Skip to the content
- Veru dores, speru kāju,
Met actiņas dubenej:
Te tā diža dēlu māte
Salīkuse, sakumpuse.
- Kur tā diža dēlu māte,
Ka neredz cierājam?
Ka neredz staigājam?
Pierte cepa kriķu maizi,
Ar ķīļim ķīlēdama.
- Dēlu māte, zilzobite,
Tik tā mani nenorēja;
Es ielēcu kaņupēs,
Viņa zobus klabednāja.
- Kas tā tāda līka kārta
Viņ istabas dubenej?
Tā nebija līka kārte,
Tā tautieša māmuļite.
- Kaldeni, māsiņa,
Sav asas korpes:
Sak sīvu, sak’ dzedru
Tavu vīra māti;
Ja sīva, ja dzedra,
Gāž viņu zeme;
Liec viņu pie zemes;
Gāž viņu zeme,
Liec viņu pie zemes,
Sper kāju viersuj.
Min dzedri viers.
- Neraudi, māsiņa,
Ja sīva māte;
Ka sīva māte:
Piesien tēviņu
Pie dziernas staba.
Ja sīva, ja dzedra,
Tēvīš raustās
Grūž dumbierej.
Pie dziernu staba;
Māmiņa pļunkā
Dumbierej.
- Kur tā diža dēlu māte,
Ka neredz cierājam?
Ka neredz staigājam?
Ne tā mani sēdināja,
Ne nojēma villainiti.
Ne nosedza villainiti.
Paldies saku māmiņej
Par villaiņu nojēmumu.
Par villaiņu nosegšanu [nojemšanu].
This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Cookie settingsACCEPT Privacy & Cookies Policy