Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

27. Meita preciniekiem atsaka 587–598

  1. Tav, ositi, trauša miza,
    Tu lūkam nederēji;
    Tav, puisiti, ātra dūša,
    Es ar tevi nederēšu.
  2. Tautiets man mīļi lūdza:
    Mīļais mani mīļi lūdza:
    Nāc pie manis šo rudeni.
    Nāc, puķīte, šo rudeni.
    Es neiešu, es nevaru,
    Navaid pills pūriņis.
    Ja navaid pills pūriņis,
    Loki skuj ar dubenej.
    Loki skujas dubenej.
  3. Gaidi, gaidi, tautu dēls,
    Kā gaidījis, gaidi vēl:
    Kā gaidījis ūzaugam,
    Gaidi pūru pielokamu.
  4. Lai bij gari priežu zari,
    Bērzu zari pāri kac;
    Gan bagātis mani prec,
    Es gaidīšu vēl bagātu.
  5. Gan bij gari priežu gali,
    Vēl bērziņis pāri kac;
    Jau bagātis māsu prec,
    Māsiņ gaida jo bagātu.
  6. Manis dēļ, balandnieki,
    Nesedlojat, nebarojat:
    Mana paša novadnieki
    Apsedlojši, nobarojši.
  7. Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
    Miega Mačus mani prec.
    Laiž, māmiņa, āzkrāsne,
    Es Mačam atsacīšu.
  8. Ne lūdzama es neietu
    Pildzbērģnieku novadej:
    Tur maizīte kā ecēšas,
    Kā burlaki arājiņi.
  9. Prec man tautas trīs trejādi,
    Trīs trejādi atbildēju:
    Vienam saku – maz maizītes,
    Otram – dzedra māmuļite;
    Tam trešam arājam –
    Dumbru zeme, rāva pļava.
  10. No rozem korpes šuju,
    No magoņu vaiņadziņu:
    Es neiešu pār novadu
    Smilšu kāpu putenāt.
  11. Vai dieniņ, kā man žēl,
    Ka es kalpu atsacīju:
    Kalpīš brauca siermi ziergi,
    Izrakstītas kamaniņas.
  12. Saderēju, atderēju
    Ar netikļa tēva dēlu;
    Atderēju, salauzīju
    Sav sidraba gradzentiņu.