Biedru pilnsapulce
Radošā darbnīcā “Austuve” 24. martā notika biedrības EKC “Suiti” biedru pilnsapulce.
2016.gads biedrībai radošs, darbīgs un apjomīgs, īstenota virkne projektu un pasākumu ar suitu pašvaldību, valsts un pašu suitu kopienas iedzīvotāju atbalstu un līdzfinansējumu. Prieks par paveikto suitu kopienas labā!
Pilnsapulcē biedri tika informēti par 2016.gada aktivitātēm, kā arī nākošo gadu plāniem. Tāpat tika apstiprināts 2016.gada pārskats, pārvēlēta valde (līdzšinējā sastāvā), kā arī ievēlēti jauni Goda biedri – dziedātājas un tradīciju kopējas Rozālija Brūdere no Alsungas un Marija Rudzāja no Jūrkalnes. Apsveicam un lepojamies!
Izstāde “Mani ziemas darbiņi”
Suitu Maizes svētki 2017
Seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”
2017.gada 17.augustā Cēsīs notika seminārs “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija”, ko organizēja Latvijas Kultūras akadēmija un Cēsu Kultūras un tūrisma centrs (Eiropas Kultūras centru tīkla dalībnieks) sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo Kultūras centru.
Seminārs par kultūras mantojuma festivālu ietekmi un lomu vietējā un reģionālā attīstībā tika rīkots starptautiska pētniecības projekta “Cohere” (“Kritiskais mantojums: identitātes atklāšana un reprezentācija Eiropā”), kurā Latvijas Kultūras akadēmija ir viens no 12 partneriem un kuru vada Ņūkāslas universitāte (Lielbritānija). Seminārs bija turpinājums diskusijai par kultūras mantojuma festivālu tūrisma potenciālu, kas notika 2017.gada 20.martā Edinburgā Heriota Vata universitātē. Kultūras mantojuma festivāli var pozitīvi ietekmēt gan indivīdus un nelielas kopienas (sociālā un kultūras kapitāla pieaugums, pozitīva ietekme uz kultūras patēriņu, attīsta spēcīgākas
kopienas un veido to identitāti, uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti), gan pašvaldību attīstību (ekonomiskā ietekme, darba vietu radīšana, pilsētas vai novada tēla veidošana). Semināra ietvaros tika runāts gan par to, kāda ir kultūras mantojuma festivālu ietekme uz vietējo un reģionālo attīstību, gan apskatīti dažādi starptautiska un nacionāla mēroga kultūrpolitikas instrumenti šīs ietekmes veicināšanai. Tāpat tika prezentēti dažādi konkrēti festivālu piemēri, tai skaitā biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” pieredze Burdona festivālu organizēšanā.
Suitu dižsapulce
Suitu dižsapulcē tika izvērtēts paveiktais Suitu kulturtelpas saglabāšanā pēdējo četru gadu laikā un kopš iekļaušanas UNESCO sarakstā, kā arī prezentēts papildinātais suitu tautastērpa katalogs “Suit’ drān’s. Suitu novada mantojums.”
Ir apritējuši astoņi gadi kopš Suitu kultūrtelpas iekļaušanas UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Šī nominācija paredz, ka ik pa četriem gadiem UNESCO organizācijai jāiesniedz ziņojums vai pārskats par paveikto saglabāšanas jomā. Ziņojumu par paveikto gatavo LR Kultūras ministrijas nozīmēta persona – Anita Vaivade, viņa gatavoja arī pirmo ziņojumu 2013.gadā. Ziņojuma teksts (fakti, skaitļi, vērtējums un viedokļi) balstās apkopotā informācijā, ko novadi un to struktūrvienības, uzņēmēji, amatnieki, mājražotāji, suitu draudze, suitu kopienas un nevalstisko organizāciju pārstāvji iekļāvuši pārskatā par paveikto no 2014.-2017.gadā. 20.novembrī Alsungas kultūras namā notika ziņojuma pirmās redakcijas prezentācija, klāt esot ap 30 suitu kopienas pārstāvjiem un LR Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājai Signei Pujātei un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvei Anitai Vaivadei.
Suitu devums novērtēts arī starptautiski. WOMEX ir pasaules mūzikas gadatirgus, kurā Latvijai katru gadu ir stends. Uz šo pasākumu tiek veidota mūzikas izlase ar labākajiem tautas un pasaules mūzikas ierakstiem, kas pēdējā gada laikā iznākuši. Biedrība “Latvijas mūzikas informācijas centrs” 2017.gadā veido mūzikas ierakstu izlasi, kurā tika iekļauti divi ieraksti no biedrības izdotā CD “Suitu kāzas. Precību un kāzu dziesmas.” Izvēlētie ieraksti ir etnogrāfiskā folkloras ansambļa “Gudenieku suiti” dziesma “Šo vasaru es redzēju” un folkloras kopas “ Suitu dūdenieki” skaņdarbs “Suitiņš”. Šī ierakstu izlase tiks popularizēta arī internetā un būs ieejami populārākajās mūzikas platformās, tādās kā Soundcloud, Spotify , Google Music, iTune, Qobuz u.c.
No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO
2017. gada 30. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika informatīvais seminārs „No kultūras zīmes “Latviskais mantojums” līdz UNESCO”, kura ietvaros ar kultūras zīmi “Latviskais mantojums” tika apbalvoti 16 lauku tūrisma uzņēmēji.
Kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir vietējie iedzīvotāji un kopienas, un kultūras zīme “Latviskais mantojums” ļauj atpazīt tos Latvijas vietējos iedzīvotājus – tūrisma uzņēmējus, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā, tādējādi ļaujot mantojumam būt dzīvam un iekļautam mūsdienu ikdienas dzīvē. “Latviskā mantojuma” nominācija ir kā pakāpiens un iespēja nemateriālā kultūras mantojuma nesējiem iekļūt Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un vēlāk – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, līdz ar to piešķirot vietējam kultūras mantojumam nozīmi pasaules līmenī.
Semināra dalībniekus uzrunāja Dace Melbārde, Latvijas Republikas kultūras ministre un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas prezidente, Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore, Asnāte Ziemele, LLTA „Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja un zīmes „Latviskais mantojums” iniciatore. Savā pieredzē ar kultūras mantojuma saglabāšanu dalījās arī Lībiešu krasta un Suitu zemes pārstāvji: Ieva Ernštreite, Līvu savienības vadītāja, un Dace Martinova, biedrības “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” valdes priekšsēdētāja.
Kultūras zīme „Latviskais mantojums” piešķirta kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā. Kultūras zīmi „Latviskais mantojums” par latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu un demonstrēšanu tūrismā uzņēmējiem pasniedza Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks Gints Kukainis.
Kultūras zīme “Latviskais mantojums” tiek pasniegta Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Zīme izveidota un tiek pasniegta kopš 2013. gada pēc „Lauku ceļotāja” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu, kas dzīvo mūsdienās. Pēc šīs zīmes varat pazīt vietas, kur saimnieki apmeklētājiem ir gatavi rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.
Suitu ķēķis jaunā ietērpā!
Radošajā darbnīcā “Austuve” Alsungā
Biedrība “ Etniskās kultūras centrs “Suiti”” tika aicināta piedalīties izdevumā “Latvijas segas Latvijas simtgadei” ar suitu kultūras mantojumu – senām suitu segām un jaunradītām suitu segām, kas austas pēc 2010.gada. Tā kā biedrība aktīvi strādā pie segu aušanas prasmju apgūšanas (dreļļu aušanas tehnika tika apgūta 2016.gadā, bet šogad mācāmies ķēžu segu aušanu), tad suitu audēju pulciņš ir gandarīts par iespēju būt iekļautiem šādā izdevumā. 22.novembrī radošā darbnīcā “Austuve” notika fotografēšanās lielajai Latvijas segu grāmatai.
Suitu audējas no Alsungas un Jūrkalnes radošajā darbnīcā “Austuve” Alsungā 2017.g.novembrī
(no kreisās – Dace Martinova, Ilona Niedoliņa, Baiba Trauberga, Kristīne Brūkle, Ligita Kalniņa, Sarmīte Egļukalna, Taiga Reķe)
