Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

53. Karošana 1109–1118

Panāksniecēm un dziedātājām karojot, gānoties, tiek dziedāts pamīšus pa pantam līdz galīgai uzvarai. Parādā neviena puse nepalika. Karošana bieži beidzās ar patiesu plūkšanos, līdz kāzenieki iekarsušās dziedātājas izšķīra.

  1. Šorīt sārkana
    Saulite lēca,
    Šodien vajaga
    Karjam būt.
  2. Jūs labi ļautiņi,
    Mēs ari labi,
    Nu mēs viens otru
    Gānīsam.
  3. Gāžam, gāžam
    Tos svešus ļaudis,
    Gāžam tos kalnus,
    Tos mūrjus viers!
  4. Izskaitam mēs, māsiņas,
    Vai ir visas dziedātājas:
    Ira Ķērsta, ira Billa,
    Vecā Lūža vien navaid.
  5. Padziedam mēs, māsiņas,
    Ko mēs citu darīsim:
    Ēdolnieki lūrējās,
    Siekaliņas laizīdami.
  6. Ko zinu dziedāt,
    Ko nedziedāti
    Trīs tautu kaikari
    Vienos vārdos.
  7. Ko dziedat, vēžu ļipas,
    Ko no manis gribējāt?
    Gribēj mani zobim ēst,
    Kā sunitis kaulu grauzt.
  8. Gribēj mani sveši ļaudis
    Dziesmiņam ūzvarēt;
    Tu kā krupis, es kā liepa,
    Kur tu mani uzvarēsi;
    Tu kā krupis zemē līdi,
    Es kā liepa līgojos.
  9. Sveši ļaudis miežus sēja
    Pa manami kājiņam;
    Vai sējati, nesējati,
    Man ne nieka nekaitēja.
  10. Šie bija Trīnej
    Piermie panāksti –
    Kā kuņu mācīja
    Vāveres riet.