Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

20. Māsas un brāļi 450–487

  1. Vizēt viz ezeriņis
    Ar mazam žuitiņam;
    Ar mazam zivtiņam;
    Vizēt viz brāļa sēta
    Ar mazam māsiņam.
  2. Brāļi, mani brāliši,
    Es brāļu māsa:
    Kā niedra līgoju
    Brālišu viduj.
  3. Ķizu ķizu, elu elu,
    Kas manej rociņej:
    Brāļ pierktis gradzentiņis
    Deviņam zīlitem.
  4. Brālits jaunu klēti dara
    Baltābolu kalniņaj,
    Lai vējiņis cauri pūš,
    Lai nepel mans pūriņis.
  5. Mīļi mani bāleniņi,
    Mīļi mani audzināja:
    Nezināju kunga riju,
    Kunga govju laidariņu.
  6. Kaņupite, garjaudzite,
    Garja auga vasarej;
    Mūs māsiņa neūzauga,
    Šī devīta vasariņa.
  7. Kālabadi tu, brāliti,
    Uz manim dusmojies?
    Vai pie tevis dzīvādama
    Lielu mantu nopelnīju?
    Vienu spangu vaiņadziņu,
    Vienu zīļu vaiņadziņu,
    Kaldenātus zābaciņus;
    Ja tu gribi es tav došu,
    Dod savej līgavej.
  8. Ak tu melšas bāleniņi –
    Sak māsiņu piedzērušu;
    Māsiņej sklidu korpes,
    Iesklid tautu sētiņej.
  9. Brālits linus man nesēja,
    Lai bagāta es netieku;
    Lai bagāta es netopu;
    Kad es iešu tautiņās,
    Tīšum vešu trīs pūriņus:
    Vienej vešu cimdus, zeķes,
    Otrej baltas villainites;
    Tai treše pūriņe
    Ievas ziedus ielocīšu.
  10. Salda, salda zemenīte,
    Vēl jo salda brūklenīte;
    Mīļi turu sav māsiņu,
    Vēl jo mīļi tautu meitu:
    Sav māsiņu rokej vedu,
    Tautu meitu padusej.
  11. Jūdz tautietis, jūdz brālitis,
    Abi jūdza kumeliņus;
    Sauc tautietis, sacu brālitis,
    Lai sēdēju kamanās.
    Labāk sēdu tautiešam,
    Ne savam brālišam –
    Tautiets veda visu mūžu,
    Brālits mazu gabaliņu.
  12. Ai māsiņa, ai māsiņa,
    Kaut tu būtu tautu meita –
    Tu būt mana līgaviņa
    Pēc manam prātiņam.
  13. Ne mūžam, ne mūžam
    Neslīks kārkli Daugavej;
    Ne mūžam, bāleniņi,
    Māsiņ tava līgaviņa.
  14. Ai dieniņi, ko darīšu –
    Grib brālitis mani jemt!
    Sviežu savu vaiņadziņu
    Sīkej kārklu krūmiņej,
    Laižos pate ezerej,
    Rauduvišu pulciņej:
    Labāk sīka rauduvite,
    Ne brāliša līgaviņa.
  15. Ai, vecaju bāleniņu,
    Tav bij man tēvam būt:
    Tav bij mani agri celt,
    Darbiņaji iemācīt,
    Tav bij mani appuškot,
    Tautiņās izvadīt.
  16. Pūšat tauri, bāleniņi,
    Māsa krita dumbierej;
    Ne māsiņa viena krita,
    Kritīs visi bāleniņi.
  17. Cimdiņej muti slauka,
    Nedod māsa nēzdaudziņu:
    Māsa taupa nēzdaudziņu
    Lepnam tautu dēliņam.
  18. Dari, dari, bāleniņi,
    Gan es tav atdarīšu;
    Gan es tavu kumeliņu
    Pie krodziņa palaidīšu.
  19. Es sariebu brālišam
    Pašej siena laiciņej:
    Pļavej dūru grābekliti,
    Pats kāp tautu kumeļe;
    Te, brāliti, tava pļava,
    Tavs taisīts grābeklitis.
  20. Es brāliša kumeliņu
    Pavadaji ēdināju;
    Kad es iešu tautiņās,
    Brālits mani vizinās.
  21. Ik vakarus, pārvakarus
    Par brāliti pieguļej,
    No brāliša pelnīdama
    Dulum bēru kumeliņu.
  22. Es ar savu bāleniņu
    Apkārt rožu pili braucu;
    Brauc, brāliti, apstājies,
    Pērc man rožu vaiņadziņu.
    Pierc man rožu vaiņadziņu.
  23. Maza bija mūs māsiņa,
    Kā uguņa dzirkstelite:
    Sprādzin sprāga valodiņa,
    Ar tautam runājot.
  24. Ai, manu brāliti,
    Man tevi žēl;
    Man tevi jo žēl –
    Neīsta tēva.
  25. Mazgā, māsa, ko mazgā,
    Mazgā baltu brāļa kreklu:
    Sak tautiņas garjum jāj:
    Māsej balti bāleniņi.
  26. Ziedi ziedi, ziedu pļava,
    Ziedu gaida vasariņa;
    Audzi, audzi, brāļa māsa,
    Tautas gaida malējiņas.
  27. Viena pate mūs māsiņa,
    Mēs deviņi bāleniņi;
    Viņa viena malt raidama,
    Viņa viena puškojama.
  28. Vāķamies mēs, radiņi,
    Neba mēs daudz bijām:
    Div brālīši, div māsiņas,
    Kā tie četri stragzda bērni.
  29. Ai, brāliši, ai, māsiņas,
    Kur mēs visi liksimies?
    Pie tētiņa, māmuļites,
    Tai dzimtai vietiņai.
  30. Māsiņa brāļam
    Patekas deva,
    Tautam taupīja
    Sald alutiņu.
  31. Kur vasaru saule lēca,
    Tur lec ziemu mēnestiņis;
    Kur es iešu tautiņās,
    Tur jems brālis līgaviņu.
  32. Brāļi diži, es mazāja,
    Es brālišu vaļatāja:
    Es neļāvu krogej iet,
    Ne mitot kumeliņus.
  33. Ej, laiviņa, līgodama,
    Nava celmu Daugavej;
    Ej, māsiņa, dziedādama,
    Navaid tautas celiņej.
  34. Bite, bite mūs māsiņa,
    Ābolaiņas kājas āva;
    Ābolaiņas kājas āva,
    Ziediem pina vaiņadziņu.
  35. Augstu skrēja vanadziņis,
    Zemu spārnus lidenāja;
    Augstu ziergu brālits jāja,
    Zemu joza zobentiņu.
  36. Es videj, es videj
    Ar to spangu vaiņadziņu;
    Ar to rožu vaiņadziņu;
    Visapkārt bāleniņi
    Kā pelēki vanadziņi.
  37. Dzied, māsiņa, dzied ar mani,
    Nebēdāji svešu ļaužu –
    Tava paša bāleniņi
    Kā pelēki vanadziņi.
  38. Brālits jaunu klēti dara,
    Varju lika pamatej;
    Liec, brāliti, sudrabiņu,
    Nepalikšu šo rudeni.