Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

24. Meita jau nolūkojusi sev tautieti 560–573

  1. Ziedi, ziedi, papuvīte,
    Tav raženi ziedi zied;
    Puškojies, sērdienīte,
    Tav raženas tautas jāj.
  2. Tav, tēviņ, daudz dēliņi,
    Man to vienu dižāko:
    Man ganiņu nevajaga,
    Man vajaga arājiņu.
  3. Dižens puisis, slaida roka,
    Iznesīga valodiņa,
    Pie tā ietu, tas man tika,
    Kaut māmiņa tam devuse.
  4. No rasiņas izritēja
    Div sārkani āboliņi;
    Pa prātam ūzauguši
    Div ražani tēva dēli.
  5. Ar zīliti ziņu laidu
    Savam linu arājam:
    Lai tas nāca šoruden,
    Lai ilgāki negaidīja.
  6. Lūgšus lūdzu tautiešam,
    Lai jem mani šo rudeni:
    Tav tēviņš, man māmiņa
    Dos mums labu iesākumu:
    Tav dos suni ar kaķiti,
    Man vistiņu ar gailiti;
    Piermo gadu dos mums rūmi
    Istabiņas dandziņej.
  7. Alkšņa vici es nelaužu,
    Ja es bērza nedabošu;
    Pie atraiša es neiešu,
    Ja es puisi nedabošu.
  8. Raudādama es apsedzu
    Šauru, baltu villainiti:
    Redz atraiša kumeliņu
    Āz vārtim dīžājam.
  9. Ai, dieniņa, es lustīga,
    Bajārs mani bildināja;
    Nu es mīšu vaska plānu,
    Glāza dores virenāšu.
  10. Porej bridu, niedras lauzu,
    No bajāra slapstījos;
    Nav poriņu pusbriduse,
    Satikos bajāriņu;
    Satikos bajāriņu,
    Bierst man žēlas asariņas.
    Neraud gauži, sērdienite,
    Ne es tavu mantu raugu;
    Raugu tavu tikumiņu,
    Tav ražanu augumiņu.
  11. Es gribēju, nevarēju
    Sīk akmeņu kroni nest;
    Es gribēju, nevarēju
    Tikt bajāra līgaviņa.
  12. Sēdu, sēdu, ilgi sēdu,
    Zābakotu gaidīdama;
    Atnāk diena, nesagaidu,
    Iet mājās raudādam.
  13. Tautas jāja rībēdami,
    Es vēl dziernu kamburej;
    Es vēl dziernu kamburej,
    Nopelējšu vaiņadziņu.
  14. Dod, māmiņa, kam dodama,
    Nedod mani zvejniekam:
    Zvejniekam zvīņu svārki,
    Asakaiņa cepurīt.