Skip to the content
- Sveši ļaudis laivu prasa,
Āz ūdeņa stāvēdami;
Irjat laivu, bāleniņi,
Bet jūs gudri runājiet:
Ja tautiņas māsu prasa,
Sak – māsiņa šūpulej.
- Kaza grauza pabērziti,
Abu kāju pieminuse;
Puiši lūdza meitu māti,
Abas rokas bučādami.
- Maza, maza meitiņa
Audeklu meta,
Mazs, mazs puisitis
Lūkot gāja.
- Slauki, mārša, nama plānu,
Es slaucīšu istabiņu:
Piermāk tautas namej nāk,
Tad tika nāks istabej:
Piermāk tevi mīļi lūgs,
Tad tik mani bildenās.
- Dziedu dziesmu kāda bija,
Ne es dziesmu drukātāja;
Eim pie puiša kāds precēja,
Ne es puisi audzinājse.
- Muļķa bija vecā māsa:
Āz vārtim saderēja.
Es jaunāka, es grudrāka,
Es aicinu sētiņej;
Es aicinu sētiņej
Pie tētiņa, māmuļites.
- Tautu meita, ne māsiņa,
Mitosim gradzentiņus:
Man bij zelta, tav sudraba,
Nāc tu pate piedevam.
- Ai ratiņi, ritentiņi,
Tu man kaunu padarīji:
Pill istaba sveši ļaudis,
Tu diedziņu zemej met.
- Nāc pie manis tu, meitiņa,
Tav būs laba dzīvāšena:
Sētej ceplis, mežej malka,
Sīgej rudzu spīķeritis;
Mellu maizi neēdīsi,
Mūžam baltu neredzēsi.
- Jo sīva bitīte,
Salds medutīš;
Jo sīva māmiņa,
Tikušas meitas.
- Kur, priedite, tavi zari,
Celmi vien līdumej?
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Krēsli vien istabej?
Krēsli vien istabej,
Ik pie krēsla vaiņadziņis.
Manas meitas kamburej:
Cita vērpa, cita auda;
Cita vērpa, cita auda,
Cita zīdu šķetērēja.
- Sedz, māsiņa, baltas sagšas,
Sēdi ievas krūmiņej;
Sak tautiņas, garjum jāja:
Balta ieva līdz zemīti.
- Tēs, māmiņa, trešs tautietis
Spriež niedolu klētiņej:
Tēs vēlēja, māte liedza,
Man patika prātiņam.
- Kā niedrīte es ūzaugu
Novadiņa maliņej;
Atjāj mani tautu dēls
Kā donitis lūkoties.
- Roku devu tautiešam,
Bet nedevu gradzentiņu:
Roku devu, rok atjēmu,
Gradzentiņu nevarēju.
- Mazs putniņis, skaļš balsiņis,
Tāļu meže atskanēja;
Maza tautu zeltainite,
Tāļu jāja precenieki.
- Mīļa, veca māmuliņa,
Pielaižies, pielaižies;
Es tev došu dālderiti
Tabaciņu nopierkties.
- Ai, rozite, magonite,
Tu man kaunu padarīji:
Tu no rīta noziedēji,
Vakarej tautas jāja.
- Pasak man, tautu dēls,
Kur tu mani nolūkoj?
Vai druvej, vai pļavej,
Vai pie dziernas kamburej?
Pie māmiņas istabej,
Baltej lina audeklej.
- Es precēju tautu meitu,
Viņa saka – dvieļi nav.
Došu sēklas, sēšu linus,
Nāc rudeni linus plūkt;
Nāc rudeni linus plūkt,
Pavasarī dvieļus aust.
- Adu cimdus graznu rakstu,
Kas tos dos brālišam?
Tos dos tautu rudačam,
Kas atjāja svētu rītu;
Kas atjāja svētu rītu
Ābolaiņu kumeliņu.
- Drebi, drebi, apšu lapa,
Bez vējiņa drebēdama –
Tā drebēja man siersniņa,
Ar tautam runājot.
- Es ielēcu istabej
Kā brūklene nosārkuse:
Es redzēju sav brāliti
Ar tautieti runājam.
- Vārna mietu notupēja,
Vasariņu gaidīdama;
Tautiets ziergu nojādīja,
Mani mazu lūkodams.
- Būs man viena rieksta dēļ
Bij man viena rieksta dēļ
Tādu augstu lagzdu liekt;
Tādu lielu lagzdu liekt;
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Būs man vienas meitas dēļ
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu tāļu ceļu jāt;
Tādu tāļu ceļu ieti;
Tādu tāļu ceļu jāt,
Sviedrēt savu kumeliņu.
- Jo ievai balti ziedi,
Jo tai mellas ogas auga;
Jo mātei daiļas meitas,
Jo tai daiļi znoti nāca.
- Mieži, mieži, rudzi, rudzi,
Tie pašej plaukšanej;
Jaunas meitas paaugušas,
Tās pašej jemšanej.
- Ko vērts manis daiļš pūriņis,
Mans raženis augumiņis –
Veci puiši savas kājas
Priekš manim apāvuši.
- Kurja upe klusi tek,
Mellas dūņas dubenej;
Kurja meita nedziedāja,
Tā gaidīja preciniekus.
- Trīs novada puiši jāja
Mani vienu lūkoties:
To dar manis tikumiņis,
Iznesīga valodiņa.
- Saki, saki, sakulite,
Kādi viesi istabej?
Siermu ziergu jājējiņi,
Mūs māsiņas precenieki.
- Sajāj tautas pilla sēta,
Sajem brāļi kumeliņus;
Sajem brāļi kumeliņus,
Ved avotu lejiņej.
Es ieteku pie māmiņas
Istabej raudādama:
Ai, māmiņa, mīļa, balta,
Vai es tav apnikuse?
To dar tavi diži brāļi,
Tavs raženis augumiņis.
- Turies, mana māmuļite,
Zināj grūti audzinājse;
Dažu nakti maz gulēji,
Dažu visu negulēji.
This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Cookie settingsACCEPT Privacy & Cookies Policy