Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

44. Panāksnieces vēršas pie vīramātes 848–854

  1. Veru dores, speru kāju,
    Met actiņas dubenej:
    Te tā diža dēlu māte
    Salīkuse, sakumpuse.
  2. Kur tā diža dēlu māte,
    Ka neredz cierājam?
    Ka neredz staigājam?
    Pierte cepa kriķu maizi,
    Ar ķīļim ķīlēdama.
  3. Dēlu māte, zilzobite,
    Tik tā mani nenorēja;
    Es ielēcu kaņupēs,
    Viņa zobus klabednāja.
  4. Kas tā tāda līka kārta
    Viņ istabas dubenej?
    Tā nebija līka kārte,
    Tā tautieša māmuļite.
  5. Kaldeni, māsiņa,
    Sav asas korpes:
    Sak sīvu, sak’ dzedru
    Tavu vīra māti;
    Ja sīva, ja dzedra,
    Gāž viņu zeme;
    Liec viņu pie zemes;
    Gāž viņu zeme,
    Liec viņu pie zemes,
    Sper kāju viersuj.
    Min dzedri viers.
  6. Neraudi, māsiņa,
    Ja sīva māte;
    Ka sīva māte:
    Piesien tēviņu
    Pie dziernas staba.
    Ja sīva, ja dzedra,
    Tēvīš raustās
    Grūž dumbierej.
    Pie dziernu staba;
    Māmiņa pļunkā
    Dumbierej.
  7. Kur tā diža dēlu māte,
    Ka neredz cierājam?
    Ka neredz staigājam?
    Ne tā mani sēdināja,
    Ne nojēma villainiti.
    Ne nosedza villainiti.
    Paldies saku māmiņej
    Par villaiņu nojēmumu.
    Par villaiņu nosegšanu [nojemšanu].