Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

33. Uz baznīcu izvada līgavaini 641–655

  1. Gaisma, gaisma, bāleniņi,
    Sedlo savu kumeliņu:
    Īsa diena, garš celiņis,
    Saderēta tautu meita.
  2. Kur tu iesi, bāleniņi,
    Ka tik daiļi saģērbies?
    Nu es iešu baznīcei
    Tautu meitai roku dot.
  3. Pār tiltiņu es nebraukšu
    Negrožotu kumeliņu;
    Pār novadu es nejemšu
    Nezinamu līgaviņu.
  4. Ģērbies, manu bāleniņu,
    Vanadziņa nadziņos –
    Pārvedīs tautu meitu
    Garje pušku villaine,
    Lai varēji noķerties
    Jala pušķu galiņe.
  5. Velc, brāliti, trejus svārkus,
    Maucies baltus pierkstainišus –
    Šodien tav pārvedīs
    Visu mūžu mīlamo.
  6. Appuškoju sav brāliti
    Kā Vāczemes ozoliņu;
    Būs man gods nolūkot,
    Kā puškos tautu meita.
  7. Man ūzauga div brāliši
    Zierņu ziedu graznumiņu;
    Pārvedīšu div māršiņas
    Es pārvedu div māršiņas
    Kā saulites mirdzēdamas.
    Kā div saules asariņas.
  8. Mani mīļi bāleniņi
    Šorīt agri medīt gāja –
    Sudrabota vāverite
    Iemukuse brukstalās.
  9. Nedod, Dievs, siltu sauli,
    Nedod jel lietutiņu –
    Šodien vilkšu baltus svārkus
    Ar zaļam puķitem;
    Balti svārki paliks melli,
    Zaļas puķes nobalēs.
  10. Jāj, manu brāliti,
    Žēlīgu Dievu:
    Lai skauģi raugās
    Caur žoga posmu.
  11. Jājat, brāļi, ieblakum,
    Lai nezviedza kumeliņis;
    Lai nedzierd meitu māte,
    Lai neliedza malējiņu.
  12. Jāj blakum, bāleniņi,
    Lai nezviedza kumeliņi;
    Jemat, brāļi, vienas māsas,
    Lai māmiņa neraudāja.
  13. Krustim pļāvu siena pļavu
    Vedamam kumeļam;
    Kad iejūdzu kamanās,
    Krustim ceļu vien tecēja.
  14. Šķir, Dievs, celiņu,
    Dod labu laimi –
    Nu mans brālitis
    Medīt gāja:
    Nomedīs brukstale
    Sudrabotu vāveriti.
  15. Alsundznieki man’ brāliši
    Garajam kabatam –
    Iet iedami, kur iedami,
    Met līgavu kabatej.