Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

94. Dažādus viesus mielojot 1552–1557

Kālabād galdiņamLīkas kājas apakšej?Ar maizīti nolīkušas,Ne ar zeltu, sudrabiņu. Šej nāca lepni kungi,Ko mēs viņus mielosim?Gaiļam dūru pasekstej,Suvenam šmecerej. Ēdat, ļaudis, suitu raušus,Tie vēderu nemaitāja:No baltiem miltiņiemi,Dzelteniem borkantiem. Strebat putru, strebat putru,Tā vēderu nemaitāja:No miezišu putraimim,Rūgušpiena kunkuļiem. Dzerat, āludis, alutiņu,Tas vēderu nemaitāja:No mieziīšu iesaliņa,Apentiņa sprodzitēm. Te es braukšu ik nedēļas,Te ir laba dzīvāšena:Te netrūka trekna […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

96. Veco ļaužu pasākumos dziedātais 1566–1572

Es cerēju nolūkotGudenieku tikumiņu:Vai mācēja jauni ļaudisVecājiem godu dot. Čakli bija jauni ļaudis,Vecie bija vēl čaklāki:Vecs ar savu tikumiņuJauniem jaunu padarīja. Čakli bija jauni ļaudis,Vecie bija vēl čaklāki:Jaunie lika savu spēku,Vecie gudru padomiņu. Gan strādīgi jauni ļaudis,Vecie līdzi turējās:Jaunie rokas pūtenāja,Vecie darbu padarīja. Apsēdies, atpūties,Mana veca māmuliņa,Gan tu biji piekususi,Mani mazu audzējot. Ceļat, bērni, mātei […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

97. Dziesmas par zvejniekiem 1573–1579

Man patika šī vietiņa,Te es gribu padziedāti:Te jūriņa vilni meta,Sudrabiņu skalodama. Krietni jūras arājiņi,Lielu lomu vilcējiņi:Pilnas laivas jūras zelta,Brauc malej dziedādami. Saulīt gāja spēlētiesAr to jūras ūdentiņu:Saule meta zīd autiņu,Jūra putu gabaliņu. Jūras meita Vāraviņa,Mēs vienādi daramies:Tu ievīli zvejnieciņuDziļas jūras dibenej;Es iekrāpu tautu dēluSmalka siena peludej. Ai dieniņi, es nejemtuZvejnieciņu arājiņu:Tad man būtu biezas lūpas,Mencu […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

98. Veronika pati par sevi 1580–1589

Piermo reizi es izgājuKalniņej padziedāt –Vasariņu slavināt,Ciema puišus kaitināt. Dziedādama, strādādamaSagaidīju vasariņu;Dziedādama, strādādamaNolūkoju arājiņu. Gan dziedāju, gavilēju,Neviens mani neredzēja:Ciema puiši lepni bija,Ne viersuj neskatās. Es cerēju nolūkotŠos puišos arājiņu;Puiši mani izbrāķēja,Vecu meitu saukādami. Lai es biju veca meita,Vēl jo karsta man siersniņa:Es cerēju nolūkotRīdzenieku arājiņu. Ko būs man tam darīt,Lustīgam prātiņam?Lai es veca palikusi,Visur gāju […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

99. Kādās bērēs dziedātais 1590–1593

Ko dziedāšu, ko runāšu,Kapsētaji atnākot?Dievs palīdz, Veļu māte,Labvakari, dusētāji! Klusi šalca kapu priedes,Kapsētā ienākot:Te dzied veļu dvēselites,Zariņos sēdēdamas. Sēri skana man balsiņisZem kapsētas ozoliem;Vēl žēlāka man siersniņa,Pilna gaužu asariņu. Nu pietika šim brīžamGraznu dziesmu padziedāt;Lai palika citas dziesmasLai palika man dziesmiņasKo tautiņas kaitināt.

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

95. Par labiem kaimiņiem 1558–1565

Nākat, ļaudis, istabā,Te ir laba saimeniece:Baltas putras vārītāja,Mīļu vārdu runātāja. Brauc, māsiņa, ciemotiesPie labiem kaimiņiemi:Gan dziedāti, gan runāti,Gan dārbiņu mācīties. Savu mūžu es netikuAr kaimiņu ienaidej:Pie kaimiņa raugu teku,Pie kaimiņa uguntiņu. Nākat, ļaudis, mācīties,Kā mūžiņus dzīvojamis:Ne nīsties, ne bārties,Ne turēt ienaidiņu. Ko, māsiņa, rājamie,Kāda zeme mums dalama?Tā dzīvot meitiņāmKā baltām aitiņām:Ne nīsties, ne bārties,Ne turēt […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

93. Dažādi apdziedāšanas panti 1527–1551

Sveši ļaudis sabraukušiMūsu dziesmas klausīties;Cits pateica labu vārdu,Cits vainiņas skandināja. Igaunišu puišu dēļiEs tik daiļi nenesas:Man pašei AlsungejIecerētis arājiņis. Mazs puduris meitas dziedApaļeji kalniņeji;Igauniši garum gājaKā suniši smilkstēdami. Es atbraucu tālu ceļuCiema puišus nolūkot:Vai diženi tēva dēli,Vai raženi arājiņi. Gan diženi, gan raženiKā tie zaļi ozoliņi;Tikai viena vaina bija –Ilgi dzēra krodziņej. Ne lūdzama es […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

92. Pie kāzās dziedātiem tekstiem 1519–1526

Kāzām iepriekš gatavoties Veronikai nevajadzēja, tomēr jau tā milzīgo kāzu dziesmu krājumu dziedātāja papildinājusi ar saviem tekstiem. Māmuliņa žēli raud,Pie vārtim stāvēdama:Satin savu mīkstu sirdiSmalkej vilnas kamolej. Šorīt agri mans brālitisApsedloja kumeliņu:Tālu jāja sav celiņuLīgaviņu lūkoties. Tautiets mani mīļi lūdza:Nāc, puķite, šoruden!Ietin iešu, ja tu jemsi,Rasi manu labumiņu. Es to savu līgaviņuUz rokami vien nēsāju:Nēsādams […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

91. Koncertos dziedātais 1516–1518

Visīstāko daiļrades laboratoriju es saņēmu no Veronikas Porziņģes māsas Annas rokām jau pēc pašas dziedātājas bērēm. Reizē ar fotogrāfijām man atļāva paņemt kaudzi ar Veronikas rakstītiem papīriem, jo tik un tā tie nonākšot plītī. Dažas lapas bija sarakstītas arī svešā rokrakstā, dažas – mašīnrakstā, tātad teksti, kas jau gatavi iedoti dziedāšanai. Bet uz 75 lapiņām bija rakstījusi […]

Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

90. Dziesmas par kolhozu 1455–1515

Mūsu tauta, dārba tauta,Dziedādama visu veic:Kungu jūgu salauzusi,Partijai tā godu teic. Mūsu tauta – miera tauta,Šķēpus kala lemešos;Ars zemīti, būs maizīte,Būs mums laba dzīvošana. Lai bij labi, kur bij labi,Laba dzīve kolhozā:Tek bagātas piena upes,Baltas putas mētādamas. Kas kaitēja nedzīvotBagātā kolhozā:Brūnas govis, zaļas pļavas,Baltas pašas slaucējiņas. Kas grib labu dzīvošanu,Lai nāk mūsu kolkozej:Brūnas govis, zaļas […]