Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

34. Sērdiene iet tautās 656–663

  1. Nākat, ļaudis, skatīties,
    Kā ģērbjas sērdienite;
    Ko tā sedza, ko tā ģērba –
    Tai nav māte, taisītāja.
  2. Kur tu teci, mīļā Māra,
    Pilla sauja prievetiņi?
    Es jau teku pie sērdienes,
    Dzierd sērdieni saderam.
  3. Kas iemauktus žvadzināja
    Kas iemauktus šķindenāja
    Āz kalniņa lejiņej?
    Āz aploka lejiņej?
    Dēkla cēla sērdieniti
    Labu ļaužu kumeļam.
  4. Verjat dores iten plati –
    Sērdienites pūru nesa.
    Kas par godu, ka atlika,
    Kas par kaunu, ka pietrūka.
  5. Sērdienite tā māsiņa,
    Jāsim, brāļi, panākstos,
    Metīsim dālderišus,
    Cits citam tītīdami.
  6. Spīdi gaiši, mēnestiņi,
    Par visam atmatam –
    Nakti veda sērdieniti,
    Tai nebija sudrabiņa.
  7. Nakti vedu līgaviņu,
    Lai ļautiņi neredzēja:
    Dienā vest nedrīkstēju –
    Tai nebija sudrabiņa.
  8. Dedz, skaliņi, nomeliti,
    Kad es tevi dedzenāju;
    Nāc, meitiņa, bārenite,
    Kad es tevi bildenāju.