Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

38. Sagaida jauno pāri 719–779

Kad no baznīcas brauc uz tautieša mājām, tad tur jau dziedātājas sagaida un mēģina visādi nopelt tautu meitu.

  1. Ko zinu gaidīt,
    Ko negaidīt –
    Ne pūta taures,
    Ne sūta vēstis.
  2. Gaidīt mums to brālīti,
    To brālīti gaidījām,
    Ko šorīt raidījām:
    Ar bēraju kumeliņu,
    Sudrabiņa iemauktim.
  3. Sīvi, sīvi zīle brēca
    Vārtu staba galiņe:
    Uz celiņa mans brālitis,
    Dievs to zina, kā paries.
  4. Pārbrauks brālitis
    No Dieva nama
    No kunga nama
    Ar tautu meitiņu
    Saderināts.
  5. Mēs savu brāliti
    Sagaidīsim,
    Nezin, tautmeita,
    Kas tevi gaidīs.
    Suns tevi gaidīs,
    Kaķe pavadīs.
  6. Veraties, vara vārti,
    Līdz pašam galiņam:
    Nu brauks mani bāleniņi,
    Krustim jozti zobentiņi.
  7. Gauši jāja vedējiņi
    Par to smilgas atmatiņu:
    Cimdu pāru noadīju,
    Pie vārtiem stāvēdama,
    Pie vārtim gaidīdama.
  8. Tāļu, tāļu es dzierdēju
    Bāleniņus taurējam:
    Vai tiem bija tautu meita
    Eglienej iemukuse?
  9. Kas tās smilktes putenāja
    Āz tās zaļas bierztaliņas?
    Tie brāliša kumeliņi
    Nāk, kājiņas kapādami.
  10. Kas tur putena
    Par viņu kalnu?
    Mūs brāļi putena
    Tautmeita putena
    Pārjādami.
    Pārjājot.
  11. Tā jāj, tā brauc
    Pār viņu kalnu;
    Nokavu div pīles,
    Divus pīleniņus;
    Izbrūvē div’ mucas
    Saldu alutiņu.
  12. Pret sauli izcēlu
    Zīļotu krēslu,
    Sav mīļu brāliti
    Gaidīdama.
  13. Pie vārtim pastāvēju
    Ar divami slauktuvem:
    Pārvedīs tautu meitu
    Kā gosniņu pierietējšu.
  14. Gaidīju vedējus
    Pie kalna vārtim;
    Vedējiņi saskrēja
    Pa cūku taku.
  15. Tec tečiņus, māmuļite,
    Dēliņam vārtus vērt:
    Siksnas grauza dēla rokas,
    Auzas dīda kumeliņu.
  16. Liec, māmiņa, jaunas kājas
    Pie tās vecas pakaļiņas:
    Nu pārveda jauņuviti,
    Kas par stundu apgriezās.
  1. Nu pārveda, nu pārveda
    Mātei acu badītāju.
    Turies, mana māmuļite,
    Ar uguņa pagaliti.
  2. Kā, brāliti, tu pārtiki
    Par to strauju ūdentiņu?
    Vai ar plostu, vai ar kuģi,
    Vai ar bēru kumeliņu?
  3. Magonišu tiltu taisu,
    Sudrabiņa lēni liku:
    Pāri jāja mans brālitis,
    Tam ne nieka nekaitēja;
    Pāri jāja tautu meita,
    Tā iekrita dubenej.
  4. No rožu lapam
    Tiltiņu taisu,
    Savu mīļu brāliti
    Gaidīdama;
    Tur jāja kundziņi,
    Tur karjavīri,
    Tur mūsu brālitis
    Līgavu veda.
  5. Tautu meita saslapena
    Mūs brāliša kumeliņu;
    Būt brālitis to zinājis,
    Būt atstājis ceļmalej.
  6. Ko te veda, ko neveda –
    Mīžu veda, mīžu veda:
    Piemīzuse brāļa ratus,
    Savas baltas villainites.
  7. Pūta, pūta, elsa, elsa
    Mūs brāliša kumelīš;
    Kā nepūta, kā neelsa –
    Div dvēseles mugure.
    Tautu meita mugure.
  8. Lec pati, tautmeita,
    No kamanami,
    Negaidi sulaini
    Izceļamu.
  9. Ziedo pati, tautu meita,
    Savu jātu kumeliņu;
    Kad tu jāsi citu reizi,
    Ziedos mani bāleniņi.
  10. Nojūdz pati, tautu meita,
    Savu jātu kumeliņu;
    Kad tu jāsi citu reizi,
    Nojūgs mani bāleniņi.
  11. Kas iebāza brālišam
    Baltus cimdus azotej?
    Tos iebāza tautu meita
    Par kumeļa sedlojumu.
  12. Šķirjaties, sīki krūmi,
    Lai es redzu vedamo:
    Vai zeltīti vedējiņi,
    Vai sudraba panāksnieki.
  13. Nu noķēra mans brālitis
    Lakstīgalu ābele;
    Ciema puiši līdzi jāja
    Kā bitites dziedādami.
  14. Sen Grietiņa lielijās
    Deguntiņu nerādīt;
    Par vārtim ievedot
    Visus zobus izskaitīju.
  15. Negribēja mans brālitis
    Šo rudeni sievu jemt;
    Tautu meita attecēja
    Gar upmalu strūbādam.
    Pate māte ziņu sūta:
    Nevar meitu novaldīt;
    Nevar meitu novaldīt
    Ar ķēdem ķēdēdam.
  16. Vedat mani, vedējiņi,
    Bet jo labi pārvedat:
    Ceļe ragus zāgājat,
    Lai nebada māmuļiti.
  17. Es savu brāliti
    Vairs nepazinu:
    Tautmeita ģērbuse
    Citās drānās.
    Savās drānās.
  18. Kur tu jēmi, bāleniņi,
    Tik lustīgu līgaviņu?
    Tepat vieni ciemiņos,
    Visu ļaužu niecinātu.
  19. Nevedati, nevedati,
    Nevajaga, nevajaga
    Rietuveni, rātuveni,
    Vecu katlu badītāju.
  20. Es šķitu tautmeitu
    Māmiņu raudam –
    Zierniņus grupšķina
    Par villainem.
  21. Bij tādu punduri
    Ziergim vest,
    To bija kājam
    Pārtūterēt.
  22. Es pārvedu brāļam sievu
    Kā dižāju lāča māti –
    Pa vārtim ievedot
    Izlauž vienu vārtu stabu;
    Pa dorem ievedot,
    Izlauž doru stenderiti.
  23. Es gribēju brālišam
    Pārvest jaunu līgaviņu;
    Pārved vecu glāža skapi,
    Visas rūtes izbirušas.
  24. Es gribēju brālišam
    Pārvest jaunu līgaviņu;
    Pārved vecu levīzeri,
    Staigā, rabas mērīdama.
  25. Es cerēju brālišam
    Pārvest puķi no ezera.
    Teikt man teica, neredzēju
    Kāds bij viņas smukais vaigs;
    Kad es viņu ieraudzīju,
    Nedrīkstēju ūzskatīt.
  26. Man, jaunam puisenam,
    Man, jaunam puišeļam,
    Pārved vecu līgaviņu:
    Vecas ribas jāgrabina,
    Veci kauli jāgrabina,
    Kā gar liepas dobumiņu.
  27. Kur, brāliti, aces liki,
    Tādu ķēmu lūkodams –
    Tādu ķēmu lūkojot –
    Man labāka cūku meita,
    Man jo laba cūku meita,
    Nekā tava līgaviņa.
  28. Sen to dižu diženāja,
    Sen raženu daudzenāja;
    Sen bagātu sludenāja;
    Nu es redzu, nu pārveda
    Ar pakulu lindruciņu.
  29. Sārkanbalta tautu meita
    Plānajam lūpiņam,
    Tur brālitis mutes deva
    Kā saldam ābolam.
  30. Vedējtēv, vedējtēv,
    Kur tad bēri kumeliņi?
    Tu pārvedi mūs māsiņu
    Ar vecam grabažam.
  31. Telderi, kleperi
    Tav kumeliņi –
    Izlauza tēvam
    Klētej dori,
    Pajēma mātei
    Mīļāju meitu.
  32. Dižajam vedējam
    Nošļuka bikses;
    Nezināja bikses siet,
    Vai kumeļu kabināt.
  33. Sunits rēja tupēdams,
    Redz vedeklu pārvedam:
    Vai būs maizes devējiņa,
    Vai ar kāju spērējiņa.
  34. Mans brālitis lielijās
    No Kandavas sievu vest;
    Čuža, buža tava sieva,
    Piecas kaķes panākstos.
  35. Nu nīks, nu nīks
    Piltenes žīdi:
    Mūs’ brālis pārveda
    Piltenes vaislu.
  36. Pārveda, pārveda,
    Pārtūtarāja
    Biezputras vireklu,
    Dižklaipa cepēju.
  37. Pabērniņi, pabērniņi,
    Lasāt skaidas –
    Pārvedīs pamāti
    Nosalušu.
  38. Sen mēs bijām sērdieniši,
    Nu mums pārveda cienīgu māti;
    Sen tie tuteņi mētājās,
    Pārveda tuteņu glabātāju.
  39. Šļūc, meitiņa, vērp, meitiņa,
    Piecas spoles vakarej:
    Šodien veda citu sliņķi,
    Nav ne gultas paladzīš.
  40. Mūs brālis pārveda
    Šveiduka slinko meitu,
    Pātaga palika
    Name, vadze;
    Tur viņa palika,
    Šej viņa rasies.
  41. Pārveda Skaistkalnu
    Slinko meitu,
    Kančukas palika
    Pie gultas kājas.
  42. Pārveda Strenceļu
    Ūdeņa briņģi,
    Nestavas palika
    Smeltuves malej;
    Tur viņas palika,
    Šei viņas rasies.
  1. /779. Nedomāji, tautu meita,
    Nedomāji tu, Anniņa,
    Še pārvesta saimeniece:
    Še atnāci saimeniece:
    Še būs veca māmuļite
    Mums ir veca māmuļite,
    Atslēdziņu glabātāja;
    Atslēdziņu vaļātāja;
    Atslēdziņu glabātāja,
    Visu dārbu darītāja.