Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

54. Panāksnieces dzied 1119–1127

  1. Neiešu pret kalnu
    Neiešu pret saules
    Nevienu soli;
    Nelūgšu tautiņas
    Nelūgšu tautieti
    Nevienu vārdu.
  2. Caur ābeļu bierzi jāju,
    Uz kumeļa ziedi bira;
    Kad es gāju caur tautam,
    Tautām bira asariņas.
  3. Tikam situ tautu galdu,
    Līdz sasitu šķēpelēs;
    Tikam rāju tautu dēlu,
    Līdz es viņu ūzvaļāju.
  4. Tautu dēls kā vācietis
    Garjus matus audzenāja –
    Tos būs labi māsiņej
    Gar rociņu sitenāt.
  5. Lipa, lipa liepu lapa
    Pie manam villainem;
    Tā pielipa tautu dēls
    Pie tā mana augumiņa.
  6. Tik es bada nenomiru
    Tās māsiņas panākstos:
    Piertej cepta kriķu maize,
    Ar ķīļim saķīlēta;
    Salda zupa, jēla gaļa,
    Salda putra, jēla gaļa,
    Maģ cepuse kriķu maize.
  7. Div ir, div ir
    Dziedātāju meitas;
    Abas divas sadūru
    Bīstākļa galej;
    Abas divas pārsviedu
    Pār nama jumtu.
  8. Jājamas, braucamas
    Dziedātāju meitas;
    Vai dižas, vai mazas,
    Vērzeles kakle.
  9. Vai tu dziedi, vai nedziedi,
    Tu jau mani nevinnēs:
    Vinnēsim rītā agri,
    Vienmēr jūs vakare.