Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

35. Līgavai ģērbjoties 664–667

  1. Māte mani tāļu deva,
    Solīj gauži neraudāt;
    Nav kājiņas apāvuse,
    Sak māmiņa – sierde sāp.
  2. Šorīt agri piecēlos
    Par visim rītiņim.
    Ko es labu padarīju
    Par to agru cēlumiņu?
    Sav gāliņu izsukāju,
    Sav raženi appuškoju;
    Izrakstīju brālišam
    Līdz gaismej slēža kreklu.
  3. Izpurini, māmuļite,
    Man ejama villainites,
    Lai vējiņis izpurena
    Visas ļaužu valodiņas.
  4. Lūdzama, māmiņa,
    Sedz man sagšu.
    Māmiņa nesedza,
    Tā gauži raudāja.
    Lūdzama, māsiņa,
    Sedz man sagšu.
    Māsiņa nesedza,
    Tā gauži raudāja.
    Lūdzama, māršiņa,
    Sedz man sagšu.
    Māršiņa nesedza –
    Kam bārgi dzīvāja.
    Sedz jel, māršiņa,
    Nu šķirsimies.