Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

6. Nelabvēļi, aprunātāji, ļauna diena 109–118

  1. Asariņu upe tek,
    Kas to pillu pieraudāja?
    Raud sērdieņi, raud atraiši,
    Raud nabaga dārbenieki.
    Sērdiens raud – māte žēl,
    Atraits – savu mūža draugu;
    Raud nabaga dārbenieki,
    Bārgus kungus klausīdami.
  2. Es sakūru uguntiņu
    Ezeriņa galiņej:
    No sidraba skaidiņam:
    Lai sildās tie ļautiņi,
    Kas man labu nevēlēja.
  3. Ļaudis man kapu raka,
    Man kapai rozes zied;
    Sēdu kapa maliņej,
    Pinu rožu vaiņadziņu.
  4. Ļaudis mani valodās
    Sēdināt sēdināja;
    Dēkle, Laima manu krēslu
    Kā ābolu ritināja.
  5. Ļaudis manu augumiņu
    Stāvus bēra valodam;
    Ražans manis augumiņis,
    Garjum bira valodiņas.
  6. Saule, saule, nebrien dubļus,
    Diezgan dubļu bridējiņ;
    Tēs, māmiņa, nevēl ļauna,
    Diezgan ļauna vēlētāji.
  7. Ko rājies, rātuvite,
    Ne es tava rājamā;
    Porej veca bērza sieksta,
    Rāj, apkārt staigādams.
  8. Irbej spārni nodiluši,
    Egļu mežu lodājot;
    Tā nodils ļaužu mēles,
    Gar manim runājot.
  9. Runā ļaudis āz manim
    Nezinamas valodiņas;
    Gan Dievs jums atdarīs
    Nezinamus sierdēstiņus.
  10. Manas mīļas asariņas,
    Neritiet zemite,
    Ritiet zelta biķerej,
    Lai dzer ļauna vēlētāji.