Skip to the content
- Ceļu gāju dziedādama,
Kā cielava rakstīdama,
Tam puišam tītīdama,
Kam nebija līgaviņa.
- Ja man sūri, ja man grūti,
Es vēl grazni padziedāju;
Es vēl grazni padziedāju,
Skauģam sierdi ēdināju;
Skauģam sierdi ēdināju,
Sav siersniņu remdināju.
- Kaut jo gara vasariņa,
Man dziesmiņas nepietrūka:
Man dziesmiņas trīs pūriņi
Brāļ apeņu dārziņej;
Div pūriņus izdziedāju,
Trešam vāku vien pacēlu.
- Ūzkliegdama es dziedāju,
Ūzkliegdama gavilēju:
Vai tādēļ dēlu māte,
Nejems mani jauņuvem?
- Es varēju sadziedāt
Ar ābeļu lakstīgalu:
Viņa dzied ābelēs,
Es savos brālišos.
- Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedātāja;
Vai būs manu līgsmu prātu
Gremdēt jūras dziļume?
- Man bij dziesmas pills pūriņis,
Vēl ar kaudzi vācelite;
Es dziedāju, kad gribēju,
Labas vien lasīdams.
- Ko es viena piedziedāšu
Tādu lielu istabiņu;
Rau kur sēd lepnas meitas
Viņ istabas dubenej.
- Iestādīju ievas krūmu
Pie lodziņa dārziņe:
Es dziedāju istabe,
Lakstīgala ieviņe.
- Neviens mani āzdziedāja,
Neviens mani āzrunāja:
Es piedzimu ievāje,
Lakstīgalas ligzdiņe.
- No rītiņa padziedāja
Kam vien balsis atskanēja;
No jaunības palustēja,
Kamēr tautas nenorāja.
- Es nezinu, kas es būtu,
Kad man tautas nenorātu:
Es būt liela dziedātāja,
Kā mežej lakstīgala.
- Lokaties, meža gali,
Lai balstiņas pāri skan;
Lai balstiņas pāri skan
Pār deviņi novadiņi;
Pār deviņi novadiņi,
Devītaj sētiņej:
Tur aug manis arājiņis,
Kā ozols līgodams.
- Kalnej kāpu es dziedāt,
Uz akmeņa gavilēt:
Lai trīc visa tautu zeme,
Lai dzierd mana māmuļite.
- Šorīt agri padziedāja
Veca meitu māmuļite;
Iztecēja jauni puiši
Caur bierztelu klausīties;
Iztecējši apkaunās –
Atron vecu māmuļiti.
This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Cookie settingsACCEPT Privacy & Cookies Policy