Skip to the content
- Asariņu upe tek,
Kas to pillu pieraudāja?
Raud sērdieņi, raud atraiši,
Raud nabaga dārbenieki.
Sērdiens raud – māte žēl,
Atraits – savu mūža draugu;
Raud nabaga dārbenieki,
Bārgus kungus klausīdami.
- Es sakūru uguntiņu
Ezeriņa galiņej:
No sidraba skaidiņam:
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man labu nevēlēja.
- Ļaudis man kapu raka,
Man kapai rozes zied;
Sēdu kapa maliņej,
Pinu rožu vaiņadziņu.
- Ļaudis mani valodās
Sēdināt sēdināja;
Dēkle, Laima manu krēslu
Kā ābolu ritināja.
- Ļaudis manu augumiņu
Stāvus bēra valodam;
Ražans manis augumiņis,
Garjum bira valodiņas.
- Saule, saule, nebrien dubļus,
Diezgan dubļu bridējiņ;
Tēs, māmiņa, nevēl ļauna,
Diezgan ļauna vēlētāji.
- Ko rājies, rātuvite,
Ne es tava rājamā;
Porej veca bērza sieksta,
Rāj, apkārt staigādams.
- Irbej spārni nodiluši,
Egļu mežu lodājot;
Tā nodils ļaužu mēles,
Gar manim runājot.
- Runā ļaudis āz manim
Nezinamas valodiņas;
Gan Dievs jums atdarīs
Nezinamus sierdēstiņus.
- Manas mīļas asariņas,
Neritiet zemite,
Ritiet zelta biķerej,
Lai dzer ļauna vēlētāji.
This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Cookie settingsACCEPT Privacy & Cookies Policy