Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

2. Kristību dziesmas 20–60

Sudrabiņa šautuviteUz ūdeņa līgojāsi;Sit, vilnīti, meliņe,Te būs daiļa audējiņa. Šorīt muti nomazgājuRakstītej glāziņej,Māsei vārdu meklēdamaMāsei vārdu ieliksimRakstītej grāmatej. Aili manu lielu godu –Ik svētdienas kūmās gāju;Manas baltas villainītesTūbītē savēlās. Aili, mani mēļi svārki,Plandatiesi, plandatiesi,Gan bij’ ilgi gulējuši,Šo dieniņu gaidīdami. Kūmās iedamaKažoku vilku,Lai auga pādeiVillaiņas avis.Sprogaiņas aitas. Kūmās iedamaRaibīti sedzu,Lai mana pāditeRaibītes austu. Šķirat ceļu, rūmējat,Es ar […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

3. Vecāki un bērni 61–76

Bagāta maiziteGlauž manu gāliņu;Māmiņa gan glauda,Vējš purenāja. Saulit silta, māmiņ mīļa,Abas vienu labumiņu:No saulītes silti rīti,No māmiņas mīļi vārdi. Ēna laba, ēna laba,Kas ēne maizi dos?Māte mīļa, māte mīļa,Kas mūžam māti dos? Pate māte kārti lieca,Pate kāra šūpulītis;Kad ūzauga liela meita,Tēs tautam vēlētājs. Es mātei viena meita,Kā zīlite žagaros;Viena dubļu bridējiņa,Mātes vietas taisītāja. Ko māmiņa […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

4. Par ganiņu 77–85

Sunišam, ganiņam,Abim siera gabaliņi;Ganīš rasas braucējīš,Sunits sētas sargātājs. Saulit, zelta jumpraviņa,Spīdi gaiši ganiņam –Ganiņam garja diena,Kad sauliti neredzēja.(Arī LFK 1935, 5786) Migla, migla, rasa, rasa,Tā man laba nedarīja –Rase manas kājas sala,Migle zuda raibuļiņas. Ēdat, goves, nemaujat,Negaužat māmiņei –Svētu rītu paganīšuBaltābolu kalniņej. Auni kājas, lakstīgala,Dzīsim goves paganīt;Tu dziedāsi ievienej,Es gosniņas ganīdama. Es staigāju bērzu bierziVisu dienu dziedādama;Es adīju […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

5. Par sērdieni 86–108

Pie mums, tāpat kā visur citur, arī bāriņiem ir bijušas grūtas dienas tāpat kungu klaušās, kā arī zem pamātes aso vārdu krusas. Tādēļ, ka pati esmu bārenīte, man bāriņu liktenis ir tuvs, un tādēļ nolēmu savākt visu, kas būs iespējams un kur būs runa par bāriņu dzīvi. V. Porziņģe Apgāzāsi vācelite,Iztecēja kamoliņi;Nomierst tēvis, māmuļiņa,Tad bērniņi iztekāja. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

6. Nelabvēļi, aprunātāji, ļauna diena 109–118

Asariņu upe tek,Kas to pillu pieraudāja?Raud sērdieņi, raud atraiši,Raud nabaga dārbenieki.Sērdiens raud – māte žēl,Atraits – savu mūža draugu;Raud nabaga dārbenieki,Bārgus kungus klausīdami. Es sakūru uguntiņuEzeriņa galiņej:No sidraba skaidiņam:Lai sildās tie ļautiņi,Kas man labu nevēlēja. Ļaudis man kapu raka,Man kapai rozes zied;Sēdu kapa maliņej,Pinu rožu vaiņadziņu. Ļaudis mani valodāsSēdināt sēdināja;Dēkle, Laima manu krēsluKā ābolu ritināja. Ļaudis manu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

10. Puiši par jaunām meitām 142–154

Kur tik saldas ogas augaKā kalniņa galiņej?Kur tik daiļas meitas augaKā Alsungas novadej? Nav saulite ūzlēkuse,Rasa zāles galiņej;Nav meitiņa ūzauguse,Jau ļaudīm valodiņas. Bite, bite, meita, meitaOtram skādi nedarīja:Bite druvu neizmina,Meita zemi nedalīja. Bitītej, meitiņejNama pierkti nevajaga –Tām Dēkliņa novēlējseGatavej ielīgot. Par pārim rieksti auga,Par pārim āboliņi;Par pāram mātej augaCiemej daiļas dzelteinītes. Strauji tek tā upite,Jo tek […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

11. Puisis par nākamo līgavu 155–172

Oši vien, kļavas vien,Kur ciertīšu vezumiņu?Māsas vien tai ciemej,Kur es jemšu līgaviņu? Kas var liegt vējiņamRožu krūmu purināt?Kas var liegt puisenamSkaistu meitiņ’ bildināt? Pats bērziņu nodzenāju,Pats nolauzu galoknīti;Pats meitiņu izvainoju,Pats apjēmu līgaviņu. Tumša, tumša tā eglīte,Kur saulite nakti gul;Tāļu, tāļu tā sētiņa,Kur aug mana līgaviņa. Es taisiju rožu dārzu,Lai nāk meitas puškoties;Kurja žigli rozi rāva,Tā […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

12. Meitas dzied par jauniem puišiem 173–257

Burtnīca, kurā šo dziesmu bija visvairāk, datēta ar 1937. gada 4. janvāri, tātad šajā laikā Veronikai bija nedaudz pāri 16 gadiem, tāpēc var domāt, ka daudzas no šīs grupas tautasdziesmām teicēja, iepsējams, pati pielāgoja situācijai. Redz kur puiši, bandenieki,Nav cepures gāliņej;Ik svētdienas krodziņej,Miežu kule padusej. Kas kaziņu lopu sauca,Kas puisiti cilēciņu?Kaziņ koka grauzējiņa,Puisits meitu brāķerits. Vai tie […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

16. Meita par savu nākotni 303–329

Meita par savu nākamo dzīvi, par savu nākamo vīru Zināt man ko zināt,Trīs dieniņas nezināt:Piedzemot, nomierstot,Tautiņās āzejot. Neskatos augstu namu,Ne rakstītas klētes dores;Skatījos lauciņej,Kur maizīte vilni met;Kur maizīte vilni metPar to smilgas atmatiņu. Tautu dēlu rudzu lauksZelta miglu nomiglojis;Dod, Dieviņi, lai es būtuTās maizītes cepējiņa. Neskatos smuku puisi,Ne rakstītas klētes dores;Metu acis lauciņej,Kur maizite viļņus […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

18. Par vaiņagu 358–380

Miglaine rītiņeEs izbridu lina lauku;Saķērāsi linu ziediManej zīļu vaiņage. Ik rītiņus zelta rasaBāleniņa sētiņe;Kur iedama, tecēdama,Noskaloju vaiņadziņu. Div kalniņi noziedējaSārkanbaltu āboliņu;Būt trešais noziedējis,Ja salniņa neūznāktu;Div meitiņas gode tapaAr to vienu vainadziņu;Būt trešā ar tapuse,Ja godiņu turējuse. Div vaiņagus es nopinu,Pie upites sēdēdama;Vienu pinu sīku rožu,Otru mirtes zariņim;Kurju pinu no rozem,To es došu māsiņej;To es došu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

19. Jaunu ļaužu kaitināšanās, mīlestība 381–449

Ak tu, ciema cēruzīte,Kam tu augi tik ražena?Ne man dienā dārbiņš tika,Ne naksniņā miedzīš nāca. Āz kalniņa lejiņejRindam auga ozoliņi;Pretim auga liepu rinda,Kas ozolus kaitināja. Ai, ciemiņi, ai, kaimiņi,Mēs div dumpi turēsim:Tavas meitas manus puišusIk vakarus kaitināja:Mani puiši ik vakarusNeēduši pieguļej. Pieguļnieku meitiņam,Tām pūriņu nevajaga:Tās pūriņu pielocījaAr vecim pineklim. Pieguļiņa, pieguļiņa,Tā man labu nedarīja:Tur palika […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

20. Māsas un brāļi 450–487

Vizēt viz ezeriņisAr mazam žuitiņam;Ar mazam zivtiņam;Vizēt viz brāļa sētaAr mazam māsiņam. Brāļi, mani brāliši,Es brāļu māsa:Kā niedra līgojuBrālišu viduj. Ķizu ķizu, elu elu,Kas manej rociņej:Brāļ pierktis gradzentiņisDeviņam zīlitem. Brālits jaunu klēti daraBaltābolu kalniņaj,Lai vējiņis cauri pūš,Lai nepel mans pūriņis. Mīļi mani bāleniņi,Mīļi mani audzināja:Nezināju kunga riju,Kunga govju laidariņu. Kaņupite, garjaudzite,Garja auga vasarej;Mūs māsiņa neūzauga,Šī […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

22. Māsa precina brāli 520–526

Līgodama vien staigājuŠo garo vasariņu:Salīgoju brāļam sievu,Sav diženu arājiņu. Nu piekusu, vairs nevaruVien iedama druviņej:Jem, brāliti, līgaviņu,Būs man otra gājējiņa. Tav, bulliti, mella mute,Tai vajaga āboliņa;Tav, brāliti, mells krekliņis,Tav vajaga mazgātāja. Lūkoj, brāli, līgaviņu,Lūkoj labu dziedātāju:Kurja laba dziedātāja,Tā tikuse dārbiņej. Jem, brāliti, līgaviņu,Jem tikušu mātes meitu:Smalku kreklu audējiņu,Graznu cimdu adītāju. Dziedātāja tā meitiņa,Runātāja māmuliņa;Jem, brāliti, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

27. Meita preciniekiem atsaka 587–598

Tav, ositi, trauša miza,Tu lūkam nederēji;Tav, puisiti, ātra dūša,Es ar tevi nederēšu. Tautiets man mīļi lūdza:Mīļais mani mīļi lūdza:Nāc pie manis šo rudeni.Nāc, puķīte, šo rudeni.Es neiešu, es nevaru,Navaid pills pūriņis.Ja navaid pills pūriņis,Loki skuj ar dubenej.Loki skujas dubenej. Gaidi, gaidi, tautu dēls,Kā gaidījis, gaidi vēl:Kā gaidījis ūzaugam,Gaidi pūru pielokamu. Lai bij gari priežu zari,Bērzu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

28. Meita jau saderēta 599–600

Tec, upīte, citu ceļu,Pilli krauļi ievas zied;Jāj, tautieti, citu ceļu,Mūs māsiņa saderēta. Neviens mani nezināja,Ka es augu saderēta:Tautu dēla balta naudaTautu dēla gradzentiņisManej pūra dubenej;Mana pūra atslēdziņaTautu dēla kabatej.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

30. Precinieki sader 605–613

Visi mani rožu kokiŠorpu, torpu nolocīti;Pate rožu ravētājaAr tautam saderēja. Garjum jāju pūru lauku,Rudzu lauju meklēdama;Garjum laidu saimenieku,Ar kalpiņu saderēju. Pāri bridu baltābolu,Sarkanaju meklēdama;Garjum laidu saimenieku,Ar kalpiņu saderēju. Sadzeram to kanniņu,Tā kanniņa sadzerama;Saderam to meitiņu,Tā meitiņa saderama. Gauži raud bērzu bierze,Dzierdēj mani saderam.Neraud gauži, bērzu bierze,Būs tav cita ganītāja;Būs tav cita ganītāja,Nebūs tāda dziedātāja. Skani, […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

29. Dēlu māte meklē jauņuvi 601–604

Mute niez, mute niez,Kas kukuli atnesīs?Dēlu māte atlungā,Raušu kule padusej. Vilka māte, dēlu māte,Abas vienu ceļu tek:Vilku māte jēru tek,Dēlu māter jauņuvītes;Vilku māte gan daboja,Dēlu māte nedabos. Dēlu māte mani sauca:Meitiņ mana, jauņuvit!Ne tu sauci, ne es būšuTava dēla līgaviņ:Citas mātes meitiņ’ biju,Cita dēla līgaviņ. Ik dieniņas ciema sievasNāk pie manas māmuļites;Piermāk nāca nītes šķietu,Peicāk […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

26. Precības izjūk 583–586

Puķīt, mana līgaviņa,Cita vīra rociņej.Mana paša vaina bija:Kam tik ilgi audzenāj. Kur, puķīte, tu paliksi,Es ar citu saderēju.Skrej porej, alus žūpa,Man jau tevis nevajaga. Skrej, bitīte, sasit spārnus –Izpraulējis ozoliņis;Ej, māsiņa, gar netikli,Sajem savas villainites. Lija lietus, nenolija,Rasināt rasināja;Jāja tautas, neatjāja,Rūdināt rūdināja.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

25. Meita vēl negrib precēties 574–582

Būt es tāda gājējiņa,Kā māmiņa devējiņa,Seb būt savus baltus vaigusAsaram noraudājse,Sen būt savas villainitesPar maiziti apēduse. Tautiets manu māmuļitiVīn ar medu vien dzierdījs;Dzer, māmiņa, nebaidies,Soli mani, es neiešu;Soli mani, es neiešu,Nedos mani bāleniņi. Lūgšus lūdzu brālišam:Sēj pie loga kaņupites –Līdz tautiņas istabej,Es pa logu kaņupēs. Dzīvādama nezināju,Ka bāliņi suņi būs:Iejūdz bērus kumeliņus,Izdod mani tautiešam;Izdod mani tautiešamVisu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

24. Meita jau nolūkojusi sev tautieti 560–573

Ziedi, ziedi, papuvīte,Tav raženi ziedi zied;Puškojies, sērdienīte,Tav raženas tautas jāj. Tav, tēviņ, daudz dēliņi,Man to vienu dižāko:Man ganiņu nevajaga,Man vajaga arājiņu. Dižens puisis, slaida roka,Iznesīga valodiņa,Pie tā ietu, tas man tika,Kaut māmiņa tam devuse. No rasiņas izritējaDiv sārkani āboliņi;Pa prātam ūzaugušiDiv ražani tēva dēli. Ar zīliti ziņu laiduSavam linu arājam:Lai tas nāca šoruden,Lai ilgāki negaidīja. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

23. Precinieki, precības 527–559

Sveši ļaudis laivu prasa,Āz ūdeņa stāvēdami;Irjat laivu, bāleniņi,Bet jūs gudri runājiet:Ja tautiņas māsu prasa,Sak – māsiņa šūpulej. Kaza grauza pabērziti,Abu kāju pieminuse;Puiši lūdza meitu māti,Abas rokas bučādami. Maza, maza meitiņaAudeklu meta,Mazs, mazs puisitisLūkot gāja. Slauki, mārša, nama plānu,Es slaucīšu istabiņu:Piermāk tautas namej nāk,Tad tika nāks istabej:Piermāk tevi mīļi lūgs,Tad tik mani bildenās. Dziedu dziesmu kāda bija,Ne […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

21. Māsu dod tautās 488–519

Šorīt agri piecēlosiPar visiemi rītiņiem:Svešas tautas gaidīdama,Tautās māsu raidīdama. Sinipīte sīva, dzedra,Sīva, sīva sinipīte,Sēsim tālu līdumai;Sēsim tālu tīrumei;Mūs māsiņa sīva, dzedra,Sīva, sīva mūs māsiņa,Dosim tālu tautiņās. Brāļi māsu pārdevušiPar sārkanu āboliņu;Suņi, suņi, ne brāliši,Nav ābolu redzējuši. Ai, dieniņi, tai māsaiNežēlīgi bāleniņi:Māsa raud istabej,Brāļi dīda kumeliņus. Brāļi māsu izdevušiPar sārkanu āboliņu;Māsa, roze, nokūpējseIstabiņas dubenej. Sak brālitis […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

17. Pūru lokot 330–357

Pūrīš lēti lētinams,Ne tik lēti pielokams;Grib pūriņis jautru miegu,Gribēj gudru padomiņu. Miedzīš nāca saulitē,Ko darīšu vakarej?Pavasaru tautas jāja,Ko rudeni vairošos? Miedzīš naca, gulēt gribu,Nelaiž mani māmuļite;Sak’ māmiņa nelaizdama:Vai miedziņis pūru loka?Vai miedziņis pūru loka,Vai auž baltas villainites? Auž, māmiņa, villainites,Sit dvieliti galiņej:Kad es iešu tautiņās,Kur slaucīšu asariņas? Aitiņ mana sīksprodzīte,Māmiņ smalka vērpējiņa:Piecas sagšas ielocījuVienej saujas […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

15. Meita zīlē nākotni 296–303

Es nezinu kur lec saule,Kur noiet vakarej;Es nezinu, kur āziešu,Kur mūžiņu nodzīvāšu. Kalnej kāpu raudzīties,Vai sārkani apšu gali;Kad sārkani apšu gali,Tad es iešu tautiņās. Visas manas raibas rozesCaur riķim izaugušas;Vai būs man par novaduTautiņās jāaiziet? Tīrumej, klajumejGrozu savu vaiņadziņu:Kur saulite atspīdēs,Tur mūžiņu nodzīvošu. Šorītiņu es atraduRasej skābu āboliņu;Ai, Dieviņi, vai es būšuSīv atraiša līgaviņa? Lustīgs […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

14. Es bij’ liela dziedātāja 281–295

Ceļu gāju dziedādama,Kā cielava rakstīdama,Tam puišam tītīdama,Kam nebija līgaviņa. Ja man sūri, ja man grūti,Es vēl grazni padziedāju;Es vēl grazni padziedāju,Skauģam sierdi ēdināju;Skauģam sierdi ēdināju,Sav siersniņu remdināju. Kaut jo gara vasariņa,Man dziesmiņas nepietrūka:Man dziesmiņas trīs pūriņiBrāļ apeņu dārziņej;Div pūriņus izdziedāju,Trešam vāku vien pacēlu. Ūzkliegdama es dziedāju,Ūzkliegdama gavilēju:Vai tādēļ dēlu māte,Nejems mani jauņuvem? Es varēju sadziedātAr […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

13. Es bij’ meita! 258–280

Es mātei viena meita,Visu labu gribētāja:Piena, sviesta ēdējiņa,Pie puišim gulētāja. Māte manim pliķus cierta –Kam nemaucu zābaciņus;Baltas diega zeķes,Melli zābaciņi,Baltis manim slēžu kleklis,Par spranciski šūts. Priekšiņ mana, pakaļiņa,Pats es tevi appuškoju:Priekšej liku zīd’ ar zeltu,Pakaļej matpentiņu. Audzi, ziedi, linu lauks,Es negribu sudrabiņu:Kad apvilkšu baltu kreklu,Spīdēs tas kā sudrabīš. Ik rītus balts krekls,Brūns lina lindruks,Glužena gāliņa,Spožs vaiņadziņis. […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

9. Par kumeļu 138–141

Pierc, tētiņ, tādu ziergu,Ka var seši sasēdēt:Tēs ar māti, bērs ar aukli,Es ar savu līgaviņu. Bērits, manis kumeliņis,Tek, gāliņu grozīdams;Zīža groža, zelta loks,Sudrabiņa iemauktiņi. Ai, manu bēriti,Basam kājam,Trīs jūdzes ripojiPie īstas māsas. Raksta māte, raksta meita,Nenoraksta garju ceļu;Dulumbēris kumeliņis,Tas noraksta garju ceļu.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

8. Es bij’ puika! 133–137

Cik sen mana māmuļiteSietave sitenāj;Būt’ māmiņa nu redzējseTādu vīru uzaugam. Tikam aru druviņej,Līdz nosvīda kumelīš;Tikam dzēru miežu alu,Līdz matiņi pilēt sāk. Lai es aru, lai es braucu –Pakavotis kumeliņis;Kā neāršu, kā nebraukšu –Mans brālitis kalējīš. Ko var boris man darīt,Ko var skauģis man darīt,Ko manam kumeļam –Pats es dzimis piektu rītu,Kumeļš piektu vakariņu. Es ozola vīrīš bijuAr ābeļu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

7. Par tikumu 119–132

Ai, kauniņi, ai, godiņi,Abi līdzi, piedzimstot;Dod kauniņu kaunēties,Dod godiņu godēties. Diena ausa, saule lēca,Tas piermais gaišumīš;Dies palīdz, labrītiņ,Tā piermā valodiņa. Balta zied ceļmalaiVai tā ieva, vai ābele;Balta nāca par celiņuVai tā sieva, vai meitiņa. Aun, meitiņa, baltas kājas,Nebērž spožu vaiņadziņu:No kājām godu rauga,Ne no spangu vaiņadziņa. Puišam mutes es nedevu,Vaiņadziņu valkādama:Tīra mana dvēselīteKā tērauda gabalīš. […]