Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

37. Līgava pati 686–718

  1. Sak rijej grūta dzīve,
    Rijej gāju dziedādama;
    Sak tautās liega dzīve,
    Tautās gāju raudādama.
  2. Šķir, Dēkliņa, lietus gaisu
    Deviņim gabalim,
    Kā šķir mani tautu dēls
    No deviņi bāleniņi.
  3. Māte mani jaunu deva
    Jaunu znotu gribēdama;
    Māmiņej jauns znotīš,
    Man jaunej sierdēstiņi.
  4. Spīdi, manu vaiņadziņu,
    Šī pēdēja spīdēšana;
    Mīli mani, māmuliņa,
    Šī pēdēja mīlēšana.
  5. Vista savus cāļus šķir,
    Man atšķīra māmuliņa;
    Cāļi tek pulciņe,
    Kur, māmiņa es tecēšu?
  6. Šorītiņ agri, agri
    Nāks no Rīga kalējiņis,
    Šorīt agri man izkala
    Dziesmu pūra atslēdziņu.
  7. Ai, Dieviņi, es āzmiersu
    Mātei rokas nobučāt.
    Kā māmiņa neāzmiersa
    Man ielikti šūpulej.
  8. Žēl man treju žēlumiņu,
    No māmiņas āzejot:
    No māmiņas atstājot:
    Žēl man savu pūķu dārzu,
    Žēl mazāju bāleniņu;
    Žēl mazāju bāleniņu,
    Žēl ciemiņu jauni puiši.
  9. Būt zemite tāda liega,
    Kādas manas villainites,
    Es būt savu puķu dārzu
    Līdzi jēmis tautiņās.
  10. Ai, Dieviņi, ko darīšu
    Ar mazāju bāleniņu:
    Mān jāiet tautiņās,
    Viš palika šūpule;
    Satin dvieļu galiņe,
    Jemu līdzi tautiņās.
  11. Šorīt muti nomazgāju
    Sārkanej ābolej –
    Lai zied mani balti vaigi
    Kā sārkani āboliņi.
  12. Šorīt muti nomazgāju
    Rakstīte glāziņe;
    Šodien mani ierakstīs
    Rakstīte grāmate.
  13. Kad es sedzu villainiti,
    Raudāj mana māmuliņa;
    Par dorem izejot
    Raudāj visi bāleniņu;
    Sētiņej izejot
    Raud rozites dārziņe.
    Neraudati jūs, rozites,
    Nākšu jūs aplaistīt.
    Pa vārtim izjājot
    Mauj gosniņas laidare;
    Mauj gosniņas laidare,
    Zviedza bēri kumeliņi –
    Nu ved mūsu kopējiņu,
    Mums auziņu bērējiņu.
  14. Nieki, nieki, māmuļite,
    Vai tu raudi, vai neraudi:
    Es gājēja, man jāiet
    Ar visam villainem.
  15. Ietin iešu tautiņās,
    Iet man bija, gājējam,
    Es nevaru lielīties;
    Lai lielās bāleniņi –
    Tiem palika tēva zeme;
    Tiem palika tēva zeme,
    Tēva bēri kumeliņi.
  16. Nu ar Dievu es atsaku
    Alsundznieku puisenim:
    Nu es iešu dziedādama
    Cita kunga novade.
  17. Ko es esmu nodarījis
    Mīļājej māmiņej?
    Atver vārtus līdz galam,
    Rāda cēlu uz tautam.
  18. Teic man dziesmas, māmuļite,
    Tautiņās vadīdama –
    Ko dziedāšu tautiņās,
    Tautu galda galiņej.
  19. Kad es augu brālišos,
    Man bij dziesmu vācelīte;
    Kad es gāju tautiņās,
    Tad apgāzu kalnmalej:
    Ja būs laba vīra māte,
    Pa vienai salasīšu;
    Ja būs kāda sīva, dzedra,
    Kā apgāzts, tā paliks.
  20. Ko tu raudi, māmuļite,
    Ko es tav labu daru?
    Kamēr augu – kungu vērgs,
    Kā paaugu – tautiešam.
  21. Visi ciema suņi rēja,
    Kad es lauzu ievas ziedus;
    Visi ciema puiši raud,
    Kad es gāju pār novadu.
  22. Visi brauca braucējiņi,
    Mans mīļais vien nebrauca –
    Nu tik māte kājas āva
    Manam linu arājam.
  23. Visi brauca braucējiņi,
    Manis pašas vien nebrauca;
    Nu tik brauca manis pašas,
    Dulumbēru kumeliņu.
  24. Visi brauca braucējiņi,
    Mana paša vien nebrauca;
    Manam maizes arājam
    Nu tik māte kājas āva;
    Nu tik brauca mana paša
    Ābulaiņu kumeliņu.
  25. Es cerēju pie māmiņas
    Visu mūžu nodzīvāt;
    Kā liepiņa nolīgoju
    Tautu dēla sētiņej.
  26. Nu es iešu tautiņās,
    Visu dārbu izmākuse –
    Māk alu brūvēt,
    Maiziti cept,
    Māk aust audeklu
    Sešam nītem.
  27. Šķir, Dieviņi, man celiņu,
    Dod laimiti dzīvājot:
    Nu es iešu tās tautās,
    Kur liedz visi bāleliņi;
    Kur liedz visi bāleliņi,
    Tēvs, māmiņa nevēlēja.
  28. Šorīt mani sniegs apsniga,
    Šorīt ļaudis aprunāja;
    Droša biju sniegu brist
    Ar basam kājiņam,
    Sniegs ūzsnidzis nokusīs,
    Ļaužu runas apklusīs.
  29. Trīs gadiņu audzenāju
    Zaļu mirti istabej;
    Jo mirtiņa kupla auga,
    Jo tautietis mēlē mani;
    Kad mirtiņa ziedus laida,
    Ar tautieti saderēju.
  30. Nāc, māmiņa, dod rociņu,
    Nu ceļ tautu kumeļam;
    Lai bierst manas asariņas
    Uz tavam rociņam.
    Kad tu viņas noslaucīsi,
    Tad tu mani pieminēsi.
  31. Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
    Nu ar Dievu, bāleniņi:
    Nu es iešu tautiņās,
    Kā Laimiņa vēlējusi.
  32. Ar Dievu, tētiņi,
    Ar māmuliņa,
    Ar Dievu īsti
    Bāleniņi.
  33. Ar Dievu, tētiņi,
    Ar māmuliņa,
    Nu došu tautās
    Labvakariņu.