Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

23. Precinieki, precības 527–559

  1. Sveši ļaudis laivu prasa,
    Āz ūdeņa stāvēdami;
    Irjat laivu, bāleniņi,
    Bet jūs gudri runājiet:
    Ja tautiņas māsu prasa,
    Sak – māsiņa šūpulej.
  2. Kaza grauza pabērziti,
    Abu kāju pieminuse;
    Puiši lūdza meitu māti,
    Abas rokas bučādami.
  3. Maza, maza meitiņa
    Audeklu meta,
    Mazs, mazs puisitis
    Lūkot gāja.
  4. Slauki, mārša, nama plānu,
    Es slaucīšu istabiņu:
    Piermāk tautas namej nāk,
    Tad tika nāks istabej:
    Piermāk tevi mīļi lūgs,
    Tad tik mani bildenās.
  5. Dziedu dziesmu kāda bija,
    Ne es dziesmu drukātāja;
    Eim pie puiša kāds precēja,
    Ne es puisi audzinājse.
  6. Muļķa bija vecā māsa:
    Āz vārtim saderēja.
    Es jaunāka, es grudrāka,
    Es aicinu sētiņej;
    Es aicinu sētiņej
    Pie tētiņa, māmuļites.
  7. Tautu meita, ne māsiņa,
    Mitosim gradzentiņus:
    Man bij zelta, tav sudraba,
    Nāc tu pate piedevam.
  8. Ai ratiņi, ritentiņi,
    Tu man kaunu padarīji:
    Pill istaba sveši ļaudis,
    Tu diedziņu zemej met.
  9. Nāc pie manis tu, meitiņa,
    Tav būs laba dzīvāšena:
    Sētej ceplis, mežej malka,
    Sīgej rudzu spīķeritis;
    Mellu maizi neēdīsi,
    Mūžam baltu neredzēsi.
  10. Jo sīva bitīte,
    Salds medutīš;
    Jo sīva māmiņa,
    Tikušas meitas.
  11. Kur, priedite, tavi zari,
    Celmi vien līdumej?
    Kur, māmiņa, tavas meitas,
    Krēsli vien istabej?
    Krēsli vien istabej,
    Ik pie krēsla vaiņadziņis.
    Manas meitas kamburej:
    Cita vērpa, cita auda;
    Cita vērpa, cita auda,
    Cita zīdu šķetērēja.
  12. Sedz, māsiņa, baltas sagšas,
    Sēdi ievas krūmiņej;
    Sak tautiņas, garjum jāja:
    Balta ieva līdz zemīti.
  13. Tēs, māmiņa, trešs tautietis
    Spriež niedolu klētiņej:
    Tēs vēlēja, māte liedza,
    Man patika prātiņam.
  14. Kā niedrīte es ūzaugu
    Novadiņa maliņej;
    Atjāj mani tautu dēls
    Kā donitis lūkoties.
  15. Roku devu tautiešam,
    Bet nedevu gradzentiņu:
    Roku devu, rok atjēmu,
    Gradzentiņu nevarēju.
  16. Mazs putniņis, skaļš balsiņis,
    Tāļu meže atskanēja;
    Maza tautu zeltainite,
    Tāļu jāja precenieki.
  17. Mīļa, veca māmuliņa,
    Pielaižies, pielaižies;
    Es tev došu dālderiti
    Tabaciņu nopierkties.
  18. Ai, rozite, magonite,
    Tu man kaunu padarīji:
    Tu no rīta noziedēji,
    Vakarej tautas jāja.
  19. Pasak man, tautu dēls,
    Kur tu mani nolūkoj?
    Vai druvej, vai pļavej,
    Vai pie dziernas kamburej?
    Pie māmiņas istabej,
    Baltej lina audeklej.
  20. Es precēju tautu meitu,
    Viņa saka – dvieļi nav.
    Došu sēklas, sēšu linus,
    Nāc rudeni linus plūkt;
    Nāc rudeni linus plūkt,
    Pavasarī dvieļus aust.
  21. Adu cimdus graznu rakstu,
    Kas tos dos brālišam?
    Tos dos tautu rudačam,
    Kas atjāja svētu rītu;
    Kas atjāja svētu rītu
    Ābolaiņu kumeliņu.
  22. Drebi, drebi, apšu lapa,
    Bez vējiņa drebēdama –
    Tā drebēja man siersniņa,
    Ar tautam runājot.
  23. Es ielēcu istabej
    Kā brūklene nosārkuse:
    Es redzēju sav brāliti
    Ar tautieti runājam.
  24. Vārna mietu notupēja,
    Vasariņu gaidīdama;
    Tautiets ziergu nojādīja,
    Mani mazu lūkodams.
  25. Būs man viena rieksta dēļ
    Bij man viena rieksta dēļ
    Tādu augstu lagzdu liekt;
    Tādu lielu lagzdu liekt;
    Būs man vienas rozes dēļ
    Tādu augstu žogu pīt;
    Būs man vienas meitas dēļ
    Bij man vienas meitas dēļ
    Tādu tāļu ceļu jāt;
    Tādu tāļu ceļu ieti;
    Tādu tāļu ceļu jāt,
    Sviedrēt savu kumeliņu.
  26. Jo ievai balti ziedi,
    Jo tai mellas ogas auga;
    Jo mātei daiļas meitas,
    Jo tai daiļi znoti nāca.
  27. Mieži, mieži, rudzi, rudzi,
    Tie pašej plaukšanej;
    Jaunas meitas paaugušas,
    Tās pašej jemšanej.
  28. Ko vērts manis daiļš pūriņis,
    Mans raženis augumiņis –
    Veci puiši savas kājas
    Priekš manim apāvuši.
  29. Kurja upe klusi tek,
    Mellas dūņas dubenej;
    Kurja meita nedziedāja,
    Tā gaidīja preciniekus.
  30. Trīs novada puiši jāja
    Mani vienu lūkoties:
    To dar manis tikumiņis,
    Iznesīga valodiņa.
  31. Saki, saki, sakulite,
    Kādi viesi istabej?
    Siermu ziergu jājējiņi,
    Mūs māsiņas precenieki.
  32. Sajāj tautas pilla sēta,
    Sajem brāļi kumeliņus;
    Sajem brāļi kumeliņus,
    Ved avotu lejiņej.
    Es ieteku pie māmiņas
    Istabej raudādama:
    Ai, māmiņa, mīļa, balta,
    Vai es tav apnikuse?
    To dar tavi diži brāļi,
    Tavs raženis augumiņis.
  33. Turies, mana māmuļite,
    Zināj grūti audzinājse;
    Dažu nakti maz gulēji,
    Dažu visu negulēji.