Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

2. Kristību dziesmas 20–60

Sudrabiņa šautuviteUz ūdeņa līgojāsi;Sit, vilnīti, meliņe,Te būs daiļa audējiņa. Šorīt muti nomazgājuRakstītej glāziņej,Māsei vārdu meklēdamaMāsei vārdu ieliksimRakstītej grāmatej. Aili manu lielu godu –Ik svētdienas kūmās gāju;Manas baltas villainītesTūbītē savēlās. Aili, mani mēļi svārki,Plandatiesi, plandatiesi,Gan bij’ ilgi gulējuši,Šo dieniņu gaidīdami. Kūmās iedamaKažoku vilku,Lai auga pādeiVillaiņas avis.Sprogaiņas aitas. Kūmās iedamaRaibīti sedzu,Lai mana pāditeRaibītes austu. Šķirat ceļu, rūmējat,Es ar […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

1) Par suitu burdonu un Veronikas dziedājumu

Visas šīs tautasdziesmas atradu Veronikas Porziņģes rakstītajās burtnīcās. Pirmo no tām 1934. gadā uz Folkloras katuvi Rīgā nogādāja Mērija Grīnberga. Tā ieguva fonda numuru LFK 1708. Kā viņas satikās, kāpēc? Tas tā arī palika viens no daudzajiem nenoskaidrotajiem jautājumiem. Pamazām, kad biju ieguvusi Veronikas uzticību, viņa man deva savas burtnīcas. Sākumā tikai pārrakstīju, bet vēlāk […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

3. Vecāki un bērni 61–76

Bagāta maiziteGlauž manu gāliņu;Māmiņa gan glauda,Vējš purenāja. Saulit silta, māmiņ mīļa,Abas vienu labumiņu:No saulītes silti rīti,No māmiņas mīļi vārdi. Ēna laba, ēna laba,Kas ēne maizi dos?Māte mīļa, māte mīļa,Kas mūžam māti dos? Pate māte kārti lieca,Pate kāra šūpulītis;Kad ūzauga liela meita,Tēs tautam vēlētājs. Es mātei viena meita,Kā zīlite žagaros;Viena dubļu bridējiņa,Mātes vietas taisītāja. Ko māmiņa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

1. Saule, Mēness, zvaigznes un Pērkons

Saulīt cierta mēnešamAr sudraba zobentiņu –Kam atjēma ausekļamSaderētu līgaviņu. Saulit kūla mēnestiņuAr sudraba čakārniti;Ai, saulīte, nekuļ mani –Tav dieniņa, man naksniņa. Saulit savus kumeliņusJūriņej peldenāja;Pate sēd kalniņej,Zelta groža rociņej. Ai saulīte, ai saulīte,Tavu zemu kumeliņu –Līdz pusīti zīda svārkiRasiņej iemierkuši.Rasiņāji izmirkuši. Saule brauca par debesiDiv dzelteni kumeliņi.Ai, saulīte, mīļa, balta,Vai tie tav nepiekusa?Vai tie tev nepiekusa?Lai tie kūst, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

4. Par ganiņu 77–85

Sunišam, ganiņam,Abim siera gabaliņi;Ganīš rasas braucējīš,Sunits sētas sargātājs. Saulit, zelta jumpraviņa,Spīdi gaiši ganiņam –Ganiņam garja diena,Kad sauliti neredzēja.(Arī LFK 1935, 5786) Migla, migla, rasa, rasa,Tā man laba nedarīja –Rase manas kājas sala,Migle zuda raibuļiņas. Ēdat, goves, nemaujat,Negaužat māmiņei –Svētu rītu paganīšuBaltābolu kalniņej. Auni kājas, lakstīgala,Dzīsim goves paganīt;Tu dziedāsi ievienej,Es gosniņas ganīdama. Es staigāju bērzu bierziVisu dienu dziedādama;Es adīju […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

5. Par sērdieni 86–108

Pie mums, tāpat kā visur citur, arī bāriņiem ir bijušas grūtas dienas tāpat kungu klaušās, kā arī zem pamātes aso vārdu krusas. Tādēļ, ka pati esmu bārenīte, man bāriņu liktenis ir tuvs, un tādēļ nolēmu savākt visu, kas būs iespējams un kur būs runa par bāriņu dzīvi. V. Porziņģe Apgāzāsi vācelite,Iztecēja kamoliņi;Nomierst tēvis, māmuļiņa,Tad bērniņi iztekāja. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

6. Nelabvēļi, aprunātāji, ļauna diena 109–118

Asariņu upe tek,Kas to pillu pieraudāja?Raud sērdieņi, raud atraiši,Raud nabaga dārbenieki.Sērdiens raud – māte žēl,Atraits – savu mūža draugu;Raud nabaga dārbenieki,Bārgus kungus klausīdami. Es sakūru uguntiņuEzeriņa galiņej:No sidraba skaidiņam:Lai sildās tie ļautiņi,Kas man labu nevēlēja. Ļaudis man kapu raka,Man kapai rozes zied;Sēdu kapa maliņej,Pinu rožu vaiņadziņu. Ļaudis mani valodāsSēdināt sēdināja;Dēkle, Laima manu krēsluKā ābolu ritināja. Ļaudis manu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

10. Puiši par jaunām meitām 142–154

Kur tik saldas ogas augaKā kalniņa galiņej?Kur tik daiļas meitas augaKā Alsungas novadej? Nav saulite ūzlēkuse,Rasa zāles galiņej;Nav meitiņa ūzauguse,Jau ļaudīm valodiņas. Bite, bite, meita, meitaOtram skādi nedarīja:Bite druvu neizmina,Meita zemi nedalīja. Bitītej, meitiņejNama pierkti nevajaga –Tām Dēkliņa novēlējseGatavej ielīgot. Par pārim rieksti auga,Par pārim āboliņi;Par pāram mātej augaCiemej daiļas dzelteinītes. Strauji tek tā upite,Jo tek […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

11. Puisis par nākamo līgavu 155–172

Oši vien, kļavas vien,Kur ciertīšu vezumiņu?Māsas vien tai ciemej,Kur es jemšu līgaviņu? Kas var liegt vējiņamRožu krūmu purināt?Kas var liegt puisenamSkaistu meitiņ’ bildināt? Pats bērziņu nodzenāju,Pats nolauzu galoknīti;Pats meitiņu izvainoju,Pats apjēmu līgaviņu. Tumša, tumša tā eglīte,Kur saulite nakti gul;Tāļu, tāļu tā sētiņa,Kur aug mana līgaviņa. Es taisiju rožu dārzu,Lai nāk meitas puškoties;Kurja žigli rozi rāva,Tā […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

12. Meitas dzied par jauniem puišiem 173–257

Burtnīca, kurā šo dziesmu bija visvairāk, datēta ar 1937. gada 4. janvāri, tātad šajā laikā Veronikai bija nedaudz pāri 16 gadiem, tāpēc var domāt, ka daudzas no šīs grupas tautasdziesmām teicēja, iepsējams, pati pielāgoja situācijai. Redz kur puiši, bandenieki,Nav cepures gāliņej;Ik svētdienas krodziņej,Miežu kule padusej. Kas kaziņu lopu sauca,Kas puisiti cilēciņu?Kaziņ koka grauzējiņa,Puisits meitu brāķerits. Vai tie […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

16. Meita par savu nākotni 303–329

Meita par savu nākamo dzīvi, par savu nākamo vīru Zināt man ko zināt,Trīs dieniņas nezināt:Piedzemot, nomierstot,Tautiņās āzejot. Neskatos augstu namu,Ne rakstītas klētes dores;Skatījos lauciņej,Kur maizīte vilni met;Kur maizīte vilni metPar to smilgas atmatiņu. Tautu dēlu rudzu lauksZelta miglu nomiglojis;Dod, Dieviņi, lai es būtuTās maizītes cepējiņa. Neskatos smuku puisi,Ne rakstītas klētes dores;Metu acis lauciņej,Kur maizite viļņus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

18. Par vaiņagu 358–380

Miglaine rītiņeEs izbridu lina lauku;Saķērāsi linu ziediManej zīļu vaiņage. Ik rītiņus zelta rasaBāleniņa sētiņe;Kur iedama, tecēdama,Noskaloju vaiņadziņu. Div kalniņi noziedējaSārkanbaltu āboliņu;Būt trešais noziedējis,Ja salniņa neūznāktu;Div meitiņas gode tapaAr to vienu vainadziņu;Būt trešā ar tapuse,Ja godiņu turējuse. Div vaiņagus es nopinu,Pie upites sēdēdama;Vienu pinu sīku rožu,Otru mirtes zariņim;Kurju pinu no rozem,To es došu māsiņej;To es došu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

19. Jaunu ļaužu kaitināšanās, mīlestība 381–449

Ak tu, ciema cēruzīte,Kam tu augi tik ražena?Ne man dienā dārbiņš tika,Ne naksniņā miedzīš nāca. Āz kalniņa lejiņejRindam auga ozoliņi;Pretim auga liepu rinda,Kas ozolus kaitināja. Ai, ciemiņi, ai, kaimiņi,Mēs div dumpi turēsim:Tavas meitas manus puišusIk vakarus kaitināja:Mani puiši ik vakarusNeēduši pieguļej. Pieguļnieku meitiņam,Tām pūriņu nevajaga:Tās pūriņu pielocījaAr vecim pineklim. Pieguļiņa, pieguļiņa,Tā man labu nedarīja:Tur palika […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

20. Māsas un brāļi 450–487

Vizēt viz ezeriņisAr mazam žuitiņam;Ar mazam zivtiņam;Vizēt viz brāļa sētaAr mazam māsiņam. Brāļi, mani brāliši,Es brāļu māsa:Kā niedra līgojuBrālišu viduj. Ķizu ķizu, elu elu,Kas manej rociņej:Brāļ pierktis gradzentiņisDeviņam zīlitem. Brālits jaunu klēti daraBaltābolu kalniņaj,Lai vējiņis cauri pūš,Lai nepel mans pūriņis. Mīļi mani bāleniņi,Mīļi mani audzināja:Nezināju kunga riju,Kunga govju laidariņu. Kaņupite, garjaudzite,Garja auga vasarej;Mūs māsiņa neūzauga,Šī […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

22. Māsa precina brāli 520–526

Līgodama vien staigājuŠo garo vasariņu:Salīgoju brāļam sievu,Sav diženu arājiņu. Nu piekusu, vairs nevaruVien iedama druviņej:Jem, brāliti, līgaviņu,Būs man otra gājējiņa. Tav, bulliti, mella mute,Tai vajaga āboliņa;Tav, brāliti, mells krekliņis,Tav vajaga mazgātāja. Lūkoj, brāli, līgaviņu,Lūkoj labu dziedātāju:Kurja laba dziedātāja,Tā tikuse dārbiņej. Jem, brāliti, līgaviņu,Jem tikušu mātes meitu:Smalku kreklu audējiņu,Graznu cimdu adītāju. Dziedātāja tā meitiņa,Runātāja māmuliņa;Jem, brāliti, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

27. Meita preciniekiem atsaka 587–598

Tav, ositi, trauša miza,Tu lūkam nederēji;Tav, puisiti, ātra dūša,Es ar tevi nederēšu. Tautiets man mīļi lūdza:Mīļais mani mīļi lūdza:Nāc pie manis šo rudeni.Nāc, puķīte, šo rudeni.Es neiešu, es nevaru,Navaid pills pūriņis.Ja navaid pills pūriņis,Loki skuj ar dubenej.Loki skujas dubenej. Gaidi, gaidi, tautu dēls,Kā gaidījis, gaidi vēl:Kā gaidījis ūzaugam,Gaidi pūru pielokamu. Lai bij gari priežu zari,Bērzu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

28. Meita jau saderēta 599–600

Tec, upīte, citu ceļu,Pilli krauļi ievas zied;Jāj, tautieti, citu ceļu,Mūs māsiņa saderēta. Neviens mani nezināja,Ka es augu saderēta:Tautu dēla balta naudaTautu dēla gradzentiņisManej pūra dubenej;Mana pūra atslēdziņaTautu dēla kabatej.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

31. Taisās kāzas 614–625

Taisās kāzas, taisās kāzas,Nu būs kāzas ši sētej:Nu būs kāzas šovakar:Visa brāļa sēta vizSpožim spangu vaiņagim. Kam tā sēta kalniņe,Sagšām jumta istabiņa?No tās sētas pārvedīsuNo tās sētas es pārveduBrālišam līgaviņu. No rītiņa ūzlec saule,Mežim gali puškojās;Kad es iešu tautiņās,Es puškošu bāleliņus. Protu, protu, redzu, redzu:Nu šķir mani māmuļite:Šķir gosniņas, šķir aitiņas,Šķir villaines pūriņe. Jemat mani […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

33. Uz baznīcu izvada līgavaini 641–655

Gaisma, gaisma, bāleniņi,Sedlo savu kumeliņu:Īsa diena, garš celiņis,Saderēta tautu meita. Kur tu iesi, bāleniņi,Ka tik daiļi saģērbies?Nu es iešu baznīceiTautu meitai roku dot. Pār tiltiņu es nebraukšuNegrožotu kumeliņu;Pār novadu es nejemšuNezinamu līgaviņu. Ģērbies, manu bāleniņu,Vanadziņa nadziņos –Pārvedīs tautu meituGarje pušku villaine,Lai varēji noķertiesJala pušķu galiņe. Velc, brāliti, trejus svārkus,Maucies baltus pierkstainišus –Šodien tav pārvedīsVisu mūžu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

35. Līgavai ģērbjoties 664–667

Māte mani tāļu deva,Solīj gauži neraudāt;Nav kājiņas apāvuse,Sak māmiņa – sierde sāp. Šorīt agri piecēlosPar visim rītiņim.Ko es labu padarījuPar to agru cēlumiņu?Sav gāliņu izsukāju,Sav raženi appuškoju;Izrakstīju brālišamLīdz gaismej slēža kreklu. Izpurini, māmuļite,Man ejama villainites,Lai vējiņis izpurenaVisas ļaužu valodiņas. Lūdzama, māmiņa,Sedz man sagšu.Māmiņa nesedza,Tā gauži raudāja.Lūdzama, māsiņa,Sedz man sagšu.Māsiņa nesedza,Tā gauži raudāja.Lūdzama, māršiņa,Sedz man sagšu.Māršiņa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

36. Izvada līgavu 668–685

Līgavu izvada tautās no līgavas vecāku mājām. Tās ir atvadu un pārdomu dziesmas par to, kā klāsies jaunajā vietā. V.Porziņģe Kalniņej treji vārti,Visi treji appuškoti;Pa vienim Dievīš brauca,Pa otrim mīļā Māra,Pa trešim pāde braucaPādi vesti baznīce. Redz kur koši noziedējaRedz kur koši ievas ziedVēja lauzta ābelite;Ar ābeli laukmalaji;Redz kur koši tautas vedaIzvainotu mātes meitu. Taisies, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

37. Līgava pati 686–718

Sak rijej grūta dzīve,Rijej gāju dziedādama;Sak tautās liega dzīve,Tautās gāju raudādama. Šķir, Dēkliņa, lietus gaisuDeviņim gabalim,Kā šķir mani tautu dēlsNo deviņi bāleniņi. Māte mani jaunu devaJaunu znotu gribēdama;Māmiņej jauns znotīš,Man jaunej sierdēstiņi. Spīdi, manu vaiņadziņu,Šī pēdēja spīdēšana;Mīli mani, māmuliņa,Šī pēdēja mīlēšana. Vista savus cāļus šķir,Man atšķīra māmuliņa;Cāļi tek pulciņe,Kur, māmiņa es tecēšu? Šorītiņ agri, agriNāks […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

40. Jaunam pārim klētī pārģērbjoties 792–810

Darāt, brāļi, augstu sētu,Darāt, tautas, augstu klēti,Vēl jo augstu pažobeli:Dižu radu tautu meita,Dižu radu mūs māsiņa,Žuburotu kroni nes. Tautām zemas klētes dores,Man zarotis vaiņadziņis:Zarus lauza ieiedama,Pazarīšus iziedama. Sniķeriti, dreimaniti,Nāc man līdzi tautiņās:Man zarotis vaiņadziņis,Zemu tautu klētes dores;Zarus lauzu iekš iedams,Pazarīšus iziedams;Ko nolauzu iekš iedams,To maksās bāleniņi,Ko nolauza ār iedams,To maksāj tautu dēls. Līgavai noņem ceļa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

41. Ziedošana 811–812

Veda mani pār Ventiņu,Kā es Ventu ziedināšu?Plostej liku cimda pāru,Ventej varja gradzentiņu. Vadzītis cīkstēja –Dvieliti gaida;Lukturis cīkstēja –Cimdiņus gaida.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

42. Jauno pāri vedot istabā 813–818

Dedzen, Laima, vaska sveci,Ej pa priekšu istabej:Lai kājiņu neiespēraAsariņu peļķite.Asariņu pelcite. Cērt jel, Dieveri,Tērauda krustuPar tautu meitiņasPar mūsu brālišaKājiņam. Ej iekšej, tautu meita,Vai tu dores neredzēji?Vai tu dores neredzēji,Pie brāliša dzīvādama? Velcies, pempuža,Velcies, sapata,Par nama slieksni:Nu rītu dzierdēsiJa gribi šī namaGaspažas vārdu.Saimniece būt. Kad līgava ievadīta istabā, tad dziedātājas iet un dziedot izvada istabā panāksnieces […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

43. Panāksnieces dzied 819–847

Velku bērzu sētiņejAr visim zariņim;Eimu tautu istabejAr visim brālišim. Cauri mani tautas raida,Cauri vārtus atvērušas;Te atradu māsas pēdas,Te apgriezu kumeliņu. Caurs tautu namīš,Caur istabiņa –Tur mūs māsiņuVilks apēdīs. Tāda tautu istabiņaKā tās šorku lamatiņas:Kād iegāju istabej,Tad ar gālu salīgoju.Tad ar gālu izcilāju. Šaura tautu istabiņaTā kā šorka lamatiņas:Nevarēju stāvus iet,Ne rociņas cilināt. Muiže auguseMūs mīļa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

44. Panāksnieces vēršas pie vīramātes 848–854

Veru dores, speru kāju,Met actiņas dubenej:Te tā diža dēlu māteSalīkuse, sakumpuse. Kur tā diža dēlu māte,Ka neredz cierājam?Ka neredz staigājam?Pierte cepa kriķu maizi,Ar ķīļim ķīlēdama. Dēlu māte, zilzobite,Tik tā mani nenorēja;Es ielēcu kaņupēs,Viņa zobus klabednāja. Kas tā tāda līka kārtaViņ istabas dubenej?Tā nebija līka kārte,Tā tautieša māmuļite. Kaldeni, māsiņa,Sav asas korpes:Sak sīvu, sak’ dzedruTavu vīra […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

46. Pirms un pēc pātariem 863–864

Ko gaidat, sveši ļaudis,Ka pātarus neskaitat?Vai gaidat mūs’ brālišusSkaitītājus? Nemāk svešļaudisPātarus skaitīt;Kā leišu nabagiNotunturāja.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

47. Bērna cilāšana 865–866

Tad dziedātājas paceļ mazu bērnu, līgava pasviež bērnam cimdu pāri. Mācies, Grietiņa,Bērniņu vākti:Šogad citam,Citu gadu pašei. Citu gadu tu, Grietiņa,Nesēdēsi rakstīdama –Sēdēs bērnu šūpādama,Vīra bikses lāpīdama.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

48. Kāzu viesi ēd, panāksnieces tos apdzied 867–896

Saskrēja melnieEgliena ļaudis;Svecīte nedegaNe dedzenama. Ko pūta, ko krācaZiemeļu vējīš?Sapūta, sakrācaTos bada ļaudis. Kam jēmi, brāliti,Varkalenes meitu?Kules knaģi, spradži, radži,Visi jāja panākstos. Dižu radu mūs brālitis,Iekūlās čurlakos;Gan sijāju, kretulāju –Kur tu gružus izsijāsi. Nu tu, manu brāliti,Ai, manu brāliti,Tērēsi naudu,Līdz tautu meitiņuGode celsi:Ne tai kreklīš,Ne lindrucīš.Ne paladzīš. Dižu radu, labu ļaužuIekūlos čurlakos –Nevarēju iztīrītNe vēje […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

50. Dažādi apdzied ēdājus 909–957

Sākas pusdienu maltīte. Jaunais pāris, panāksnieki un pārējie kāzenieki vispirms skaita pātarus dižā vedēja vadībā, pēc tam visi ēd. Tikai dziedātājas apdzied kāzeniekus. V. Porziņģe Brūtes brālis cāli plūca,Galda stūre turēdams;Brūtgan brālis cisku kasa,Par istabu tekādams. Ūja, velle sveši ļaudis,Ar lielim vēderim:Apēd brāļa rudzu kaudziAr visi pākarim.Ar visim pārkariem. Sanākuši sveši ļaudisKā suniši izsalkuši:Kā suniši izbaduši:Apēd […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

52. Apdzied kāzeniekus 966–1108

Jānišam, brālišamTreju taku vēderīš:Par to vienu kungi brauca,Par otrāju vagarīš;Par trešo dārbeniekiŽagariņus šķucenāja. Jožam brāļamKraupaiņš vēders:Vedam namej,Ūzgāja namej,Ber sprukstes viers:Uzbēra sprukstes:Ūzskrēja rovejŪzgāja rovejČūkstēdams.Čaukstēdams. Citu gadu tu, Trīnite,Nesēdēsi žagaros:Žagaros zalktis guļ,Deviņam dzelonam:Kapās tavu pakaļiņuDeviņos gabalos;Tava māte, pūtējiņa,Pūtīs tavu pakaļiņu. Nesēdi, Grietiņa,Caurej krēslej:Kaķe tavu pakaļiņuAr kājiņu ķibenāja. Voldīš sauca, Voldīš brēca:Kas tos miežus norullēja;Tos Jānitis norullēja,Ar Anniņu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

57. Guldību dziesmas 1158–1163

Ej, manu brāliti,Sasildi vietu –Tā tautu snauduļaGulēt grib. Traka meita vīru raud,Neraud baltas villainites;Ko tu, trakā, apsegsies,Ar to vīru gulēdama?Bikses likšu pagālej,Ar lindruku apsegšos. Es noaudu gultas deķiRakstītam maliņam;To apsedzu tautu dēlu,Piermo nakti gulēdama. Aitiņej balts jērīšAitiņai balts bērnīšPelēkam kājiņam;Es noaudu villainitesPelēkam maliņam;To apsedzu tautu dēlu,Piermo nakti gulēdama. Neguli, brāliti,Kur tevi gulda –Vērpies kā veprisOtrej […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

58. Viesi iet gulēt 1164–1165

Pilla vīra sieva biju,Pillu dzēru biķeriti;Viduj gultas vien gulēju,Negulēju maliņej. Klusi, klusi pie meitamAr pakulu zeķitem –Lai salmiņi nečabēja,Lai māmiņa nedzierdēja.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

61. Pūru dalot 1192–1212

Es jau saku, es jau saku:Rožu smaka istabej –Rožu smaks istabej –Ienesa mūs’ māsasRožainu pūru.Rožotu pūru. Šodien mēs redzēsimTautu meitas tikumiņu:Vai būs gājse svētu rītuAr puišim ripas sist –Ar puišim ripas kaut –Ripu nesa roziņe,Ne adekļa vāceliti. Dievs, nosodi tēva runčus,Ka tie peles nemedī:Sagrauzušas pūra lādi,Izvilkušas dāvaniņas. Kaci, kaci, tautu meita,Pašej pūra dubenej;Kādu vellu sakacēsi,Kādu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

65. Panāksnieces dara skādi 1247–1249

Māte man pavēlējaSvešu zemi ūzvarēt:Ēst un dzērt, lielīties,Brammēt savu kumeliņu. Māte man pavēlējaŠij zemej karju vest;No šīs zemes neaiziešu,Līdz es skādi padarīšu:Visus vadžus aplauzīšu,Galdam kājas nolauzīšu,Medus podu izēdīšu,Puišam bērnu piegulēšu. Es gribēju beņķi lauzt,Nevarēju beņķi lauzt;Kā varēšu beņķi lauzt –Pērnie mēsli apakše;Pērnie mēsli apakše,Āzpērnaju suveniņu.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

67. Pēc kāzām 1253–1254

Sveši, sveši tie ļautiņi,Nav neviena pazīstama;Kā nebūs sveši vien –Nav neviena bāleniņa. Ielaiž mani tautiņāsIelaiž mani dieverjosKā mellei eglienej;Kā oliņu ūdenej;Neredz sauli, ne mēnesiCaur dieverju cepurem;Tas jaunais dieveritis,Tas pacēla cepurīti:Skaties, mana māršenite,Kā saulite rotājās.Kā saulite ritenāja.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

68. Salielījies tautu dēls 1255–1259

Tautiets, mani precēdams,Izteic savu bagātību:Pieci zārdi rutku lapas,Trīs kamburi rācentiņi. Tautiets, mani precēdams,Izteic savu bagātību:Kalnej zied rožu lauks,Lejej vīna upe tek;Kad āzgāju, tad atraduTautu dēlu meluģiti:Kalnej zied dadžu lauks,Lejej rāva upe tek. Tautu dēls lielijās,Cik tam liela bagātība;Kad āzgāju, tad atraduTautu dēla bagātību:Viena veca, līka ķēve,Trīs stutem sastutēta. Šaura, šaura taut upīte,Platas manas villainites –Velējot, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

69. Jauns vīrs un jauna sieva 1260–1266

Jauna gāju tautiņās,Gudri mācu tautu dēlu:Ceļies, šelmi, riju kult,Tin man kājas kažoke. Lakstīgala, mīlulīte,Pieceļ manu arājiņu –Jauns bij manis arājiņi,Sējas laiku nezināja. Tautiets mani mazu jēma,Solīj dižu audzenāt;Vairāk diža nepaaugu,Kā pieauga pie māmiņas. Gauži raud ozoliņis,Jauns jostiņu apjozies;Neraudz gauži, ozoliņi,Jauna tava jozējiņa;Gauži raud bāleniņis,Jauns apjēmis līgaviņu;Neraud gauži, bāleniņi,Jauna tava līgaviņa. Ko, tautieti, darīsim,Abi jauni sagājuši […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

73. Māsa ar brāļa sievu, māršu 1337–1345

Brālits māni māsu sauca,Ne gredzenu nenopierka;Kāda māsa tautu meita –Tai nopierka sudrabiņu. Brālīts man linus sēja,Mārša sēd ežmalaj;Sak’ māršiņa sēdēdama:Judritem tie liniņi. Brālīts sedza tautu meitu,Mani cēla rijiņej;Būt, brāliti, mani sedzis,Mēs no vienas māmuļites. Brālīt, tava līgaviņaNebūs vietas turētāja:Pate dārbu nemācēja,Ar saimiti nesader. Ai, manu brāliti,Tav sēru mūžu:Nemāk ratiņu, ne adekliti,Nemāk vīram bikšeles lāpīt. Lustīg […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

74. Tautas nicina jauņuvi 1346–1348

Kur kājiņu neatsitaCelmaiņe līdume?Kur vainiņu neatrada,Ja gribēja niecināt. Bitīt, tavu nesumiņuBaznīce dedzenāja;Māmiņ, tavu lolojumuTautiņās miecināja. Māte mani audzinājaKā baltāju lina sauju;Tautas mani niecinājaKā dubļainu kājas autu.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

77. Saimnieki un kalpi 1360–1365

Saimnieks ēda auna gaļu,Es tos ragus klabenāj;Saimnieks pēra saimenieci,Es tās kājas stirenāju. Kalpa puisis, auz uz karu,Tie uz viena rēķenam’ –Kalpam dzedra valodiņa,Auzej garja sēnaliņa. Kur, pie vēja, vilcīš bija –Zaķit’s nesa kazlēniņu;Kur, pie vēja, saimenieki –Kalpīš jēma saimenieci. Kur kungim tādi vīri,Kādi mani bāleniņi –Ar krūtem kalnus stūma,Rokej nesa ozoliņus. Melna čūska miltus malaViduj […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

79. Lauku darbi 1372–1377

Steidz, brāliti, miežus sētAr abām rociņām:Lakstīgala, meluģite,Saka īsu vasariņu. Ai rudzi, rogaini,Tavu dārgu akotiņu:Tevis dēļ Rīgas kungiZelta naudu kaldenāja. Divi diži lielijās,Abi ziemu pārcietuši:Rudzi sniega apakšej,Bite koka dobumej. Aili manu muļķa prātuPret kalniņu zierņus sēt:Gan izsviedu pillu sauju,Visi rit lejiņe. Grābjat sienu, grābējiņas,Man sieniņa nevajaga:Man sieniņu sagrābuseTautu dēla māmuļite. Piekusuši bāleniņi,Siekim rudzus mērīdami;Kā māsiņa nepiekusaPa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

80. Zvejošana 1378–1380

Nāc, menciņi, tai rovej,Kur dzierd mani lelojam;Es tav došu kumāsiņuZīda diega galiņej. Kas tur viz, kas tur zvērāTai zvejnieka laiviņej?Tā zvejnieka līgaviņaZelta naudu rēķenāja. Balta ieva noziedējaJūras krasta maliņej,Pūš vējiņis, bierst ziediņiZvejnieciņa laiviņej.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

81. Talka vispār, mēslu talka 1381–1384

Dod, māmiņa, pulkej mani,Pulkej laba dzīvāšena:Iet iedama, kur iedama,Iet raženi dziedādama. Mūs brāliša sūdus vedaŠķēlaiņim ratiņim:Lai aug mieži līdumejŠķēlaiņam vārpiņam. Mūs brāliša mēslus vedaZeltītim ratiņim;Šķēlaiņim ratiņim;Mūs’ māsiņas ārdītājasSudrabiņa dakšiņam.Dreijātam dakšiņam. Mēslus veda, mēslus veda,Kam tie mēsli piederēja:Kunga mēsli, tēva rati,Brāļa bēri kumeliņi.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

85. Par kokiem 1399–1404

Ozoliņi, zemzariņi,Kam tu augi lejiņej?Puiši tavas saknes mina,No kalniņa tecēdami;Meitas tavus zarus lauza,Kalniņej stāvēdamas. Sen dzierdēju, nu redzēju:Kalnej auga ozoliņis –Zelta zari, varja saknes,Sudrabiņa lapiņam. Ozoliņi, ozoliņi,Tavu lielu resnumiņu:Tek bitīte trīs dieniņas,Nevarēja aptecēt. Ozoliņis gauži raud:Zīles bira upitej;Tā ozola paša vaina –Kam aug upes līkumej. Dreijāts auga ozolīšDreijātaji kalniņej;Tur sidraba vāveriteTimerēti timerēja. Priede, egle, priede, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

86. Par putniem 1405–1408

Es varēju meža putnusPa vārdam izdziedāt:Irbe – Grieta, megnis – Juris,Teterītis – Bērtulitis. Visas manas gaznas drānasMeža putnu mugurej:Gulbjam balta, dzeņam raiba,Žagatej mēlenite. Es nejātu gar jūrmaluBez tērauda zobentiņa:Jūrjas putni, gaigališi,Tramda manu kumeliņu. Runāj’ gailis ar vistiņu:Kur naksniņu gulēsim?Īsas kājas, dziļš sniedziņis,Tālu salmu gubezitis.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

88. Ērmi 1413–1415

Kas nav ērmus jau redzējis,Lai nāk ērmus skatīties:Ūdens cirta akmeņam,Akmens gālu purenāja. Kas nav ērmus jau redzējis,Lai nāk ērmus skatīties:Vistej pupi, cūkej ragi,Akmeņam kājas, rokas. Kas nav ērmus jau redzējis,Lai nāk ērmus skatīties:Ozols auga, zari dega,Gailis dzied galiņej.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

94. Dažādus viesus mielojot 1552–1557

Kālabād galdiņamLīkas kājas apakšej?Ar maizīti nolīkušas,Ne ar zeltu, sudrabiņu. Šej nāca lepni kungi,Ko mēs viņus mielosim?Gaiļam dūru pasekstej,Suvenam šmecerej. Ēdat, ļaudis, suitu raušus,Tie vēderu nemaitāja:No baltiem miltiņiemi,Dzelteniem borkantiem. Strebat putru, strebat putru,Tā vēderu nemaitāja:No miezišu putraimim,Rūgušpiena kunkuļiem. Dzerat, āludis, alutiņu,Tas vēderu nemaitāja:No mieziīšu iesaliņa,Apentiņa sprodzitēm. Te es braukšu ik nedēļas,Te ir laba dzīvāšena:Te netrūka trekna […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

96. Veco ļaužu pasākumos dziedātais 1566–1572

Es cerēju nolūkotGudenieku tikumiņu:Vai mācēja jauni ļaudisVecājiem godu dot. Čakli bija jauni ļaudis,Vecie bija vēl čaklāki:Vecs ar savu tikumiņuJauniem jaunu padarīja. Čakli bija jauni ļaudis,Vecie bija vēl čaklāki:Jaunie lika savu spēku,Vecie gudru padomiņu. Gan strādīgi jauni ļaudis,Vecie līdzi turējās:Jaunie rokas pūtenāja,Vecie darbu padarīja. Apsēdies, atpūties,Mana veca māmuliņa,Gan tu biji piekususi,Mani mazu audzējot. Ceļat, bērni, mātei […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

97. Dziesmas par zvejniekiem 1573–1579

Man patika šī vietiņa,Te es gribu padziedāti:Te jūriņa vilni meta,Sudrabiņu skalodama. Krietni jūras arājiņi,Lielu lomu vilcējiņi:Pilnas laivas jūras zelta,Brauc malej dziedādami. Saulīt gāja spēlētiesAr to jūras ūdentiņu:Saule meta zīd autiņu,Jūra putu gabaliņu. Jūras meita Vāraviņa,Mēs vienādi daramies:Tu ievīli zvejnieciņuDziļas jūras dibenej;Es iekrāpu tautu dēluSmalka siena peludej. Ai dieniņi, es nejemtuZvejnieciņu arājiņu:Tad man būtu biezas lūpas,Mencu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

98. Veronika pati par sevi 1580–1589

Piermo reizi es izgājuKalniņej padziedāt –Vasariņu slavināt,Ciema puišus kaitināt. Dziedādama, strādādamaSagaidīju vasariņu;Dziedādama, strādādamaNolūkoju arājiņu. Gan dziedāju, gavilēju,Neviens mani neredzēja:Ciema puiši lepni bija,Ne viersuj neskatās. Es cerēju nolūkotŠos puišos arājiņu;Puiši mani izbrāķēja,Vecu meitu saukādami. Lai es biju veca meita,Vēl jo karsta man siersniņa:Es cerēju nolūkotRīdzenieku arājiņu. Ko būs man tam darīt,Lustīgam prātiņam?Lai es veca palikusi,Visur gāju […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

99. Kādās bērēs dziedātais 1590–1593

Ko dziedāšu, ko runāšu,Kapsētaji atnākot?Dievs palīdz, Veļu māte,Labvakari, dusētāji! Klusi šalca kapu priedes,Kapsētā ienākot:Te dzied veļu dvēselites,Zariņos sēdēdamas. Sēri skana man balsiņisZem kapsētas ozoliem;Vēl žēlāka man siersniņa,Pilna gaužu asariņu. Nu pietika šim brīžamGraznu dziesmu padziedāt;Lai palika citas dziesmasLai palika man dziesmiņasKo tautiņas kaitināt.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

95. Par labiem kaimiņiem 1558–1565

Nākat, ļaudis, istabā,Te ir laba saimeniece:Baltas putras vārītāja,Mīļu vārdu runātāja. Brauc, māsiņa, ciemotiesPie labiem kaimiņiemi:Gan dziedāti, gan runāti,Gan dārbiņu mācīties. Savu mūžu es netikuAr kaimiņu ienaidej:Pie kaimiņa raugu teku,Pie kaimiņa uguntiņu. Nākat, ļaudis, mācīties,Kā mūžiņus dzīvojamis:Ne nīsties, ne bārties,Ne turēt ienaidiņu. Ko, māsiņa, rājamie,Kāda zeme mums dalama?Tā dzīvot meitiņāmKā baltām aitiņām:Ne nīsties, ne bārties,Ne turēt […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

93. Dažādi apdziedāšanas panti 1527–1551

Sveši ļaudis sabraukušiMūsu dziesmas klausīties;Cits pateica labu vārdu,Cits vainiņas skandināja. Igaunišu puišu dēļiEs tik daiļi nenesas:Man pašei AlsungejIecerētis arājiņis. Mazs puduris meitas dziedApaļeji kalniņeji;Igauniši garum gājaKā suniši smilkstēdami. Es atbraucu tālu ceļuCiema puišus nolūkot:Vai diženi tēva dēli,Vai raženi arājiņi. Gan diženi, gan raženiKā tie zaļi ozoliņi;Tikai viena vaina bija –Ilgi dzēra krodziņej. Ne lūdzama es […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

92. Pie kāzās dziedātiem tekstiem 1519–1526

Kāzām iepriekš gatavoties Veronikai nevajadzēja, tomēr jau tā milzīgo kāzu dziesmu krājumu dziedātāja papildinājusi ar saviem tekstiem. Māmuliņa žēli raud,Pie vārtim stāvēdama:Satin savu mīkstu sirdiSmalkej vilnas kamolej. Šorīt agri mans brālitisApsedloja kumeliņu:Tālu jāja sav celiņuLīgaviņu lūkoties. Tautiets mani mīļi lūdza:Nāc, puķite, šoruden!Ietin iešu, ja tu jemsi,Rasi manu labumiņu. Es to savu līgaviņuUz rokami vien nēsāju:Nēsādams […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

91. Koncertos dziedātais 1516–1518

Visīstāko daiļrades laboratoriju es saņēmu no Veronikas Porziņģes māsas Annas rokām jau pēc pašas dziedātājas bērēm. Reizē ar fotogrāfijām man atļāva paņemt kaudzi ar Veronikas rakstītiem papīriem, jo tik un tā tie nonākšot plītī. Dažas lapas bija sarakstītas arī svešā rokrakstā, dažas – mašīnrakstā, tātad teksti, kas jau gatavi iedoti dziedāšanai. Bet uz 75 lapiņām bija rakstījusi […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

90. Dziesmas par kolhozu 1455–1515

Mūsu tauta, dārba tauta,Dziedādama visu veic:Kungu jūgu salauzusi,Partijai tā godu teic. Mūsu tauta – miera tauta,Šķēpus kala lemešos;Ars zemīti, būs maizīte,Būs mums laba dzīvošana. Lai bij labi, kur bij labi,Laba dzīve kolhozā:Tek bagātas piena upes,Baltas putas mētādamas. Kas kaitēja nedzīvotBagātā kolhozā:Brūnas govis, zaļas pļavas,Baltas pašas slaucējiņas. Kas grib labu dzīvošanu,Lai nāk mūsu kolkozej:Brūnas govis, zaļas […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

89. Bēru dziesmas 1416–1454

Zinu dienu pie dieniņas,Vienu dienu nezināju –To dieniņu nezināju,Kad zūd manis augumiņis. Pelē manis vaiņadziņis,Rūsē manis gradzentiņis;Vai tie abi paredzēja,Ka es ilgi nedzīvāšu? Loki pūru, jaunā māsa,Man pūriņu nevajaga:Man Dēkliņa novēlēj’seMeitej miert vaiņagej. Mieršu, mieršu, nedzīvāšu,Pūru manu izdalat:Dvielis krusta kalējam,Cimdi kapa racējam,Mūža nama sniķerjamSedzat baltu villainiti. Pieminot es ūzauguSavai mīļai māmiņai:Kā ūzaugu, tā paguluApakš zaļa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

87. par zvēriem 1409–1412

Briedis brida, ledu lauza,Brālišam naudu nesa;Nebrien, briedi, nelauž ledu,Nav brālitis sētiņej. Eijā, eijā, lāču lēle,Ko tā lāču māte dara?Sūnas plūca, midzi vilka,Taisa mīkstu gulēšanu. Aili, aili, es nevaruBez suniša elpēties:Upe tek caur sētiņu,Ūdre kāpa namiņej. Sunišam maizi devuDižen lielu gabaliņu:Sunits manu sētu sārgaTumšu nakti, gaišu dienu.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

84. Gadalaiki, gadskārtas 1392–1398

Koši, koši, jauki, jauki,Kad bij silta vasariņa;Dzied putniņi, dzied ganiņi,Daiļi jāja pieguļnieki. Gausi nāca, drīz aizgājaTie bagāti Ziemas svētki:Trīs dieniņas, trīs naksniņasIet par kalnu dziedādami. Kas tur rībenaUz istabiņu:Ziemsvētki dancenaSav kumeliņu. Sen dzierdēju, nu redzējuZiemas svētku kumeliņu:Gar zemiti krētes vilka,Ar basam kājiņam. Nāc, māsiņa, ciemotiesZiemas svētku vakarej:Būs pupiņas, būs zierniši,Būs cūciņas šņukuritis. Puiši, puiši, Ziemas […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

83. Lieldienas 1388–1391

Vai manu zaļvarjaLielaju dienu:Es lēkšus pārlēcuPār Daugaviņu. Ziemas svētki, Liela diena,Tie meitam diži radi:Ziemas svētkos bukim lēca,Lieldien kāra šūpuliti. Nekarjat šūpulītiAramej zemītej –Ne tur auga mieži, rudzi,Papārdites vien ziedēja. Ko nu došu brālišamPar šūpuļa kārumiņu?Vista pautus neizdēja,Nav cimdiņi noadīti.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

82. Miesmeša dziesmas 1385–1387

Minam nātras, minam nātras,Lai aug balti kāpostiņi;Stropš tavs jērīš,Stropš kazlēnīš. Lūdzama, māmiņa,Laiž bērnus iekše:Stulbs tavs jērs,Stulbs kazlēns. Miesmeti, mellaci,Kam nāci tik agri?Pīrāgi ne cepti,Ne beķerēti.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

78. Bajāra meitas, bajārs pats 1366–1371

Miezišam balts miltiņis,Ko līdz baltis – sēnalotis;Bajāram daiļas meitas,Ko līdz daiļas – netikušas. Ai, bajāru bajāriņi,Iesim naudu mērīties:Tav bij sieks sīkas naudas,Man pušpūrs dālderiši. Tikušam, mākušamPie bajāra laba dzīve –Viegli dores virenāt,Reti vārdus atbildēt. Es pūriņu nemitotuAr bajāru meitiņām:Bajāriņa meitiņāmLini zied pūriņej;Man, nabaga sērdienej,Ziedēj baltas villainites. Tīrumej liela smilga,Ilgi rasa galiņej;Bajāram daiļas meitas,Ilgi zied vaiņagej. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

76. Tēvu zeme 1354–1359

Visiem labi, visiem labiManej tēva tīrumej:Zaķam labi cilpu mest,Teterjam rubenāt. Kalnej kāpu raudzīties:Kas ar manu tēvu zemi;Vai ar tautas, vai ar brālis,Vai irbītes putenāja;Ne ar tautas, ne ar brālis,Tik irbītes putenāja. Līdzi, līdzi, līgaviņa,Ar cieriti, ar kapliti:Visa mana tēvu zemeAtlasam apauguse. Kas kait man nedzīvātManej tēva sētiņej:Visapkārt ievas zied,Viduj zelta ābelite. Simtiem auga ozoliņiPie brāliša […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

75. Jauņuve par vīramāti 1349–1353

Gailišam lakti daruSit, brāliti, vistas kārtiSavej gultas galiņej:Istabiņas stūritē:Labāk mani gailis cēlaNe tautieša māmuļite;Gailis cēla dziedādams,Māmuļite rādamies.Vienu rītu piecēluse,Iet par ciemu vainādama;Iet par ciemu vainādama –Slinka mana jauņuvite. Gaidi, gaidi, dēlu māte,Kad es tav krēslu celšu:Es pacelšu dadža krūmu,Sēdi, gūžas grozīdama. Vīramāt, vīramāt,Es tav galu padarīšu:Šķību koku tiltu taisa,Tur tu kaklu nolauzīsi. Mana vīra māmuļiteBukam […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

72. Sūra, grūta dzīve abiem jaunajiem 1302–1336

Tautiets, mani precēdams,Solīj manas kājas aut;Jau gadiņu nodzīvāju,Ne aukliņas nenovija. Kālabād, kālabādMans siersniņa gauži sāp?Vai būs manis arājiņisJau ar citu saderējis? Līgaviņa mani rāja:Kam ceļej nakti guļ.Kā, līgava, negulēšu –Brālits ceļa galiņej;Brālits ceļa galiņej,Māsiņ ceļa maliņej. Līgaviņa, līgaviņa,Tav nebija mani rāt,Man jau bija tevi rāt,Tav no manis baidīties;Tav bij manus bāleniņusSaujiņej pamielot;Saujiņej pamielot,Biķerjos padzierdīt. Es […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

71. Jaunā sieva sērš pie brāļiem 1291–1301

Lūgšus lūdzu tautiešam:Laiž rozites izravēt.Tautiets man atbildēja:Lai ravē jaunās māsas;Lai ravē jaunās māsas,Kas palika pie māmiņas;Tav pašei rožu dārzsRavējams, aplaistams. Sērst es gāju pie brālišaPie jaunāja, pie vecāja;Pie jaunāja sērst es gāju,Pie vecāja – padomiņa;Pie vecāja padomiņa –Kā dzīvot tautiņās.Tā dzīvāji, man māsiņa,Kā redz tautas dzīvojam:Ja tautiņas agri cēla,Agri vāri azaidiņu;Ja tautiņas vēlu cēla,Vēli vāri […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

70. Mīļa, laba dzīvošana 1267–1290

Labis manis kumeliņis –Bez iemauktu ceļu tek;Gudra mana līgaviņa –Bez māmiņas ūzauguse. Bij man viena rudzu druvaVisu gadu sargājama;Bij man viena līgaviņaVisu mūžu mīlējama. Balta zied ābeliteLīdz zariņu galiņim;Daiļa mana līgaviņaLīdz mūžiņa galiņam. Apsēdos pie ozola,Tūliņ man ēna bija;Atnāk manis arājiņi,Tūliņ mīļa valodiņa. Dziedātāju sievu jēmu,Dancātāju ziergu pierku –Dziedāj mana līgaviņa,Dancāj manis kumeliņš;Man pašam smiekli […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

66. Miera saderēšana, derenamas dziesmas 1250–1252

Gana man žēl palikaSav māsiņu apdziedāt –Kam tu nāci tai vietej,Kur man tevi jāapdzied? Saderam mēs, māsiņa,Neturam ienaidiņu:Krievi, leiši savas bruņasLemešos izkaluši. Nederēšu, nederēšu,Jūs ienaidu iesākāt:Jūs’ māsiņa vīru grib,Jūs ienaidu iesākāt.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

64. Viesus projām vadot 1228–1246

Nu ēda svešļaudisPēdīgu maltiti;Nu ēda svešļaudisNu ēda nabagiRaudādami. Ko gaidat, sveši ļaudis,Ka projām neejat?Vai gaidat mucas tapuUz galdiņa uzliekamu?Mucu kāršu mugure,Tapu doršu vēdere. Projām projām,Tālēji radi,Lai tie tuvējiMuciņas skalo. Projām, projām,Slakterju zeļļi –Šej nav nevienaĀlavas gove. Projām, projām,Tuteņa zagļi;Badat naģenusGar ceļa malam. Kic projam, buč projām,Alšvandznieku buceniņi:Sen jau bija nograuzušiBalandnieku žagariņus. Projām upiteGaigaļus nesa,Projām māsiņaBrālišus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

63. Naudu metot 1217–1227

Vāķaties, vāķaties,Mani mīļi bāleniņi;Vāķaties, vāķatiesMāsiņej naudu mest. Stāvat, brāļi, viduj plānu,Nestāvat maliņej,Maksājat māsiņejDziļu dubļu bridumiņu. Mani mīļi vedējiņi,Grabenati, grabenati:Ja navaid kabatej,Grabenati pakausej;Ja navaid pakausej,Grabenat šķierbiņej. Es gan redzēju,Ko Jānis meta –Ūzmeta dālderiGrieztam malam.Pelējšu malu. Būt metis Jozitis,Navaid nauda;Lūdz savu sieviņu,Lai dod naudu. /1223. Met jel, Jāniti,Vēl vienu vērdiņu –Vēl vienu dālderi –Vei tevi vells rausVai […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

62. Dvieļus karot, apdvieļojot 1213–1216

Kas tā nauda, kas tā nauda:Ledus vien, ledus vien;Kas tie dvieļi, kas tie dvieļi –Spaļi vien, spaļi vien. Mūc, mūc, Andrej,Nu tevi kārs –Nu tevi pakārsAr linu šķiedru. Atlika pūra,Pietrūka tautas;Atlika pūraTrīs brāļu tiesa. Sala rokas, sala kājas,Līdz pūriņu pielocīju;Tautiņās izdalījuSiltāje istabej;Sitlāje istabej,Balti cimdi rociņej.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

60. Vaiņaga dancenāšana 1179–1191

Nu es iešu apraudzītNu tik iešu paraudzītVakarēju likumiņu:Vakar liku vaiņadziņu,Šodien radu cimda pāru.Šorīt radu cimdu pāru. No rožu lapamTiltiņu tausu;Tur jāja kundziņi,Tur karjavīri,Tur mūsu māsiņaVaiņagu nesa. Mīļā Māra man vaicāja:Ko nes zīda nēzdauge?Nesu savu vaiņadziņu,Ar godiņu savalkātu.Ar godiņu savalkājse. Škirjat ceļu, rūmējat:Saule nāca istabej;Saule nāca istabejAr zarotu vaiņadziņu.Ar trijstūru vaiņadziņu. Bāleniņi, bāleniņi,Trinies asu zobentiņu:Šodien tautas […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

59. Jauno pāri modinot 1166–1178

Šorīt saulite klētej lēca,Mēnestiņis paklētej;Mūs māsiņa gultej gul,Mūs brālitis gultej gul,Tautu dēls pagultej.Tautu meita pagultej. Ko saka zvierbulis,Jumtej zierzdams?Šej gul CīliteAr savu Pēteri. Cīrulis dziedājaViers klētes jumtu;Mūs māsa raudājaKlēts dubenej;Klēts dubenej,Tautieša klēpej;Tautieša klēpejBez vaiņadziņa. Sol gulēt, tautu dēls,Kā gul manis bāleniņis;Kur viš, vella, tā gulēja,Kā gul manis bāleniņis –Visu nakti grabinājaGar manam ribiņam. Guli, guli, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

56. Mičošana 1152–1157

Senākās kāzās pirmajā vakarā līgavai noņēma linkaini un apsēja sievas galvas rotu – lupatu (sviedrautu), aubi, ragus (zīda lakatiņu ar mezglu augšpusē) un zīdeni (smagu zīda lakatu zaļā, retāk – zilā vai brūnā krāsā). Pēc mičošanas jauno pāri aizvadīja uz klēti gulēt. Gulbis gulēj ūdenej,Gulbis gulēj uz ūdeņa,Es iekš ļaužu valodami;Ceļies, gulbi, no ūdeņa,Es no ļaužu valodam. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

55. Dancošana 1128–1151

Kad pusdienas paēstas, tad jaunais pāris un panāksnieki iet dancot pirmo danci. Tad dziedātājas dzied. Paši divi malti gāja,Smalkus miltus gribēdami;Paši divi dancāt gāja,Smukus bērnus gribēdami.Labu dzīvi gribēdami. Pats savu draudziņuDancāt vedu,Nedošu citamRociņas spaidīt. Ved, manu brāliti,Viens pats dančus –Tav māsas maziņas,Tautmeita lepna. Dancot gribu, dancot gribu,Nav neviena spēlmaniša:Kājas vien vēcināju,Par plāniņu staigājot. Spēlmani, brāliti,Pūš […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

54. Panāksnieces dzied 1119–1127

Neiešu pret kalnuNeiešu pret saulesNevienu soli;Nelūgšu tautiņasNelūgšu tautietiNevienu vārdu. Caur ābeļu bierzi jāju,Uz kumeļa ziedi bira;Kad es gāju caur tautam,Tautām bira asariņas. Tikam situ tautu galdu,Līdz sasitu šķēpelēs;Tikam rāju tautu dēlu,Līdz es viņu ūzvaļāju. Tautu dēls kā vācietisGarjus matus audzenāja –Tos būs labi māsiņejGar rociņu sitenāt. Lipa, lipa liepu lapaPie manam villainem;Tā pielipa tautu dēlsPie […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

53. Karošana 1109–1118

Panāksniecēm un dziedātājām karojot, gānoties, tiek dziedāts pamīšus pa pantam līdz galīgai uzvarai. Parādā neviena puse nepalika. Karošana bieži beidzās ar patiesu plūkšanos, līdz kāzenieki iekarsušās dziedātājas izšķīra. Šorīt sārkanaSaulite lēca,Šodien vajagaKarjam būt. Jūs labi ļautiņi,Mēs ari labi,Nu mēs viens otruGānīsam. Gāžam, gāžamTos svešus ļaudis,Gāžam tos kalnus,Tos mūrjus viers! Izskaitam mēs, māsiņas,Vai ir visas dziedātājas:Ira […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

51. Par alu 958–965

To mieziti putru vāru,To brūvēju alutiņu;Man tā putra tā nesmeķ,Kā smeķ miežu alutīš. Vecais tēs ar apeniViens otram labu dara:Tēs dar maiksti apeņam,Apen’s tēvu dancenāja. Alutiņi, medutiņi,Ko darīji vīriņam?Vīrīš gāja pa celiņu,Cepuriti mētādams. Vecajam tēviņamPadar’ auzu alutiņu:Tas mācēja bubināt,Rijas krāsni kurināt. Šādi tādi klinklāviņiIzdzer manu alutiņu;Kur tie mani paša bērni,Miežu vārpu lasītāji? Alus vīrs, alus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

49. Apdzied vakarbrāli un vakarmāsu 897–908

Vakaru māsa ir līgavas krustmāte vai nu kāda cita līgavas tuva radiniece, tāpat vakaru brālis ir krustmātes vīrs vai cits līgavas tuvs radinieks. Arī panāksnieces ir līgavas tuvas radinieces, tāpēc arī tos visus tāpat tautas nicina kā līgavu. V. Porziņģe Vakara brāliti,Izskaiti bērnus –Vilks citus timbājaAvotu leje;Es citu pagāzuPie cūku siles;Cūkam nesot,Uzmīzu viersui. Vakaru brāliti,Izskaiti bērnus:Es […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

45. Pie galda sēžoties 855–862

Dziedātājas dzied, pie galda sēžoties Sēd, brāliti, kur tav tikaSave tēva istabe:Sēd krēsle, sēd beņķe,Sēd galdiņa galiņe. Sēd, manu brāliti,Saulītes puse;Tā tautu dūmaļaTave ēne. Sēd, manu brāliti,Piesēdi sagšu;Ja tu sagšu piesēdēsi,Kad tu sagšu piesēdēsi,Tad tu viņu ūzvarēsi;Tad tu viņu ūzvaļāsi;Ja tu sagšu nepiesēdi –Kausaties, rāsaties. Kas tā tāda griezes gālaSēd pie mana bāleniņa?Kur mana lielā […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

39. Sagaidot apdzied panāksniekus 780–791

Simtu cēlu zīļu krēslu,Simtu gaidu vedējiņu;Aili manu lielu kaunu –Viens atnāca nozaritis. Paskaties tu, Anniņa,Kādu ziergu tu atjāji –Tu atjāji stulbu kuili,Pie ausem turēdams. Nevienam tādi ziergi,Kādi ziergi Mūrniekam –Četras kājas, četri kauli,Garja aste pakaļej. Cerēj lāci gūrājamViņej lauka galiņej;Tas tautieša kumelīš,Pērnā spalva mugurej. Es pagriezu kumeliņuKāpostiņu lapiņe;Tautu dēlis nevarējaAuzu pūra sējumej. Pasakat, panāksnieki,Kādus ziergus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

38. Sagaida jauno pāri 719–779

Kad no baznīcas brauc uz tautieša mājām, tad tur jau dziedātājas sagaida un mēģina visādi nopelt tautu meitu. Ko zinu gaidīt,Ko negaidīt –Ne pūta taures,Ne sūta vēstis. Gaidīt mums to brālīti,To brālīti gaidījām,Ko šorīt raidījām:Ar bēraju kumeliņu,Sudrabiņa iemauktim. Sīvi, sīvi zīle brēcaVārtu staba galiņe:Uz celiņa mans brālitis,Dievs to zina, kā paries. Pārbrauks brālitisNo Dieva namaNo […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

34. Sērdiene iet tautās 656–663

Nākat, ļaudis, skatīties,Kā ģērbjas sērdienite;Ko tā sedza, ko tā ģērba –Tai nav māte, taisītāja. Kur tu teci, mīļā Māra,Pilla sauja prievetiņi?Es jau teku pie sērdienes,Dzierd sērdieni saderam. Kas iemauktus žvadzinājaKas iemauktus šķindenājaĀz kalniņa lejiņej?Āz aploka lejiņej?Dēkla cēla sērdienitiLabu ļaužu kumeļam. Verjat dores iten plati –Sērdienites pūru nesa.Kas par godu, ka atlika,Kas par kaunu, ka pietrūka. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

32. Pūra vedamās dziesmas 626–640

Man atbrauca tautu dēlsAr zvierbuli pūru vest;Jūdz, brāliti, savu bēri,Laiž zvierbuli žagaros. Kā krupitis tautu dēlis,Kā sisenis kumelīš;Grib krupitis man ūzceltSiseņam mugurej;Ne krupitis mani cels,Ne sisenis panesīs. Es pūriņu nelocīju,Pate vien barojos –Pieci bēri mani vilka,Līka ķēve pūru velk. Tautu dēlis sapierdās,Manu pūru paceldams;Dziedādama, ne pierzdamaEs pūriņu pielocīju. Atpakaļ mans pūriņis,Atpakaļ bāleniņi –Uz celiņa sazinājšiSlinku […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

30. Precinieki sader 605–613

Visi mani rožu kokiŠorpu, torpu nolocīti;Pate rožu ravētājaAr tautam saderēja. Garjum jāju pūru lauku,Rudzu lauju meklēdama;Garjum laidu saimenieku,Ar kalpiņu saderēju. Pāri bridu baltābolu,Sarkanaju meklēdama;Garjum laidu saimenieku,Ar kalpiņu saderēju. Sadzeram to kanniņu,Tā kanniņa sadzerama;Saderam to meitiņu,Tā meitiņa saderama. Gauži raud bērzu bierze,Dzierdēj mani saderam.Neraud gauži, bērzu bierze,Būs tav cita ganītāja;Būs tav cita ganītāja,Nebūs tāda dziedātāja. Skani, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

29. Dēlu māte meklē jauņuvi 601–604

Mute niez, mute niez,Kas kukuli atnesīs?Dēlu māte atlungā,Raušu kule padusej. Vilka māte, dēlu māte,Abas vienu ceļu tek:Vilku māte jēru tek,Dēlu māter jauņuvītes;Vilku māte gan daboja,Dēlu māte nedabos. Dēlu māte mani sauca:Meitiņ mana, jauņuvit!Ne tu sauci, ne es būšuTava dēla līgaviņ:Citas mātes meitiņ’ biju,Cita dēla līgaviņ. Ik dieniņas ciema sievasNāk pie manas māmuļites;Piermāk nāca nītes šķietu,Peicāk […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

26. Precības izjūk 583–586

Puķīt, mana līgaviņa,Cita vīra rociņej.Mana paša vaina bija:Kam tik ilgi audzenāj. Kur, puķīte, tu paliksi,Es ar citu saderēju.Skrej porej, alus žūpa,Man jau tevis nevajaga. Skrej, bitīte, sasit spārnus –Izpraulējis ozoliņis;Ej, māsiņa, gar netikli,Sajem savas villainites. Lija lietus, nenolija,Rasināt rasināja;Jāja tautas, neatjāja,Rūdināt rūdināja.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

25. Meita vēl negrib precēties 574–582

Būt es tāda gājējiņa,Kā māmiņa devējiņa,Seb būt savus baltus vaigusAsaram noraudājse,Sen būt savas villainitesPar maiziti apēduse. Tautiets manu māmuļitiVīn ar medu vien dzierdījs;Dzer, māmiņa, nebaidies,Soli mani, es neiešu;Soli mani, es neiešu,Nedos mani bāleniņi. Lūgšus lūdzu brālišam:Sēj pie loga kaņupites –Līdz tautiņas istabej,Es pa logu kaņupēs. Dzīvādama nezināju,Ka bāliņi suņi būs:Iejūdz bērus kumeliņus,Izdod mani tautiešam;Izdod mani tautiešamVisu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

24. Meita jau nolūkojusi sev tautieti 560–573

Ziedi, ziedi, papuvīte,Tav raženi ziedi zied;Puškojies, sērdienīte,Tav raženas tautas jāj. Tav, tēviņ, daudz dēliņi,Man to vienu dižāko:Man ganiņu nevajaga,Man vajaga arājiņu. Dižens puisis, slaida roka,Iznesīga valodiņa,Pie tā ietu, tas man tika,Kaut māmiņa tam devuse. No rasiņas izritējaDiv sārkani āboliņi;Pa prātam ūzaugušiDiv ražani tēva dēli. Ar zīliti ziņu laiduSavam linu arājam:Lai tas nāca šoruden,Lai ilgāki negaidīja. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

23. Precinieki, precības 527–559

Sveši ļaudis laivu prasa,Āz ūdeņa stāvēdami;Irjat laivu, bāleniņi,Bet jūs gudri runājiet:Ja tautiņas māsu prasa,Sak – māsiņa šūpulej. Kaza grauza pabērziti,Abu kāju pieminuse;Puiši lūdza meitu māti,Abas rokas bučādami. Maza, maza meitiņaAudeklu meta,Mazs, mazs puisitisLūkot gāja. Slauki, mārša, nama plānu,Es slaucīšu istabiņu:Piermāk tautas namej nāk,Tad tika nāks istabej:Piermāk tevi mīļi lūgs,Tad tik mani bildenās. Dziedu dziesmu kāda bija,Ne […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

21. Māsu dod tautās 488–519

Šorīt agri piecēlosiPar visiemi rītiņiem:Svešas tautas gaidīdama,Tautās māsu raidīdama. Sinipīte sīva, dzedra,Sīva, sīva sinipīte,Sēsim tālu līdumai;Sēsim tālu tīrumei;Mūs māsiņa sīva, dzedra,Sīva, sīva mūs māsiņa,Dosim tālu tautiņās. Brāļi māsu pārdevušiPar sārkanu āboliņu;Suņi, suņi, ne brāliši,Nav ābolu redzējuši. Ai, dieniņi, tai māsaiNežēlīgi bāleniņi:Māsa raud istabej,Brāļi dīda kumeliņus. Brāļi māsu izdevušiPar sārkanu āboliņu;Māsa, roze, nokūpējseIstabiņas dubenej. Sak brālitis […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

17. Pūru lokot 330–357

Pūrīš lēti lētinams,Ne tik lēti pielokams;Grib pūriņis jautru miegu,Gribēj gudru padomiņu. Miedzīš nāca saulitē,Ko darīšu vakarej?Pavasaru tautas jāja,Ko rudeni vairošos? Miedzīš naca, gulēt gribu,Nelaiž mani māmuļite;Sak’ māmiņa nelaizdama:Vai miedziņis pūru loka?Vai miedziņis pūru loka,Vai auž baltas villainites? Auž, māmiņa, villainites,Sit dvieliti galiņej:Kad es iešu tautiņās,Kur slaucīšu asariņas? Aitiņ mana sīksprodzīte,Māmiņ smalka vērpējiņa:Piecas sagšas ielocījuVienej saujas […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

15. Meita zīlē nākotni 296–303

Es nezinu kur lec saule,Kur noiet vakarej;Es nezinu, kur āziešu,Kur mūžiņu nodzīvāšu. Kalnej kāpu raudzīties,Vai sārkani apšu gali;Kad sārkani apšu gali,Tad es iešu tautiņās. Visas manas raibas rozesCaur riķim izaugušas;Vai būs man par novaduTautiņās jāaiziet? Tīrumej, klajumejGrozu savu vaiņadziņu:Kur saulite atspīdēs,Tur mūžiņu nodzīvošu. Šorītiņu es atraduRasej skābu āboliņu;Ai, Dieviņi, vai es būšuSīv atraiša līgaviņa? Lustīgs […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

14. Es bij’ liela dziedātāja 281–295

Ceļu gāju dziedādama,Kā cielava rakstīdama,Tam puišam tītīdama,Kam nebija līgaviņa. Ja man sūri, ja man grūti,Es vēl grazni padziedāju;Es vēl grazni padziedāju,Skauģam sierdi ēdināju;Skauģam sierdi ēdināju,Sav siersniņu remdināju. Kaut jo gara vasariņa,Man dziesmiņas nepietrūka:Man dziesmiņas trīs pūriņiBrāļ apeņu dārziņej;Div pūriņus izdziedāju,Trešam vāku vien pacēlu. Ūzkliegdama es dziedāju,Ūzkliegdama gavilēju:Vai tādēļ dēlu māte,Nejems mani jauņuvem? Es varēju sadziedātAr […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

13. Es bij’ meita! 258–280

Es mātei viena meita,Visu labu gribētāja:Piena, sviesta ēdējiņa,Pie puišim gulētāja. Māte manim pliķus cierta –Kam nemaucu zābaciņus;Baltas diega zeķes,Melli zābaciņi,Baltis manim slēžu kleklis,Par spranciski šūts. Priekšiņ mana, pakaļiņa,Pats es tevi appuškoju:Priekšej liku zīd’ ar zeltu,Pakaļej matpentiņu. Audzi, ziedi, linu lauks,Es negribu sudrabiņu:Kad apvilkšu baltu kreklu,Spīdēs tas kā sudrabīš. Ik rītus balts krekls,Brūns lina lindruks,Glužena gāliņa,Spožs vaiņadziņis. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

9. Par kumeļu 138–141

Pierc, tētiņ, tādu ziergu,Ka var seši sasēdēt:Tēs ar māti, bērs ar aukli,Es ar savu līgaviņu. Bērits, manis kumeliņis,Tek, gāliņu grozīdams;Zīža groža, zelta loks,Sudrabiņa iemauktiņi. Ai, manu bēriti,Basam kājam,Trīs jūdzes ripojiPie īstas māsas. Raksta māte, raksta meita,Nenoraksta garju ceļu;Dulumbēris kumeliņis,Tas noraksta garju ceļu.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

8. Es bij’ puika! 133–137

Cik sen mana māmuļiteSietave sitenāj;Būt’ māmiņa nu redzējseTādu vīru uzaugam. Tikam aru druviņej,Līdz nosvīda kumelīš;Tikam dzēru miežu alu,Līdz matiņi pilēt sāk. Lai es aru, lai es braucu –Pakavotis kumeliņis;Kā neāršu, kā nebraukšu –Mans brālitis kalējīš. Ko var boris man darīt,Ko var skauģis man darīt,Ko manam kumeļam –Pats es dzimis piektu rītu,Kumeļš piektu vakariņu. Es ozola vīrīš bijuAr ābeļu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

7. Par tikumu 119–132

Ai, kauniņi, ai, godiņi,Abi līdzi, piedzimstot;Dod kauniņu kaunēties,Dod godiņu godēties. Diena ausa, saule lēca,Tas piermais gaišumīš;Dies palīdz, labrītiņ,Tā piermā valodiņa. Balta zied ceļmalaiVai tā ieva, vai ābele;Balta nāca par celiņuVai tā sieva, vai meitiņa. Aun, meitiņa, baltas kājas,Nebērž spožu vaiņadziņu:No kājām godu rauga,Ne no spangu vaiņadziņa. Puišam mutes es nedevu,Vaiņadziņu valkādama:Tīra mana dvēselīteKā tērauda gabalīš. […]