Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

15. Meita zīlē nākotni 296–303

  1. Es nezinu kur lec saule,
    Kur noiet vakarej;
    Es nezinu, kur āziešu,
    Kur mūžiņu nodzīvāšu.
  2. Kalnej kāpu raudzīties,
    Vai sārkani apšu gali;
    Kad sārkani apšu gali,
    Tad es iešu tautiņās.
  3. Visas manas raibas rozes
    Caur riķim izaugušas;
    Vai būs man par novadu
    Tautiņās jāaiziet?
  4. Tīrumej, klajumej
    Grozu savu vaiņadziņu:
    Kur saulite atspīdēs,
    Tur mūžiņu nodzīvošu.
  5. Šorītiņu es atradu
    Rasej skābu āboliņu;
    Ai, Dieviņi, vai es būšu
    Sīv atraiša līgaviņa?
  6. Lustīgs gailis lakte lēca –
    Nu būs miežu vassariņa;
    Zaķits lēca uz akmeņa –
    Precēs mani šo rudeni.
  7. Visi ļaudis to vien teica,
    Ka es vīra nedabošu;
    Es daboju tādu vīru,
    Ka pašei smiekli nāca:
    Resnu kaklu, kuplu unsi,
    Villaiņam kājiņam.
  8. Visi ļaudis to vien teica,
    Ka es vīru nedabošu;
    Es daboju smuku puisi
    Pēc savam prātiņam.