uzturēšanu un popularizēšanu.
Arheoloģisko tērpu darināšanas meistarklase
Remonts biedrības telpās
Ar Alsungas novada un Kultūras ministrijas atbalstu šī gada nogalē veikts remonts biedrības telpās Sarkanajā skolā.
Arheoloģiskā tērpa krekla darināšanas radošā darbnīca
Krances darināšanas meistarklase
Krance ir suitu vīru rota, ko valkā liekot uz cepures. Senāk to darināja no zirga astriem un krāsainām pērlītēm, savijot īpaša tehnikā. Krances galos veidoja pušķi, kas sniedzās pāri cepures malai. Šobrīd krances darināšanai zirgu astru vietā tiek lietots tumšs lina diegs.
Lai šo krances darināšanas tradīciju atjaunotu, biedrība 2018.gadā ziemā organizēja meistarklasi. Savas zināšanas nodot suitiem bija atbraukusi pasniedzēja Sandra Vergina no Salacgrīvas novada. Atsaucība bija liela gan no sievu, gan no vīru puses.
1.att. un 2.att Vīriešu cepure ar kranci. Alsunga. 19.gs.v. Cepure. Alsunga 19.gs.v. Velta. Vilna, h-13 cm, 32 cm, malas pl-8cm, samta apmale pl-0,7 cm. Savīta ar lina diegiem, zirgu astriem un pērlītēm, g-157 cm. CVVM 12 523.
3.att. Krances. Alsunga un Kroņa Renda. 19.gs.v. Savīta ar lina diegiem, zirgu astriem un pērlītēm, g-63 cm. CVVM 12524.
