Sākas pusdienu maltīte. Jaunais pāris, panāksnieki un pārējie kāzenieki vispirms skaita pātarus dižā vedēja vadībā, pēc tam visi ēd. Tikai dziedātājas apdzied kāzeniekus.
V. Porziņģe
- Brūtes brālis cāli plūca,
Galda stūre turēdams;
Brūtgan brālis cisku kasa,
Par istabu tekādams. - Ūja, velle sveši ļaudis,
Ar lielim vēderim:
Apēd brāļa rudzu kaudzi
Ar visi pākarim.
Ar visim pārkariem. - Sanākuši sveši ļaudis
Kā suniši izsalkuši:
Kā suniši izbaduši:
Apēd brāļa siena kaudzi
Ar visim pākarim. - Kas tur sēdēja
Āz galda stūre?
Dreimanis, bajārs,
Līkim lielim. - Ēdat, rijat
Jūs, bada ļaudis,
Ne mums tik vien
Kā jums priekše:
Vēl mums gaļej klēgainiši,
Vēl mums stallej baurainiši. - Ēdat, svešļaudis,
Baudat, svešļaudis,
Mūs barībiņu –
Diļļota, zāļota
Mūs barībiņa. - Lūdzama, māmiņa,
Ūzpildi bļodu:
Svešļaudis karjotes
Vien klabenāja. - Nu ēda svešļaudis
Gārdumus vien:
Rāceni dāre
Mērcēdami. - Cerējās sveši ļaudis
Labu gaļu apēduši:
Slīkušu cūku,
Sprāgušu kazu,
Jau gadu dēdējšu
Avotu leje. - Cerējās panāksnieki
Labu gaļu apēduši:
Tie jūs pašu kumeliņi,
Ko vakar atjājāt. - Briņģā, māmiņa,
Pēc prāta maltiti,
Briņģā suvenu
Pusplucinātu. - Šej sanāca sveši ļaudis
Šej sanāca panāksnieki
Salmim kuņģus piebāzuši;
Šej atrada tīru maizi,
Šej tos salmus izkratīja. - Es šķitu Pēteri
Sen paēdušu;
Nu tik izcēla
Sav zierga gālu. - Paēda Jēkops,
Dzērt bubenāja;
Jemam iemauktus,
Skrejam jūrje;
Tur viš piedzēra,
Tik nenosprāga. - Paēda Jānitis,
Dzērt skatijās:
Samazgu bočkiņa
Mīzelu bočkiņa
Āzkrāsnej;
Tur slīka prūsaki,
Tur slīka prūsiši,
Tur cierceniši,
Tur mūsu meitiņas
Lindrukus skaloja;
Tur mūsu puiseni
Pastalas mērca. - Paēda Jēkops,
Dzērt bubenāja;
Jamam iemauktus,
Jājam jūrej;
Tur viš nedzēra –
Sūrs ūdentiņis;
Skrejam porej,
Rāvienēje:
Tur viš piedzēra,
Tik nepārplīsa;
Jājam pret kalnu
Padīdīdami. - Ēd, ēd, Babiņa,
Kaunies puišus:
Krišīš, draudzīš,
Pretim sēd. - Ēd, Matilda, rij, Matilda,
Sviež pa logu kumāsiņu:
Sviež pa logu gabaliņu:
Āz loga Jozits gaida
Deviņim bērniņim. - Nekaci, Līziņa,
Vis pāri skutuli:
Tav īsas piedorknes,
Kraupaiņi nagi. - Kur, Māguž, kavējies,
Ka tik ātri neienāci?
Es izcepu rudzu desu
Visapkārt galdiņam;
Es ielēju cūciņam
Tādus gārdus kāpostiņus. - Īsa, ruļļa
Putraimu desa;
To man iedeva
Varkaļu Jozis. - Ēd, ēd, Andrej,
Steidzies ārej –
Tava ķēve vārtos
Iesprūduse;
Līdz gāju klātu,
Piemīza aces;
Piešļāca aces;
Tava paša lopīš
Kauniņu dara. - Ko ta Jēkops
Guldzijās?
Sarijis bambāles
Kā ķiršu ogas.
Kā plūma [plūnu] ogas. - Antons man vīnu prasa,
Kur būs man vīnu jemt?
Kuilis vīnu tecenāja,
Kuilis stāv skaidiene,
Stāģenej stāvēdams.
Tas to vīnu tecenāja. - Lūdzama, māmiņa
Vāķ galdu zemej –
Sāks tie nesaņķi
Otrreiz ēst. - To grib svešļaudis,
Kas mums navaid:
Grib kaķes pieniņu,
Eziša gaļu;
Mūs kaķe ālava,
Ezitis meže. - Ēd, Pēter, treknu gaļu,
Ūzdzer saldu alutiņu,
Tad ies tava pakaļiņa
Kā sudmaļu bīdelite. - Apēda Brencitis
Abus galus aunam;
Ragi vien noklabēja
Vēderiņa galiņe. - Apēda Antons
Abus galus aunam,
Abus galus buļļam,
Nu ies tavis vēderiņis
Biuā, bauā. - Ai mani pērnie
Baltgalvju bulleni –
Ragi vien noklabēja
Vedējiņu vēdere. - Izvārīju kunkulišus
No baltim miltiņim;
Sastrēbās ēdolnieki,
Nevar stāvus nostāvēt. - Skatos, raugos –
Kur gaļa paliek:
Panāksnieku meitiņam
Trīs kules dange. - Kas tie tādi vanderzeļļi
Brāļa galdu apsēduši?
Tie Kuldīgas slundurnieki,
Salmaiņam cepurem. - Ēd ēzdami, sveši ļaudis,
Ēdat, dzerat, sveši ļaudis,
Vēdergraizes nebēdāja:
Nebēdājat vēdersāpes:
Vēl mane kabate
Dzēres ace, drīveldreķis;
Dzēres aces drīver dreķis;
Es iedošu dzēres aci,
Drīveldreķi iesmērēšu. - Jānitis ēzdams
Griestos raugās:
Mūs brāļa griestos
Trejāda maltite:
Cepta vista, vārīts zaķis,
Piedarīta mušas desa. - Ēd, ēd, Pēteri,
Skaties griestos;
Skaties griestos
Zobiņus bakstīt;
Šej nav skabārga –
Zāgāti griesti. - Man bij viena balta ķēve,
Ar dakšam cilājama;
To apēda kāzednieki
Piermaje maltite. - Parādat jūs, ļautiņi,
Kurš ir brūtes īstais brālis:
To cepsim, vārīsim
Tai piermej launagej.
Tai piermej maltītej. - Paēdi, Trīnite,
Noslauki muti;
Ja nav šnupdrāna,
Še mana sietava;
Solu, solu, bet nedošu
Savu mīļu sietaviņu:
Mana mīļa sietaviņa
Rīge pierkta, nauda dota. - Vakara brāļam
Teļaste roke:
Tas citus pīckāja,
Tas visus panāksniekus
Lai labi ēda.
Izdžindželēja. - Babiņa gaļej
Dorten dūra;
Indeve, ragana
Dors tevi pašu. - Badmiras, badmiras
Tie sveši ļaudis –
Nedeva ēzdami,
Nedeva dzērdami. - Būt ēdis Kārlitis,
Navaid naža;
Dod man, brāliti,
Sav’ skala nazi. - Es šķitu Jāņam
Sudraba nazi:
Tik tāds tučīš,
Kuilenu griežams.
Kuilenu rūnams. - Tā ēda Trīniņa
Kā vāverite –
Neplanda muti,
Nerāda zobus. - Apēda Līzite
Klukstošu vistu,
Pārskrēja mājās
Klukstēdama. - Streb, streb, Jāniti,
Tā laba zupa:
Tā mana pērnā
Lindruka zupa. - Ēd, Trīnite, rij, Trīnite,
Nekac bļodas dubenej:
Pašej bļodas dubenej
Naģes kauli ielocīti. - Tā ēdati, sveši ļaudis,
Kā sētej zinājāt:
Ja sētej daudz zināt,
Baudīt vien pabaudat;
Ja sētej maģ zināt,
Ēdat pillu vēderiņu.