Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

48. Kāzu viesi ēd, panāksnieces tos apdzied 867–896

  1. Saskrēja melnie
    Egliena ļaudis;
    Svecīte nedega
    Ne dedzenama.
  2. Ko pūta, ko krāca
    Ziemeļu vējīš?
    Sapūta, sakrāca
    Tos bada ļaudis.
  3. Kam jēmi, brāliti,
    Varkalenes meitu?
    Kules knaģi, spradži, radži,
    Visi jāja panākstos.
  4. Dižu radu mūs brālitis,
    Iekūlās čurlakos;
    Gan sijāju, kretulāju –
    Kur tu gružus izsijāsi.
  5. Nu tu, manu brāliti,
    Ai, manu brāliti,
    Tērēsi naudu,
    Līdz tautu meitiņu
    Gode celsi:
    Ne tai kreklīš,
    Ne lindrucīš.
    Ne paladzīš.
  6. Dižu radu, labu ļaužu
    Iekūlos čurlakos –
    Nevarēju iztīrīt
    Ne vēje vētīdama;
    Ne ar vēju vētīdama,
    Ne ar sietu sijādama.
  7. Es izdzēru brāļam kāzas,
    Māršej aces neredzēju –
    Klētej vien locijās
    Klētej vien blankstijās
    Ar vecim brūtganim.
  8. Tebe tebe te, brāliti,
    Tavs vasaras lūkojums:
    Pārnes pūru padusej,
    Snauž piermej vakarej.
  9. Kulite māte,
    Kulite medita:
    Tā manu brāliti
    Pieķeselēja.
  10. Parudas, parudas
    Tautmeitas sagšas:
    Caur zemi līduse
    Pie mana brāļa.
    Pēc mana brāļa.
  11. Ko tu nāci, plikadīda,
    Bagātos brālišos?
    Ne tav cimdu, ne tav zeķu,
    Ne tav pūra prievetiņi.
  12. Lustīg brāļa līgaviņa,
    Saldu alu padzēruse;
    Kad vedīs rijiņe,
    Tad redzēs, kāda būs:
    Ies kā lācis ņammādams,
    Vēderiņu braucīdams.
  13. Dancātāja tautu meita,
    Ne dārbiņa darītāja:
    Spēlmaņam tādu vest,
    Ne manam brālišam.
  14. Piecus gadus audzenāju
    Rožu krūmu dārziņe:
    Ja būs mīļa brāļa sieva,
    Ar rozem appuškošu.
  15. Piecus gadus audzenāju
    Dadžu krūmu dārziņe:
    Ja būs sīva brāļa sieva,
    Tad viersuj sēdināšu.
  16. Dula, mella tautu meita,
    Dzima ziemu ziemele;
    Ziemu dzima ziemele;
    Sārkanbaltis mans brālitis,
    Vasar dzima saulite.
  17. Bij gājis mans brālis,
    Bij gājis mūs brālis,
    Vēl bija iet,
    Vēl tādu ķepalu
    Garjum laist.
  18. Tautu meita, čigānene,
    Kā žīdene tautu meita
    Ar mellim ūzačim;
    Mans brālitis kā kundziņš,
    Sārkanbalts mūs brālitis,
    Dzeltenim matiņim.
  19. Šmīdris, garjis tautu dēls,
    Zied kā donis jūrmalej;
    Sārkanbalta tautu meita,
    Zied kā roze dārziņe.
  20. Pieder pļava kā nopļauta,
    Jo pieder kā nogrābta;
    Pieder māsa brālišam,
    Jo pieder tautiešam.
  21. Piederēt piederēja
    Irbes meita teterjam;
    Piederēt piederēja
    Mūs māsiņa tautiešam.
  22. Nākat, ļaudis, skatīties,
    Kāda mana jauņuvite:
    Kā zīlite, kā žubite,
    Kā sārkana magonite.
  23. Redz kur brūte tautu meita,
    Navaid brūtes villainites;
    Mans brālitis, brūtgānīš,
    Brūni svārki mugurej.
  24. Klusa tēva istabiņa,
    Kad māmiņa viena bija;
    Kad pārveda jauņuviti,
    Kā vistiņas kladzenāja.
  25. Ak tu plata rudzu eža,
    Tavu daiļu magonišu;
    Ak tu diža dēlu māte,
    Tavu daiļu jauņuvīšu.
  26. Te tev būs vieglas dienas,
    Tav vietiņas taisītāja;
    Tav vietiņas taisītāja,
    Tav putriņas vārītāja,
    Tav teliņu dzierdītāja,
    Suveniņu kopējiņa.
  27. Ko tā diža dēlu māte
    Āzkrāsnej velējās?
    Es cerēju ogļu maisu –
    Tie dēliņa goda krekli.
  28. Dēla māte, vilku māte,
    Abas vienu ceļu gāja:
    Vilku māte jēru plēsa,
    Dēla māte jauņuvites.
  29. Suņi plēsa dēlu māti,
    Pa nātrami vazādami;
    Meitu māte, māmulite,
    Pa lodziņu raudzijāsi.
  30. Dēlu māte grozijās –
    Stīvi svārki mugure;
    Meitu māte, nabadzīte,
    Atdevuse meitiņam.