Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

36. Izvada līgavu 668–685

Līgavu izvada tautās no līgavas vecāku mājām. Tās ir atvadu un pārdomu dziesmas par to, kā klāsies jaunajā vietā.

V.Porziņģe

  1. Kalniņej treji vārti,
    Visi treji appuškoti;
    Pa vienim Dievīš brauca,
    Pa otrim mīļā Māra,
    Pa trešim pāde brauca
    Pādi vesti baznīce.
  2. Redz kur koši noziedēja
    Redz kur koši ievas zied
    Vēja lauzta ābelite;
    Ar ābeli laukmalaji;
    Redz kur koši tautas veda
    Izvainotu mātes meitu.
  3. Taisies, māsiņa,
    Iesim tautās.
    Aun baltas kājiņas,
    Sedz villainites;
    Sedz villainites,
    Liec vaiņadziņu.
  4. Kādu laiku lauke redzu,
    Tādu sedzu villainiti;
    Kādu redzu tautu dēlu,
    Tādu vedu valodiņu.
  5. Šķiraties, lēpu lapas,
    Laiž gulbiti ezere;
    Laiž gulbiti ūdenej;
    Šķiraties, bērniņi,
    Laiž māsiņu tautiņās.
  6. Pieci bēri kumeliņi
    Uz akmeņa auzas ēda,
    Visi pieci piederēja
    Jaunajam brālišam.
    Brālits prasa māsiņej:
    Kādu jūgti kumeliņu?
    Ja sārkana gaisma ausa,
    Jūdz sārkanu kumeliņu;
    Ja pelēka diena ausa,
    Jūdz pelēku kumeliņu.
  7. Māmiņ, tavu muļķa prātu
    Uz vecami dieniņām –
    Pati savas vieglas dienas
    Ūzceļ tautu kumeļam.
  8. Nesēdi, māsiņa,
    Zilos ziergos:
    Zilim ziergim
    Daudz sierdēstiņu.
  9. Visi mazi ezeriņi
    Visi mazi avotiņi
    Vakarej miglu laida;
    Visi mazi bāleniņi
  1. Tec, upīte, neviļņo,
    Lai viļņo ezeriņi;
    Ej, māsiņa, neliedzies,
    Lai liedzas bāleniņi.
  2. Gauži raud mūs māsiņa –
    Jauna gāja tautiņās.
    Neraud gauži, mūs māsiņa,
    Neba tevi tāļu veda –
    Tepat spīd glāžu logi
    Caur brāliša bērzu bierzi;
    Es, gosniņas ganīdama,
    Āztecēšu apraudzīt.
  3. Neraudi, māsiņa,
    Ne tālu vedīs:
    Gar pierti, gar aku,
    Gar viņu kalnu.
  4. Kas par godu tai mātei,
    Kam meitiņu tāļu veda;
    Paliek lepnas mātes meitas
    Pie vārtim raugoties.
  5. Neraudāšu, neraudāšu,
    Kad meitiņu izvadīšu.
    Ja būs žēl, tad raudāšu,
    Kad meitiņa neredzēs.
  6. Dzīvā gudri, mūs māsiņa,
    Tautiņās āziedama:
    Ceļies agri, staigā lēni,
    Lai nedzierd vīra māte.
  7. Ej, māsiņa, tautiņās,
    Dzīvā gudri, āzgājusi;
    Lai ir slava tētiņam
    Par šūpuļa kārumiņu,
    Lai ir slava māmiņai,
    Kas tik daiļu audzināja.
  8. Jau rudenis, jau rudenis
    Meitiņam, lapiņam;
    Čab lapiņa nobierdama,
    Raud meitiņa āziedama.
  9. Seši bēri kumeliņi
    Pār jūriņu pārpeldēja;
    Trijim bija zelta sedli,
    Trijim baltas villainites.
    Es prasīju brālišam: