Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

39. Sagaidot apdzied panāksniekus 780–791

  1. Simtu cēlu zīļu krēslu,
    Simtu gaidu vedējiņu;
    Aili manu lielu kaunu –
    Viens atnāca nozaritis.
  2. Paskaties tu, Anniņa,
    Kādu ziergu tu atjāji –
    Tu atjāji stulbu kuili,
    Pie ausem turēdams.
  3. Nevienam tādi ziergi,
    Kādi ziergi Mūrniekam –
    Četras kājas, četri kauli,
    Garja aste pakaļej.
  4. Cerēj lāci gūrājam
    Viņej lauka galiņej;
    Tas tautieša kumelīš,
    Pērnā spalva mugurej.
  5. Es pagriezu kumeliņu
    Kāpostiņu lapiņe;
    Tautu dēlis nevarēja
    Auzu pūra sējumej.
  6. Pasakat, panāksnieki,
    Kādus ziergus atjājuši?
    Cits ar kruķi, cits ar slotu,
    Cits ar vecu bīstākliti.
  7. Atbrauca Brencitis
    Ar vecu baļļu,
    Iesēdēj Marija
    Kā kariete;
    Izkrita Marija,
    Sasita gālu,
    Brencitis sasēja
    Ar bikšu saiti.
  8. Kā nav kauna Dreimaņam,
    Kad piekusa kumelīš:
    Kam tu krāji maciņej,
    Nebaroji kumeliņu?
    Gan jau tevi vējš paraus
    Ar visim dālderim.
  9. Steidz, manu māmiņu,
    Biezputru vārīt –
    Bezzobji sabrauca
    Panākstos.
  10. Es šķitu cigauņus
    Pār tiltu braucam;
    Atbrauca Kriukšķis
    Ar pātarim.
  11. Es izlaidu dižu pelci
    Pie brāliša namdorem;
    Kā atjāja, tā noslīka
    Seši bēri kumeliņi.
    Pieci bēri kumeliņi.
  12. Tam vakaru brālišam
    Pinkuļains kumelīš;
    Vārtos kūru uguntiņu
    Pinkulīšus svilināja.