Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

31. Taisās kāzas 614–625

Taisās kāzas, taisās kāzas,Nu būs kāzas ši sētej:Nu būs kāzas šovakar:Visa brāļa sēta vizSpožim spangu vaiņagim. Kam tā sēta kalniņe,Sagšām jumta istabiņa?No tās sētas pārvedīsuNo tās sētas es pārveduBrālišam līgaviņu. No rītiņa ūzlec saule,Mežim gali puškojās;Kad es iešu tautiņās,Es puškošu bāleliņus. Protu, protu, redzu, redzu:Nu šķir mani māmuļite:Šķir gosniņas, šķir aitiņas,Šķir villaines pūriņe. Jemat mani […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

33. Uz baznīcu izvada līgavaini 641–655

Gaisma, gaisma, bāleniņi,Sedlo savu kumeliņu:Īsa diena, garš celiņis,Saderēta tautu meita. Kur tu iesi, bāleniņi,Ka tik daiļi saģērbies?Nu es iešu baznīceiTautu meitai roku dot. Pār tiltiņu es nebraukšuNegrožotu kumeliņu;Pār novadu es nejemšuNezinamu līgaviņu. Ģērbies, manu bāleniņu,Vanadziņa nadziņos –Pārvedīs tautu meituGarje pušku villaine,Lai varēji noķertiesJala pušķu galiņe. Velc, brāliti, trejus svārkus,Maucies baltus pierkstainišus –Šodien tav pārvedīsVisu mūžu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

35. Līgavai ģērbjoties 664–667

Māte mani tāļu deva,Solīj gauži neraudāt;Nav kājiņas apāvuse,Sak māmiņa – sierde sāp. Šorīt agri piecēlosPar visim rītiņim.Ko es labu padarījuPar to agru cēlumiņu?Sav gāliņu izsukāju,Sav raženi appuškoju;Izrakstīju brālišamLīdz gaismej slēža kreklu. Izpurini, māmuļite,Man ejama villainites,Lai vējiņis izpurenaVisas ļaužu valodiņas. Lūdzama, māmiņa,Sedz man sagšu.Māmiņa nesedza,Tā gauži raudāja.Lūdzama, māsiņa,Sedz man sagšu.Māsiņa nesedza,Tā gauži raudāja.Lūdzama, māršiņa,Sedz man sagšu.Māršiņa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

36. Izvada līgavu 668–685

Līgavu izvada tautās no līgavas vecāku mājām. Tās ir atvadu un pārdomu dziesmas par to, kā klāsies jaunajā vietā. V.Porziņģe Kalniņej treji vārti,Visi treji appuškoti;Pa vienim Dievīš brauca,Pa otrim mīļā Māra,Pa trešim pāde braucaPādi vesti baznīce. Redz kur koši noziedējaRedz kur koši ievas ziedVēja lauzta ābelite;Ar ābeli laukmalaji;Redz kur koši tautas vedaIzvainotu mātes meitu. Taisies, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

37. Līgava pati 686–718

Sak rijej grūta dzīve,Rijej gāju dziedādama;Sak tautās liega dzīve,Tautās gāju raudādama. Šķir, Dēkliņa, lietus gaisuDeviņim gabalim,Kā šķir mani tautu dēlsNo deviņi bāleniņi. Māte mani jaunu devaJaunu znotu gribēdama;Māmiņej jauns znotīš,Man jaunej sierdēstiņi. Spīdi, manu vaiņadziņu,Šī pēdēja spīdēšana;Mīli mani, māmuliņa,Šī pēdēja mīlēšana. Vista savus cāļus šķir,Man atšķīra māmuliņa;Cāļi tek pulciņe,Kur, māmiņa es tecēšu? Šorītiņ agri, agriNāks […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

40. Jaunam pārim klētī pārģērbjoties 792–810

Darāt, brāļi, augstu sētu,Darāt, tautas, augstu klēti,Vēl jo augstu pažobeli:Dižu radu tautu meita,Dižu radu mūs māsiņa,Žuburotu kroni nes. Tautām zemas klētes dores,Man zarotis vaiņadziņis:Zarus lauza ieiedama,Pazarīšus iziedama. Sniķeriti, dreimaniti,Nāc man līdzi tautiņās:Man zarotis vaiņadziņis,Zemu tautu klētes dores;Zarus lauzu iekš iedams,Pazarīšus iziedams;Ko nolauzu iekš iedams,To maksās bāleniņi,Ko nolauza ār iedams,To maksāj tautu dēls. Līgavai noņem ceļa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

41. Ziedošana 811–812

Veda mani pār Ventiņu,Kā es Ventu ziedināšu?Plostej liku cimda pāru,Ventej varja gradzentiņu. Vadzītis cīkstēja –Dvieliti gaida;Lukturis cīkstēja –Cimdiņus gaida.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

42. Jauno pāri vedot istabā 813–818

Dedzen, Laima, vaska sveci,Ej pa priekšu istabej:Lai kājiņu neiespēraAsariņu peļķite.Asariņu pelcite. Cērt jel, Dieveri,Tērauda krustuPar tautu meitiņasPar mūsu brālišaKājiņam. Ej iekšej, tautu meita,Vai tu dores neredzēji?Vai tu dores neredzēji,Pie brāliša dzīvādama? Velcies, pempuža,Velcies, sapata,Par nama slieksni:Nu rītu dzierdēsiJa gribi šī namaGaspažas vārdu.Saimniece būt. Kad līgava ievadīta istabā, tad dziedātājas iet un dziedot izvada istabā panāksnieces […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

43. Panāksnieces dzied 819–847

Velku bērzu sētiņejAr visim zariņim;Eimu tautu istabejAr visim brālišim. Cauri mani tautas raida,Cauri vārtus atvērušas;Te atradu māsas pēdas,Te apgriezu kumeliņu. Caurs tautu namīš,Caur istabiņa –Tur mūs māsiņuVilks apēdīs. Tāda tautu istabiņaKā tās šorku lamatiņas:Kād iegāju istabej,Tad ar gālu salīgoju.Tad ar gālu izcilāju. Šaura tautu istabiņaTā kā šorka lamatiņas:Nevarēju stāvus iet,Ne rociņas cilināt. Muiže auguseMūs mīļa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

44. Panāksnieces vēršas pie vīramātes 848–854

Veru dores, speru kāju,Met actiņas dubenej:Te tā diža dēlu māteSalīkuse, sakumpuse. Kur tā diža dēlu māte,Ka neredz cierājam?Ka neredz staigājam?Pierte cepa kriķu maizi,Ar ķīļim ķīlēdama. Dēlu māte, zilzobite,Tik tā mani nenorēja;Es ielēcu kaņupēs,Viņa zobus klabednāja. Kas tā tāda līka kārtaViņ istabas dubenej?Tā nebija līka kārte,Tā tautieša māmuļite. Kaldeni, māsiņa,Sav asas korpes:Sak sīvu, sak’ dzedruTavu vīra […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

46. Pirms un pēc pātariem 863–864

Ko gaidat, sveši ļaudis,Ka pātarus neskaitat?Vai gaidat mūs’ brālišusSkaitītājus? Nemāk svešļaudisPātarus skaitīt;Kā leišu nabagiNotunturāja.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

47. Bērna cilāšana 865–866

Tad dziedātājas paceļ mazu bērnu, līgava pasviež bērnam cimdu pāri. Mācies, Grietiņa,Bērniņu vākti:Šogad citam,Citu gadu pašei. Citu gadu tu, Grietiņa,Nesēdēsi rakstīdama –Sēdēs bērnu šūpādama,Vīra bikses lāpīdama.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

48. Kāzu viesi ēd, panāksnieces tos apdzied 867–896

Saskrēja melnieEgliena ļaudis;Svecīte nedegaNe dedzenama. Ko pūta, ko krācaZiemeļu vējīš?Sapūta, sakrācaTos bada ļaudis. Kam jēmi, brāliti,Varkalenes meitu?Kules knaģi, spradži, radži,Visi jāja panākstos. Dižu radu mūs brālitis,Iekūlās čurlakos;Gan sijāju, kretulāju –Kur tu gružus izsijāsi. Nu tu, manu brāliti,Ai, manu brāliti,Tērēsi naudu,Līdz tautu meitiņuGode celsi:Ne tai kreklīš,Ne lindrucīš.Ne paladzīš. Dižu radu, labu ļaužuIekūlos čurlakos –Nevarēju iztīrītNe vēje […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

50. Dažādi apdzied ēdājus 909–957

Sākas pusdienu maltīte. Jaunais pāris, panāksnieki un pārējie kāzenieki vispirms skaita pātarus dižā vedēja vadībā, pēc tam visi ēd. Tikai dziedātājas apdzied kāzeniekus. V. Porziņģe Brūtes brālis cāli plūca,Galda stūre turēdams;Brūtgan brālis cisku kasa,Par istabu tekādams. Ūja, velle sveši ļaudis,Ar lielim vēderim:Apēd brāļa rudzu kaudziAr visi pākarim.Ar visim pārkariem. Sanākuši sveši ļaudisKā suniši izsalkuši:Kā suniši izbaduši:Apēd […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

52. Apdzied kāzeniekus 966–1108

Jānišam, brālišamTreju taku vēderīš:Par to vienu kungi brauca,Par otrāju vagarīš;Par trešo dārbeniekiŽagariņus šķucenāja. Jožam brāļamKraupaiņš vēders:Vedam namej,Ūzgāja namej,Ber sprukstes viers:Uzbēra sprukstes:Ūzskrēja rovejŪzgāja rovejČūkstēdams.Čaukstēdams. Citu gadu tu, Trīnite,Nesēdēsi žagaros:Žagaros zalktis guļ,Deviņam dzelonam:Kapās tavu pakaļiņuDeviņos gabalos;Tava māte, pūtējiņa,Pūtīs tavu pakaļiņu. Nesēdi, Grietiņa,Caurej krēslej:Kaķe tavu pakaļiņuAr kājiņu ķibenāja. Voldīš sauca, Voldīš brēca:Kas tos miežus norullēja;Tos Jānitis norullēja,Ar Anniņu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

57. Guldību dziesmas 1158–1163

Ej, manu brāliti,Sasildi vietu –Tā tautu snauduļaGulēt grib. Traka meita vīru raud,Neraud baltas villainites;Ko tu, trakā, apsegsies,Ar to vīru gulēdama?Bikses likšu pagālej,Ar lindruku apsegšos. Es noaudu gultas deķiRakstītam maliņam;To apsedzu tautu dēlu,Piermo nakti gulēdama. Aitiņej balts jērīšAitiņai balts bērnīšPelēkam kājiņam;Es noaudu villainitesPelēkam maliņam;To apsedzu tautu dēlu,Piermo nakti gulēdama. Neguli, brāliti,Kur tevi gulda –Vērpies kā veprisOtrej […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

58. Viesi iet gulēt 1164–1165

Pilla vīra sieva biju,Pillu dzēru biķeriti;Viduj gultas vien gulēju,Negulēju maliņej. Klusi, klusi pie meitamAr pakulu zeķitem –Lai salmiņi nečabēja,Lai māmiņa nedzierdēja.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

56. Mičošana 1152–1157

Senākās kāzās pirmajā vakarā līgavai noņēma linkaini un apsēja sievas galvas rotu – lupatu (sviedrautu), aubi, ragus (zīda lakatiņu ar mezglu augšpusē) un zīdeni (smagu zīda lakatu zaļā, retāk – zilā vai brūnā krāsā). Pēc mičošanas jauno pāri aizvadīja uz klēti gulēt. Gulbis gulēj ūdenej,Gulbis gulēj uz ūdeņa,Es iekš ļaužu valodami;Ceļies, gulbi, no ūdeņa,Es no ļaužu valodam. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

55. Dancošana 1128–1151

Kad pusdienas paēstas, tad jaunais pāris un panāksnieki iet dancot pirmo danci. Tad dziedātājas dzied. Paši divi malti gāja,Smalkus miltus gribēdami;Paši divi dancāt gāja,Smukus bērnus gribēdami.Labu dzīvi gribēdami. Pats savu draudziņuDancāt vedu,Nedošu citamRociņas spaidīt. Ved, manu brāliti,Viens pats dančus –Tav māsas maziņas,Tautmeita lepna. Dancot gribu, dancot gribu,Nav neviena spēlmaniša:Kājas vien vēcināju,Par plāniņu staigājot. Spēlmani, brāliti,Pūš […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

54. Panāksnieces dzied 1119–1127

Neiešu pret kalnuNeiešu pret saulesNevienu soli;Nelūgšu tautiņasNelūgšu tautietiNevienu vārdu. Caur ābeļu bierzi jāju,Uz kumeļa ziedi bira;Kad es gāju caur tautam,Tautām bira asariņas. Tikam situ tautu galdu,Līdz sasitu šķēpelēs;Tikam rāju tautu dēlu,Līdz es viņu ūzvaļāju. Tautu dēls kā vācietisGarjus matus audzenāja –Tos būs labi māsiņejGar rociņu sitenāt. Lipa, lipa liepu lapaPie manam villainem;Tā pielipa tautu dēlsPie […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

53. Karošana 1109–1118

Panāksniecēm un dziedātājām karojot, gānoties, tiek dziedāts pamīšus pa pantam līdz galīgai uzvarai. Parādā neviena puse nepalika. Karošana bieži beidzās ar patiesu plūkšanos, līdz kāzenieki iekarsušās dziedātājas izšķīra. Šorīt sārkanaSaulite lēca,Šodien vajagaKarjam būt. Jūs labi ļautiņi,Mēs ari labi,Nu mēs viens otruGānīsam. Gāžam, gāžamTos svešus ļaudis,Gāžam tos kalnus,Tos mūrjus viers! Izskaitam mēs, māsiņas,Vai ir visas dziedātājas:Ira […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

51. Par alu 958–965

To mieziti putru vāru,To brūvēju alutiņu;Man tā putra tā nesmeķ,Kā smeķ miežu alutīš. Vecais tēs ar apeniViens otram labu dara:Tēs dar maiksti apeņam,Apen’s tēvu dancenāja. Alutiņi, medutiņi,Ko darīji vīriņam?Vīrīš gāja pa celiņu,Cepuriti mētādams. Vecajam tēviņamPadar’ auzu alutiņu:Tas mācēja bubināt,Rijas krāsni kurināt. Šādi tādi klinklāviņiIzdzer manu alutiņu;Kur tie mani paša bērni,Miežu vārpu lasītāji? Alus vīrs, alus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

49. Apdzied vakarbrāli un vakarmāsu 897–908

Vakaru māsa ir līgavas krustmāte vai nu kāda cita līgavas tuva radiniece, tāpat vakaru brālis ir krustmātes vīrs vai cits līgavas tuvs radinieks. Arī panāksnieces ir līgavas tuvas radinieces, tāpēc arī tos visus tāpat tautas nicina kā līgavu. V. Porziņģe Vakara brāliti,Izskaiti bērnus –Vilks citus timbājaAvotu leje;Es citu pagāzuPie cūku siles;Cūkam nesot,Uzmīzu viersui. Vakaru brāliti,Izskaiti bērnus:Es […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

45. Pie galda sēžoties 855–862

Dziedātājas dzied, pie galda sēžoties Sēd, brāliti, kur tav tikaSave tēva istabe:Sēd krēsle, sēd beņķe,Sēd galdiņa galiņe. Sēd, manu brāliti,Saulītes puse;Tā tautu dūmaļaTave ēne. Sēd, manu brāliti,Piesēdi sagšu;Ja tu sagšu piesēdēsi,Kad tu sagšu piesēdēsi,Tad tu viņu ūzvarēsi;Tad tu viņu ūzvaļāsi;Ja tu sagšu nepiesēdi –Kausaties, rāsaties. Kas tā tāda griezes gālaSēd pie mana bāleniņa?Kur mana lielā […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

39. Sagaidot apdzied panāksniekus 780–791

Simtu cēlu zīļu krēslu,Simtu gaidu vedējiņu;Aili manu lielu kaunu –Viens atnāca nozaritis. Paskaties tu, Anniņa,Kādu ziergu tu atjāji –Tu atjāji stulbu kuili,Pie ausem turēdams. Nevienam tādi ziergi,Kādi ziergi Mūrniekam –Četras kājas, četri kauli,Garja aste pakaļej. Cerēj lāci gūrājamViņej lauka galiņej;Tas tautieša kumelīš,Pērnā spalva mugurej. Es pagriezu kumeliņuKāpostiņu lapiņe;Tautu dēlis nevarējaAuzu pūra sējumej. Pasakat, panāksnieki,Kādus ziergus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

38. Sagaida jauno pāri 719–779

Kad no baznīcas brauc uz tautieša mājām, tad tur jau dziedātājas sagaida un mēģina visādi nopelt tautu meitu. Ko zinu gaidīt,Ko negaidīt –Ne pūta taures,Ne sūta vēstis. Gaidīt mums to brālīti,To brālīti gaidījām,Ko šorīt raidījām:Ar bēraju kumeliņu,Sudrabiņa iemauktim. Sīvi, sīvi zīle brēcaVārtu staba galiņe:Uz celiņa mans brālitis,Dievs to zina, kā paries. Pārbrauks brālitisNo Dieva namaNo […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

34. Sērdiene iet tautās 656–663

Nākat, ļaudis, skatīties,Kā ģērbjas sērdienite;Ko tā sedza, ko tā ģērba –Tai nav māte, taisītāja. Kur tu teci, mīļā Māra,Pilla sauja prievetiņi?Es jau teku pie sērdienes,Dzierd sērdieni saderam. Kas iemauktus žvadzinājaKas iemauktus šķindenājaĀz kalniņa lejiņej?Āz aploka lejiņej?Dēkla cēla sērdienitiLabu ļaužu kumeļam. Verjat dores iten plati –Sērdienites pūru nesa.Kas par godu, ka atlika,Kas par kaunu, ka pietrūka. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

32. Pūra vedamās dziesmas 626–640

Man atbrauca tautu dēlsAr zvierbuli pūru vest;Jūdz, brāliti, savu bēri,Laiž zvierbuli žagaros. Kā krupitis tautu dēlis,Kā sisenis kumelīš;Grib krupitis man ūzceltSiseņam mugurej;Ne krupitis mani cels,Ne sisenis panesīs. Es pūriņu nelocīju,Pate vien barojos –Pieci bēri mani vilka,Līka ķēve pūru velk. Tautu dēlis sapierdās,Manu pūru paceldams;Dziedādama, ne pierzdamaEs pūriņu pielocīju. Atpakaļ mans pūriņis,Atpakaļ bāleniņi –Uz celiņa sazinājšiSlinku […]