Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

21. Māsu dod tautās 488–519

  1. Šorīt agri piecēlosi
    Par visiemi rītiņiem:
    Svešas tautas gaidīdama,
    Tautās māsu raidīdama.
  2. Sinipīte sīva, dzedra,
    Sīva, sīva sinipīte,
    Sēsim tālu līdumai;
    Sēsim tālu tīrumei;
    Mūs māsiņa sīva, dzedra,
    Sīva, sīva mūs māsiņa,
    Dosim tālu tautiņās.
  3. Brāļi māsu pārdevuši
    Par sārkanu āboliņu;
    Suņi, suņi, ne brāliši,
    Nav ābolu redzējuši.
  4. Ai, dieniņi, tai māsai
    Nežēlīgi bāleniņi:
    Māsa raud istabej,
    Brāļi dīda kumeliņus.
  5. Brāļi māsu izdevuši
    Par sārkanu āboliņu;
    Māsa, roze, nokūpējse
    Istabiņas dubenej.
  6. Sak brālitis tautiešam:
    Tā māsiņa, tā man žēl;
    Tā man gāja druviņe
    Ne sūtama, ne raidama.
  7. Caur ābeļu bierzi gāju,
    Nedzierdēju lakstīgalu;
    Es ūzaugu pie brāliša,
    Nedzierdēju māsas vārdu.
    Tautiņās āziedama,
    Tad dzierdēju māsas vārdu;
    Sak brālitis tautiešam:
    Tā māsiņa, to man žēl –
    Tā man gāja druviņej
    Ne sūtama, ne raidama.
  8. Zied zemite mēļus ziedus,
    Žēl man mīt kājiņam;
    Aug māsiņa paklausīga,
    Žēl man dot tautiņās.
  9. Vai, māsiņa, vai, māsiņa,
    Kā es tevi āzmiersīšu:
    Kur mēs mīļi runājam,
    Tur aug baltis āboliņis;
    Kur mēs sīvi rājamies,
    Tur zemite pušu plīsa.
  10. Kur ošam platas lapas,
    Ne zariņu galiņej?
    Kur brāļam dižs godiņis,
    Ne māsiņas panākstos?
  11. Piešāvu cimdiņu
    Pie veca kāta;
    Iedevu māsiņu
    Vecam vīram.
  12. Cerējās mūs māsiņa
    Tāļu iet tautiņās;
    Paliek pašu sētiņej
    Kā ar siena vezumiņu.
  13. Māsiņ, zelta drostaliņa,
    Gul sudraba šūpulej;
    Tautiets sola simtu mārku
    Uz piermāju redzējumu.
    Dod, tautieti, otru simtu,
    Jem ar visu šūpuliti.
  14. Lūgšus lūdzu māsiņai,
    Lai nesnauda vakarej:
    Es dzierdēju āz vārtim –
    Stāvi šķili, kumeliņi!
    Stāvi šķili, kumeliņi,
    Uz tā ledus gabaliņa,
    Lai es varu parunāt
    Ar godīgu mātes meitu.
  15. Sala man kas sala,
    Kājiņas sala;
    Žēl man ko žēl,
    Māsiņu žēl.
  16. Es iejūdzu māsiņej
    Kā gailiti kumeliņu:
    Visu ceļu zviegdams tek,
    Kā gailitis dziedādams.
  17. Nāc, brāliti, vadi mani,
    Es nedrīkstu viena iet:
    Sīvas tautas sienu pļāva
    Manej ceļa maliņej;
    Nojūgs manu kumeliņu,
    Nosegs manas villainites;
    Nosegs manas villainites,
    Nojems manu vaiņadziņu.
    Iejūgs manu kumeliņu
    Tēraudiņa ecešās,
    Ūzliks manu vaiņadziņu
    Tautu meitas gāliņej,
    Ūzsegs manas villainites
    Dēlu mātes mugurej.
  18. Ticat, brāļi, neticat,
    Es būš kalpa līgaviņa –
    Piecus gadus sagulēju
    Kalpa puiša kažokej;
    Uzaugdama savalkāju
    Kalpa puiša gradzentiņu.
  19. Ko, brāliši, domājiet,
    Kalpam mani vēlēdami?
    Vai kauniņa jums nebūs
    Kalpa vīru svaini saukt?
  20. Es redzēju tautu dēlu
    Ar brāliti runājam:
    Viens otram svaini sauca,
    Ne katram līgaviņa.
  21. Ko jājat, bāleniņi,
    Ko jūs mani rūdenat?
    Jūs jau mani apsolījāt,
    Ar tautām spēlēdami.
  22. Pret vējiņu ausi griežu,
    Sav māsiņu klausijos:
    Vai dzied koši vai raženi,
    Tautiņās āzejot.
  23. Dziedātāju māsu devu
    Sīvajās tautiņās;
    Līdz tautiņas rāties sāk,
    Staigāj māsa dziedādama.
  24. Zied balta ieviņa,
    Met mellas ogas;
    Prec mani tautiņas,
    Brāliši liedza.
    Paldies brāļiem
    Par liegumiņu;
    Klausīšu māmiņu
    Patecēdama,
    Locīšu pūriņu
    Izrakstīdama.
  25. Brauc, brāliti, Kuldīge,
    Rīga tālu, Rīga tālu;
    Nopierc man līgstamsaktu,
    Laulājamu gradzentiņu.
  26. Saduzusi saule gāja
    Gar to lietus mākoniti;
    Saduzusi mūs māsiņa,
    Kad jāiet tautiņās.
  27. Vieta, vieta, maize, maize,
    Kur brālitis mani deva;
    Ne tur vieta, ne tur maize,
    Kur bij pate pacerējs.
  28. Kas redzēja rīta zvaigzni
    Vakarej ūzlecam?
    Kas redzēja mūs māsiņu
    No tautam pārejot?
    Atpakaļ pārejam?
  29. Brālits jēma līgaviņu,
    Solīj mani atdošam;
    Neba mani tēs, māmiņa
    Atdošam audzenāja.
  30. Māsiņ diža, māsiņ maza,
    Stāv manej ēniņej:
    Kurjas tautas tevi grib,
    Lai nāk tevi bildenāt;
    Piermāk tautas mani lūgs,
    Tad tik tevi bildenās.
  31. Tec, upīte, nelokies
    Niedoliņa krūmiņaj;
    Ej, māsiņa, neliedzies,
    Sērdienitis tautu dēls.
  32. Ar kruķīti izkruķēju
    Sav māsiņu tautiņās;
    Ar kāsīti ķibināju
    Brālišam līgaviņu.