Burtnīca, kurā šo dziesmu bija visvairāk, datēta ar 1937. gada 4. janvāri, tātad šajā laikā Veronikai bija nedaudz pāri 16 gadiem, tāpēc var domāt, ka daudzas no šīs grupas tautasdziesmām teicēja, iepsējams, pati pielāgoja situācijai.
- Redz kur puiši, bandenieki,
Nav cepures gāliņej;
Ik svētdienas krodziņej,
Miežu kule padusej. - Kas kaziņu lopu sauca,
Kas puisiti cilēciņu?
Kaziņ koka grauzējiņa,
Puisits meitu brāķerits. - Vai tie visi sēklas mieži,
Ko vētija vējiņe?
Vai tie visi puiši bija,
Kas jāj bērus kumeliņus? - Es jums saku, jaunas meitas,
Ar puišim nerunāt:
Puisišam viena mēle,
Div trejādi padomiņi. - Pateicat man dziesmiņu
Jala vienu nezinamu;
Parādat to puisiti,
Ko augdama neredzēju. - Lai tie rati, kā tie rati,
Kad tik laba dīselite;
Lai tas puisis, kāds tas puisis,
Kad tik labi zābaciņi.
Kad tik labi kumeliņi. - Jauni puiši, bandenieki,
Ko vēl viņi nedarīja:
Ko vaļej nedarīja:
Izlej vaska kamaniņas,
Iejūdz meža vāveriti. - Gan sārkanis āboliņis,
Tārpi sērdi izēduši;
Gan ražens tēva dēls,
Paliek nelga dzīvodams. - Ēdat, goves, pora zāli,
Līdz pavilnis noziedēs;
Jemat, puiši, vecas meitas,
Lai tās jaunas puškojas. - Zem ozola nesēdēšu –
Ozolami zemi zari;
Ar puišim nerunāšu –
Ar skautiņu nerunāšu –
Puišam viltus valodiņ.
Skautam viltus valodiņ. - Nesēdēju pie ozola,
Ar puisiti runājot –
Ozolam zīļu rasa,
Puišam viltus valodiņa. - Nesēdēju zem ozola,
Ar puisiti runājot –
Ozolam zīles bira,
Puišam viltus valodiņa. - Pie tā puiša es neietu,
Kaut ar vīru nedabotu:
Garjas auses, plata mute,
Vēders šķūņa lielumiņu. - Es neietu pie tā puiša,
Kaut ar vīru nedabūtu:
Kurju vagu nodzīdams,
Lasa utes cepurej. - Balandnieku veci puiši
Trepem kāpa kumeļam;
Reģenieki jauni puiši,
Stāvus lēca kumeļe. - Kalnej auga ozoliņis
Dreijātam lapiņam;
Tā gribēja tautu dēli
Dreijāt savu augumiņu. - Dreijāts auga ozolīš,
Dreijātam lapiņam;
Tur sanāca ciema puiši
Dreijāt savus augumiņus. - Ai rudzi, rogaini,
Nevērti miezi;
Ai puika, plukata,
Nevērti meitu. - Reti, reti tie siliņi,
Kas baltim ziedim zied;
Reti, reti tie puisēni,
Kas meitiņas nepiekrāp. - Skaista roka tam puišam,
Vēl jo skaista valodiņa:
Pats āz dores kumeļej,
Valodiņa istabej. - Pāri, pāri pār upiti,
Šipus upes nedzīvāšu:
Šipus upes slinki puiši,
Kūtar bēri kumeliņi. - Dižas meitas, mazas meitas,
Mīlat jaunus puisēniņus:
Sasienat kājas, rokas,
Sviežat mālu dumbierej. - Es varēju ciema puišus
Par vienam apdziedāt:
Viens ciemiņu slenderkāja,
Otrs bērzu atšķibelis. - Es varēju balandniekus
Par vienam izskaitīt:
Mazo jūdzu ārklitej,
Lielāko ecešās;
Tas Pēteris lielākais,
To iejūdzu rullitej. - Mēs par jums, Alšvangs puiši,
Labas domas domājam:
Vienu pāri ārkle jūdzu,
Otru pāri ecešās;
Citus gribu sakās jūgt,
Zieme braukt žagaros. - Visas sētas izstaigāju,
Krietnu puisi neredzēju:
Cits bij šķībs, cits bij greizs,
Citam kupris mugure. - Es izgāju māj no mājas,
Labu puisi neredzēju:
Tādi vien sēņu sulas,
Sila peku grauzējiņi. - Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi tīrumej:
Piecas kaķes ārklu vilka,
Tautiets ara raudādams. - Nākat, ļaudis, skataities,
Kādi ērmi žagaros:
Krupis puisi purenāja,
Krupis plūca Jēkopiņu,
Āz ausem turēdams. - Ai, puisiti, ai, puisiti,
Tavu lielu cepurīti:
Trīs puiši sasēduši,
Notur savu valodiņu. - Ai, puisiti, ai, puisiti,
Kāda tava cepurite –
Brūzī draukas smeļama,
Pierte garu lejama. - Mīļo puisīt, mīļo puisīt,
Ūzliec jēra cepuriti:
Lai redzētu mūsu meitas,
Ka tav jēra dvēselite. - Dziedi, dziedi tu, puisiti,
Tav jau maza dvēselite;
Tava maza dvēselite
Putras spanne noslīkuse. - Lai bēdā vilks par skautu,
Es par skautu nebēdāju:
Es pār skautu gālu lēcu
Kā pār pora ciniņim. - Vells par puisi daudz bēdāja,
Es par puisi nebēdāju:
Es iejūdzu pāris puišu,
Brauc uz mežu žagaros. - Mūsu puiši Alsungā
Guļ kā pekas ceļmale;
Kazas kājas nograuzušas,
Sēņu kātus domādamas. - Ko tie puiši labu dara
Tai balte saulite?
Ziemu beņķus nogulēja,
Pa vasaru atmatiņas. - Ai, miedziņi, ai, miedziņi,
Nevar puiši izgulēt:
Gulēj dienu, gulēj nakti,
Snauda stāvus stāvēdami. - Mūsu puiši āzmiguši
Smalke kārklu krūmiņe;
Mūsu meitas atradušas,
Aveniņus domādamas. - Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Ar to kaula deguntiņu:
Lai cēlāsi mūsu puiši,
Kas ceļami neceļas. - Alšvangs puiši mellu muti
Gul celiņa maliņe;
Dod, Dieviņi, siltu sauli,
Būs mušam barībiņa. - Mūsu puiši lielijās:
Triju pāru zīda bikses;
Kad āzgāju, tad atradu
Vienas pašas nolāpītas. - Mūsu puiši lielijās,
Ka trīs pāri zīda bikses;
Nu redzēju, nu redzēju
Vienas pašas noplīsušas. - Mūsu puiši lielijās:
Protot zeķi noadīt;
Līdz pusei noadīja,
Tālāk trūka padomiņa. - Āz kalniņa lejiņe
Nokaltuse griķu druva;
Tā nokalta skautu mēles,
Par meitām runājot. - Ciers bez kāta, skauts bez prāta
Gul zem zaļa ozoliņ.
Dod, Dieviņ, skautam prātu
Cieram kātu ietaisīt. - Kas tur sauca, kas tur brēca
Āz kalniņa lejiņe?
Vārnas plēsa vienu puisi,
Āz ausem turēdams. - Ko tie mūsu puiši dara
Visu cauru vasariņu,
Pa peļķem staigādami,
Vardulēnus lasīdami? - Rets, rets bija tāds ozols,
Kam bij viens taisns zars;
Reti, reti tie puisiši,
Kam bij labs padomiņš. - Zīles dzied kārkliņe,
Sakaltušu deguntiņu;
Tā sakalta puisišim,
Kas meitiņas niecināj. - Tumši dega uguntiņa
Mella meža maliņe;
Tā nebija uguntiņa,
Tā bij puiša dvēselit. - Āz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Tur deg puišu dvēselites,
Kas meitiņas niecināja. - Pie tā puiša es neietu,
Kas pīpā tabaciņu:
Visas bandas izpīpāja
Sīvāje tabake. - Nāca, nāca, neienāca,
Dores vien virenāja;
Tie ciemiņu slundurkājas,
Nāk meitiņas lūkoties. - Kādu vellu vārna brēca,
Kādu vellu puiši kliedz?
Vārnas brēca sliktu laiku,
Puiši meitas aprunāja. - Briežam ragi nodiluši,
Krūmus, mežus bradājot;
Tā nodila puišu mēles,
Gar meitām runājot. - Lai sapuva apšu lapa,
Kur tā mani nobaidīja;
Lai tā pūst puišu mēles,
Kam tās mani aprunāja. - Pašam pliena kalējam
Navaid laba zobeniņa;
Pašam meitu brāķerami
Navaid laba līgaviņa. - Meitu dēļ rozes zied,
Meitu dēļ magonites,
Meitu dēļ mūsu puiši
Ķemmē matus, mazgā muti.
Tik raženi turējās. - Alšvangs puiši, stipri puiši,
Pieci vienu knausi kāva;
Vēl nebūtu nokavuši,
Ja pie mieta nepiesietu.
Pie mietiņa piesējuši,
Ar pātagu plucināj. - Alšvangs puišim tāda daba
Kā rudeni auniņam:
Kurju meitu ieraudzīja –
Buc, buc, buc, mer, mer, mer. - Sniegi, vēji gaisu jauca,
Mūsu puiši ķīvējās;
Ne saulīte gaisu jauca,
Ne meitiņas ķīvējās. - Jūs, puisiši, savas mēles
Saverati diedziņe;
Savēruši diedziņe,
Pakāruši skorstene. - Kur liksim Alšvangs puišus?
Metīsim ezere:
Tur tie varēs mācīties,
Kā būs dzīvot ar meitām. - Mēs tiem meitu pēlājiem
Mūžam laimi novēlējām:
Usnei augti uz deguna,
Asam dadžam pakausē;
Pupi pierē, vellu sierdē,
Čulgas mēles galiņe. - Sīki, mazi mūsu puiši,
Visi meitu brāķētāji;
Ne tie zina meitu prātu,
Ne meitiņu tikumiņu. - Sen dzierdēju, nu redzēju
Liela puiša bagātību:
Vienas bikses mugurej,
Otras mājas skorstenej. - Zaļš ozols, brūnas lapas
Locītiesi locījās;
Traka puiša dvēselīte
Lielītiesi lielijās. - Āz kalniņa šmīdri bērzi
Pret vējiņu locījās;
Tā lokās jauni puiši
Pret meitiņu māmuļiti. - Šķūņa jumtu gan redzēja,
Paša šķūņa neredzēja;
Alšvangs puišus gan redzēja,
Tikumiņa neredzēja. - Es par puisi nebēdāju,
Ne par lielu, ne par mazu:
Lielus puišus krāsne grūžu,
Mazos velves caurume. - Lielos puišus ellē kāru,
Mazos elles pazare;
Lielos puišus vārnas plēsa,
Mazos skudras purenāj. - Kur tu augi, puisis lempi,
Ka es tevis neredzēju?
Pierte augi, palāve,
Pa lodziņu ēdināts. - Alšvandznieki tādi puiši
Kā tie ziemas siveniņi:
Kuru reizi paēduši,
Ūzmet kupri mugure. - Alšvandznieki tādi puiši –
Ar pumpāmi mugure:
Kad tie kāpa kalniņe,
Vēkšpēd rit lejiņe. - Es redzēju āz aploka –
Zaķis plēsa vienu puisi;
Es gribēju glābti iet,
Smiekli nāca, nevarēju. - Grib vītols locīties,
Trausli vien žagariņi;
Grib puisiši locīties,
Sāp tiem vecas muguriņas. - Ai, meitiņas, ai, meitiņas,
Kur mēs liksim mūsu puišus?
Lādēsim laiviņe,
Sūtīsim Vāczeme. - Es nezinu, kas par godu –
Šogad puiši varen lepni:
Abas rokas kabate,
Stāv kā veci vecīši. - Šitie puiši, pusvācieši,
Apsegloti kumeliņi;
Cik gribēja kroge iet,
Tik cūkkūti jāja. - Alšvangas puisišim
Trīs kabatas linu biksēs:
Viene zupa, otre gaļa,
Treše utu suseklīts. - Šorki vilka vienu puisi
Caur vecim žagarim;
Satikās mēs, meitiņas,
Kur tās vilka to puisīti? - Ko mēs, meitas, darīsim
Ar Alšvangas puisišim?
Diedziņe savērsim,
Sakārsim skorstene. - Pūš, puišeli, buka ragu,
Tav navaid dvēselite;
Porej tava dvēselīte,
Buka raga galiņej. - Alšvandznieku novadej
Nav neviena smuka puiša:
Tādi vien buļļu pieres
Ar līkim degunim.
