- Darāt, brāļi, augstu sētu,
Darāt, tautas, augstu klēti,
Vēl jo augstu pažobeli:
Dižu radu tautu meita,
Dižu radu mūs māsiņa,
Žuburotu kroni nes. - Tautām zemas klētes dores,
Man zarotis vaiņadziņis:
Zarus lauza ieiedama,
Pazarīšus iziedama. - Sniķeriti, dreimaniti,
Nāc man līdzi tautiņās:
Man zarotis vaiņadziņis,
Zemu tautu klētes dores;
Zarus lauzu iekš iedams,
Pazarīšus iziedams;
Ko nolauzu iekš iedams,
To maksās bāleniņi,
Ko nolauza ār iedams,
To maksāj tautu dēls.
Līgavai noņem ceļa villaini
- Pūt jel, vējiņi,
Puteni spalvas –
Klētē plēģē
Pelēku zosi. - Ne sniga sniedzīš,
Ne putenāja –
Lielā kupene
Klētites dange.
Līgavainis ar baltiem pirkstainiem cimdiem rokās noņem līgavai spangu vainagu, pakar to vadzī, kas īpaši šim gadījumam piekārts pie klēts sienas.
- Te bija saulite, te pazuda,
Te iegāja mākoņaj;
Te bij meita, te pazuda,
Te nojēma vaiņadziņu. - Zuda man div godiņi
Tai vienej vakarej:
Pazūd man meitas gods,
Pazūd spangu vaiņadzīš. - Tādas mazas vainas dēļ
Nojem manu vaiņadziņu –
Maģu brīdi pastāvēju
Ar tautieti baznīcej. - Aili manu vaiņadziņu
Tik jaunai nojemot –
Nu tik būtu zīles piercis,
Nu tik daiļi šūdenājis. - Noceļ manu vaiņadziņu,
Noceļ manu vieglu dienu;
Vai tā mana viegla diena
Zem vaiņaga gulējus? - Ko kādam es sariebu,
Ko savej māmiņej?
Nojem manu vaiņadziņu
Pašej ziedu laiciņej;
Pašej ziedu laiciņej,
Pašej Jāņu vakarej;
Pašej Jāņu vakarej,
Pašej rožu plaukšenej.
Vakarmāsa uzliek līgavai linkaini (‘īpašs, cepures formā salocīts, balts auduma gabals, kas kopā tiek saturēts ar daudzām spožām piespraudēm un saktiņām; audumu linkainim senos laikos dāvināja līgavainis’), par ko saņem cimdu pāri.
- Šorīt mazmaza
Salniņa bija:
Mūs māsas gāliņa
Balt apsniguse.
Balt apsaluse.
Dziedātājas turpina dziedāt pie klēts
- Es šķitu prievetus
Sen sagraizītus;
Nu tik graizīja
Mūs brāļa klēte. - Ko dara tautmeita
Tik ilgi klēte?
Nu meta, nu auda
Ejamas sagšas;
Sviež, muļķe, danga,
Nav vairs laika. - Māt ar meitu klētiņe
Kamoļim mētējās:
Māte dzives savērpuse,
Meita pūru neadījse. - Izdūru īlenu
Caur klētes sienu,
Lai varu māršei
Actiņas redzēt:
Ja būs zilas –
Saimeniece,
Ja pelēkas –
Kalpa sieva. - Stādīju ozolu
Pie klētes dorem;
Pārvedu liepiņu,
Stādīšu blakum.
Dzenot jauno pāri ārā no klēts
- Uš jele laukej,
Rāmaja cūka,
Mūs brāļa pasekņus
Neružināt.
No klēts ārā iedama, līgava met dziedātājām prievetus.
- Mārš man iedeva
Kaziņu saiti;
Pāriešu mājās,
Piesiešu kazu;
Kaziņu piesēju,
Bucīš vaļum.