Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

13. Es bij’ meita! 258–280

  1. Es mātei viena meita,
    Visu labu gribētāja:
    Piena, sviesta ēdējiņa,
    Pie puišim gulētāja.
  2. Māte manim pliķus cierta –
    Kam nemaucu zābaciņus;
    Baltas diega zeķes,
    Melli zābaciņi,
    Baltis manim slēžu kleklis,
    Par spranciski šūts.
  3. Priekšiņ mana, pakaļiņa,
    Pats es tevi appuškoju:
    Priekšej liku zīd’ ar zeltu,
    Pakaļej matpentiņu.
  4. Audzi, ziedi, linu lauks,
    Es negribu sudrabiņu:
    Kad apvilkšu baltu kreklu,
    Spīdēs tas kā sudrabīš.
  5. Ik rītus balts krekls,
    Brūns lina lindruks,
    Glužena gāliņa,
    Spožs vaiņadziņis.
  6. Smuki melli man matiņi,
    Sārkans zīda matpentīš;
    Tam ar vajag puišam būt,
    Kas var mani bildenāt;
    Kas var mani bildenāt,
    Nojemt manu vaiņadziņu.
  7. No vaiņaga vien dziedāju –
    Es vaiņaga valkātāja;
    No pūriņa vien locīju –
    Es pūriņa locītāja.
  8. Es ūzaugu pie māmiņas
    Kā ieviņa ziedēdama;
    Ik dieniņas tautas jāja
    Kā pie naudas kalējiņa.
  9. Luste man, liela luste,
    Es lustīga ūzauguse;
    Namej dūda, ārej bunga,
    Istabej pijolite.
  10. Ko, jauna būdama,
    Es nedarīju:
    Ielēcu gaigaļu
    Laiviņaj.
    Ko dara, ko dara
    Gaigaļu bērni?
    Cits sēd zeltej,
    Cits sudrabej,
    Cits sēd laivej
    Basam kājam.
  11. Jauna biju, iten jauna,
    Nemācēju gālu siet;
    Gan mācēju saimi rāt,
    Maizi slēgt kambarej.
  12. Es biju dižā
    Brammaņa meita:
    Velk svārku uz svārku,
    Jož platu jostu;
    Āz platas jostiņas
    Atslēgu bunts;
    Jo lec, jo šķind,
    Jo tika dancāt.
  13. Es ūzaugu daiļa meita
    No tās vecas māmuļites;
    Staigā puišu brākādama,
    Kā kaņupes lauzīdama.
  14. Kņopēj mani māmuļite
    Sudrabiņa kņopitēs,
    Lai es augu tieva, gara
    Bandenieka līgaviņa.
  15. Laba tēva meita biju,
    Labi sevi turējos:
    Neturēju mellu galdu,
    Ne mēslaiņu istabiņu.
  16. Liels bij mans rožu dārzs,
    Daudz tautiņas kārdināja;
    Vidiņej sēdēdama
    Pinu rožu vaiņadziņu.
  17. Es gulēju dienas vidu
    Savej rožu dārziņej:
    Kreņģelišu vietu taisu,
    Rožu klāju paladziņ’,
    Rūtenites, samtenites,
    Tās ieliku pagālej;
    Magonites platas lapas,
    Tās bij manis apsedziņis.
  18. Maza, maza bambālite,
    Melli svārki mugurej;
    Man bij govis, man bij vērši,
    Man nebija melli svārki.
  19. Pate māku sienu pļaut,
    Pate baltu āboliņu,
    Pate māku maizi cept,
    Pate putru izvārīt.
  20. Ne visām dziesmiņām
    Es zināju otru pusi;
    Ne visām tautiņām
    Patīk manis augumiņis.
  21. Izmākušas ciema meitas,
    Vainā mani nemākušu;
    Izmākušas dančus vest,
    Ne labej dārbiņej.
  22. Puiši, dvērkšķi, gauši auga,
    Gudru jēma padomiņu;
    Mēs, māsiņas, drīz augam,
    Drīz tautam malējiņas.
  23. Dzērējiņa, dzērējiņa,
    Es jau pate neliedzos;
    Kurš puisitis mani grib,
    Lai papriekšu brūzi dara.