Categories
Veronika Porziņģe Veronika Porziņģe - tautasdziesmas

98. Veronika pati par sevi 1580–1589

  1. Piermo reizi es izgāju
    Kalniņej padziedāt –
    Vasariņu slavināt,
    Ciema puišus kaitināt.
  2. Dziedādama, strādādama
    Sagaidīju vasariņu;
    Dziedādama, strādādama
    Nolūkoju arājiņu.
  3. Gan dziedāju, gavilēju,
    Neviens mani neredzēja:
    Ciema puiši lepni bija,
    Ne viersuj neskatās.
  4. Es cerēju nolūkot
    Šos puišos arājiņu;
    Puiši mani izbrāķēja,
    Vecu meitu saukādami.
  5. Lai es biju veca meita,
    Vēl jo karsta man siersniņa:
    Es cerēju nolūkot
    Rīdzenieku arājiņu.
  6. Ko būs man tam darīt,
    Lustīgam prātiņam?
    Lai es veca palikusi,
    Visur gāju dziedādama.
  7. Kas balsiņu klausījās,
    Cerēj mani jaunu meitu;
    Kas vaidizņu skatījās,
    Tieca – veca, sakaltuse.
  8. Vai tie puiši stulbi bija,
    Ka tie mani neredzēja?
    Man gāliņa nosirmuse
    Kā tā ēža muguriņa.
  9. Lai bij sierma man gāliņa,
    Vēl jo jauna man siersniņa:
    Vēl man tika padziedāt,
    Ciema puišus kaitināt.
  10. Lai es biju veca meita,
    Bet raženi turējos:
    Ne man bija melns krekliņis,
    Ne gružaiņa istabiņa.