Panāksniecēm un dziedātājām karojot, gānoties, tiek dziedāts pamīšus pa pantam līdz galīgai uzvarai. Parādā neviena puse nepalika. Karošana bieži beidzās ar patiesu plūkšanos, līdz kāzenieki iekarsušās dziedātājas izšķīra.
- Šorīt sārkana
Saulite lēca,
Šodien vajaga
Karjam būt. - Jūs labi ļautiņi,
Mēs ari labi,
Nu mēs viens otru
Gānīsam. - Gāžam, gāžam
Tos svešus ļaudis,
Gāžam tos kalnus,
Tos mūrjus viers! - Izskaitam mēs, māsiņas,
Vai ir visas dziedātājas:
Ira Ķērsta, ira Billa,
Vecā Lūža vien navaid. - Padziedam mēs, māsiņas,
Ko mēs citu darīsim:
Ēdolnieki lūrējās,
Siekaliņas laizīdami. - Ko zinu dziedāt,
Ko nedziedāti
Trīs tautu kaikari
Vienos vārdos. - Ko dziedat, vēžu ļipas,
Ko no manis gribējāt?
Gribēj mani zobim ēst,
Kā sunitis kaulu grauzt. - Gribēj mani sveši ļaudis
Dziesmiņam ūzvarēt;
Tu kā krupis, es kā liepa,
Kur tu mani uzvarēsi;
Tu kā krupis zemē līdi,
Es kā liepa līgojos. - Sveši ļaudis miežus sēja
Pa manami kājiņam;
Vai sējati, nesējati,
Man ne nieka nekaitēja. - Šie bija Trīnej
Piermie panāksti –
Kā kuņu mācīja
Vāveres riet.
