Skip to the content
- Saskrēja melnie
Egliena ļaudis;
Svecīte nedega
Ne dedzenama.
- Ko pūta, ko krāca
Ziemeļu vējīš?
Sapūta, sakrāca
Tos bada ļaudis.
- Kam jēmi, brāliti,
Varkalenes meitu?
Kules knaģi, spradži, radži,
Visi jāja panākstos.
- Dižu radu mūs brālitis,
Iekūlās čurlakos;
Gan sijāju, kretulāju –
Kur tu gružus izsijāsi.
- Nu tu, manu brāliti,
Ai, manu brāliti,
Tērēsi naudu,
Līdz tautu meitiņu
Gode celsi:
Ne tai kreklīš,
Ne lindrucīš.
Ne paladzīš.
- Dižu radu, labu ļaužu
Iekūlos čurlakos –
Nevarēju iztīrīt
Ne vēje vētīdama;
Ne ar vēju vētīdama,
Ne ar sietu sijādama.
- Es izdzēru brāļam kāzas,
Māršej aces neredzēju –
Klētej vien locijās
Klētej vien blankstijās
Ar vecim brūtganim.
- Tebe tebe te, brāliti,
Tavs vasaras lūkojums:
Pārnes pūru padusej,
Snauž piermej vakarej.
- Kulite māte,
Kulite medita:
Tā manu brāliti
Pieķeselēja.
- Parudas, parudas
Tautmeitas sagšas:
Caur zemi līduse
Pie mana brāļa.
Pēc mana brāļa.
- Ko tu nāci, plikadīda,
Bagātos brālišos?
Ne tav cimdu, ne tav zeķu,
Ne tav pūra prievetiņi.
- Lustīg brāļa līgaviņa,
Saldu alu padzēruse;
Kad vedīs rijiņe,
Tad redzēs, kāda būs:
Ies kā lācis ņammādams,
Vēderiņu braucīdams.
- Dancātāja tautu meita,
Ne dārbiņa darītāja:
Spēlmaņam tādu vest,
Ne manam brālišam.
- Piecus gadus audzenāju
Rožu krūmu dārziņe:
Ja būs mīļa brāļa sieva,
Ar rozem appuškošu.
- Piecus gadus audzenāju
Dadžu krūmu dārziņe:
Ja būs sīva brāļa sieva,
Tad viersuj sēdināšu.
- Dula, mella tautu meita,
Dzima ziemu ziemele;
Ziemu dzima ziemele;
Sārkanbaltis mans brālitis,
Vasar dzima saulite.
- Bij gājis mans brālis,
Bij gājis mūs brālis,
Vēl bija iet,
Vēl tādu ķepalu
Garjum laist.
- Tautu meita, čigānene,
Kā žīdene tautu meita
Ar mellim ūzačim;
Mans brālitis kā kundziņš,
Sārkanbalts mūs brālitis,
Dzeltenim matiņim.
- Šmīdris, garjis tautu dēls,
Zied kā donis jūrmalej;
Sārkanbalta tautu meita,
Zied kā roze dārziņe.
- Pieder pļava kā nopļauta,
Jo pieder kā nogrābta;
Pieder māsa brālišam,
Jo pieder tautiešam.
- Piederēt piederēja
Irbes meita teterjam;
Piederēt piederēja
Mūs māsiņa tautiešam.
- Nākat, ļaudis, skatīties,
Kāda mana jauņuvite:
Kā zīlite, kā žubite,
Kā sārkana magonite.
- Redz kur brūte tautu meita,
Navaid brūtes villainites;
Mans brālitis, brūtgānīš,
Brūni svārki mugurej.
- Klusa tēva istabiņa,
Kad māmiņa viena bija;
Kad pārveda jauņuviti,
Kā vistiņas kladzenāja.
- Ak tu plata rudzu eža,
Tavu daiļu magonišu;
Ak tu diža dēlu māte,
Tavu daiļu jauņuvīšu.
- Te tev būs vieglas dienas,
Tav vietiņas taisītāja;
Tav vietiņas taisītāja,
Tav putriņas vārītāja,
Tav teliņu dzierdītāja,
Suveniņu kopējiņa.
- Ko tā diža dēlu māte
Āzkrāsnej velējās?
Es cerēju ogļu maisu –
Tie dēliņa goda krekli.
- Dēla māte, vilku māte,
Abas vienu ceļu gāja:
Vilku māte jēru plēsa,
Dēla māte jauņuvites.
- Suņi plēsa dēlu māti,
Pa nātrami vazādami;
Meitu māte, māmulite,
Pa lodziņu raudzijāsi.
- Dēlu māte grozijās –
Stīvi svārki mugure;
Meitu māte, nabadzīte,
Atdevuse meitiņam.
This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Cookie settingsACCEPT Privacy & Cookies Policy