- Jānišam, brālišam
Treju taku vēderīš:
Par to vienu kungi brauca,
Par otrāju vagarīš;
Par trešo dārbenieki
Žagariņus šķucenāja. - Jožam brāļam
Kraupaiņš vēders:
Vedam namej,
Ūzgāja namej,
Ber sprukstes viers:
Uzbēra sprukstes:
Ūzskrēja rovej
Ūzgāja rovej
Čūkstēdams.
Čaukstēdams. - Citu gadu tu, Trīnite,
Nesēdēsi žagaros:
Žagaros zalktis guļ,
Deviņam dzelonam:
Kapās tavu pakaļiņu
Deviņos gabalos;
Tava māte, pūtējiņa,
Pūtīs tavu pakaļiņu. - Nesēdi, Grietiņa,
Caurej krēslej:
Kaķe tavu pakaļiņu
Ar kājiņu ķibenāja. - Voldīš sauca, Voldīš brēca:
Kas tos miežus norullēja;
Tos Jānitis norullēja,
Ar Anniņu spēlēdams. - Tu, Pēter, nezināji,
Ko mēs tav darīsim:
Dore gālu ievērsim,
No pakaļas mizosim. - Kārļam brāļam
Div zili zobi –
Tie labi pakaļas
Tie bija pakaļas
Ģērētāji. - Grietiņej māsiņej
Ceļ reizes uznākušas –
Ceļe reizes notikušas –
Uz akmeņa bērnu pēra,
Pelcej slotu slapenāja. - Es atradu Emīliju
Grāvej naģi dīrājam;
Mīle mani lūgšus lūdzu,
Lai neteic puisišim;
Par to spīti es izteicu
Pār deviņi novadiņi. - Andrējam brālišam
Suņi lūru izēduši;
Maksā mārku kalējam,
Lai iekala jaunu lūru. - Bez ceļa gājušas
Bez ceļa nākušas
Panāksnieku meitas,
Pār žogu kāpušas,
Gar mietu mīzušas.
Gar žogu mīzušas. - Marija savu meitu
Godēt godē –
Ik vārda gale:
Tu, vecā pelude. - Ik rītiņus es dziedēju:
Dreimaņos velējās –
Dreimanene savu meitu
Ik rītiņus pārvelēja. - Pēteris kāzās,
Kas tav mājās?
Vai dores āzsēji
Ar buka desu?
Suns desu apēda,
Suns desu pārēdis,
Izlaida bērnus. - Tu, Trīnite, goda sieva,
Nav tav goda lindruciņa;
Būt man ziņu atsūtījse,
Es būt jēru nodīrājse;
Es būt jēru nodīrājse,
Būt tav goda lindruciņi. - Gudenieki savus puišus
Upitē samērkuši;
Pāri jāja alšvandznieki,
Priežu tiltu domādami. - Urjā, pirjā,
Rītu braukšu Rīge,
Pārvedīšu panākstniecēm
Kreņģeļu vezumu. - Tik tādas bērzlapas
Grāvernieku meitas:
Saberžu sauje,
Iebēru grjope –
Pārdzīs ganīš,
Būs launadzīš. - Savādas, savādas
Basenieku meitas:
Abi gali resni,
Viduj tievas, - Lēpecnieku meitiņam
Saru zeķes kājiņe;
Villas zeķes atdevušas
Par vēdera braucījumu. - Kur tu jēmi, Pēterīt,
Sav tik daiļu cepurītu?
Vecas meitas iedevušas
Par vēdera braucīšanu. - Gudenieku veci puiši
Še atnāca rādīties;
Alsundznieku jaunas meitas
Ne viersuj neskatās. - Grāvernieki savas meitas
Par tabaku pārdevuši;
Par tabaku izdevuši;
Kraumaņnieki nepārdotu
Kraumaņnieki neizdotu
Ne par zelta gabaliņu.
Ne par zeltu, sudrabiņu. - Liepājnieces kazu ķēra
Alšvandznieku novadej:
Citej nagi, citej ragi,
Citej ļipa rociņej. - Rīdzenieki Dēklu lūdza,
Saulej jājas izstiepuši;
Vai jūs lūdzat, vai nēlūdzat,
Suitu meitas nedabos. - Nesēdēji tu, Trīnite,
Galdej kājas atspēruse –
Kad es iešu, tad es šaušu
Ar sārkanu dedzeklīti. - Ķiz, ķiz, brāliti,
Ko es tav sacīju:
Kam citas meitiņas
Ķeseles sauci?
Nu tav pašam
Ķesele blakum. - Ķiz, ķiz, Jākop,
To tav vajag:
Kam sauci meitiņas
Par ķeselem?
Nu tava ķesele
Blakam sēd. - Tas Kriukšķitis, bajārīš,
Nedrīkstēja rādīties:
Kā kaķeni kumeliņi,
Kā skalgani ritentiņi. - Kāds šej nebija,
Tāds šej radās:
Spalvaiņš, ragaiņš,
Šķeltim nagim. - Tā Grietiņa savus pupus
Ozolej pakaŗusi;
Sāk vilcīš rikšus skriet –
Kam tie plunči karājās? - Jemat, puiši, šo meitiņu,
Tā būs laba saimeniece:
Nu pakaļas aitu cērp,
Kunkuļotu putru vāra. - Jēkops savu dižu meitu
Pie rociņas pižāt veda:
Strupi, īsi lindruciņi,
Sēņu kule mugurej. - Māte mani kāzās raida
Arājiņu lūkoties;
Kādu vēju nolūkošu –
Tādi vien buļļu pieres;
Tādi vien buļļu pieres
Ar līkim degunim. - Tas Andrejs no pakaļas
Īsti tēs izskatās:
Sierma gāla, pliks pakausis
Kā vecam tēviņam. - Šauras, šauras man actiņas,
Es meitiņu cauri redzu:
Līdz pusīti lina krekls,
Apakšej dundurdeķis. - Klausies, Līziņa,
Ko saka beņķis –
Visi tavi krekliņi
Bez apakšam. - Pēters kaunu negribēja,
Mušiņ’ kaunu padarīja:
Div’ mušiņas sakavās
Uz Pētera deguntiņa. - Nokavu mušiņu,
Piedaru desu,
Uzkāru Mārtiņa
Deguna gale. - Tik vien bija labi ļaudis,
Kā mēs četri cilēciņi:
Tupu Klāvs, linu Brencis,
Kalna Kača, lejas Ģēda. - Kur biji, Babiņa,
Salmaiņu gālu?
Vai biji šķūnej
Zvierbuļus perēt? - Upapā, trulalā,
Trīne ziemu nemitīs:
Sakaltuse tā grabēja
Kā kažoka piedorknite. - Dižajam vedējam
Varja stīpa gar vēderu –
Kad pārsprāga varja stīpa,
Izbierst raibi suveniņi. - Jānišam brālišam
Kuilis sievu piegulējis;
Lai nu būtu, kā nu būtu,
Kad tik visi raibi būtu. - Tu, Matilda, smuka meita
Par visām meitiņām:
Tav ziedēja kaķes aste
Deguniņa galiņej. - Jānits koda borkantiņu
Maģu, maģu kumāsiņu;
Ak tu Laimes dāvaniņa –
Kā tas brieda vēderej. - Ūja, Mārtiņ,
Tavu resnu degunu:
No viena deguna
Deviņas stebules. - Ūja, Joziti,
Tavu garu degunu:
Pats sēd āz galda,
Deguns namej;
Deguns namej
Cepeti groza;
Cepeti groza,
Uguni biksta. - Ūja, Anton,
Tavu platu muti:
Tavu lielu muti:
Ieskrēja vālodze,
Ieskrēja cielava,
Apsita riņķi,
Pavasar izveda
Deviņus bērnus. - Ūja, Andrej,
Tavu garju bārzdu:
Septiņi nabagi
Nedēļu plūca,
Skodej apjuma
Nabagu namu;
Tupesis atlija
Cūkam midzis. - Ūja, Pēter,
Tavu garju degunu:
Nu kumeļa nolecot
Nodur manu suveniņu. - Ūja, puisiti,
Tavu lielu lūpu:
No vienas lūpas
Trīs pāri pastalu,
No vienas aces
Deviņi bunduļi. - Ūja, Kārliti,
Tav biezas lūpas:
No katras lūpas
Div pāri pastalas;
Div pāri pastalas,
Zābaku lieli. - Ūja, Anniņ,
Tavu kāru sierdi:
Muša lēca gar sienu,
Anniņa pakaļ;
Anniņa pakaļ,
Tučiņa rokej. - Sen dzierdēju, nu redzēju
Vanadzenes daiļu meitu:
Tievas kājas, velvēts kakls,
Zem, apaļu vēderiņu. - Rivgarem viens dēliņis,
Bet tas pats nevesels:
Ar vāģim piertej veda,
Ar duceli istabej;
Pie uguņa smērējās,
Āzkrāsnej žāvējās. - Domājam, gudrojam,
Kur Miķeli redzējām –
Rīgej, ielas maliņej
Bez biksēm mālus mīca. - Ķiz, ķiz, Andrēj,
Sadega nagi –
Kam ķēri Mariju
Caur uguntiņu? - Sluk, sluk, vilciņ,
Kur mans maisīš?
Lai varu Mārtiņu
Iekšej bāzt,
Kādu vecu čigānu
Viersuj bāzt. - Tav, Miķeli, vācu drānas,
Navaid vācu valodiņa;
Gul pie vācu pakaļiņas,
Mācies vācu valodiņu. - Bij ar Grietiņa
Sudrabu seguse:
Uz vienu kamiesi
Ūzkarinājse,
Uz otra kamieša
Cūk utes lodā. - Ai, Anniņa, ai, Anniņa,
Vāciets auga tavs dēlīš;
Kur, Anniņa, mēs jemsim
Vāciešam līgaviņu?
Porej dzēre garju kaklu,
Tā vācieša līgaviņa. - Grietiņa mātej
Teicama meita:
Uguni pūzdama
Piemīza pelnus. - Tas mans brālitis,
Kas mani mielo:
Kas mani balvo:
Par tevi trīs gadus
Pātarus skaitīšu;
Kad tevi vējīš
Izkūcinātu,
Kad tevi pērkons
Izspridzinātu.
- Kur biji, Jāniti,
Mālaiņas kājas?
Cigauņi trenkāja
Gar māla bedri. - Kur jūs, māsiņas,
Vakar bijāt?
Vakar še bij
Kriev kupšenieki –
Kas laba meitiņa,
Dālderi deva,
Kas kāda nekāda,
Pus dālderiti. - Kālab Joziti
Zaglīti sauca?
Nokrita no rova
Ar desu maisu. - Kālab Antonu
Auniņu sauca?
Sprogaiņa gāliņa
Kā auniņam. - Tav, Trīniņa, reti zobi,
Dod man gālu izsukāt:
Man gāliņa pieputējsi,
Visu gadu rijiņej. - Valdīš, meitu brūtgānīš,
Lāpitam biksitem;
To kājiņu priekšej cēla,
Kur nebija ielāpiņa. - Jāņam brāļam
Melmeņa sērga:
Glābjam to puisi
Kā varēdami:
Cits grūda dillītes,
Cits sinipītes,
Septiņas nabadzes
Ālantas grūda. - Babiņa lūpiņas
Knīpāt knīpā;
Cigauņi knīpāja
Gar pakaļiņu. - Šej nāca Anniņa
Lai viņu daudzina;
Kas tādu kretuli
Padaudzinās. - Šej nāca Marija,
Lai viņu lūko;
Sapūsti, sapeli,
Mūs puiši negrib. - Mūc, mūc, Jēkop,
Mūc, mūc, Marija,
Cūka tevi dzenās:
Tu jau pats gan zināji,
Kas tavās bikšelēs.
Kas tavej lindrukej. - Tu, August, gudris vīrs,
Kam sieviņu līdzi jēmi?
Kā mēs koši spēlētos
Smalkej siena peludej. - Trīne sēja savu dēlu
Ar piecim pineklim;
Visus piecus pušu rāva,
Pēc meitām dzenoties. - Es redzēju Strīķu dēlu
Ēdole cietume;
Kā paspruka, tā atskrēja
Ar visim pineklim. - Tav, puisiti, platas nāses
Kā tam prūšu ērzeļam:
Tu varēji meitas ost
Tu varēji ciemu meitas
Pa lielam gabalam.
Par gabalu saošņāt. - Tav, puišeli, tāda daba
Kā manam auneļam:
Kā manam tekuļam:
Kurju meitu tu ieraugi –
Šī mana, tā mana;
Šī mana, tā mana,
Mer, mer, mer. - Zila, mella tu, Anniņa,
Kur tu tāda gadījies?
Žīds ar tevi draņķi veda,
Lietuvens nojādīja. - Grietiņei trīs dēliņi
Ar caurim vēderim:
Par žogim pārdūruši,
Pēc meitām dzenoties. - Tav, Miķeli, melli svārki,
Miķeļam zila veste,
Kur tu tādus nodaboji?
Kur tu tādu nodaboji?
Man nosprāga mella ķēve
Man nosprāga mella kaza
Avotiņa lejiņej. - Ik dieniņas tā Trīnite
Ik dieniņas Cīlit gaida
Gaida žīdu atnākam:
Žīdu atnākam:
Tik tai bija goda drānas
Nebij tai labas drānas,
Kā žīdiņa kulite. - Dziedi, dziedi tu, meitiņa,
Ar to resno vēderiņu;
Ej uz mežu, nocērt mietu,
Stutē savu vēderiņu.
- Ne no Dieva devumiņa
Grietiņej garjas lūpas –
Jauni puiši izstiepuši,
Pārleikam bučādami. - Pēterami, brālišami
Liela skāde notikuse:
Ķēve priekšu izspārdīja,
Buks pakaļu izbadīja. - Ko lielies tu, Jāniti,
Kas jau tevi nepazina:
Ik svētdienas izkavies
Ar runčiem pagulte. - Ak tu, tautu zeltainite,
Tavu daiļu augumiņu:
Man iztrūka biksem pumpas,
Uz tevim skatoties. - Kas Kriukšķiti nezināja,
Šķita lielu bajāriņu;
Kad atvēra klētes dores,
Vējīš pelas putenāja. - Jozišam brālišam,
Tam bārzdiņa nesukāta:
Paše bārzdas galiņe
Peles midzi ievilkušas. - Andrējīš, šorp braucot,
Putrei bārzdu braucināja:
Tas cerēja šo naksniņu
Šīs meitiņas piedabūt;
Paši, paši tie puisiši
Šīs meitiņas pārvaldīja. - Ko tas mūsu kaķis ņaud,
Pagalde tupēdams?
Pēteram brālišam
Peļu ādas zābaciņi. - Ko tie mūsu runči ņaud,
Pa plāniņu tekādami?
Pēteram brālišam
Šorku korpes kājiņe. - Es jau saku, es jau saku:
Suņa smaka istabej –
Jurišam brālišam
Suņu ādas zābaciņi. - Es jau saku, es jau saku:
Ķīsen smaks istabej –
Mārtiņam brālišam
Ķīsen bikses kājiņe. - Es redzēju Jekopiņu
Snaužam vagas galiņej;
Es šam teicu: labrītiņ!
Viš man prasa: ko tu teici? - Ai Joziti, ai Joziti,
Nu es teikšu tavu godu:
Vecs tu esi, vecs tu būsi,
Mūžam sievu nedabos. - Tu, Pēter, goda vīrs,
Godos vien taisījies:
Kurš puisitis sievu jem,
Tu lindruka nesātājs. - Paklausies tu, Anniņa,
Nu es tevu godu teikšu:
Es atradu tavus bērnus
Savej salmu gubezej:
Save cūku midzite:
Tavas aces, tavs deguns,
Tavi doti lupatiņi. - Ai Anton, ai Anton,
Kā tav tāda balta mute?
Ik rītiņus mazgājies
Suveniņu silitej. - Sēdi, sēdi tu, Jāniti,
Ar to kaula deguntiņu:
Visas sienas izknāpāja,
Ciercenišus meklēdams. - Tu, Trīniņa, muižas meita,
Ko tav lika, to tu dari:
Kungam bikšu vilcējiņa,
Zābaciņu tīrītāja. - Anniņej māsiņej
Garjum plīsis vēderiņis;
Tur vajaga zilu mālu,
Garju leišu mūrenieku. - Ko lielies tu, Grietiņa,
Ar to vienu brūtganiņu;
Man bij pieci, man bij seši,
Es nevaru lielīties. - Es tādu Babiņu
Pats padarīju:
Savēlu mālus,
Saslēju dangej,
Ar vecu bīstākli
Actiņas dūru,
Ar vecu lizīti
Mutīti dūru. - Līzīte, māsiņa,
Kur tavs vaiņags?
Vakar nojēma
Sudmaļu zeļļi. - Āz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpenāja?
Tā Andreja bārzda dega
Ar zilim uguņim. - Mūsu māte bēdājās:
Kur būs jemt desu iesmu;
Skroderjam garš deguns,
Tas būs labs desu iesms. - Grietej māsej
Sārkana šierce;
Tā bija Alsungas
Slakteru brūte. - Lācen savu dēlu teica,
Kas to sliņķi nezināja:
Krūmu guļa, lapu ložņa,
Ne maizites arājīš. - Trīnitej māsiņej
Zila pora vēderej;
Maksā mārku nabadzej,
Tā to poru izbadīs. - Kur biji, Babiņa,
Pienaiņa mute:
Āz kalna izzīda
Deviņas kuņas,
Vēl otras deviņas
Ierietināja. - Kur biji, Joziti,
Slotiņa rokej:
Vecim cigauņim
Muguru pērt. - Atskrēja Grietiņa
Caur dadža dārzu,
Pilla krekla apakša
Sīkāju dadžu;
Apnika mūs’ puiši
Lasīdami,
Nomuka projum
Spļaudīdami. - Līzitej māsiņej
Dzēre brēca vēderej:
Kur pagrieza deguntiņu,
Tur paknāpa caurumiņu. - Rivgarēm tādas meitas
Pastedelē bubināja:
Kleinas kājas, greizas aces,
Sakumpušu muguriņu. - Rivgars savas slinkas meitas
Patiltē sabāzis,
Mūsu puiši izvilkuši,
Par vēžiem domādami. - Tav, Voldiņ, slinkas meitas,
Suni raida goves slaukt;
Suns izgāja sētsvidej,
Asti vien kustenāja. - Ai Anniņ, ai Anniņ,
Tavu garu deguntiņu:
Piecas vārnas satupēja,
Vēl bij rūmas krauklīšam. - Kālab Jozitis
Izšļaukus guļ?
Daža laba teļa ciska
Guļ viņa vēdere. - Tu, Trīnite, smuka meita,
Es tav smuku dārbu došu:
Es tav došu kaķes asti
Par spalviņu nolasīt. - Tu, Jāniti, smuks puisitis,
Es tav smuku dārbu došu:
Es tav došu jūras olu
Dreijāt mazus skriemelišus. - No viersas meitiņa
Degten dega;
Apakša nedega
Ne dedzenama. - Kas tā meita, kas tā meita,
Es to meitu nepazinu:
Tā Lācenes ēriņģite,
Salāpītu vēderiņu. - Kriņģele, pijole
Zvejenes meita:
Kā pijole izstiepās,
Kā kriņģele saliecās. - Grietiņa māsiņa,
Sīpolu dierša,
Ielēca mūs’ kunga
Sīpolu dārzej. - Babej māsej
Dūnaiņa priekša,
Tā bija mūs kunga
Apakšas pēle. - Kālabad panāksnieces
Cit uz citu lūkojās?
Vai tās bija goda drānas
Cit no cita tapenājš? - Brāliši, brāliši,
Nesat pakaišus –
Panāksnieku meitam
Suveni spīkst. - Panāksnieku meitiņām
Bērni brēca pabeņķej;
Gan ar kāju kušenāja,
Kā tie brēca, tā tie brēca. - Vedat paši, panāksnieki,
Savas meitas mīzenāt,
Liekat cauņu cepurites,
Lai kājiņas neapmīza. - Ko tie mani suņi rēja
Šo rītiņu agri, agri?
Tā Grietiņa attecēja
Pie manim lindruciņu;
Pa vārtim izejot –
Dod, māsiņa, sietaviņu. - Vecais Kriukšķis Dēklu lūdza,
Uz akmeņa tupēdams;
Vai tu lūdzi, vai nelūdzi,
Tu jau mani nedabos. - Man no vilka tā nav bail,
Kā no veca puiša bail:
Vilkam sauci, tas āzgāja,
Vecais puisis nebēdāja. - Šipus upes jēri brēca,
Viņpus upes – veci puiši;
Jēri brēca baltābolu,
Veci puiši – jaunas meitas;
Jēri brēca, gan daboja,
Veci puiši nedaboja. - Pūce brēca siliņe
Pēc jaunim cālišim;
Žēli brēca veci puiši
Pēc jaunam meitiņam. - Ko tas gura gorājās
Viņa lauka galiņe?
Tie bij Čūkstu veci puiši,
Pērnās vilnas mugure. - Blintenieku veci puiši
Staigā, auses nolaiduši;
Kad ierauga balandniekus,
Izceļ auses kā lemešus. - Tu, Anniņa, veca meita,
Tav nejāja precenieki;
Man, jaunam meitenam,
Trīs reiziņas dieniņej. - Blintenieku veci puiši
Sausej eglej sakāpuši;
Egle lūza, puiši krita,
Zobi bira grabēdami. - Ko tie kraukļi krankšķenāja,
Ko žagata žadzenāja?
Blintenieku veci puiši
Rāvienej sastriguši. - Pus pasaules Alberts jāja
Līgaviņu lūkoties;
Kurju meitu bildenāja,
Tā atsauc: buč, tekuli!
Tā pasaka: atvāķies!
