Skip to the content
- Pūrīš lēti lētinams,
Ne tik lēti pielokams;
Grib pūriņis jautru miegu,
Gribēj gudru padomiņu.
- Miedzīš nāca saulitē,
Ko darīšu vakarej?
Pavasaru tautas jāja,
Ko rudeni vairošos?
- Miedzīš naca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmuļite;
Sak’ māmiņa nelaizdama:
Vai miedziņis pūru loka?
Vai miedziņis pūru loka,
Vai auž baltas villainites?
- Auž, māmiņa, villainites,
Sit dvieliti galiņej:
Kad es iešu tautiņās,
Kur slaucīšu asariņas?
- Aitiņ mana sīksprodzīte,
Māmiņ smalka vērpējiņa:
Piecas sagšas ielocīju
Vienej saujas ielejēji.
- Viena pate man aitiņa,
Bet tā laba biksainīte:
Es pieloku sav pūriņu,
Zaļu vāpi vāpēdama.
- Man bij viena pat aitiņa
Kuplajam kājiņam;
Es pūriņu pielocīju,
Ar kājiņu piemīdama.
- Pupas, zierņu vācelites
Mātes meitai pūru loka;
Pasakati jūs, ļautiņi,
Kas sērdienes pūru loka?
Sērdienite pati loka,
Nakti miegu negulēja.
- Mīļā Māra man vaicāja:
Kās sērdienes pūriņe?
Nevaicā, mīļā Māra,
Es jau biju sērdienite.
Nebēdāji, sērdienite,
Es līdzēšu pielocīt:
Es tav došu raibus cimdus,
Graznas, baltas villainites.
- Visas manas mātes meitas
Daiļi vērpa ratiņej;
Viena pate sērdienite
Atpakaļ šķeterēja.
- Pūra dēļ zagt neiešu,
Ka navaid māmuļite;
Lai zog pate ļauna diena,
Ka pajēma māmuļiti.
- Vecā brāļa līgaviņa
Līdz pūriņu pielocīt.
Kad es iešu tautiņās,
Tu līdzēsi izdalīt.
- Palīdzat, citas māsas,
Tai vienej māsiņej,
Palīdzat cimdus, zeķes
Jala klēpja nesumiņu.
- Nebēdāju, nebēdāju,
Kā māmiņa nebēdāja:
Lai stāv villa kretulej,
Lai velk peles midzitej.
- Gudra māte, gudra meita,
Gudri pūru pielocīja:
Viersuj raibas, apakšej,
Viduj raibas villainites.
- Rakstīdama kreklu šuju,
Rakstīdama nēzdaudziņu;
Rakstīt vien norakstīju
Sav maizītes arājiņu.
- Ganos gāju, kreklu šuju,
Pie ozola mērīdama:
Zināj savu arājiņu
Ozoliņa garjumiņu;
Ozoliņa garjumiņu,
Ozoliņa resnumiņu.
- Māte mani rāten rāja,
Ka es raksta nemācēju:
Es izadu sīļa spārnu,
Tas ūzskrēja ozolej;
Es izadu ritentiņu,
Pajem puiši mežej braukt.
- Es cimdiņu noadīju
Ar dzeltenu dzīpariņu;
Nolūkoju tēva dēlu
Dzeltenim matiņim.
- Es adīju raibus cimdus,
Bērziņej lūkojos:
Cik lapiņas bērziņam,
Tik raibumi cimdiņam.
- Adi, raksti, man māsiņa,
Nu es tav vaļu dodu:
Ja netilpa pūriņej,
Sviež pa kārti klētiņej.
- Villu kārsu, villu vērpu,
Mīkstu dārbu vien darīju:
Lai stāv manas mīkstas rokas
Ar tautieti saderot.
- Netikļam lini auga,
Auga baltas ajutiņas;
Būt liniņi man auguši,
Es mācētu pataisīt.
- Smalki vērpu sav liniņus,
Vēl jo smalki pakuliņas:
Grib tautietis plānus kreklus,
Brālits plānu skoteliti.
- Vērp, meitiņa, stāvēdama,
Dabos vīru zābakotu;
Kad tu vērpsi sēdēdama,
Dabos kārklu vīzitem.
- Kalējiņi, bāleniņi,
Apkaļ manu pūra lādi;
Es tav došu tos cimdiņus,
Pašej pūra dubenej;
Pašej pūra dubenej
Mans piermais adījums.
- Liec, meitiņa, pūriņej
Vai ražanis, neraženis:
Daudz tautās gaidītāju,
Dažs ražans, neražens.
- Aužat, meitas, prievetiņus,
Tievus, tievus, garus, garus:
Prievetam liela slava
Par visam dāvanam.
This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Cookie settingsACCEPT Privacy & Cookies Policy