Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

25. Meita vēl negrib precēties 574–582

  1. Būt es tāda gājējiņa,
    Kā māmiņa devējiņa,
    Seb būt savus baltus vaigus
    Asaram noraudājse,
    Sen būt savas villainites
    Par maiziti apēduse.
  2. Tautiets manu māmuļiti
    Vīn ar medu vien dzierdījs;
    Dzer, māmiņa, nebaidies,
    Soli mani, es neiešu;
    Soli mani, es neiešu,
    Nedos mani bāleniņi.
  3. Lūgšus lūdzu brālišam:
    Sēj pie loga kaņupites –
    Līdz tautiņas istabej,
    Es pa logu kaņupēs.
  4. Dzīvādama nezināju,
    Ka bāliņi suņi būs:
    Iejūdz bērus kumeliņus,
    Izdod mani tautiešam;
    Izdod mani tautiešam
    Visu mūžu asarās;
    Visu mūžu asarāsi,
    Visu mūžu dubļus brist.
    Vai tu jūdzi, vai nejūdzi,
    Pie tautieša es neiešu;
    Pie tautieša es neiešu
    Savus vaigus balināt.
  5. Met, māmiņa, ūdenej,
    Nedod tautu rociņej:
    Vienreiz gauži noraudāsi,
    Ne visej mūžiņej.
  6. Vēl neiešu šo rudeni,
    Ne ar citu vasariņu:
    Dzīvodama nolūkošu
    Kurš godīgs tēva dēls.
  7. Bārgas tautas, nenāciet,
    Bārgu mani nevajaga:
    Man navaid bāleniņi,
    Bārgu tautu rājējiņi.
  8. Labāk teku kājiņami,
    Kad nav labis kumeliņis;
    Labāk viena nodzīvoju,
    Kad nav labis arājiņis.
  9. projām, projām, nosti, nosti
    Tu no manis, es no tevis –
    Ne tu manis arājīš,
    Ne es tava līgaviņa.