Kāzām iepriekš gatavoties Veronikai nevajadzēja, tomēr jau tā milzīgo kāzu dziesmu krājumu dziedātāja papildinājusi ar saviem tekstiem.
- Māmuliņa žēli raud,
Pie vārtim stāvēdama:
Satin savu mīkstu sirdi
Smalkej vilnas kamolej. - Šorīt agri mans brālitis
Apsedloja kumeliņu:
Tālu jāja sav celiņu
Līgaviņu lūkoties. - Tautiets mani mīļi lūdza:
Nāc, puķite, šoruden!
Ietin iešu, ja tu jemsi,
Rasi manu labumiņu. - Es to savu līgaviņu
Uz rokami vien nēsāju:
Nēsādams aiznesīšu
Līdz pat kapu maliņej. - Redz kur koši saderēja
Apenītis ar miezīti;
Redz kur koši saderēja
Mūs māsiņa ar tautieti. - Kas bij baltis nomazgātis?
Kas bij mīļis nelolotis?
Gulbis baltis nemazgātis,
Znotiņš mīļis nelolotis. - Ai, brālīti, ai, brālīti,
Nu tev slikti gadījās:
Aiziet tavas puišu dienas
Par kalniņu dziedādamas;
Neļaus sieva šņabi dzērt,
Ne ar puišiem plenderēt. - Nu es tavus baltus vaigus
Kā kaķīte izpliķēšu,
Nu es tavus garus matus
Gar rociņu sitināšu.
