Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

93. Dažādi apdziedāšanas panti 1527–1551

  1. Sveši ļaudis sabraukuši
    Mūsu dziesmas klausīties;
    Cits pateica labu vārdu,
    Cits vainiņas skandināja.
  2. Igaunišu puišu dēļi
    Es tik daiļi nenesas:
    Man pašei Alsungej
    Iecerētis arājiņis.
  3. Mazs puduris meitas dzied
    Apaļeji kalniņeji;
    Igauniši garum gāja
    Kā suniši smilkstēdami.
  4. Es atbraucu tālu ceļu
    Ciema puišus nolūkot:
    Vai diženi tēva dēli,
    Vai raženi arājiņi.
  5. Gan diženi, gan raženi
    Kā tie zaļi ozoliņi;
    Tikai viena vaina bija –
    Ilgi dzēra krodziņej.
  6. Ne lūdzama es nejemtu
    Ciema puisi arājiņu:
    Nemācēja ziergu jūgt,
    Ne izkapti brucenāt.
  7. Ne lūdzama es nejemtu
    Ciema puisi arājiņu:
    Ogreniešu puiseniemi
    Šnorim zeme izmērīta;
    Sņorim zeme izmērīta,
    Adatami izbadīta;
    Man patika grozīties
    Diženej kolkozej.
  8. Ne lūdzama es neietu
    Lutriņnieku novadei:
    Slapja zeme, līka ķēve,
    Kā sprunguļi arājiņi.
  9. Zinu, zinu, bet neteikšu,
    Kāda vaina šim puišam:
    Biezas lūpas, līkas kājas,
    Trešo vainu, to neteikšu.
  10. Mazi, mazi Skrundas puiši
    Kā tie siena dunduriši:
    Pie kumeļa trepes lika,
    Līdz varēja apgrožot.
  11. Siguldnieku meitiņam
    Visām mati neķemmēti –
    Visām galvas izpūrušas
    Kā pakulu ērkuliši.
  12. Meža vīra līgaviņa,
    Tā miedziņa negulēja:
    Vilnenītes, rudmiesīte
    Agri sauca ciemoties.
  13. Laba dzīve pie jūriņas
    Liepājnieku meitiņam:
    Pie akmeņa kreklu sēja,
    Vilnīts baltu izvelēja.
  14. Sen dzierdēju, nu redzēju
    Vārmes meitu tikumiņu:
    Tīras grīdas, spoži logi,
    Balti logu bēģeliši.
  15. Mūsu Trīne lielijās
    Lūkot gudru arājiņu;
    Kā tu, muļķe, nolūkosi,
    Tas redz tavu tikumiņu.
  16. Tu, Babiņa, smuka meita,
    Visu dārbu mācētāja:
    Māk dziedāt, māk dancāt,
    Maizi cept nemācēja;
    Būt mācējsi maizi cept,
    Tad aizvestu tautiņās.
  17. Pēteram brālišam
    Biksēm šule pārsprāguse:
    Divi jeiči karājās
    Kā manam taksišam.
  18. Ko nāci, Anton,
    Šej tevi nevajg,
    Savus vecus zobiņus
    Izstirināt.
  19. Nesmejies tu, Grietiņa,
    Savus zobus neklabini;
    Tev zobiņi izbiruši,
    Teļa kaulus grabinot.
  20. Kas tur nāca, kas tur nāca
    Pa istabu rībēdams?
    Tā jau bija kaimiņ’ Anna
    Ar līkiem lieliem.
  21. Man pazuda teļa kuņģis,
    Āliņģei skalojot;
    Es atradu teļa kuņģi
    Siguldnieču mugurej.
  22. Čakli bija medinieki –
    Pieci vienu zaķi šāva;
    Vēl to pašu nenošāva,
    Ja pie priedes nepiesēja.
  23. Lutriņnieki sakavās,
    Sēņu kātus lasīdami;
    Alsundznieki nekavāsi,
    Zelta naudu skaitīdami.
  24. Nesēdi, priekšniek,
    Caure krēsle –
    Kaķit’s tavu dibentiņu
    Ar kājiņu ķibenās.
  25. Sen dzierdēju, nu redzēju
    Šo diženu Kuldīdziņu:
    Skārda jumti, glāžu logi,
    Izrakstītas pažobeles.